Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas sešpadsmitā sēde
2012.gada 6.decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Sākam Saeimas 6.decembra sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir iesniegti divi lūgumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 6.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Ir iebildumi? Ja ir iebildumi, tad ir jābalso par iespējamām darba kārtības izmaiņām.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 6.decembra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” izskatīšanai pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 21, atturas - 7. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 6.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Mediācijas likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likums „Par piesārņojumu”, kurā šobrīd ir priekšlikumi izdarīt grozījumus, ir viens no nozīmīgākajiem vides jomas likumiem, kas nosaka piesārņojuma kontroli attiecībā uz uzņēmumiem un iekārtām, kā arī piesārņoto vietu sanācijas kārtību, tajā skaitā militāri piesārņoto vietu.
Šobrīd Eiropas Savienībā ir jauna direktīva, kas izdara grozījumus šajos Eiropas normatīvos rūpnieciskajām emisijām. Vienlaikus ir konstatētas problēmas arī Latvijā, kuras saistītas ar to, ka nav pietiekami precīzi noteikta uzņēmumu apturēšanas kārtība. Brīžiem arī kontroles kārtība nav tik precīza, kā tas būtu nepieciešams. Un tāpēc likumprojekts nosaka prasību lielākajiem piesārņojošajiem uzņēmumiem, tā sauktajām A kategorijas iekārtām, šo uzņēmumu vadītājiem jeb operatoriem iesniegt atskaiti par to, kā tiek nodrošināta atļaujas nosacījumu ievērošana.
Tāpat likumprojekts nosaka vienotas kontroles prasības un nosaka kārtību, kādā Vides valsts inspekcija izstrādā plānu, kā šīs iekārtas tiek kontrolētas. Šie nosacījumi, mūsuprāt, ļaus labāk risināt tās problēmas, kādas līdz šim ir bijušas ar atsevišķiem uzņēmumiem, kuri piesārņoja gaisu, tādējādi izraisot iedzīvotāju sūdzības. Šie nosacījumi ļaus arī noteikt papildu prasības un precīzāk kontrolēt piesārņojumu no cūku fermām, par ko ir bijušas daudzu iedzīvotāju sūdzības.
Likumprojektā ir iestrādāts arī Aizsardzības ministrijas virzītais likumprojekts, kas nosaka precīzāku kārtību attiecībā uz militāri piesārņotām teritorijām, proti, precīzāku kārtību, kādā tiek kontrolētas firmas, kas nodarbojas ar sprādzienbīstamu priekšmetu likvidāciju.
Ņemot vērā to, ka Eiropas direktīvu pārņemšanai tuvojas termiņš, un to, ka nosacījumi bija ļoti sarežģīti un bija jākonsultējas gan ar sabiedrības pārstāvjiem, gan arīdzan ar uzņēmēju pārstāvjiem un visām ministrijām, tad... Šis termiņš tuvojas ļoti ātri, un līdz ar to es gribētu arī lūgt vēlāk, jau pirmajā lasījumā, atbalstīt likumprojekta steidzamību un pieņemt to divos lasījumos, paredzot pietiekamu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, jo likumprojekts tiešām ir nopietns.
Aicinu šobrīd atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai?... Tātad likumprojekts komisijai ir nodots. Paldies.
Nākamais jautājums - „Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 4.decembra līdz 6.decembrim”.
Saeimas Prezidijs saņēma deputāta Raivja Dzintara iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no 4.decembra līdz 6.decembrim. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.
Lēmuma projekts „Par Saeimas 2012.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada ziemas sesijas sākšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2012.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - „Par Vijas Silinieces atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šī gada 27.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Vijas Silinieces atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2013.gada 21.janvāri atbrīvot Viju Silinieci no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Vijas Silinieces atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums”.
Tika saņemti un izskatīti 14 priekšlikumi.
1. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 3. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 4. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 6. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 8. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 10. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 11. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 12. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 13. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. 14. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Z.Kalniņa-Lukaševica. Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ēku energoefektivitātes likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.220/Lp11. Tika iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi. Tad ļoti daudzi priekšlikumi tika atsaukti, tad atkal tika iesniegti, tad - atsaukti, un mēs tā draudzīgi visi vienojāmies izskatīšanai atstāt četrus priekšlikumus. Tāpēc mēs liekam priekšā tos izskatīt šodien Saeimas sēdē.
