Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2013.gada 31.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labdien, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 31.oktobra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt mūsu apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi iesniegumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zaķis, Bērziņš, Upenieks, Lībiņa-Egnere un Smiltēns lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” un iekļaut to 2013.gada 28.novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt Publisko izdevumu un revīzijas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Cileviča, Cvetkovas, Ādamsona un Ribakova iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs esam pārliecināti, ka nepilngadīgiem likumpārkāpējiem nav jāpaliek nesodītiem, un mūsu iesniegtā likumprojekta mērķis ir, ievērojot likuma „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” principus, nodrošināt lietu savlaicīgu izskatīšanu, procesa lietderību un nepilngadīgo personu saukšanu pie atbildības.

Atgādināšu, ka 2005.gada 1.janvārī stājās spēkā likums „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” un ka saskaņā ar šā likuma 27.panta 6.punktu administratīvā komisija pieņem lēmumu izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja līdz pārkāpuma lietas izskatīšanas dienai ir pagājuši divi mēneši, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Problēma ir tajā apstāklī, ka šajā likumā nav paredzēts, ka ilgstoša pārkāpuma gadījumā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemēro līdzīgi kā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā, kur ir noteikts, ka termiņu skaita no pārkāpuma atklāšanas dienas. Savukārt atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturtajai daļai lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Pašlaik Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta otrā daļa noteic: ja ir saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Praksē bieži ir gadījumi, kad izbeidz lietas par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam, ja nav ievērots divu mēnešu (skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas) termiņš, kad administratīvā komisija drīkst pieņemt lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērnam.

Analizējot šos gadījumus, var secināt, ka tie nosacīti ir iedalāmi vismaz trijās grupās. Vienā (gadījumu) grupā personas izvairās no saziņas ar valsts un pašvaldību institūcijām un to amatpersonām. Valsts institūciju pārstāvji, ievērojot likuma prasības, vairākas reizes uzaicina ierasties pārkāpējus vai cietušos un viņu likumiskos pārstāvjus, lai saņemtu liecības un personu paskaidrojumus. Tas kavē administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošanu izskatīšanai vai pārkāpuma pārbaudes materiālu sagatavošanu.

Otrā (gadījumu) grupā ietveramas lietas, kur personai ir nozīmēta kāda cita procesuāla darbība. Visbiežāk tās ir ekspertīzes, kuru laikā konstatē, vai personai, piemēram, ir nodarīti miesas bojājumi vai persona lietojusi narkotiskās vielas. Ekspertīzes nozīmēšana un tās veikšana ir laikietilpīga. Ja persona izvairās no sadarbības, nav iespējams ievērot likumā paredzēto divu mēnešu (skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas) audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas termiņu.

Un trešajā (gadījumu) grupā varētu iekļaut tās lietas, kad tiesa atsūta tiesas nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kad pagājuši divi mēneši, skaitot no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Lai saskaņotu tiesību institūtus termiņu noteikšanā, ja pārkāpums ir ilgstošs, un novērstu šobrīd esošās nepilnības audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanā bērniem, mēs aicinām Saeimu grozīt likumu. Mūsu sagatavotais likumprojekts saskaņo tiesību normas ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd spēkā esošajām normām. Tas izstrādāts, lai vainīgajai personai nebūtu iespējams izvairīties no soda un lai novērstu pārkāpēju visatļautību. Aicinu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” neviens nav pieteicies runāt, bet deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Cileviča, Cvetkovas, Ādamsona un Ribakova sagatavoto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 27, atturas - 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 5, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Ābiķa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.oktobrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 31.oktobrī. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi Saeimas Prezidija nodotos desmit deputātu - Zaķa, Demitera, Reira, Upenieka, Cilinska, Dzintara, Ašeradena, Liepiņas, Latkovska un Ābiķa - sagatavotos dokumentus par izvirzīto kandidatūru Latvijas Bankas prezidenta amatam. Komisija rūpīgi izvērtēja dokumentus, atklātā sēdē uzklausīja šā amata pretendentu Ilmāru Rimšēviču, sagatavoja lēmuma projektu „Par Ilmāra Rimšēviča apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidentu” un atbalstīja to, kā arī lūdz Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas, kungi! Rimšēviča kungs! Lēmums par atkārtotu ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu ir vairāk nekā konkrētās personas atbilstības nosauktajam amatam vērtējuma rezultāts. Tas neizbēgami ir Latvijas Bankas veiktās politikas novērtējums.

Tātad - kas bija tie darbi, kurus es ņēmu vērā, vērtējot Latvijas Bankas darbību? Kā to var noteikt, novērtēt īsi - piecu minūšu laikā?

Likumā „Par Latvijas Banku” noteikts, ka „Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī”. Vai bija sasniegts šis mērķis ilgtermiņā? Nē! Cenu ilgtermiņa stabilitātes mehānisma valstī nav.

Latvijas Bankas nozīme bija noteicoša 2005.gada lēmumā par fiksēto lata apmaiņas kursu pret eiro. Fiksētais lats, kā arī valdības nepretošanās kreditēšanai eiro izteiksmē veicināja milzīgas privātā kapitāla masas ieplūdi Latvijas iekšējā tirgū. Tas kļuva par ekonomikas pārkarsēšanas iemeslu. Par kādu cenu stabilitāti tad varēja runāt?

Fiksētais lata kurss veicināja inflācijas spiedienu, algu apjoma pieaugumu, kā arī ekonomikas konkurētspējas kritumu. Valstīs ar peldošu valūtas kursu nominālā valūtas apmaiņas kursa palielinājums var tikt izmantots kreditēšanas buma bremzēšanai. Tas apvalda ekonomikas pārkarsēšanu. Latvijā tas nebija iespējams tieši tāpēc, ka lats bija fiksēts. Citās Austrumeiropas valstīs, kas līdzīgi sadūrās ar krīzi, dažādos veidos ierobežoja aizdevumus ārvalstu valūtā ar administratīvām metodēm. Var strīdēties, cik sekmīgi: Bulgārijā - mazāk sekmīgi, Slovākijā un Čehijā - vairāk sekmīgi, tomēr neviena no šīm trim valstīm nav nonākusi ekonomiskās grūtībās. Ar administratīvām metodēm nav viegli ierobežot kreditēšanu, tomēr Bulgārijai, Čehijai un Slovākijai tas izdevās. Kreditēšanas apjomus varēja ierobežot, piemēram, tā, kā to izdarīja Čehija, nosakot, ka kredītus drīkst izsniegt tikai tādā valūtā, kādā aizņēmējam veidojas ienākumi.

Likuma „Par Latvijas Banku” 6.pants nosaka, ka „Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos”. Latvijas Banka īsti sekmīgus soļus nespēra, tā ar savu bezdarbību veicinot krīzi.

Latvijas Bankas uzturētā monetārā politika mūs pakāpeniski iedzina strupceļā, jo ap 80 procentiem kredītu tika izsniegti eiro valūtā. Kad sākās krīze, tad bija divas iespējas: samazināt valsts izdevumus, veicot iekšējo devalvāciju, ko Ministru kabinets arī īstenoja, vai devalvēt latu. Lata devalvācijas pretinieki līdz šim apgalvo, ka tas novestu sabiedrību bankrotā, jo lielākā daļa aizņēmēju bija ņēmuši kredītus eiro valūtā. Pēc lata devalvācijas cilvēkiem vajadzētu vairāk latu, lai nopirktu eiro, kas nepieciešami parādu atmaksai. Tomēr atrisinājums bija aizņēmēju parādsaistību nominēšana latos pēc Latvijas Bankas kursa, pirms devalvēt latu. Šāda rīcība gan radītu niknumu bankās, ko es labi saprotu, bet ļautu cilvēkiem vieglāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinātu ražošanu eksportam. Latvijas Banka un valdība varēja sākt pārrunas ar komercbankām un to mātes uzņēmumiem par šā sloga sadalīšanu starp valsti, pašām komercbankām un mātes uzņēmumiem ārpus Latvijas, lielākoties Skandināvijā, tomēr šī rīcība netika īstenota.

Latvijas Banka sadarbībā ar Ministru kabinetu un Saeimu varēja īstenot šādu situāciju, bet izvēlējās citu ceļu, kas izslēdza no Latvijas ekonomikas, kā arī no pašas Latvijas vismaz 200 tūkstošus cilvēku, nerunājot par tiem, kas pazaudēja jebkādu uzticību valstij. Tas notika dēļ Latvijas Bankas nepiekāpīgās turēšanās pie lata cietā kursa.

Tomēr Ilmārs Rimšēvičs prot būt visai noteikts. To pierāda viņa dalība „Parex bankas” pārņemšanā. Latvijas Bankas prezidents kategoriski iestājās par valsts pārņemtās „Parex bankas” sindicētā parāda atmaksu 760 miljonu latu apmērā. Arī šīs summas dēļ valsts ielīda parādos, noslēdzot aizdevuma līgumu ar starptautiskajām organizācijām.

Cienījamā Saeima, es lūdzu vēl 30 sekundes, lai pabeigtu savu uzrunu!

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret to, ka pagarinām uzstāšanās laiku deputātam Pimenovam? Tātad drīkst runāt vēl 30 sekundes. Lūdzu!

I.Pimenovs. Paldies.

„Parex bankai” līdzīgās grūtībās bija nonākušas dažas Dānijas komercbankas. Mēs varam tās nosaukt par piemēru tai rīcībai, kuru veica attiecīgās valsts centrālā banka. Piemēram, krīzes sākumā bankrotēja Roskilde Bank. Bankas hibrīdkapitāla turētāji zaudēja 2,5 miljardus Dānijas kronu, tas ir, apmēram 250 miljonus latu.

Latvijas gadījumā nodokļu maksātāji apmaksāja pilnīgi visus zaudējumus. Dānijā ir bijuši vairāki bankroti, un nevienā gadījumā netika segti tādi parādi, kurus „Parex bankas” gadījumā apmaksāja Latvijas nodokļu maksātāji. Taču Latvijas Banka uzstājīgi panāca, ka Latvija apmaksā tādus „Parex bankas” privātos parādus privātiem ārvalstniekiem, kādus tai pēc tiesas un pēc taisnības nevajadzēja apmaksāt.

Tagad atklājas jauns - eiro laikmets, kurā iestājamies ar izteikti konkurētnespējīgu ekonomiku. Eiropas Savienības apstākļos tas rada ļoti lielus kapitāla pieplūdes riskus, kas var piepildīties ar lielu varbūtību. Un šādos jaunos apstākļos es gribētu redzēt Latvijas Bankas prezidenta postenī stingrāku valstsvīru, kurš nebūs vien Eiropas Centrālās bankas piekoptās politikas īstenotājs, bet gan valsts interešu aizsargs pie jebkādiem ārējiem nosacījumiem.

Balsot „par” Ilmāru Rimšēviču nozīmē balsot „par” līdzšinējo Latvijas Bankas politiku. Es to nevaru atbalstīt, tāpēc šajā balsojumā balsošu „pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mūsu valstī nav daudz valstsvīru ar vēsu prātu un stratēģisku skatu uz valsts attīstību, taču Rimšēviča kungs noteikti tāds ir. Atcerieties brīdi, kad mūsu politiķi bija ieslīguši pašapmierinātībā un uzvedās kā tādi medņi riesta laikā: cits bļāva, ka „jāspiež gāze grīdā”, cits solīja „septiņus treknus gadus”. Taču viņš bija vienīgais, kas ar vēsu prātu teica: „Piebremzējiet, kungi! Mēs braucam par ātru! Mēs braucam ar ātrumu 200 kilometri stundā, un jebkurš akmentiņš uz ceļa izsitīs mūs no līdzsvara, un mēs būsim grāvī.”

Tāpat brīdī, kad mēs gājām no krīzes ārā, daži oligarhi, kuri bija paņēmuši kredītus latos, spieda uz to, ka ir jādevalvē lats, proti, lai viņiem būtu vieglāk šos kredītus atdot. Taču arī tam viņš spēja nostāvēt pretī.

Latvijas Banka ir bijusi šos gadus drošās rokās, un es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc lai mēs neuzticētu šīm pašām rokām to turēt vēl piecus gadus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Rimšēviča kungs!

Par cilvēku jāspriež nevis pēc viņa vārdiem, bet pēc padarītajiem darbiem. Un konkrētajā gadījumā mums ir jāvērtē centrālās bankas prezidenta darbība un tās rezultāti.

Kā jau minēja Pimenova kungs, Latvijas Bankas galvenā funkcija ir nodrošināt cenu stabilitāti valstī. Bet valstī ir ekonomiskā krīze, cilvēki masveidā aizbrauc pēc kredītu buma, kad nepamatoti tika paceltas cenas, bet, burbulim plīstot, tās atkal nokrita.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Rimšēviča kungs apgalvoja, ka zviedru bankas finanšu līdzekļus kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem eiro valūtā saņēma no savām mātes bankām. Bet kur ņēma eiro valūtu citas Latvijas komercbankas, kuru pamatkapitāls nav zviedru vai kuru dalībnieki nav zviedri?

Rimšēviča kungs arī skaidroja, ka Latvijas Banka izmantoja divus kredītu buma ierobežošanas instrumentus, proti, refinansēšanas likmes palielināšanu un komercbanku obligāto rezervju likmes palielināšanu. Bet, ja rezervēšanas likme ir 4 procenti, tad no katriem 100 latiem vai eiro 4 ir jānonāk centrālajā bankā kā rezervei līdz kredīta termiņa beigām. Latvijā tikai eiro valūtā vien hipotekārajos kredītos tika izsniegti 18 miljardi, bet obligāto uzkrājumu, kas veidojas no komercbanku izmaksām centrālajā bankā, nav. Taču kurš liedza noteikt, pieņemsim, obligātu rezerves likmi atbilstošā apmērā eiro valūtā?

Esmu pārliecināta, ka tieši Rimšēviča kungs ir pieļāvis kredītu bumu, ar kura sekām mēs vēl šobrīd nevaram tikt galā. Paņemiet oficiālo izdevumu „Latvijas Vēstnesis”! Tur katru dienu ir izsludinātas ap 50 Latvijas iedzīvotāju dzīvokļu un māju izsoles, katru dienu aptuveni 50 ģimenes paliek bez pajumtes un patvēruma, bet gada laikā tādu ir aptuveni 10-12 tūkstoši ģimeņu. Tie ir aptuveni 25 tūkstoši cilvēku, kas katru gadu aizbrauc no valsts, glābjoties no banku sistēmas un „labiem” kreditoriem. Tā mēs esam nonākuši demogrāfijas krustā - pieaug vecu cilvēku skaits, bet dzimstība samazinās.

Tajā pašā laikā valsts tautsaimniecība ir sagrauta, un arī tai ir pārvilkts krusts. Un tieši tas ir Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča nopelns. Pie šādiem apstākļiem Rimšēviča kunga kandidatūra nav atbalstāma!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ilmāru Rimšēviču (Aplausi.) un vēlam tikpat stipru mugurkaulu arī turpmāk, vadot Latvijas Banku! Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemti daži iesniegumi par iespējamām tās izmaiņām.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, likumprojekts bija atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tāpat Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, likumprojekts bija atzīts par steidzamu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas sagatavoto lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Tātad par izskatīšanu ārkārtas sēdē 6.novembrī pirms 2014.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un tas pats attiecas arī uz otru likumprojektu. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”. Tātad arī šim likumprojektam lūdz noteikt citu izskatīšanas datumu - 6.novembra ārkārtas sēde pirms valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Nākamā sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi par steidzamu atzīto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.958/Lp11).

Ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2. - deputāta Cilinska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates par 3.priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

E.Demiters. Mēs palikām pie 3., nākošais ir 4.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad par 3.priekšlikumu, Ādamsona kungs!

J.Ādamsons (SC).

Nē, par 4.priekšlikumu! Tāpēc, ka jūs teicāt, ka tiek atbalstīts 4.priekšlikums. Es piespiedu podziņu, lai runātu tieši par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu par 3.priekšlikumu.

Uzsākam debates par 4.priekšlikumu.

J.Ādamsons. Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu priekšā ir viens no absurda likumiem, ko kārtējo reizi iesniedza „tiesiskuma koalīcija”.

Un kāds tas iesniegšanas process vispār mums bija? Nez kāpēc lēmumu par to, ka kaut kas jāmaina Imigrācijas likumā, pieņem Koalīcijas padome, bet par atbildīgo komisiju, kurai visa šī jezga būtu jāizstrebj, tiek nozīmēta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kaut gan līdz šim Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija attiecīgos grozījumus ir skatījusi vismaz reizes piecas un uzklausījusi visdažādākos speciālistus.

Kāpēc es nosaucu šos priekšlikumus par absurdiem? Absurdi tie ir vairāku iemeslu dēļ. Mūsu cienījamie kolēģi no Nacionālās apvienības, uzstājoties gan no šīs Saeimas tribīnes, gan arī publiskajā telpā, visu laiku ir skandējuši: „Jūs ziniet, nevar tirgot par nekustamo īpašumu termiņuzturēšanās atļaujas!” Kas tad tiek piedāvāts attiecīgajos Imigrācijas likuma grozījumos? Es jau arī komisijas sēdē esmu teicis un paudis savu viedokli, ka es esmu gatavs diskutēt par dažādām lietām, par to, kas skar... par to, vai paaugstināt vai pazemināt attiecīgās likmes vienā vai otrā pantā, bet tagad paskatīsimies, kāda ir būtība. Ir laikam ļoti atzinīgi vērtējams tas, ka, iegādājoties nekustamo īpašumu, 25 tūkstoši tiek novirzīti valsts budžetā konkrētiem mērķiem. Bet ko piedāvā šis likumprojekts? Šis likumprojekts piedāvā tirgot termiņuzturēšanās atļaujas bez jebkādiem ieguldījumiem: 50 tūkstošus samaksā, un tu saņem termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Vai tā nav elementāra iztirgošana? Te jau ir tā Šengenas vīzu tirgošana! Un tagad man nosauciet vienu iemeslu, kāpēc tas imigrants, kurš ir iekļauts kvotā, pēkšņi guldīs naudu šeit, ja viņam ir iespēja iegādāties termiņuzturēšanās atļauju, brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un attiecīgi naudu viņš var ieguldīt jebkurā citā Eiropas Savienības valstī! Kas tas ir par absurdu? Pie tam, ja mums līdz šim ir atstrādāta sistēma, ka ārzemnieki iegulda naudas līdzekļus, finanšu līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmējdarbībā, tad ir veselas struktūras, kuras pārbauda šo naudas līdzekļu izcelsmes legalitāti. Tā ir gan Drošības policija, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kurš ir pie Ģenerālprokuratūras, tie ir visi mūsu specdienesti, Valsts policija un tamlīdzīgi. Šobrīd nav paredzēta sistēma, kas tad pārbaudīs, cik legāli ir šie 50 tūkstoši, tāpēc ka arī tur trūkst vesela mehānisma.

Tālāk - lai neatkārtotos un neuzstātos par visu pārējo, ko paredz šis likumprojekts. Līdz šim mums ir bijusi ļoti selektīva pieeja nekustamā īpašuma iegādei, jo viena cena par nekustamo īpašumu ir Jūrmalā vai Rīgā, bet cita cena ir Jelgavā, Zilupē vai Liepājā, kas arī atbilst tirgus cenām.

Ko mums piedāvā šobrīd un kas ko lobē? Kādas kompānijas? Šobrīd mums piedāvā par 150 tūkstošiem. Tā ir minimālā summa, kas jāmaksā par nekustamo īpašumu. Līdz ar to nekustamā īpašuma vērtība... Tie, kuri ir iesnieguši šo likumprojektu, uzskata, ka Zilupē un Rīgā nekustamajam īpašumam ir jābūt absolūti vienādai vērtībai. Kā mēs šeit jau smējāmies, acīmredzot par 150 tūkstošiem pusi Zilupes noteikti varēs nopirkt.

Atsevišķs ir stāsts par termiņuzturēšanās atļaujām un par kvotām, kas arī ir absurds. Tas ir elementārs korupcijas perēklis, lai neteiktu vairāk. Mēs veidojam šo korupciju! Un, runājot par kvotām, cienījamie kolēģi, es tomēr aicinu jūs padomāt arī mazliet tālāk: ko mēs darīsim ar tām kvotām, kuras agrāk vai vēlāk tiks ieviestas sakarā ar iespējamo imigrantu pieplūdumu Eiropas Savienībā, un kvotēšanas ieviešanu attiecībā uz bēgļiem, kad mums viņi būs jāuzņem?

Mēs komisijas vārdā palūdzām, lai Iekšlietu ministrija dod priekšstatu par cilvēkiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu Latvijas teritorijā, kuri investē uzņēmējdarbībā. Un tad sanāca interesanta situācija.

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. Man vēl 30 sekundes, lūdzu! Es pacentīšos vairāk nerunāt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu iedosim viņam 30 sekundes!”)

Sēdes vadītāja. Es domāju, ka vēl minūti mēs varētu Ādamsona kungam dot.

J.Ādamsons. Kas tad šeit notiek? Ļoti elementāri! „Vidējais cilvēks”, kas brauc uz šejieni un iegādājas nekustamo īpašumu, ir apmēram 45 gadus vecs, viņam ir augstākā izglītība, divi vai trīs bērni. Visnotaļ inteliģents cilvēks! Bet kas nāks pie mums viņa vietā no Ziemeļāfrikas vai no Vidusāzijas? Par to būtu jums pašiem jāpadomā!

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu kopumā un aicinu kolēģus padomāt, uz kurieni mēs ejam. Nevar būt tāda situācija, ka viens politiskais spēks diktē noteikumus kaut kādas mīļās, labās koalīcijas vārdā. Nākošais solis acīmredzot tad būs tāds, ka kāds no koalīcijas partneriem aicinās nolēkt aizā un jūs visi koalīcijas stabilitātes vārdā to arī darīsiet. Vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, Ādamsona kungs jau daudz ko pateica, bet dubults neplīst, un tāpēc arī es drusku par šo tēmu parunāšu. Es gribu tomēr vērst deputātu, sevišķi koalīcijas deputātu, kuri balsos „par” šo priekšlikumu, uzmanību uz to, ka faktiski ar šo priekšlikumu mēs legalizējam Šengenas vīzu vienkāršu un prastu tirgošanu par 10 tūkstošiem eiro gadā. Un otrs variants, kas ir paredzēts 6.priekšlikumā, ir tāds, ka, ieguldot valstī... respektīvi, valsts kādam pēkšņi ir parādā 250 tūkstošus... eiro, un vēl samaksājot 5 tūkstošus eiro gadā par... ieguldot šajā ekonomiskajā fondā 25 tūkstošus, Šengenas vīzu var dabūt jau par 5 tūkstošiem eiro un pēc pieciem gadiem mierīgi šos ieguldītos 250 tūkstošus saņemt atpakaļ.

Jāsaka tā, ka, apspriežot šo priekšlikumu komisijā, es savā deputāta darbības laikā vēl ne reizi nebiju sastapies ar tik klaju Saeimas Juridiskās komisijas iebildumu ignorēšanu, tāpēc gribētu šo Juridiskās komisijas viedokli... Juridiskā biroja viedokli arī nocitēt: „Likumprojektā ietvertais 23.panta 31.punkts paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz, ja persona ir samaksājusi 50 tūkstošus eiro. Vēršam uzmanību uz to, ka šī tiesību norma pēc būtības izjauc Imigrācijas likumā nostiprināto sistēmu, ka uzturēšanās atļauju piešķir gadījumos, kad personai ir pamatots iemesls uzturēties Latvijā darba, mācību vai nekustamā īpašuma iegādes rezultātā. Likumprojektā faktiski ierosināta uzturēšanās atļaujas iegāde, lai iegūtu pakalpojumus un vīzu, kas ļauj ieceļot un noteiktu laiku uzturēties jebkurā Šengenas līguma dalībvalstī. Ja persona neatbilst Imigrācijas likuma detalizēti reglamentētiem nosacījumiem, atbilstoši kuriem piešķir uzturēšanās atļauju, viņa varēs šo neievērot, vienkārši samaksājot naudu. Tas faktiski nozīmētu ierobežotu un terminētu Latvijas valsts garantēta labuma nopirkšanu bez jebkādas saistības ar valsti un bez mērķa citādi saistīties ar valsti, kā tikai izmantot tās pakalpojumus vai ceļošanas iespējas.” Nu tā - vienkārši...

Un faktiski šo atbalstīto normu nonākšana likumā, manā uztverē, ir pretrunā ar visu līdz šim pēdējo mēnešu laikā dzirdēto gan par nekontrolētajiem ieceļotājiem, gan par valsts drošību un Latviju faktiski pārvērš par Šengenas vīzu ļoti lētu tirgotāju. Un jāteic, ka, tā īsti neticot savām acīm par šo balsojumu komisijā, es vienam no koalīcijas deputātiem, kurš visvairāk publiski uztraucas par valsts drošību, jautāju: „Nu kā tad tā? Nu kas tad tagad notika?” Viņš teica: „Nu tāda ir vienošanās. Man vēl šodien zvanīja un atgādināja par to.” Nu, ar ko un kā - tas man tā īsti vairs interesanti nebija...

Zaļo un Zemnieku savienība šajā balsojumā nepiedalīsies. Ne jau tāpēc, ka mūs neuztrauktu Latvijas lauksaimniecības un meža zemju liktenis vai trešo valstu pilsoņu pastiprināta ierašanās. Mēs nebalsosim tāpēc, ka nevēlamies atbalstīt teatralizētu pasākumu, kura mērķis, kā izrādās, ir bijis tikai vēlētājiem nodemonstrēt, cik ļoti partijas rūpējas par saviem skaļi deklarētajiem mērķiem. Taču rezultātā - visticamāk, ar iepriekšēju nolūku - ir sabalsots nekvalitatīvs un pretrunīgs likums, kurā uzreiz kā priekšlikumu varēja ierakstīt arī punktu: „Valsts prezidents atgriež šo likumu otrreizējai caurlūkošanai.” Un es prognozēju, ka tā arī notiks.

Mani tikai interesē: kas pēkšņi notiktu, ja Valsts prezidents nolemtu šo likumu izsludināt un kāda no austrumos esošajām lielvalstīm pēkšņi izdomātu iztērēt tādu nieku kā vienu miljardu eiro un iegādāties saviem pilsoņiem 20 tūkstošus uzturēšanās atļauju Latvijā? Protams, neatkarību tas varbūt neapdraudētu, bet nopietnas demonstrācijas, pieņemsim, Uzvaras pieminekļa nojaukšanas gadījumā, sarīkot gan varētu.

Tā ka aicinu tomēr padomāt un par šo priekšlikumu nebalsot, un to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Diskutējot par šo priekšlikumu, jāteic, ka, protams, sanāk diezgan absurda situācija, jo tiešām šis priekšlikums paredz to, ka principā pret naudu mēs varēsim iemainīt uzturēšanās atļauju. Tā, manuprāt, nebūtu atbalstāma lieta.

Taču, redzot to un saprotot arī to kolēģu norādījumus, kuri, tā teikt, ir no kreisā flanga, par to, ka tiešām mūsu valstī eksistē koalīcijas valdība un eksistē arī vienošanās savā starpā, kur mēs varam, kā saka, izskatīt dažādu partneru priekšlikumus... Un šī ir tā reize, kad koalīcijas partneri kopā ir vienojušies, manuprāt, par priekšlikumu, kas ir visai diskutējams. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam to, ka šodien ļoti daudz latviešu ir izceļojuši no valsts, un redzam, ka tiek diskutēts par dažādu imigrācijas politiku, par to, kādā veidā un kam Latvijā ieceļot un kādā veidā tiešām izvēlēties to, kas būs tie imigranti, kas pie mums iegriezīsies. Jo šis jautājums, manuprāt, ir pirmām kārtām adresēts Iekšlietu ministrijai, kura nosaka imigrācijas politiku mūsu valstī. Un arī pateikt to, vai no austrumiem vai no rietumiem, vai no citurienes mēs Latvijā, kā saka, integrēsim cilvēkus... Bet par to būtu jārunā tad, kad mēs būtu, kā saka, atgriezuši pilnīgi visus latviešus no Īrijas un Anglijas. Un domāju, ka tie pārsimt tūkstoši latviešu, kas ir izbraukuši, tiešām labprāt atgrieztos šeit un strādātu, ja būtu tāda iespēja. (No zāles dep. I.Zariņš: „Par priekšlikumu!”)

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu pēc būtības, tad, protams, tas nekādā veidā nerisina šo problēmu. Tas kaut kādā veidā man kā deputātam liek risināt to problēmu, ko mēs ar nākamajiem priekšlikumiem it kā ierobežosim. Tāpēc es domāju, ka, runājot par šiem Imigrācijas likuma grozījumiem, šobrīd nekādā veidā nebūtu liekams punkts, bet drīzāk tikai komats tālākajām diskusijām. Un es nedomāju, ka pie tā, kas šobrīd tiek diskutēts, mēs apstāsimies. Es tiešām aicinu šo jautājumu nenolikt malā un turpināt šīs diskusijas, jo šis tiešām, manuprāt, mūsu valsts ekonomikai, tautsaimniecībai ir ļoti būtisks posms, bez kura mēs diez vai tuvākajā nākotnē varēsim attīstīt mūsu valsts ekonomiku un runāt par jaunām darba vietām, par ekonomisko izaugsmi un citiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kopš tā laika sprīža, kad Ainārs Šlesers nāca klajā ar ideju tirgot uzturēšanās atļaujas, Nacionālā apvienība un tās dalīborganizācijas kopš paša sākuma ir bijušas „pret” šo principu kā tādu. Un daļa arī citu partiju kolēģu ir bijuši līdzīgās domās, bet vēlāk šo viedokli ir mainījuši.

Nacionālā apvienība arī šobrīd paliek stingrās pozīcijās, un es atgādināšu, ka ne kvotas, ne iespējas par 50 tūkstošu lielu iemaksu fondos saņemt uzturēšanās atļauju - tā nav Nacionālās apvienības ideja... iniciatīva, un tas nekādā gadījumā nav priekšlikums, ko Nacionālā apvienība atbalsta pēc būtības. Nacionālās apvienības priekšlikums bija pilnībā atteikties no uzturēšanās atļauju tirdzniecības pret nekustamo īpašumu prakses. Tas jautājums, kas ir pašlaik, ir šāds: vai esošā sistēma, par ko mēs šodien balsosim, ierobežo šo uzturēšanās atļauju tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas notiek pašlaik?

Pašlaik Latvijas valsts uzturēšanās atļaujas tirgo tā, kā tas nenotiek nevienā citā Eiropas Savienības valstī. Bieži mūsu reklāmās tiek stāstīts par to, ka Latvija ir izdarījusi... ir pieņēmusi gudru paraugu... mācījusies no gudrām valstīm, bet patiesībā ir tikai dažas valstis, kas pret nekustamo īpašumu piešķir uzturēšanās atļaujas, un neviena no tām nepiešķir šīs uzturēšanās atļaujas par tik zemiem ieguldījumiem, kā tas ir Latvijā. Te uztraucas... un tas uztraukums ir pamatots par to, ka par 50 tūkstošiem var iegādāties uzturēšanās atļauju, ieguldot šos līdzekļus valsts budžetā.

Bet kāda sistēma ir šobrīd? Šobrīd faktiski var nopirkt par 20 vai par 10 tūkstošiem būdu, fiktīvi uzrādīt lielāku summu un nomaksāt attiecīgo nodevu valstij. Valsts no tā saņem grašus, bet mēs dabūjam gan jaunus imigrantus, gan kaimiņiem lielākus nodokļus par nekustamo īpašumu, gan mākslīgu nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos un vēl visas citas sekas, par kurām mēs esam daudzkārt debatējuši.

Tātad tas, pie kā mēs esam nonākuši - es pilnīgi piekrītu! -, neapmierina nevienu, bet atstāt šo sistēmu bez ierobežojumiem mēs arī nevaram. Tā tendence, kas pašlaik tiek iezīmēta, ir ceļš uz šīs sistēmas pārtraukšanu. Šobrīd tas ir tikai ceļa sākums, kuru mēs noteikti esam gatavi turpināt. (No zāles: „Bruģējat!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Nē, šoreiz anekdotes nav vajadzīgas, jo pats likumprojekts jau ir kā anekdote. Tas, ko mēs uzskatāmi redzam, kolēģi, no šīs diskusijas un arī iepazīstoties ar likumprojektu... tas viss, kas tika skaisti deklarēts un pasniegts sabiedrībai... no tā visa ir sanācis vanckars. Neviens nav apmierināts: ne paši likumprojekta virzītāji, ne viņu koalīcijas partneri, ar to, ko viņi ir sastrādājuši, ne arī opozīcija. Tad rodas jautājums: priekš kā tad jūs visu šo jezgu sākāt un priekš kā jūs to vispār turpināt?

Ļoti labi, ka jūs beidzot esat sapratuši, uz kurieni tas viss ved. Varbūt tad vienkārši neturpināsim tālāk visu šo cirku, labi saprotot, ar ko tas beigsies? Šādi likumprojekti... grozījumi, pat ja tos tagad apstiprinās, beigās līdz reālai darbībai nenonāks. Tie tiešām ir absurdi! Kaut vai šis konkrētais priekšlikums par 50 tūkstošiem padara pilnīgi bezjēdzīgu visu šo kvotu sistēmu, ko esat ar tādu lielu centību un pūlēm... esat mēģinājuši tagad ieviest. Jo, raugi, nekādu problēmu... nekādus imigrācijas ierobežojumus šī kvotu sistēma vairs nespēs dot. Brīvi varēs izmantot šīs likumprojekta grozījumu piedāvātās iespējas, un iznāk tiešām risinājums, ar kuru jūs visi pamatoti esat neapmierināti. Priekš kam visa šī ākstīšanās?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram, otro reizi.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Es vēlreiz atkārtoju: pēc pašreizējās sistēmas investoram ir iespējams iegādāties, kā mēs to mēdzam saukt, būdu, kuras kadastrālā vērtība ir 10 tūkstoši latu, un saņemt uzturēšanās atļauju, pēc pašreizējās kārtības valstij neiemaksājot neko. Ja ir jāiemaksā valsts budžetā 50 tūkstoši, tā tomēr ir atšķirība, tas tomēr ir būtiskāks ierobežojums. Mūsu uzdevums ir šobrīd panākt tik lielus ierobežojumus, kādus mēs ar šo partiju sastāvu varam izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SC).

Cienījamie kolēģi un augsti godātais Dzintara kungs! Es tomēr aicinu būt korektiem, lietojot ciparus! Tos, kuri jau šobrīd eksistē likumā - Imigrācijas likumā... Tur ir runa par 10 tūkstošiem - par kadastrālo vērtību, bet tirgus vērtība ir pavisam cita, un tā mērāma vairākkārtēji.

Otrs. Visi šie likuma grozījumi man atgādina to, ko savā laikā... Bija tāda dziesmiņa „Mēs veco pasauli grausim”, un pēc tam... pēc tam gan nekad nesekoja pantiņa otra daļa, kur būtu pateikts, kas tad būs pēc tam. Man ir tāda sajūta, ka 20 gadu laikā mēs visu laiku mēģinām kaut ko graut, bet vietā īsti neko nevaram piedāvāt. Un, komisijas sēdē uzdodot jautājumus Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem... Jautājums ir ļoti vienkāršs, klausieties, kolēģi! Skaidrs, ka, ja šis likums tiek ieviests dzīvē, tātad tiek pārvilkts liels krusts arī tām investīciju programmām. Bet, lai piesaistītu investīcijas, valstī ir jābūt saprotamai ekonomikas politikai, ir jābūt saprotamai nodokļu politikai. Ar to mums visiem ir problēmas - lielie uzņēmumi iet prom no Latvijas, un Latvijas pilsoņi automašīnas nez kāpēc labprātāk reģistrē gan Lietuvā, gan Igaunijā...

Kas tad būs vietā, ja šī programma tiek aizvērta ciet? Ar ko mēs varam kompensēt tos 450 miljonus, kuri tiek iegūti? Atbildes nebija diemžēl. Nu turpināsim graut un skatīties, pie kā tas novedīs!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Ādamsona kungs, jūs pieminējāt šos piemērus, ka kadastrālā vērtība ir 10 tūkstoši, bet reālā tirgus vērtība ir daudzkārt augstāka. Tās daudzos gadījumos ir pilnīgas muļķības. Reālā tirgus vērtība ir mākslīgi sadārdzināta, tā tika sadārdzināta tā sauktajos treknajos gados, un tā turpina sadārdzināties arī šajā brīdī (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.), kad tiek pārdotas uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu. Rezultātā ģimene ar vidējiem ienākumiem... tai nav iespējas iegādāties nekustamo īpašumu (No zāles dep. I.Zariņš: „Par 150 tūkstošiem!”), jo bieži vien šīs minimālās summas ir pacēlušās līdz 50 tūkstošiem latu un ģimenei ar vidējiem ienākumiem... varat, nezinu, atvērt kredītkalkulatorus un parēķināt, kāds būs kredītmaksājums un kādi ir nepieciešamie termiņi. Līdz mūža nogalei varbūt arī viņiem ir iespējams samaksāt kredītu par, teiksim, vidēja līmeņa māju. Attiecībā uz...

Jā, un vēl varam arī novērot ļoti daudz... Domāju, jūs, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājot, esat dzirdējuši arī drošības iestāžu atzinumus un informāciju par to, kā bieži vien pilnīgi fiktīvi tiek samanipulēti skaitļi, kā tiek samanipulēti darījumi, izmantojot ārpus Latvijas esošas bankas, kur norēķini notiek starp dažādiem ģimenes locekļiem (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nu nebija mums tādu ciparu!”), un rezultātā īpašums tiek iegūts tiešām par ļoti simbolisku naudu, bet pārējā nauda tiek vai nu atmaksāta atpakaļ, vai... vai vispār šis darījums reālitātē nav noticis.

Protams, šie ierobežojumi nav optimāli, bet tas ir solis, lai ierobežotu. Mēs vēlamies pilnīgu šo uzturēšanās atļauju atcelšanu pret nekustamo īpašumu, bet diemžēl, kā mēs redzam, Saeimā ļoti daudzas personas ir saistītas ar šo nozari. (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Kādā veidā?”) Politiskā griba izpaliek (Starpsaucieni no SC frakcijas. Aug troksnis.), un mēs varam redzēt, ka dažādos balsojumos „Saskaņas Centrs” ir aktīvi iestājies pret jebkāda veida uzturēšanās atļauju atcelšanu. Var papētīt Zaļo un Zemnieku savienības ziedotāju sarakstu pēdējā laikā, un tad redzam, ka nekustamā īpašuma nozare ir finansējusi šo partiju. Un tā mēs varam turpināt. (Izsaucieni no zāles.)

Ja jums, Saeimas vairākumam, patiešām būtu politiskā griba, tad mēs varētu jau šogad šo sistēmu pilnībā atcelt, bet diemžēl šīs politiskās gribas nav. (No SC frakcijas: „Jums jau ir politiskā griba!”) Ir vien kaut kādi mēģinājumi parādīt kaut kādas domstarpības. Jā, mēs gribam atcelt pilnībā šo sistēmu, un es domāju, ka mums pavisam drīz, kad tiks ievēlēta nākamā Saeima, to izdosies izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Aicinu... aicinu virzīties uz priekšu un pieņemt šo steidzamo likumprojektu. Ir vēl vairāki citi neatrisināti jautājumi arī par citiem investīciju veidiem, ja mēs šo vispār varam nosaukt par investīciju. Un šie jautājumi būs risināmi otrā likumprojekta redakcijā, kurš virzās vispārējā kārtībā. Tas skar gan valdes locekļu statusu, gan citus jautājumus.

Runājot par šiem 50 tūkstošiem... Jā, es piekrītu Kārlim Seržantam! Tiešām ir pamatotas bažas par šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, taču šīs bažas mazina trīs svarīgi faktori.

Pirmais ir tas, ka tā pirmām kārtām ir vistiešākā investīcija pirmā mājokļa programmā. Otrais, kas varētu mazināt šīs bažas, ir tas, ka Drošības policijai būs papildu resursi, lai kontrolētu tieši šī kontingenta ieplūšanu, un acīmredzot ne jau tikai viņu naudas izcelsmi, bet arī viņu iespējamo pagātni. Šie ir divi galvenie faktori.

Trešais, ko Kārlis teica par šo iespējamo lielo skaitu vai kaut ko tamlīdzīgu. Jā, tās ir vislielākās bažas arī man, un es domāju, ka likumdevējam ir jābūt gatavam, ja šis skaitlis izrādīties neprognozēti liels, attiecīgi arī ātri... nekavējoties reaģēt.

Tādējādi, izvērtējot šo Ekonomikas ministrijas piedāvāto priekšlikumu visus plusus un mīnusus, Nacionālā apvienība, protams, uzskata, ka vienošanās ir jāpilda, jo mūsu prasība par regresīvo kvotu sistēmu tiek atbalstīta, līdz ar to mēs atbalstām... Mēs neesam par to sajūsmā, bet mēs atbalstām to un aicinām virzīties uz priekšu.

Un noslēgumā īss aicinājums Ādamsona kungam. Jums ir vairāki kolēģi, kas strādā Eiropas lietu komisijā, un, ja jūs šādus izdomājumus no tribīnes par dažādām bēgļu kvotām izplatāt... par Ziemeļāfrikas bēgļu kvotām, tad varbūt pakonsultējieties... Tie cilvēki jums pastāstīs - tādu kvotu nav! (No zāles dep. J.Ādamsons: „Gan jau būs!”) Nu, nevajag šo tribīni izmantot tādām muļķībām!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runājot par 4.priekšlikumu, kurš patiesībā ir jauninājums pilnīgai reformai attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Mēs, protams, varētu runāt par to, cik labi ir strādājuši iepriekšējie vai arī cik slikti... kāda varētu būt likumdevēju pieeja attiecībā uz iespējamiem grozījumiem. Bet secinājums no šīs debates šodien man personīgi ir tāds: katram ir sava cena, un Nacionālās apvienības cena, lai Latvijā uzturētos pilsoņi no trešajām valstīm, tajā skaitā no tām, kuras neietilpst Eiropas Savienības un Šengenas zonā, ir 50 tūkstoši eiro. Jūs var nopirkt, Nacionālā apvienība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Es negribu iedziļināties detaļās (No zāles: „Vajag! Vajag!”), kur un par cik var nopirkt atļauju - ar īpašumu vai bez īpašuma, vai tāpat. Bet, ja mēs salīdzinām, kāda ir esošā sistēma un kāda būs plānotā sistēma priekš Latvijas ekonomikas, tad redzam, ka tā noteikti ir būtiski labāka.

Ja jūs paskatāties uz esošo sistēmu... Kurš gūst labumu? Gūst labumu tikai dažas atsevišķas nozares - nekustamā īpašuma tirgotāji, attīstītāji, būvnieki. Un tas arī vairāk vai mazāk viss! Tas, protams, nav slikti, tas ir labi. Taču, ja mēs paskatāmies uz mūsu valsti kopumā... Piemēram, vai jūs zināt, kas ir lielākais investors Latvijā? Tas ir Cemex. Viņi ir investējuši 300 miljonus eiro, un viņi atduras... viņu investīcijas atduras pret to, ka pašvaldība nevar par dažiem miljoniem salabot ceļu. Tātad mums katastrofāli trūkst naudas priekš attīstības.

Jaunā kārtība paredz, ka mēs būtisku daļu no šīs naudas nevis novirzīsim dažām nozarēm, bet varēsim novirzīt attīstībai, kur nu to vajag, tātad arī šim Cemex, ceļiem vai, piemēram, pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, vai dažādām citām... darba vietu radīšanas instrumentiem, programmām, kuras mēs citkārt nespējam atļauties.

Tā ka nevajag saskatīt... nevajag iedziļināties sīkumos un pazaudēt beigās lielo bildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam, otro reizi.

K.Seržants (ZZS).

Jā, varētu, protams, Ķirša kungam oponēt un paskaitīt, cik, teiksim, samaksā nodokļos un par pakalpojumiem cilvēks, kas nopērk patiešām vērtīgu īpašumu, nevis, teiksim, kādi 20 ķīnieši, kas samet naudu vienai būdai. Es par tādiem gadījumiem nerunāju, bet nu... Labi, izlaidīsim šo...

Bet es gribētu nocitēt Dombravas kunga vakardienas ierakstu tviterī (tas ir tāds labi zināms sociālais tīkls): „Brīžos, kad aktualizējas nacionālie jautājumi, tad krīt maskas un varam redzēt, kurš joprojām ir uzticīgs PSRS un kuriem nauda ir Dieva vietā.”

Dombravas kungs, es ļoti, ļoti vērošu jūsu balsojumu attiecībā uz šo priekšlikumu. (ZZS frakcijas aplausi, starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Godātais Ķirša kungs! Jūs minējāt, ka no šī uzturēšanās atļauju, kā saka, jautājuma labumu gūst tikai dažas nozares un ka tās ir tikai būvniecības nozare, tikai vēl kāda nozare un tikai vēl kāda nozare. (No zāles dep. V.Ķirsis: „Konkrētāk! Konkrētāk!”)

Ja nemaldos, jūs pārstāvat vienu tādu lielu ministriju, ko sauc par Ekonomikas ministriju, un, manā ieskatā, ekonomikas ministra galvenais (Starpsaucieni.)... galvenais pienākums būtu piesaistīt tiešām jaunas investīcijas un rūpēties par to, lai mūsu valsts ekonomika attīstās. Bet, ja nemaldos, ekonomikas ministram līdz šai dienai vēl īsti nav izdevies piesaistīt nevienu tādu kārtīgu investīciju. Un tas, manuprāt, ir diezgan slikti, ja jūs minat to, ka šis jautājums spēj attīstīt tikai dažas nozares... Tajā pašā laikā Ekonomikas ministrija no savas puses īsti neko nav izdarījusi, lai attīstītu vispār mūsu valsts ekonomiku. Tad varbūt darīsim tā: attīstām tad šīs dažas nozares, un tad tālāk varbūt domājiet, kā jūs varat pienest vēl kaut ko citu drusku vairāk, plašāk! Un tad var runāt par kādu tiešām reālu investīciju mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam, otro reizi.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

No saviem vārdiem neatkāpjos un arī ikvienu Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu aicinu atvērt KNAB mājaslapu un paskatīties, kā ar Rietumu banku saistītas personas ir 10 tūkstošus vasaras mēnešos... septembrī noziedojušas (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Oooo!”), kā dažādas ar nekustamo īpašumu nozari saistītas personas ir ziedojušas. Nu paskatieties ziedotāju sarakstu! Jums pašiem būs interesanti paskatīties. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim, otro reizi.

V.Ķirsis (RP).

Olšteina kungs! Mēs jau esam saņēmuši mantojumā no jums un Kampara kunga to, ko esam saņēmuši. (Zālē smiekli, starpsaucieni, aplausi.) Nu ar tiem pusfabrikātiem... ar tiem pusfabrikātiem mums arī jāstrādā! Kādi tie ir, tādi ir! Ņemiet par labu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Demitera kungs vēlas ko piebilst?

E.Demiters. Jā. Tātad šo 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu - mēs plaši izdebatējām arī komisijā, un šeit visu pieminētais 50 tūkstošu lielais ieguldījums tika pārrunāts arī tur. Ja mēs skatāmies pēc būtības, tad šis ieguldījums, iemaksa budžeta programmā „Ekonomikas investīciju fonds” (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kas tas par fondu?”) faktiski ne ar ko neatšķiras no ieguldījumiem pret valsts bezprocentu vērtspapīriem, kas arī šajā likumprojektā ir minēts.

Savukārt, ja mēs runājam par šo budžeta programmu, tad Rasnača kungs jau minēja vienu no prioritātēm. Proti, tādas ir divas, par kurām, debatējot arī komisijā, deputātiem galu galā nebija šaubu, lai nobalsotu „par” šo priekšlikumu. Ir divas programmas: viena ir jau minētā jauno ģimeņu pirmā mājokļa programma, bet otra - granti vidējo un mazo uzņēmumu darba vietu radīšanai reģionos. Šeit jums ir arī atbilde, kur galu galā nonāks šie līdzekļi.

Tātad komisijā minētais priekšlikums ir atbalstīts, un es aicinu komisijas vārdā arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Demiters. 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labrīt, kolēģi! Gluži kā nupat, kad 40 minūtes mēs tā asi diskutējām par to, vai ir nepieciešami šie ierobežojumi vai nav, faktiski jau pusgadu publiskajā ēterā dominē šie ultimāti, cīniņi par to, vai būs 500 vai 700 kvotas, un tā vien likās... arī daži cilvēki apkārt teica: nu, ko jūs tur par budžetu spriežat? Galvenais taču ir tās uzturēšanās atļaujas!

Bet visa tā kontekstā es aicinu palūkoties arī uz to, kas notiek ārpus mūsu diskusijām un ārpus valsts robežām, un arī mazliet palūkoties nākotnē. Proti, pēc FAO datiem, 2050.gadā uz Zemes mēs jau būsim 9,2 miljardi cilvēku, kas ir ievērojami vairāk nekā šobrīd. Pēc prognozēm, pieprasījums pēc pārtikas palielināsies par 70 procentiem, pieprasījums pēc atjaunojamiem resursiem - līdzīgi. Un faktiski arī klimata pārmaiņu rezultātā zemes, uz kuras var kaut ko ražot, tajā skaitā pārtiku, kļūst arvien mazāk.

Vēl viens piemērs. Ķīna nesen - es lasīju ziņās! - Ukrainā ir iegādājusies 3 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes, saprotot šīs nākotnes tendences - to, ka faktiski cīņa par šiem resursiem jau labu laiku notiek. Bet 3 miljoni hektāru, kā jūs zināt, - tā ir puse no Latvijas teritorijas un divas reizes vairāk, nekā šobrīd mēs ražojam uz mūsu lauksaimniecības zemes. Un tas tika izdarīts ar vienu darījumu!

Ko es ar to visu gribu teikt? Manuprāt, daudz svarīgāka ir diskusija par ražošanas resursiem, par nacionālo bagātību, kā to saglabāt mūsu pašu vietējo ražotāju, vietējo iedzīvotāju rokās, lai šī nauda arī paliktu Latvijas ekonomikā. Tāpēc, manuprāt, ir daudz jēdzīgāk nevis iztirgot zemi ārzemniekiem, bet pašiem to apsaimniekot un pārdot tiem pašiem ķīniešiem jau piena pulveri vai dažādus gaļas izstrādājumus, produktus... tātad gatavu produkciju, nevis, teiksim, ārzemniekiem dot pašu pamatresursu, kas šobrīd ir arī mūsu eksporta mugurkauls. Kā jūs zināt, pārtika un meža nozare šobrīd eksportā ir galvenais virzītājspēks.

Es ceru, ka Zemkopības ministrijai būs iespēja nodrošināt... arī nākamajos septiņos gados palīdzēt mūsu lauksaimniekiem šo zemi paturēt savā īpašumā un apsaimniekot. Galu galā tie būs 2,68 miljardi eiro, kas ieplūdīs mūsu laukos.

Un tādēļ arī mans lūgums ir atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir viens no daudzajiem mehānismiem, pie kā jau divus gadus strādā Zemkopības ministrija. Faktiski galvenie mērķi ir šādi: pirmais ir noturēt mūsu pašu resursus vietējo cilvēku rokās, lai nauda paliek mūsu ekonomikā, un otrais - lai katrs zemes hektārs dotu labumu mūsu valsts iedzīvotājiem un mūsu valsts ekonomikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums ir komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 7. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 9. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 12. - deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 13. - deputāta Cilinska priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Aicinu likumprojektu atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.868/Lp11).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - pašas atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Un 9. - noslēdzošais - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, kas tika savulaik izņemts no budžeta paketes, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, mums ir vēl viens priekšlikums par iespējamiem grozījumiem tajā.

Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 31.oktobra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Attiecīgajam likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Junkurs.

J.Junkurs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.2999. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” Ārlietu komisijā tika izskatīts un apstiprināts trešajam lasījumam.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3000 - likumprojektu „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā”. Arī tas tika izskatīts komisijā un apstiprināts.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” un atbalstījusi šo likumprojektu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam „Grozījumi Politisko partiju likumā” ir iesniegti trīs priekšlikumi. Un tie ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedza komisija, komisijas sēdē ir atbalstīts. Ir runa par to, ka par valdes locekli... partijas valdes locekli var būt pilngadīga fiziskā persona, kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa. Aicinājums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - ir faktiski par terminoloģiju. Tā sadaļa sauksies... tas pants sauksies „Slēguma finanšu pārskats”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Un 3.priekšlikums ir tīri tehnisks - aizstāt vārdu „atzinumu” ar vārdu „ziņojumu”. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S.Dolgopolovs. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Politisko partiju likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Ir iesniegti 49 priekšlikumi. Visi ir komisijas atbalstīti.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. Tas ir vienkārši tehnisks... tā ir redakcionāla maiņa - mēs nomainām likumā vārdus „vēlēšanu gaitas protokols” ar vārdiem „vēlēšanu gaitas žurnāls”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 2.priekšlikums ir komisijas iesniegts, un tas paredz izslēgt 3.panta 1.punktu, jo minētais punkts neatbilst Eiropas Savienības direktīvai.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 3. ir komisijas iesniegts priekšlikums. Mēs vienkārši nomainām to, kas bija agrāk... Mums tagad ir rakstīts, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās nevar piedalīties persona, kas likumā paredzētajā kārtībā ir atzīta par rīcībnespējīgu. Un to tekstu mēs mainām uz tādu normu, kas atbilst Eiropas Savienības terminoloģijai, - nosakām, ka ir nodibināta aizgādnība.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 4. ir komisijas priekšlikums, tas ir precizējums, un par to nekādu lielu debašu nebija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 5. ir komisijas priekšlikums, kas vienkārši precizē to termiņu, kurā zaudē valsts amatpersonas amatu vai deputāta mandātu cilvēks, kas ir ievēlēts Eiropas Parlamentā un kas ir amatpersona (teiksim, Valsts prezidents, Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, kas ir ievēlēts Eiropas Parlamentā).

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 6. ir komisijas priekšlikums. Tas, ka mēs tur vienkārši izslēdzam bišķi... nu, informāciju par kandidāta dzimšanas gadu, pilsonību, dzīvesvietu, - tas ir domāts publiskiem ziņojumiem, bet šī informācija ir iekļauta sarakstos.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 7.priekšlikums ir ierosinājums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende un kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Nākamais, 8.priekšlikums, arī ir no Tieslietu ministrijas... Ministra vietā to iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Un tas paredz izslēgt 11.panta pirmās daļas 3.punktu, jo tas, tā teikt, ir nosegts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Nākamais, 9.priekšlikums, arī ir ierosinājums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Tas ir vienkārši precizējums: tur, kur ir minēts „vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums”, tagad ir vārdi „vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums”. Precizējums!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Nākamais ir 10.priekšlikums, kas arī ir no komisijas iesniegts. Tur ir viena maiņa - tur nav runāts par augstākās pakāpes izglītību, bet gan par sasniegto augstākās pakāpes izglītību. Vienkārši atkal precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 11. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir atbalstīts. Un tas ir vienkārši papildinājums, kas nāk no Eiropas Savienības.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 12. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 13. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, un tas pamatā atbilst Eiropas Savienības vajadzībām. Papildinājums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 14. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir par to, ka Centrālā vēlēšanu komisija izvērtē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu atsūtīto paziņojumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī kandidējoša Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt. Tas ir tāpēc, lai varētu pārbaudīt, vai viņš tiešām ir tiesīgs kandidēt, vai viņam nav kaut kādu pārkāpumu vai citu ierobežojumu Latvijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 15. ir komisijas priekšlikums, un tas ir juridisks precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 16. ir komisijas priekšlikums. Minimāla maiņa. Mēs nomainām vārdus „piecu dienu” ar vārdiem „triju darba dienu”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 17. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 18. arī ir Jaunzemes-Grendes iesniegts. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 19.priekšlikumā mēs tikai mainām... atkal tikai precizējam - „Latvijas Vēstnesis” vairs nav nosaukts kā laikraksts, bet gan kā oficiāls izdevums, un arī paredzam, ka Centrālā vēlēšanu komisija ievieto vajadzīgo informāciju ne tikai savā mājaslapā, bet arī „Latvijas Vēstnesī”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 20. ir komisijas priekšlikums. Arī viena maza tehniska maiņa. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 21. ir tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes priekšlikums, kas ir iekļauts... ir daļēji atbalstīts un iekļauts 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 22. ir komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts, un tas paredz, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek maija ceturtajā sestdienā. Un mēs mainām arī vēlēšanu iecirkņu darbības laiku līdz pulksten 8 vakarā, kas tad saskanēs ar noteikumiem pārējos vēlēšanu likumos.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 23. ir komisijas priekšlikums, un tas paredz izslēgt vienu daļu no 23.panta trešās daļas, kas parādās vēl citā pantā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 24. ir komisijas priekšlikums, kas arī maina iecirkņu slēgšanas laiku - no pulksten 10 uz pulksten 8 vakarā, kā tas ir visās pārējās vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 25. ir komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt 27.pantu pēc vārdiem „bet sūdzības” ar vārdiem „un atbildes saturu”. Nevis par to sūdzību, bet dod arī atbildi tieši par saturu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 26.priekšlikums arī ir pavisam mazs tehnisks labojums. Tur ir runa par aizgādni.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 27. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas paredz izslēgt 28.panta otro daļu. Tas ir iekļauts iepriekšējā priekšlikumā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 28. arī ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Mainām iecirkņa slēgšanas laiku no pulksten 10 vakarā uz pulksten 8 vakarā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 29. ir priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende un kas ir iekļauts 30.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. Un 30. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā notiks balsošana stacionārā ārstniecības iestādē vai tur, kur vēlētājam ir piemērots apcietinājums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 31. - komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt 31.panta pirmās daļas pēdējo teikumu, jo tas, tā teikt, ir nosegts 32.priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Liepiņš. 32. - komisijas priekšlikums. Par to man nekādu komentāru nav.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 33. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Nākamais ir 34.priekšlikums. Tas ir priekšlikums, ko tieslietu ministra vietā iesniegusi kultūras ministre Jaunzeme-Grende. Tas ir atbalstīts. Tas izslēdz 32.¹ pantu, jo te ir runa par to, ka varēs balsot iepriekš, bet ieslodzījuma vietās un stacionārās ārstēšanās vietās varēs balsot uz vietas. Tā ka balsojums pa pastu tur nebūs vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 35.priekšlikums vienkārši precizē, ka vēlēšanu kārtība... ka nevis parastajā kārtībā... Šis priekšlikums vienkārši pasaka precīzi, ka tas notiks trešās nodaļas noteiktajā kārtībā. Tas ir komisijas iesniegts priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 36. arī ir komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt 36.panta pirmās daļas pēdējo teikumu, kā arī 1. un 2.punktu, jo tie sakrīt ar citu priekšlikumu pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 37. arī ir komisijas priekšlikums. Un tas ir par to, kad atver vēlēšanu kastes... Arī tas ir tehnisks labojums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 38. - komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls labojums. Tur ir runa nevis par ierakstīšanu balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā, bet vienkārši par to, kā konstatē to faktu, ko tad ierakstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 39. - komisijas priekšlikums. Te jau es minēju agrāk... Tas ir par vēlēšanu gaitas žurnālu. Tā ir atkal tāda redakcionāla maiņa.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 40.priekšlikums paredz izslēgt 39.pantu, un tas arī... vienkārši sakrīt ar citu priekšlikumu pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 41. arī ir komisijas priekšlikums. Un te ir runa par to, ka agrāk balsu skaitīšana notika divās daļās... to es faktiski nepieminēju iepriekšējā... bet tagad tā nenotiek, viss notiek vienā kārtā bez pārtraukuma. Un tas priekšlikums to tagad tādā veidā sakārto.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 42.priekšlikums. Arī šajā panta daļā ir izmaiņas... Nebūs minēta tur protokola pirmā vai otrā daļa, jo viss notiek vienā laidā. Tā ka būs runa tikai par... nevis par protokola otrajā daļā, bet par protokolā ierakstītām ziņām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 43.priekšlikums arī ir komisijas priekšlikums. Atkal tīri tehnisks labojums... nu, redakcionāls labojums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 44. - komisijas priekšlikums. Šajā panta teikumā tikai viens vārds tiek grozīts - mēs izslēdzam vārdu „apzīmogotās”. Tas nozīmē, ka visas nelietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes tiktu iznīcinātas... nu, atsevišķi saskaitītas un glabātas, ne tikai tās, kuras būtu apzīmogotas. Tā ka labojums ir tehnisks.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Arī 45. ir komisijas priekšlikums, un tas attiecas uz vēlēšanu materiālu uzglabāšanas kārtību, ko nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. 46.priekšlikums ir par to, kurā laikposmā būs pārskats par vēlēšanām. Līdz šim pastāvēja tāda kārtība, ka tas tika drukāts uz papīra un prasīja sešus mēnešus. Doma tagad ir tāda, ka tas parādīsies kā publikācija elektroniskā vidē un būs pieejams Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā un arī visās bibliotēkās. Tādā ziņā mēs varam saīsināt šo termiņu līdz trijiem mēnešiem, nevis darīt to sešos mēnešos, kā tas bija līdz šim.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Vēl viens precizējums ir arī 47. - komisijas priekšlikums par to, kad var nodot Latvijas Nacionālajā arhīvā materiālus. Un tas ir pēc apstrīdēšanas termiņa izbeigšanās.

48. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pamatā ir pilnveidojums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Paldies.

Es pieņemu, ka deputāti atbalstīs arī tieslietu ministra vietā kultūras ministres Jaunzemes-Grendes iesniegto priekšlikumu, kas ir atbalstīts, un tur pamatā ir runa par informatīvo atsauci.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Liepiņš. Līdz ar to mēs varētu... es aicinu jūs pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka pēc piecām minūtēm komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas īsa sēde. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Valdis Liepiņš... nav... Valdis Liepiņš ir, Kārlis Seržants... ir, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Ir pulksten 11.00, turpināsim Saeimas 31.oktobra sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs skatījām sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Inese Lībiņa-Egnere.

Bet es vēlos jūs informēt, ka esmu saņēmusi deputātu Raivja Dzintara un Ināras Mūrnieces iesniegumu, kurā viņi informē, ka atsauc savu 31.priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts. Tāpat arī finanšu ministrs Andris Vilks atsauc likumprojektā savu 16., 26., 28. un 45.priekšlikumu, kuri nav atbalstīti. Likumprojektā gan tos ir parakstījusi labklājības ministre Ilze Viņķele, kura tajā brīdī pildīja finanšu ministra Vilka pienākumus.

Tagad vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad šodien es jums ziņošu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Juridiskā komisija ir atbalstījusi virzībai Saeimas sēdē trešajam lasījumam.

Ir iesniegts samērā daudz priekšlikumu - kopumā 42 priekšlikumi. Ziņošu par katru no tiem, jo tie skar vairākas būtiskas jomas.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums par kontrolpirkuma izdarīšanu. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts, taču šī priekšlikuma būtība ir ietverta 39. - komisijas priekšlikumā, ko skatīsim vēlāk.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāli precizējošs priekšlikums. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 3. - pašas Juridiskās komisijas priekšlikums - ir redakcionāli precizējošs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4.priekšlikums ir Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts un kurš paredz noteikt administratīvo atbildību par viltotu zāļu un viltotu aktīvo vielu ražošanu, importēšanu, eksportēšanu un izplatīšanu un tādējādi arī nodrošina direktīvas prasības, kuras bija nepieciešams ieviest Latvijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt attiecīgās normas sankcijā latus ar eiro. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums - komisijā atbalstīts. Paredz aizstāt attiecīgās normas sankcijā latus ar eiro.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un arī 8. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums ar līdzīgu saturu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arīdzan 9. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums ar šādu saturu - ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un arī 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums - ir Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums, kas ir līdzīga satura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 20. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 11.pantu. Ir atbalstīts Juridiskajā komisijā. Šis sākotnējais priekšlikums otrajā lasījumā bija balstīts uz tādām ļoti dziļām debatēm. Šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā iesniedza īpaša deputātu darba grupa, kuru vadīja Arvils Ašeradena kungs, un viņš debatēs, visticamāk, varēs vairāk paskaidrot tieši par šā priekšlikuma tālāko likteni.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man jau daži no frakcijas kolēģiem paguva pārmest, ka Ašeradens, cīnīdamies par demogrāfijas jautājuma risinājumiem, ir paguvis aizmirst savus pienākumus attiecībā uz alkohola ierobežošanu.

Tā situācija ir gluži cita, un es gribu jūs informēt par to, kāda šobrīd mums tā ir izveidojusies. Respektīvi, sakarā ar paralēlu savstarpēji saistītu, dažādās komisijās izskatāmu likumprojektu virzību ir izveidojusies komplicēta situācija, kura prasa mūsu konsekventu rīcību un par kuru es vēlos šinī brīdī informēt. Runa būs par Alkohola aprites likumu, kurš jau ir pieņemts, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, ko trešajā lasījumā skatām šodien, un par Tabakas aprites likumu, kurš skatāms otrajā lasījumā un atrodas Sociālo un darba lietu komisijā.

Droši vien nevienam nav jāatgādina, ka ir akceptēts Alkohola likums, kurš paredz ieviest trīs... jaunu, trīs līmeņu, režīmu alkohola pārdošanai. Pirmais līmenis - aizliegums pārdot un aizliegums iegādāties alkoholu personām līdz 18 gadiem. Otrais līmenis - pienākums personām no 18 līdz 25 gadiem, iegādājoties alkoholu, identificēt savu vecumu. Un trešais līmenis - brīvs alkohola pārdošanas režīms personām virs 25 gadu vecuma ar iespēju, ka šaubu gadījumā pirkums tiks atteikts.

Šis likumprojekts tika virzīts paketē ar šodien skatāmajiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kur attiecīgi tika noteikta administratīvā atbildība par šo normu neievērošanu.

Paralēli šim procesam Saeimā tiek virzīts līdzīga rakstura likumprojekts, kas regulē tabakas apriti. Ar otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, no kuriem daļa jau ir komisijā ar balsojumu atbalstīta, likumdevējs ir skaidri licis saprast, ka arī tabakas izstrādājumu pārdošanai vēlas ieviest tieši tādu pašu trīspakāpju pārdošanas režīmu kā alkoholam, un vēl papildus tam komisijas sēdē ar balsojumu ir šo režīmu pastiprinājis, atbalstot deputāta Upenieka priekšlikumu par tabakas pārdošanas aizliegumu personām līdz 21 gada vecumam.

Šajā brīdī tirdzniecības nozare griezās pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ar lūgumu sinhronizēt tabakas un alkohola pārdošanas normas, jo uzskata, ka dažādu pārdošanas režīmu ieviešana būs nesamērīgs slogs nozarei. Atbalstot šo lūgumu, tika izveidota atsevišķa darba grupa šī uzdevuma veikšanai. Izprotot radušos situāciju, darba grupa griezās pie Juridiskās komisijas ar lūgumu attiecīgās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas līdz situācijas noskaidrošanai trešajam lasījumam nevirzīt un sankciju mehānismus neieviest, kamēr šis darbs nebūs padarīts.

Savukārt kolīzijas ar nelikumīgo alkohola tirdzniecību, kuras apkarošanai šajā likumprojektā bija iekļauta svarīga norma, lika Juridiskajai komisijai izšķirties par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa virzīšanu skatīšanai Saeimas sēdē jau šodien.

Ņemot vērā izklāstīto un arī to, ka Juridiskais birojs papildus uzskata, ka abos likumos - gan tabakas apriti, gan alkohola apriti regulējošajos likumos - skaidrāk jānostiprina aizliegums tirgotājiem pārdot attiecīgo preci, ja netiek identificēts personas vecums līdz 25 gadiem, uzskatu, ka šobrīd ir samērīgi līdz abu - tabakas un alkohola aprites - likumu grozījumu pieņemšanai nevirzīt tālāk normas par attiecīgā sankciju mehānisma ieviešanu.

Kāds ir paredzēts tālākais rīcības plāns? Tūlīt pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas virzīties strauji uz priekšu ar Tabakas aprites likumu. Visi sagatavošanās darbi darba grupās ir pabeigti, un es ceru, ka pēc 15.novembra komisijas sēdes likumprojekts nonāks otrajam lasījumam Saeimā.

Alkohola aprites likuma darba grupa pēc attiecīgo normu akceptēšanas Tabakas aprites likumā iesniegs sinhronizējošu likumprojektu par grozījumiem Alkohola aprites likumā. Šobrīd Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā jau ir sagatavoti iesniegšanai Juridiskajā komisijā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kuri paredz šo preču tirdzniecības sinhronizāciju un attiecīgo sankciju mehānismu ieviešanu un kurus komisija pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas var virzīt kā priekšlikumus mūžīgi atvērtajiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem.

Protams, ceturtā un arī pati svarīgākā lieta ir vienošanās Saeimā par pārdošanas vecuma sliekšņa pacelšanu vai nepacelšanu un, iespējams, tā sinhronizācija ar alkohola apriti. Šobrīd ar komisijas balsojumu pārsvaru var sākt iegūt tie deputāti, kuri uzskata, ka slieksnis jāpārceļ uz 21 gadu. Katrā ziņā Saeima nevienā darba grupā ne mirkli nav izteikusi vēlmi atteikties no šāda trīspakāpju alkohola pārdošanas režīma un procesu nodrošinošu sankciju ieviešanas. Drīzāk otrādi! Savukārt mums ir jāsaprot, ka tirdzniecības nozarei un pircējiem tās ir būtiskas pārmaiņas, tāpēc savos lēmumos par sankciju mehānismu ieviešanu mums ir jābūt tikpat konsekventiem.

Tādēļ aicinu šodien atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu par šo normu nevirzīšanu, bet turpināt intensīvu darbu pie visu trīs minēto likumprojektu izstrādes un tikai tad, kad ir skaidrība par lietu virzību, pieņemt šos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus par sankcijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad deputāti atbalsta komisijas vērtējumu par 20.priekšlikumu.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Arī tas ir par pāreju no lata uz eiro. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 22. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, ir saistīts ar pāreju no lata uz eiro. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arīdzan tas ir saistīts ar šo pāreju atbilstoši likumā „Par nodokļiem un nodevām” noteiktajiem nosacījumiem par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas paredz aizstāt dispozīcijā latus ar eiro. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz noteikt administratīvo atbildību par alkoholisko dzērienu nelikumīgas izgatavošanas, kā arī ražošanas, glabāšanas un realizācijas pieļaušanu savā valdījumā esošā kustamā vai nekustamā īpašumā, ja tas izdarīts gada laikā pēc tam, kad persona tikusi rakstveidā informēta par šajā īpašumā konstatēto nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, ražošanu, glabāšanu vai realizāciju. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas saistīts ar pāreju no lata uz eiro un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un ir saistīts ar Ašeradena kunga ziņoto situāciju par to, ka, visupirms sakārtojusi materiālās tiesību normas, proti, Alkohola aprites likumu, pēc tam Juridiskā komisija varētu arī atgriezties pie administratīvo sodu noteikšanas kārtības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 31.priekšlikums atsaukts.

32.priekšlikums... Ir atsaukts?

Sēdes vadītāja. 32.priekšlikums? Nē, tas... Kļūdījos par priekšlikumiem, tie attiecas uz Imigrācijas likumu. Tātad šie, kas attiecas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu... Tā otrā vēstule bija par Imigrācijas likumu...

I.Lībiņa-Egnere. Jā! Jā, jā.

Tātad 32.priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele un kurš paredz noteikt arī juridiskajām personām administratīvo atbildību par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un arī 33.priekšlikums ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniegusi labklājības ministre Ilze Viņķele. Tas ir līdzīga satura kā nupat izskatītais. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 36. - atbildīgās komisijas, tas ir, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurā iekļauti arī iepriekšējie divi priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīts. Līdz ar to 214.pants ir izteikts jaunā redakcijā, tādējādi novēršot radušās neskaidrības Valsts policijas kompetences jautājumos administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā un administratīvo sodu uzlikšanā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums, kas saistīts ar Valsts vides dienesta nolikuma izmaiņām un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes iestāžu izmaiņām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz noteikt, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz arī tad, „ja persona izdarījusi darbību, kas gan atbilst šajā kodeksā paredzēta administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, taču tā izdarīta, rīkojoties kompetentas institūcijas uzdevumā, lai novērstu vai atklātu likumpārkāpumu”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Kā jau sākumā es minēju, šis formulējums ir plašāks un aptver arī kontrolpirkumu izdarīšanu, kā to bija kā savu priekšlikumu iesniedzis iekšlietu ministrs Kozlovskis.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo ir paredzēts, ka likuma spēkā stāšanās laiks ir 2014.gada 1.janvāris, līdz ar to nav nepieciešams izteikt naudas soda apmēru latos, jo būs jau eiro.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Minētais priekšlikums saistīts ar to, ka otrajā lasījumā jau mēs atbalstījām atteikšanos no administratīvā aresta kā soda veida virknē Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu. Tādējādi ir nepieciešams arī pārejas regulējums gadījumiem, kad līdz likuma spēkā stāšanās dienai ir piemērots administratīvais arests par attiecīgajiem pārkāpumiem, bet tas vēl nav izpildīts vai ir izpildīts daļēji, un šajos gadījumos piemēros... administratīvo arestu rajona (pilsētas) tiesa aizstās ar naudas sodu, kura apmērs nepārsniedz attiecīgā pārkāpuma sankcijā maksimāli pieļaujamo naudas soda apmēru. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un pēdējais ir 42. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts, nosakot likuma spēkā stāšanās laiku - 2014.gada 1.janvāris. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.677/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Otrajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisijā tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. 2. - tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zujevs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga un Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Zujevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

I.Zujevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi, skatām likumprojektu Nr.727/Lp11 - „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” - otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Tikai atgādināšu, ka šis ir viens no likumprojektiem no paketes, kas iedzīvina valsts kapitāla daļu pārvaldes reformu, kur ir paredzēts mainīt kārtību, kā uzņēmumi atskaitās Finanšu ministrijai. Līdz ar to jaunā kārtība būs paredzēta citā likumā, kas atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Līdz ar to šī vecā kārtība tiek svītrota no šā likuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Piecas dienas - tas sanāk 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””. Likumprojekts ir izstrādāts sakarā ar to, ka pieņemtie grozījumi Komerclikumā no 2014.gada 1.janvāra paredz iespēju komersantam izbeigt komercijas darbību, un šie grozījumi likumā „Par grāmatvedību” tieši nosaka, kādas darbības ir veicamas, šīs aktivitātes izbeidzot.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, kādas oficiālas publikācijas ir nepieciešamas, slēdzot savu darbību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī nosaka, kādi pārskati un kādi finanšu dokumenti ir nepieciešami, slēdzot darbību. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Ražuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, tātad 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.950/Lp11 - „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar diviem jauniem pārkāpumiem, proti, paredz atbildību... paredz noteikt atbildību par statistikas nodrošināšanai nepieciešamo datu iesniegšanas kārtības pārkāpšanu un par statistiskās konfidencialitātes prasību pārkāpšanu.

Juridiskā komisija, pieciem cilvēkiem piedaloties, izskatīja šo likumprojektu, un divi mūsu komisijas biedri balsoja „par”, trīs - atturējās. Līdz ar to komisija attiecīgo likumprojektu neatbalstīja.

Juridiskais birojs... Juridiskā biroja pārstāve saistībā ar šo likumprojektu norādīja, ka konceptuāli tas var tikt... konceptuāli var tikt atbalstīts.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Judins. Komisija šo jautājumu neizskatīja, tāpēc ka likumprojekts netika atbalstīts. Savā vārdā varu piedāvāt 11.novembri.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.2922.

Šis likumprojekts tiek piedāvāts tāpēc, ka šobrīd Latvijā nav tiesiskā regulējuma jautājumam par ārvalsts un tās īpašumu imunitāti no civiltiesiskās jurisdikcijas un ka līdz ar to „pastāv tiesiskā nenoteiktība Latvijas tiesību subjektu tiesiskajās attiecībās ar ārvalstu subjektiem”.

Šāds regulējums ir īpaši nepieciešams sakarā ar programmas „Rīga -Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā” ietvaros plānotajām starptautiskajām izstādēm. Čehija ir pirmā valsts, kura jau interesējās par normatīvajiem aktiem, kas Latvijā garantē Čehijas valsts īpašumā esošo mākslas darbu imunitāti pret aizturēšanu vai konfiskāciju. Varētu arī būt citas šādas valstis. Līdz ar to ir pienācis laiks pievienoties šai ANO konvencijai. Latvija tādējādi radīs skaidrību minētajās tiesiskajās attiecībās. Pēc konvencijas stāšanās spēkā būs iespējas arī privātpersonām aizsargāt savas tiesības civiltiesiskajās attiecībās ar ārvalsti pārstāvošu tiesību subjektu.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 8.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

Man ir jāatvainojas, ka iepriekš es pie nepareizā likumprojekta nolasīju jau finanšu ministra vēstuli. Tātad finanšu ministra lūgums atsaukt savus priekšlikumus - 16., 26., 28. un 45.priekšlikumu -, kurus viņa vārdā ir parakstījusi labklājības ministre Ilze Viņķele, attiecas uz likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Ir saņemts iesniegums no Nacionālās apvienības par tās atsevišķu priekšlikumu atsaukšanu. Es, skatot cauri priekšlikumus, tad arī minēšu, kuri ir atsaukti. Es varu atļauties tādu vaļību.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 8. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 10. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 15.priekšlikums. Nacionālā apvienība ir atsaukusi savu - 15.priekšlikumu.

16. - labklājības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Arī atsaukts.

17. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Arī atsaukts.

18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Arī atsaukts.

20. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 21. - Saeimas deputāta Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 22. - Saeimas deputāta Dombravas priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 23. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Ir atsaukts.

24. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Arī atsaukts.

25. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Arī atsaukts.

26. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 27. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 27.priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 28. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Atsaukts.

29. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. Jā, man patīk staigāt un vingrināties!

30. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 31.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 32. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 33. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 34. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 35. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 36. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 37. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 38. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 39. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 40. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 41. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 42. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 43. - ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 44. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 45. - labklājības ministres Viņķeles priekšlikums. Atsaukts.

46. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 47. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 48. - deputāta Latkovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie deputāti! Es paskaidrošu savu varbūt naivo priekšlikumu. Šodien jau diskutējām par Imigrācijas likumu, un arī šeit, šajā priekšlikumā, ir runa par tām pašām uzturēšanās atļaujām, kas tiek piešķirtas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Par to pašu šeit ir runa!

Visi atzīst, ka tas mums dod naudu un darbu. Un varbūt tas būtu arī jārespektē. Visi diskusiju dalībnieki, arī tie, kuri atbalsta šo uzturēšanās atļauju tirgošanu, teica: „Viss līdz galam tur nav kārtībā.” Tur mums nav īsti skaidrs, kas par to naudu būtu jāsakārto. Bet nekādas vēlmes īpaši sakārtot nav, un arī diskusijas nav. Šeit bija jābūt vienam dialogam, un tad sekoja mans priekšlikums: „Pārtrauksim uz vienu īsu brīdi, sakārtosim un tad skatīsimies, kā varam turpināt!”

Jo - kas ir dialogs? Viens mans skolotājs teica: „Dialogs ir tad, kad abas puses pēc tā ir kaut nedaudz mainījušas savu viedokli. Tās ir iedziļinājušās arī pretējā viedoklī, un tad rodas arī optimāli risinājumi.” Bet to viņš teica par dialogu starp garīgajām pieredzēm. Un vēl viņš teica: „Bet jums politikā laba dialoga kritērijs ir: cik es „izsitīšu” priekš sevis no tā dialoga - savu patiesību, savu taisnību un savu koncepciju.” Es viņam teicu, ka nav taisnība, mēs jau arī... „Jā,” nu viņš teica, „jūs tur no budžeta „izsitat” priekš sava pagasta, un labs ministrs ir tas, kurš „izsit” priekš savas nozares tā kārtīgi. Vai ne?” Es teicu: „Nu jā, sauc, kā gribi, bet mēs jau „izsitam” priekš savas tautas, priekš sava vēlētāja.”

Bet pēc tam es padomāju par Imigrācijas likumu, par to atļauju tirgošanu: var būt, ka tur dialoga patiešām nav bijis. Šodien mēs runājam, kāpēc tas nevienu neapmierina. Nu ir skaidrs! Tāpēc, ka tas ir tas vanckars, kā kāds izteicās, starp to, ka viens dod „pedāli grīdā, gāzi līdz galam grīdā” un otrs - pilnīgi „uz bremzēm”. Un rezultāts ir tāds, kādu mēs esam dabūjuši. Dialoga šobrīd nav, kā zināms; dialogs ir reklāmu līmenī; ļoti atraktīvu un labu reklāmu līmenī ir dialogs par šo jautājumu. Bet, lai jūs atturētu no varbūt nepatīkamās iespējas balsot „pret” vai atturēties attiecībā uz labāko priekšlikumu, kāds var būt šajā jautājumā šajā situācijā, es vienkārši savu priekšlikumu šobrīd atsaucu un ceru, ka jūs pie dialoga nonāksiet nākamajā Saeimā.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Latkovskis. Arī Nacionālā apvienība 49.priekšlikumu atsauca.

Un 50.priekšlikums ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu balsot par...

Sēdes vadītāja. ...otro lasījumu.

A.Latkovskis. ... atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem”. Priekšlikumi šim likumprojektam netika saņemti.

Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. Šā gada 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Atbildīgā komisija ir izskatījusi arī likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Arī šim likumprojektam uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Vucāns. Šā gada 5.novembris.

Sēdes vadītāja. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.

V.Jakovļevs (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajam lasījumam izskatīja likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.680/Lp11). Uz otro lasījumu komisija iesniedza septiņus priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pabalsta izmaksas kārtību Ministru kabineta loceklim vai parlamentārajam sekretāram. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pabalsta izmaksas kārtību Ministru kabineta locekļa konsultatīvajai amatpersonai vai darbiniekam, izbeidzoties darba līgumam, kas noslēgts uz Ministru kabineta locekļa pilnvaru laiku. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par pabalsta izmaksas kārtību Valsts prezidenta padomniekam. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par atlaišanas pabalsta neizmaksāšanu, izbeidzot amata tiesiskās attiecības pēc amatpersonas iniciatīvas. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par atlaišanas pabalsta izmaksāšanu, izbeidzot amata tiesiskās attiecības pēc savstarpējas vienošanās. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Lai gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izdiskutēja šo grozījumu, skatīja to, izvirzot dažādus apsvērumus un argumentus, es tomēr aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Šī priekšlikuma jēga ir tāda, ka brīdī, kad valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks vai amatpersona darbu pamet pēc savstarpējas vienošanās ar darba devēju, šai personai ir iespējams izmaksāt kompensāciju jeb atlaišanas pabalstu, kā tas ir nosaukts, līdz 70 procentiem no mēneša vidējās izpeļņas.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu šo grozījumu neatbalstīt, tādēļ ka mums jau šobrīd ir ļoti konkrēti paredzēta sistēma, kādā veidā tiek izmaksāti pabalsti, ja persona ir spiesta pamest darbu kādu ar tās gribu nesaistītu iemeslu dēļ, teiksim, ja ir reorganizācija, kad persona vairs nevar turpināt darba attiecības, un tamlīdzīgi.

Tomēr šī pabalsta izmaksa, ja persona dodas projām pēc savstarpējas vienošanās, savā ziņā radītu tādu kroplību un būtu iespējams to subjektīvi interpretēt. Tas nozīmētu, ka būtu nepieciešams palielināt valsts un pašvaldību iestāžu algu fondu, jo, nosakot šādu pabalstu, rastos papildu izdevumi. Turklāt, tā kā šī norma paredz iespēju izmaksāt pabalstu līdz 70 procentiem no mēneša vidējās izpeļņas, tas nozīmē, ka šī ir tāda potenciāli ļoti subjektīvi traktējama norma. Iespējams, ka darbinieks gribēs vai vēlēsies jebkurā gadījumā doties citās darba gaitās, bet, pateicoties labām attiecībām ar savu vadītāju, varēs sarunāt, ka šis pabalsts pēc savstarpējas vienošanās tomēr tiks izmaksāts. Tā ka šeit ir tādas subjektīvas interpretācijas iespējas. Un mums ir jāņem vērā arī tas, ka, ja persona pamet darbu pēc savstarpējas vienošanās, tā uzreiz var kvalificēties bezdarbnieka pabalstam.

Lai neradītu šādas subjektīvas interpretācijas iespējas un nepalielinātu algu un pabalstu fondu šajās iestādēs, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es savukārt lūgšu jums atbalstīt šo priekšlikumu, kas, ja es nemaldos, tika iesniegts no Juridiskās komisijas puses un tika diezgan nopietni un sīki izdebatēts mūsu komisijā.

Un šīs daļas nozīme ir tā, lai mēs neieslīgtu kaut kādās smagās... tieslietu procesos. Tur ir, kā Lolita Čigāne aprakstīja, vairāki noteikumi: kad maksā, kad nemaksā.

Nemaksā tad, kad cilvēks ir atteicies pats pēc savas iniciatīvas. Bet ir vairākas tādas situācijas, kas nav ne melnas, ne baltas, bet kas ir pelēkas. Un ir situācijas, ka varbūt darbinieks nav pārāk apmierināts ar to, kas viņam jādara, un labprāt kaut kur ietu vai ka, no otras puses, darba vadītājs ir tāds, kas labprāt no tāda... no kāda darbinieka, kas viņu simtprocentīgi neapmierina... labprāt, teiksim, no viņa atbrīvotos, bet viņam nebūtu... Teiksim, ja viņš viņu atlaistu, tad būtu vienkārši kaut kāds tiesas process, kas izmaksātu daudz dārgāk.

Un es domāju, ka nevajadzētu mest ēnu arī uz tiem, kas vada departamentus un tā tālāk, ka nu viņi būs ļoti tādi, varētu teikt, čomīgi ar saviem darbiniekiem. Un tas faktiski met ēnu uz tiem cilvēkiem, kas dara diezgan nopietnu darbu. Un tas ir jāsaskaņo arī ar augstāko vadību, ja tāda ir. Un, ja tādas nav, tad, es pieņemu, tas cilvēks ir pietiekami augstā līmenī un pietiekami atbildīgs, lai varētu rast šādu iespēju, ka var mierīgā kārtā atbrīvoties no darbinieka, kas nav simtprocentīgi... simtprocentīgi nedod savu atdevi un faktiski bremzē departamenta darbu.

Tā ka es lūdzu jūs - arī komisijas vārdā - atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Jakovļeva kungs...? Nē?

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V.Jakovļevs. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par atvaļinājuma kompensēšanu naudā amatpersonas pārcelšanas gadījumā. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par likuma stāšanos spēkā no 2014.gada 1.janvāra. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Jakovļevs. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Jakovļevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs šā gada 7.novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Papildus iekļauts arī dokumenta Nr.3010 11.B un 11.A priekšlikums.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 3. - deputātu Lolitas Čigānes un Viktora Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 4. - deputātu Čigānes un Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 5. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Olšteins. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 11.A - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 11.B - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 14. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K.Olšteins. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.novembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskajā komisijā izskatīšanai pirms otrā lasījuma atrodas likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.616/Lp11). Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika izvērstas plašas debates un identificēti vairāki būtiski problēmjautājumi par likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kas civilprocesā paredz ieviest personiskos tiesību aizsardzības līdzekļus.

Uz minētā likumprojekta otro lasījumu saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tieslietu ministrs iesniedza vairākus priekšlikumus, un diskusiju gaitā Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma, ka atsevišķi no šiem priekšlikumiem ir ļoti būtiski un tātad ir virzāmi atsevišķa likumprojekta veidā. Šāds likumprojekts šobrīd jums visiem ir pieejams, un šo likumprojektu mēs šobrīd arī izskatīsim.

Tātad šajā likumprojektā ir trīs būtiski punkti.

Pirmais punkts ir saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2012/220103 izpildi. Saskaņā ar šo spriedumu bija apstrīdētas Ministru kabineta noteikumu Nr.670 attiecīgās normas, un Ministru kabinetam atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam no 2014.gada 1.janvāra ir jānosaka atbilstoša kārtība, kādā zvērinātiem tiesu izpildītājiem turpmāk no valsts budžeta līdzekļiem tiek segti izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Tieslietu ministrijas un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes panāktās vienošanās par šobrīd atbilstošāko valsts budžeta līdzekļu izmaksas kārtību īstenošanai ir veicami attiecīgie grozījumi Civilprocesa likuma 567.pantā.

Savukārt attiecīgie grozījumi, papildinot pārejas noteikumus ar 73.punktu, ir vērsti uz to, lai turpinātu uzsākto darbu pie Augstākās tiesas palātu reorganizācijas, attiecīgi pārdalot kompetenci.

Un pēdējais priekšlikums ir vairāk tehniska rakstura. Civilprocesa likumā ir ietverta atsauce uz Eiropas Padomes... Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2000/35/EK, taču šī direktīva ir tikusi atcelta ar citu direktīvu - direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, un līdz ar to ir nepieciešamas šīs izmaiņas.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.novembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāte Elīna Siliņa.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Saeima ir saņēmusi Ministru kabineta sagatavoto un Valsts kontroles izrevidēto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Esam gan šo pārskatu, gan arī Valsts kontroles revīzijas atzinumu izskatījuši Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Gribu īsumā iepazīstināt deputātus ar pāris raksturojošām lietām, kas skar šo pārskatu.

Saimnieciskā gada pārskatā ir apvienoti 13 ministriju, 15 centrālo valsts iestāžu un 119 pašvaldību 2012.gada konsolidētie finanšu pārskati. Ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu kvalitāte kopumā gadu no gada uzlabojas. Valsts kontrole 2012.gadā jau deviņās iestādēs nav konstatējusi nozīmīgas nepilnības grāmatvedības uzskaitē. Iepriekšējā gadā tādas bija tikai piecas iestādes. Par 119 pašvaldību 2012.gada pārskatiem atzinumus mums sniedz neatkarīgi zvērināti revidenti. Bet septiņās pašvaldībās diemžēl šie atzinumi arī no neatkarīgiem zvērinātiem revidentiem ir bijuši ar iebildēm. Un interesanti, ka četras no šīm septiņām ir republikas pilsētas; tā ir gandrīz puse no deviņām mūsu republikas pilsētām... no viņu atzinumiem.

Atsevišķās jomās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir vērojami uzlabojumi. Piemēram, mums ir samazinājušies līgumos neparedzēti avansa maksājumi (uz tiem bija tendence daudzās gan mūsu iestādēs, gan kontrolējamās kapitālsabiedrībās) un prettiesiski nodokļu maksājumi, kā arī ir uzlabojusies Eiropas Savienības fondu projektos izmaksāto avansu apguve. Tomēr šīs pašas problēmas joprojām pastāv daudzās iestādēs.

Es vēlos uzsvērt atsevišķas lietas, kurām arī Valsts kontrole ir pievērsusi uzmanību un līdz ar to sniegusi atzinumus ar iebildēm. Viena svarīga un neatrisināta lieta ir tā, ka valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” atsavināšanai turējumā ir nodots valsts īpašums vismaz 124 miljonu apmērā, un tas nav iekļauts saimnieciskā gada pārskata bilances aktīvu sastāvā. Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par šo datu pareizību, nevarēja pārliecināties par to, cik daudzi atsavināšanai nodotie valsts īpašumi nav uzrādīti gada pārskatā, un nevarēja līdz ar to noteikt šīs kļūdas apmēru. Šī ir lieta, kas steidzami jāatrisina.

Otra lieta, uz ko Valsts kontrole ir vērsusi uzmanību, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas 2012.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem nodokļu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, bet pēc naudas plūsmas principa. Valsts kontrole nevarēja izteikt atzinumu par nodokļu ieņēmumu pilnīgumu - par to, vai pārskatā ir uzrādīti visi ieņēmumi, pret kuriem ir radies nodokļu pienākums, un visas saistības, kas radušās nodokļu administrēšanas rezultātā un kas attiecas uz pārskata periodu. Vienīgais izņēmums šeit ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko administrē pašvaldības.

Kā zināms, šobrīd mums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu parādi jau ir pieauguši līdz miljardam latu, bet par šo datu pareizību Valsts kontrole diemžēl atzinumu nevar sniegt, jo gada pārskatā, kā jau iepriekš minēju, netiek uzrādīti dati pēc uzkrājuma principa. Joprojām ir jāsecina, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība nav caurskatāma, un šo lietu ikgadējos saimnieciskajos pārskatos esam akcentējuši jau vairākkārt arī šeit no parlamenta sēžu tribīnes. Nav iespējams gūt pārliecību, ka kapitālsabiedrību politika ir efektīva, jo rakstveidā nav fiksēta valsts kapitālsabiedrību politika, kurā būtu noteikti valsts kapitālsabiedrību ieguldījumu mērķi, sagaidāmie darbības rezultāti un metodes, ar kurām tos sasniegt.

Saeimā beidzot pēc trīs gadu ilgas gaidīšanas ir iesniegti normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami izstrādātās publisko personu kapitālsabiedrības koncepcijas un valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas ieviešanai, tomēr jāsecina, ka šis process ir ļoti lēns un ka arī izstrādātie dokumenti ir būtiski pilnveidojami.

2013.gada pavasara sesijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākkārt vērtēja atbildīgo iestāžu, Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra, paveikto darbu valsts kapitālsabiedrību reformu jomā. Un jāteic, ka izstrādātās koncepcijas neradīja pārliecību, ka tas, kas ir nonācis līdz Saeimai, ietver visefektīvākos risinājumus.

Vēl viena lieta, uz ko vēlos vērst uzmanību un ko ir akcentējusi arī Valsts kontrole. Nav saprotams, kādēļ valdība gadu no gada pieļauj atšķirīgu attieksmi pret valsts kapitālsabiedrībām, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Kā zināms, šobrīd normatīvajos aktos ir noteikts, ka 90 procenti no dividendēm no peļņas būtu jāiemaksā valsts budžetā kā dividendes. Diemžēl tādām kapitālsabiedrībām kā „Latvijas Dzelzceļš”, „Augstsprieguma tīkls”, „Starptautiskā lidosta „Rīga””, „Ceļu satiksmes drošības direkcija”, „Latvijas Koncerti”, „Latvijas Nacionālais teātris” gadu no gada ir doti izņēmumi, un arī šogad Ministru kabinets turpina praktizēt šādu atšķirīgu attieksmi pret kapitālsabiedrībām. Un problēma jau ir tā, ka tas atstāj būtiskas sekas uz pārējo kapitālsabiedrību attīstību, jo, kompensējot šos negūtos dividenžu ieņēmumus, mēs nevaram mainīt šo pamatlikmi - 90 procentus no peļņas iemaksāt valsts budžetā. Skaidrs, ka, paturot tikai 10 procentus no peļņas, pārējām kapitālsabiedrībām ir liegta iespēja attīstīties. Tā nav taisnīga attieksme pret visām valsts kapitālsabiedrībām kopumā!

Visskarbākie secinājumi, uz ko ir norādījusi Valsts kontrole, ir par valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēmu. Ir jāpiekrīt Valsts kontroles secinājumam par to, ka valsts galvojumu piešķiršanu un uzraudzību reglamentējošie normatīvie akti ir nekvalitatīvi un nerada priekšnosacījumus efektīvai valsts sniegto galvojumu uzraudzībai un valsts interešu aizsardzībai. Kā piemērs, protams, ir jāmin „Liepājas metalurga” stāsts.

Apzinoties ekonomisko krīzi 2009.gadā un arī politisko spiedienu - atbalstīt nozari un Liepājas pilsētu cīņā par izdzīvošanu -, es tomēr vēlos akcentēt vairākas kļūdas un - uzdrošinos pat teikt - neprofesionālas neveiksmes šajā galvojuma piešķiršanas un uzraudzības procesā.

Piemēram, viena no tām ir... Lai piešķirtu galvojumu, bija nepieciešams biznesa plāns, kas bija būtiska finanšu informācija galvojuma izsniegšanas procesā. Kā zināms, atzinumu par biznesa plānu sniedza auditoruzņēmums „BDO”, kas reizē bija ikgadējo uzņēmuma gada pārskatu revidents.

Vēl viena lieta, protams, „Liepājas metalurga” sakarā ir tā, ka mēs noslēdzām līgumu, kur galvotāja pozīcijas bija ļoti vājas, lai uzraudzītu galvojuma saņēmēja tālāko rīcību ar šiem līdzekļiem.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka saimnieciskā gada pārskatā nav iekļauti arī brīvostu gada pārskati. Un mums būtu jāpilnveido arī šī sistēma, jo mēs uzskatām, ka brīvostas ir atvasinātas publiskās personas un tās netiek uztvertas kā izpildvaras funkciju veicējas, lai gan patiesībā veic publiskas mantas pārvaldīšanu. Trīs brīvostu pārvalžu kopējā aktīvu vērtība ir 317 miljoni, pamatlīdzekļu vērtība - 255 miljoni. Līdz ar to tā ir liela aktīvu vērtība, ko būtu nepieciešams iekļaut arī saimnieciskā gada konsolidētajā pārskatā.

Vēl viena lieta, uz ko ir vērsusi uzmanību arī Valsts kontrole, ir valsts pārvaldes vienotās atlīdzības sistēmas nepilnības. Gadu no gada ar dažnedažādiem piemaksu, prēmiju veidiem mēs kropļojam un graujam šo vienotās atlīdzības sistēmu, tajā pašā laikā nepasakot, ka mums varbūt ir laiks strādāt pie kādas jaunas atlīdzības sistēmas. Jau nākošnedēļ, balsojot par 2014.gada budžetu un pavadošo likumprojektu paketi... Balstoties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darbā gūtajām atziņām, es esmu iesniegusi vairākus priekšlikumus - gan attiecībā uz galvojumu piešķiršanas un uzraudzības kārtību, gan arī attiecībā uz atlīdzības sistēmu, vismaz uz tās tālāku nekropļošanu. Iespējams, ka daudzas no šīm lietām nav atrisināmas steigā, balsojot par budžetu. Tomēr šie ir jautājumi, kas mums, likumdevējam, ir neatliekami jārisina.

Šobrīd aicinu parlamentu pieņemt sekojošu lēmumu: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.”

Paldies. (Pie frakcijām nepiederošo deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr.960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdē pirms budžeta likumprojektu paketes.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad arī šis likumprojekts tiks izskatīts Saeimas 6.novembra ārkārtas sēdē pirms budžeta likumprojektu paketes.

Pirms mēs reģistrējamies, es atgādinu, ka pulksten 15.00 tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai lemtu par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Dacei Melbārdei.

Vēl es vēlos jūs informēt, ka mums ir palikuši neatbildēti četri deputātu jautājumi Valdim Dombrovskim: „Par akciju sabiedrības „Citadeles banka” pārdošanu”, „Par valsts kapitālsabiedrību atsavināšanu un privatizācijas sertifikātu izmantošanu atsavināšanā”, „Par turpmāko rīcību ar ministriju pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām”, „Par iespējamo vienošanos ar „TeliaSonera AB grupa” par savstarpējo tirgus sadali un nekonkurenci atsevišķās pakalpojumu sniegšanas jomās”. Tātad uz šiem jautājumiem bija saņemtas rakstiskas atbildes, kas iesniedzējus neapmierināja. Ekonomikas ministrs šodien var ierasties, un tātad pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz šiem jautājumiem.

Savukārt uz piekto jautājumu, kuru ir iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Seržants, Grigule, Barča un Bērziņš veselības ministrei Ingrīdai Circenei, „Par 2014.gada budžeta finansējuma novirzīšanu NMP slimnīcu stiprināšanai reģionos” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Ir saņemti arī jauni jautājumi. Ir saņemts deputātu Sakovska, Zariņa, Pimenova, Ribakova un Ādamsona jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par VID jauno administratīvo ēku”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto regulējumu par reālajiem budžeta iestāžu finanšu gada rezultātiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Ir saņemts deputātu Zariņa, Sakovska, Tutina, Pimenova un Ribakova jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto finanšu manipulāciju ietekmi uz 2013.gada, 2014.gada un vidējā termiņa budžetiem”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram.

Savukārt deputāti Elksniņš, Cvetkova, Urbanovičs, Zujevs un Orlovs ir sagatavojuši jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 12.45 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Inguna Rībena... ir, Elīna Siliņa... ir, Inga Vanaga... nav, Valdis Zatlers... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 31.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2013. gada 31. oktobrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 965/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2989, 2989A)
Priekšlikums	- dep. V.Agešins (par)
Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 966/Lp11) (Dok. Nr. 2996, 2996A)
Par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 967/Lp11) (Dok. Nr. 3015, 3015A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 968/Lp11) (Dok. Nr. 3016, 3016A)
Par likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr. 969/Lp11) (Dok. Nr. 3017, 3017A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 970/Lp11) (Dok. Nr. 3018, 3018A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Ābiķim šā gada 31. oktobrī (Dok. Nr. 3019)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim šā gada 31. oktobrī (Dok. Nr. 3020)
Lēmuma projekts „Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas” (Nr. 488/Lm11) (Dok. Nr. 2976)
Lēmuma projekts „Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu” (Nr. 498/Lm11) (Dok. Nr. 2995)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. I.Pimenovs
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. I.Cvetkova
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 958/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2944B)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. K.Seržants
	- dep. K.Olšteins
	- dep. R.Dzintars
	- dep. I.Zariņš
	- dep. R.Dzintars
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. J.Dombrava
	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. K.Seržants
	- dep. K.Olšteins
	- dep. J.Dombrava
	- dep. V.Ķirsis
	- Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 868/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3013)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Par darba kārtību
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu” (Nr. 716/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3001)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” (Nr. 741/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3002)
Ziņo	- dep. J.Junkurs
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu”” (Nr. 205/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2999)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 308/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3000)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 769/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3005)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Politisko partiju likumā” (Nr. 47/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3009)
Ziņo	- dep. S.Dolgopolovs
Likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 490/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3011)
Ziņo	- dep. V.Liepiņš
Paziņojums
	- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 431/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3012)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. A.Ašeradens
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 677/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2991)
Ziņo	- dep. I.Zujevs
Likumprojekts „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 727/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2993)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 766/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2994)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 950/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2894, 2997)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Par 2004. gada 2. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” (Nr. 953/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2922, 3003)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 640/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3004)
Informācija	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. I.Latkovskis
Likumprojekts „Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 894/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3006)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr. 951/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3007)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 680/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3008)
Ziņo	- dep. V.Jakovlevs
Debates	- dep. L.Čigāne
	- dep. V.Liepiņš
Likumprojekts „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 479/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3010, 3010A)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 966/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2996, 2996A)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 768/Lp11) otrajam lasījumam” (Nr. 499/Lm11) (Dok. Nr. 2998)
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 2012. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 501/Lm11) (Dok. Nr. 3023, 3021B)
Ziņo	- dep. E.Siliņa
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu” (Nr. 503/Lm11) (Dok. Nr. 3035)
Lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu” (Nr. 504/Lm11) (Dok. Nr. 3036)
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu pulksten 15.00
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Sakovska, I.Zariņa, I.Pimenova, I.Ribakova un J.Ādamsons jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par VID jauno administratīvo ēku” (Nr. 83/J11)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, I.Pimenova un I.Ribakova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto regulējumu par reālajiem budžeta iestāžu finanšu gada rezultātiem” (Nr. 84/J11)
Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Sakovska, J.Tutina, I.Pimenova un I.Ribakova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par Ministru kabineta noteikumos paredzēto finanšu manipulāciju ietekmi uz 2013. gada, 2014. gada un vidējā termiņa budžetiem” (Nr. 85/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, J.Urbanoviča, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par „Prudentia” iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā” (Nr. 86/J11)
Paziņojums
	- dep. J.Reirs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

Balsojumi

Datums: 31.10.2013 09:06:44 bal001
Par - 39, pret - 27, atturas - 17. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem” (965/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.10.2013 09:08:12 bal002
Par - 72, pret - 5, atturas - 6. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (968/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 31.10.2013 09:09:45 bal003
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ievas Birkas atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas (488/Lm11)

Datums: 31.10.2013 09:22:47 bal004
Par - 76, pret - 3, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Ilmāra Rimšēviča ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu (498/Lm11)

Datums: 31.10.2013 10:01:05 bal005
Par - 49, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.10.2013 10:06:28 bal006
Par - 50, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.10.2013 10:08:43 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (868/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 31.10.2013 10:10:02 bal008
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas režīmu (716/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:10:48 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (741/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:11:40 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu” (205/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:12:21 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Starptautiskās palīdzības likumā (308/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:13:15 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Daugavpils Universitātes Satversmes grozījumiem (769/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:14:53 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko partiju likumā (47/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 10:30:47 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (490/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:16:52 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (431/Lp11), 3.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:18:25 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (677/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:19:46 bal017
Par - 55, pret - 0, atturas - 21. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (727/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:21:59 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (766/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:23:39 bal019
Par - 74, pret - 0, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (950/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:25:49 bal020
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas (953/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:29:41 bal021
Par - 16, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:30:11 bal022
Par - 14, pret - 61, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:36:04 bal023
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:37:12 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumiem (894/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:38:11 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (951/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:45:17 bal026
Par - 70, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (680/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:46:03 bal027
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (680/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:49:05 bal028
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (479/Lp11), 2.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:52:36 bal029
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 1.lasījums

Datums: 31.10.2013 11:53:18 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.768/Lp11) otrajam lasījumam (499/Lm11)

Datums: 31.10.2013 12:05:20 bal031
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (501/Lm11)

Datums: 31.10.2013 12:05:52 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"” (Nr. 960/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu (503/Lm11)

Datums: 31.10.2013 12:06:33 bal033
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 961/Lp11, steidzams) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu (504/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 31.oktobrī

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas 31.oktobra sēde, un par tajā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem jums pastāstīs Saeimas deputāti.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Raivim Dzintaram. Lūdzu!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Ik dienu televīzijas, radio un citu mediju reklāmas laukumos cilvēki tiek nekaunīgi mānīti ar to, ka gudrākais Latvijas politiķu lēmums esot uzturēšanās atļauju pārdošana komplektā ar nekustamo īpašumu. Cilvēki tiek maldināti, ka Latvija ņemot piemēru no citām attīstītajām valstīm. Patiesībā nevienā citā Eiropas Savienības valstī nav tik viegli iegūt uzturēšanās atļaujas kā Latvijā. Šādu praksi – piešķirt uzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi – vispār īsteno tikai dažas valstis, bet nekur nav iespējams to izdarīt par tik niecīgām iemaksām. Pat bēdīgi slavenajā Kiprā uzturēšanās atļaujas, kas tiek tirgotas pret nekustamo īpašumu, maksā daudz dārgāk. Nekur, tirgojot uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu, nav tāda etniskā sastāva kā Latvijā un tāda riska, ka iebraucēju nauda var kalpot kā atbalsta pasākums valsts pamatu apdraudošu organizāciju darbībai.

Šodien pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā būtiski apgrūtina iespējas ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļaujas. Nacionālā apvienība piedāvāja pilnībā pārtraukt Latvijas resursu iztirgošanu pret uzturēšanās atļaujām. Diemžēl esošā Saeima uz šādu soli nebija gatava. Tas, ko Nacionālajai apvienībai ir izdevies panākt, – ka šādu tā saukto darījumu skaits tiks būtiski ierobežots un samazināsies ar katru nākamo gadu. 2016.gadā paredzēts lemt par sistēmas pārtraukšanu. Pašreizējie grozījumi paredz arī to, ka ārvalstniekiem, kas iegādāsies uzturēšanās atļaujas, būs jāiegulda reāla nauda Latvijas budžetā. Tas, no vienas puses, ierobežos jauno imigrantu skaitu, bet, no otras puses, ienākošos līdzekļus daudz lielākā mērā novirzīs valsts budžetā.

Cilvēku mānīšanas kampaņā pret uzturēšanās atļauju tirdzniecības ierobežošanu tiek ieguldīts simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljons. Viens no kampaņas finansētājiem publiski ir paziņojis, ka gatavs kampaņā ieguldīt pat 10 miljonus latu. Nacionālajai apvienībai nav šādas naudas, ko likt pretī reklāmas kampaņām, bet mums ir ticība Latvijas cilvēku spējai domāt ilgtermiņā un nebalstīt politiku, kas vērsta uz resursu izpārdošanu un kas atstāj neprognozējamas sekas uz latvisko kultūrvidi un nacionālo drošību, kā arī ekonomiku. Ja šādu naudu tērē reklāmas kampaņās, tad būtu naivi uzskatīt, ka nauda netiek ieguldīta arī partiju un politiķu tiešā ietekmēšanā. Tāpēc nav jābrīnās, ka no politiķiem dzirdam un dzirdēsim daudz kritikas par pieņemto likumprojektu un naidīgus vārdus pret Nacionālo apvienību. Vieni teiks, ka grozījumi ir bezjēdzīgi, citi teiks, ka tie ir kaitīgi, katrs kritizēs ar saviem vārdiem.

Man personīgi šķiet zīmīgi šīs absurdās sistēmas ieviesēja Aināra Šlesera teiktie vārdi, ka plānotie grozījumi faktiski iznīcinot uzturēšanās atļauju tirgošanu. Es tiešām ceru, ka šoreiz Šlesera kunga prognoze izrādīsies pareiza. Runājot līdzībās, vēlos, lai Latvija pelnītu ar zināšanām, jaunu vērtību radīšanu, ražošanu, nevis izpārdodot latvisko vidi, stiepjot uz lombardu vecvecāku dārgumus. Kāds tautā mīlēts rokmūziķis vēl nesen dziedāja:

„Tikai neatdod tēvzemi manu,

tikai neatdot Latviju, tēvs!

Tie, kas dzimteni tirgo un dzimteni pārdod,

kā migla drīz izplēnēs.”

Lai kādos skaistos vārdos dēvētu dzimtenes iztirgošanu, kādiem argumentiem to pamatotu, lietas būtība nemainās. Tāpēc aicinu ikvienu apliecināt, ka nekādi miljoni un reklāmas meistaru kampaņas nevar būt stiprākas par mūsu bērnu tiesībām dzīvot latviskā Latvijā.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Raivim Dzintaram no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti iesnieguši grozījumus likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”, kuri paredz, ka nepilngadīgajiem huligāniem būtu grūtāk izvairīties no soda par saviem nodarījumiem. Pašlaik likums nosaka, ka administratīvā komisija var izbeigt lietu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājuši divi mēneši. Praksē tik īss termiņš, ko likums atvēl lietas izskatīšanai, dod nepilngadīgajiem huligāniem iespēju izvairīties no soda. Pieņemsim, ka skolā agresīvs pusaudzis ir nodarījis miesas bojājumus saviem klasesbiedriem. Sākas apstākļu noskaidrošana. Taču bieži vien lieta tiek izbeigta tikai tāpēc, ka beidzies divu mēnešu termiņš, kas ir atvēlēts izskatīšanai.

Pirmkārt, mēdz būt tā, ka vainīgie visiem iespējamiem līdzekļiem izvairās kontaktēties ar valsts vai pašvaldības iestādēm un to amatpersonām. Pārkāpēji bēguļo no tām divus mēnešus, nereaģē uz aicinājumiem sniegt paskaidrojumus un galu galā paliek nesodīti.

Otrkārt, administratīvās lietas izskatīšanu kavē arī materiālu sagatavošanas pārbaude.

Un, treškārt, vēl viens iemesls procesa novilcināšanai – nepieciešamība veikt ekspertīzes, kas prasa laiku.

Rezultāts bieži vien ir šāds: mazgadīgs likumpārkāpējs izvairās no soda, bet nesodāmības izjūta ir bīstama pat tad, ja runa ir tikai par publisku atvainošanos; pusaudzis nolemj, ka var darīt visu, ko grib, un par to nekas nebūs.

Tāpēc „Saskaņas Centra” frakcijas deputāti šodien ierosināja pagarināt laiku, kurā administratīvajai komisijai jāizskata lietas par piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, no pašreizējiem diviem mēnešiem līdz deviņiem mēnešiem. Šāds lietas izskatīšanas termiņš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts attiecībā uz pieaugušajiem. Mēs uzskatām, ka šī norma ir jāattiecina arī uz nepilngadīgajiem huligāniem. Labāk lai pusaudzis jau laikus apzinās, ka nodarījumu sabiedrība nosoda, nevis lai nesodāmības izjūta pārvērš viņu par pieaugušu likumpārkāpēju vai pat par kriminālnoziedznieku!

Esam pārliecināti, ka nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem nav jāpaliek nesodītiem. Bet acīmredzot koalīcijas vairākums domā citādāk, jo šodien bez jebkāda pamatojuma mūsu iesniegtais likumprojekts tika noraidīts.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Ingmāram Līdakam. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Šīsdienas sēdē noteikti pirmā aktualitāte bija Imigrācijas likuma grozījumi. Un jāteic, ka līdz šim brīdim es esmu piedzīvojis šeit, Saeimā, vairākus, vismaz kādus sešus septiņus, balsojumus par šo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi un ne reizi neesmu balsojis „par”. Tātad es ne reizi neesmu atbalstījis šo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu jeb patiesībā tirdzniecību. Un arī šodien nebalsoju – vispār nebalsoju! –, jo, manā izpratnē, nu ir gan radīts tagad brāķis. Brāķi jau, protams, mēs esam pieraduši radīt, bet ne jau likumos un ne jau šāda veida brāķi! Mana pārliecība ir tā, ka arī Nacionālā apvienība vienkārši šodien tika aptīta ap pirkstu. Labu gribot, likums ir grozīts tā, ka nu, manuprāt, šie vārti ir pavērti vaļā daudz, daudz plašāk. Jo ja tā padomā... Līdz šim tomēr ārvalstniekam vajadzēja ieguldīt līdzekļus kādā nekustamā īpašumā vai uzņēmumā, taču tagad nu jebkurš var par 50 tūkstošiem eiro brīvi nopirkt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai dzīvošanai Latvijā, bet arī ceļošanai pa visu Šengenas zonu, un tas nu patiešām ir tirgus! Es domāju, ka tad jau vajadzētu nākošo soli spert – par kādiem 150 tūkstošiem eiro pārdot Latvijas pilsonību; tas būtu ļoti „foršs” risinājums!

Bet, ja mēs paraugāmies tā dziļāk, tad tomēr termiņuzturēšanās atļauju būtība ir ļoti skaidra. Šīs atļaujas tiek izsniegtas ārzemniekiem, kuriem ir pamats šeit, Latvijā, uzturēties, tātad tādiem, kuriem šeit ir savs uzņēmums jāuzrauga vai savs īpašums jāapsaimnieko vai kuri šeit varbūt mācās. Un kāds tam ir sakars ar kādiem 25 tūkstošiem, kas tagad jāieskaita būs valsts budžetā, vai ar 50 tūkstošiem eiro, ko vienkārši var samaksāt un iegūt šo uzturēšanās atļauju? Manuprāt, vienkārši šis ir brāķis, un es ļoti ceru uz Valsts prezidentu, ka viņš šo brāķi mums visiem kopā liks izlabot, un tad Zaļo un Zemnieku savienības frakcija balsošanā piedalīsies. Taču šoreiz mums vienkārši nebija jēgas piedalīties balsošanā, jo pirms tam jau presē izskanēja, ka nu ir vienojušies. Jā, ir vienojusies koalīcija. Nu tad ko? Vai tad mums koalīcijas vienošanos izjaukt kaut kādā ziņā?

Otrs jautājums bija, protams, Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana. Apsveicam Ilmāru Rimšēviču! Ne vienmēr viņam piekrītam attiecībā kaut vai uz eiro ieviešanu, bet tomēr balsojām „par”, jo Ilmārs Rimšēvičs ir profesionālis un viņam šajā bankā jābūt.

Tagad dažos vārdos par budžetu. Šeit bija mediju ziņa, ka vakar ZZS ir lēmusi par to, ka nākoštrešdien budžeta apstiprināšanas sēdē ZZS budžetu neatbalstīs. Jā, vakar ZZS tā lēma, ka šobrīd sakarā ar to informāciju, kas mūsu rīcībā ir, tātad sakarā ar tām baumām, kas nāk no Ministru kabineta, ka no mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem neviens nav apstiprināts, mums tiešām nav pamata domāt, ka nākoštrešdien mēs varētu balsot par budžetu. Bet, protams, šie budžeta priekšlikumi visi tiks skatīti arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un galu galā būs arī balsojums pašā Saeimas sēdē. Līdz ar to būtu mazliet pāragri šodien teikt, kā par budžetu balsos nākošajā trešdienā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija.

Paldies par uzmanību. Vēlu jums jauku nedēļas nogali! Uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

„Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A.Ašeradens (VIENOTĪBA).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien bija diezgan īsa un efektīva Saeimas sēde, un runāšu par galvenajiem sēdes notikumiem.

Kā pirmo es noteikti gribu atzīmēt Latvijas Bankas prezidenta pārvēlēšanu, un arī mēs pievienojamies apsveikumam Rimšēviča kungam.

Latvijā ir viena otra institūcija, pret kuru mēs varētu izturēties kritiski, taču jāsaka, ka Latvijas Bankas virzienā ir grūti mest kādus pārmetumus, un jāsaka, ka Latvijas finanšu politika līdz šim ir bijusi tāda Latvijas drošā klints. Mēs esam redzējuši, kādā veidā tika pārvarēta krīze Latvijas ekonomikā un kā atgriezās izaugsme!

Un arī šodien, kad ir jāizvēlas Latvijas, teiksim, izaugsmes, attīstības scenārijs, es domāju, ka Latvijas Banka ar tās kapteini priekšgalā būs laba padomdevēja gan Latvijas politiķiem, gan Latvijas tautsaimniekiem kopumā, kādā veidā rīkoties.

Par šodienas notikumiem Saeimā. Jāsaka, ka viss notiek budžeta zīmē, un diezgan strauji tuvojas pēdējais, izšķirīgais balsojums, kas ir plānots, liekas, nākamtrešdien. Un jāsaka, ka tie likumprojekti, kas ir radīti, mēs varētu teikt, tādā ultimātu atmosfērā, ir diezgan problemātiski, un šobrīd jāsaka, ka īsti neviens nav priecīgs par tiem, par to galarezultātu.

Pirmais, par kuru šodien tika diskutēts (jāpiemin pat veseli divi likumprojekti!), ir likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Jāsaka, steigai, kādā tas tika pieņemts, ir arī sekas – nav īsti tā, ka kāds no deputātiem teiktu: „Jā, šitas ir tieši tas, ko mēs gribējām!” Man jāpiekrīt kolēģim, ka, iespējams, risinājums ar vienkāršu naudas iemaksāšanu valsts budžetā ir pārāk vienkāršots jautājumam par tik svarīgu lietu kā uzturēšanās atļauju izsniegšana, bet katrā ziņā tas bija vienīgais kompromisa risinājums, ko varēja sasniegt.

Otrs svarīgs likumprojekts, kas šodien diemžēl tika izņemts no Saeimas darba kārtības, ir no tā sauktās demogrāfijas paketes. Tā teikt, ultimātu un sasteigtības dēļ Saeimas komisijām nav bijusi iespēja, arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai nav bijusi iespēja, izdiskutēt šo likumprojektu pietiekami. Un jāsaka, ka šīs nepietiekamās izdiskutētības dēļ Juridiskais birojs, tautas valodā runājot, noņēma vakar vakarā šo likumprojektu no sliedēm, jo atrada pietiekami daudz problemātisku lietu šajā likumā. Tā ka komisijai vēl nāksies strādāt līdz 6.novembrim, kad, mēs ceram, šis likums beidzot tiks pieņemts un tiks pielikts punkts šai diezgan garajai sāgai demogrāfijas priekšlikumu lietā.

Katrā ziņā jāsaka, ka Labklājības ministrijai un VIENOTĪBAI ir diezgan kritiska attieksme pret šo likumprojektu virzību, un šķiet, ka mums var rasties problēma ar vienu sektoru... ar sociālā sektora pārfinansēšanu. Šobrīd jau mēs dzirdam, ka dažādas organizācijas, to skaitā pensionāru organizācijas, izrāda diezgan lielu neapmierinātību ar ieteikto risinājumu, ka tomēr bez būtiska pamatojuma mēs palielinām finansējumu vienā nozarē arī bez redzamiem rezultātiem.

Tā ka redzēsim, laiks rādīs. Diskutēsim. Mēs esam tiešām priecīgi, ka vēl ir iespēja pamainīt lietas un uzlabot, tā ka gatavosimies Saeimas 6.novembra sēdei.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Arvilam Ašeradenam.

„Frakciju viedokļos” pēdējais šodien runās Reformu partijas frakcijas deputāts Valdis Liepiņš. Lūdzu!

V.Liepiņš (RP).

Labdien, radioklausītāji! Es gribētu pieskarties vairākām lietām.

Pirmā. Es gribu pieminēt to, ko nupat Ašeradena kungs minēja, – to, ka Rimšēviča kungs turpinās darbu Latvijas Bankas prezidenta amatā. Es domāju, ka tas ir viens labs rādītājs, jo Rimšēviča kungs jau ir pierādījis agrāk, ka viņam ir mugurkauls. Tad, kad bija politika „gāzi grīdā”, viņš bija tas, kas brīdināja par tās sekām. Diemžēl politiķi, tajā laikā vadošie politiķi, to neņēma vērā.

Es domāju, ka jau pats par sevi labs rādītājs ir tas, ka šis cilvēks ir atbildīgi cīnījies par Latvijas nākotni un izaugsmi. Tā ka partijas, kā arī mūsu frakcijas vārdā es apsveicu viņu ar ievēlēšanu.

Otra lieta, ko es gribu pieminēt. Agešina kungs jau minēja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Viss, ko es gribu šā likumprojekta sakarā pateikt, ir tas, ka te atkal ir laba ilustrācija, kā izmanto balsi „atturas”. Kā jūs varbūt zināt, mēs varam balsot „par”, „pret” vai „atturas” vai arī nebalsot. Tiem, kas balso „atturas”, faktiski tas ir tāds slēpts veids, kā balsot „pret”. Balsojumam par šo likumprojektu rezultāts bija tāds: 39 deputāti bija „par” un tikai 27 – „pret”. Bet tad mēs pieliekam klāt 17 to deputātu balsis, kuri atturas, un tādā gadījumā šo likumprojektu neatbalstīja, pateicoties „atturas” balsīm. Tas ļoti labi ilustrē to, ka tās ir faktiski negatīvas balsis. Un es skatos, kas tie tādi bija. Būtībā tā bija Nacionālā apvienība, kas tādā veidā balsoja.

Es gribu pieminēt vēl arī termiņuzturēšanās atļaujas. Saprotams, tas rezultāts, kas tagad ir sanācis, nav tas labākais. Bet es saku: ir labi, ka par to jautājumu mēs runājam un ka virzāmies prom no tā, ka tas ir tikai... ka tās atļaujas ir dabonamas tikai tāpēc... tikai sakarā ar dzīvokļa pirkšanu. No tā nekāda liela labuma, man liekas, Latvijai kā tādai nav. Tie cipari, kas ir minēti... es domāju, ir ļoti grūti tos pierādīt. Bet es zinu, ka daži cilvēki ir izglābti no neiespējamas situācijas... ka banka būtu ķērusies klāt... Un, protams, arī nekustamo īpašumu aģentūras no tā pelna.

Tā ka, es domāju, šis risinājums nav tas labākais, un pie tā jautājuma būs jāatgriežas vēl un vēl – tā, lai mēs varbūt pat likvidētu visu šo procesu. Bet viena lieta ir skaidra: Nacionālā apvienība sevi iedzina stūrī – gribēja visu to likvidēt, bet tad bija gatava piekrist visādiem kompromisiem.

Ar to es gandrīz gribētu beigt. Vienīgais, ko es vēl gribu pieminēt, – ka mēs šodien pieņēmām likumu „Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Es biju ziņotājs. Bija 49 priekšlikumi, visi tika atbalstīti. Būtībā tie nebija pārāk komplicēti, tie bija vairāk tādi redakcionāli... tādas redakcionālas un tehniskas likuma maiņas. Tā ka ar šo likumu mēs tagad esam gatavi Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks nākamā gadā maijā.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Valdim Liepiņam no Reformu partijas frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis.

Paldies, ka klausījāties! Un lai visiem jauka nedēļas nogale!