1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Bērziņš. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Bērziņš. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Bērziņš. Un 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Bērziņš. Līdz ar to visi četri priekšlikumi ir izskatīti, un mēs lūdzam jūs atbalstīt trešajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 20, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.428/Lp11, pirmais lasījums. Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts ir pavadošais dokuments likumprojektam „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, un tā mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Jā, arī šis likumprojekts ir pavadošais un nodrošina valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Seržants. Termiņš - 20.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Jā, šis ir tas bāzes likums, un tas nosaka kārtību, kādā valstij ir pienākums rīkoties atkarībā no apdraudējuma veida. Likumprojektā ir ievēroti visi no starptautisko tiesību normām izrietoši valsts pienākumi, un tas raksturo īpašo tiesisko režīmu, kāds varētu iestāties ārkārtas situācijā, un nosaka arī amatpersonu rīcību, iedzīvotāju rīcību.
Tāpēc lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Seržants. Arī 20.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Labrīt, godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir pavadošais likumprojekts likumprojektam „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”. Tas paredz, ka sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ārkārtas situācijās un izņēmuma stāvokļa laikā ir pienākums dot iespēju atbildīgajām institūcijām sniegt informāciju un paziņojumus iedzīvotājiem.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pieņemšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Mūrniece. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (RP).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”.
Likumprojekta mērķis ir saskaņot šā likuma normas ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību, Pakalpojumu direktīvā un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā noteikto, kā arī precizēt pašvaldību tiesības šajā jomā.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
V.Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 27.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” ir izstrādāts, lai ierobežotu apdraudējumu Latvijas arheoloģiskām senvietām un lai skaidri noteiktu pašvaldību tiesības piedalīties gan vietējās, gan valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanā.
Gribu izteikt lielu pateicību Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, Latvijas Vēstures institūtam, Kultūras ministrijai par labi organizēto un produktīvo darbu grozījumu iesniegšanā.
1.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka senlietu definīciju. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 2.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī esam atbalstījuši.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 4.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. Nākamais priekšlikums ir Saeimas atbildīgās, komisijas priekšlikums, kas atbalstīts, - vārdi „senās celtnēs” aizstāts ar vārdu „būvēs”. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiālu blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad tos atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Šeit vēlos sniegt vienu komentāru. Latvijā vēršas plašumā nezinātniski rakšanas darbi, izmantojot metāla detektorus priekšmetu meklēšanai. Un šādi, izrokot no zemes artefaktus, sajaucot zemes slāņus, tiek iznīcināta zinātniskā informācija. Nav reti gadījumi, kad arheoloģiskie atradumi un senlietas tiek tirgotas izsolēs un interneta vietnēs. Tādēļ tiek zaudēta un izšķaidīta sabiedrībai vērtīga nacionālās kultūras mantojuma daļa, kas ir nozīmīgs Latvijas vēstures avots un zinātnisku pētījumu materiāls. Un šībrīža normatīvais regulējums nav pietiekams, lai varētu ierobežot šādus senvietu postījumus. Tādēļ šis likuma grozījums nosaka aizliegumu bez Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļaujas izmantot metāla detektorus.
Komisija pēc diskusijām šādu priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt, ka kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.
Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 8. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka pašvaldību tiesības piedalīties gan vietējās, gan valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanā. Pašvaldībām tām saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka jeb valdītāja noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei.
Komisija šo redakciju ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. 9.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Druviete. Un 10. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu. Komisija to ir atbalstījusi.
Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu un lūdz to darīt arī Saeimai.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 10.priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Druviete. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 11.decembrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektam „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” ir saņemti divi priekšlikumi.
1. - deputāta Dolgopolova kunga priekšlikums, kas nosaka termiņu... nosaka to, ka pirmajā lasījumā izslēgšanai paredzētais uzdevums Ministru kabinetam iesniegt Saeimai atzinumu, kurā izvērtētas valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas, tomēr netiek izslēgts, bet paliek. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā - 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Droši vien maz jēgas runāt par likumu, kura prasības jau pilnībā izpildītas. Un principā ir palikuši tikai daži neizpildīti darbi, bet par tiem neizpildītajiem darbiem gan ir vērts parunāt, jo, kā jūs redzat, tie grozījumi, ko iesniedza Ministru kabinets, ir vērsti tikai uz pārejas noteikumiem.
Savulaik Saeima ar likuma normu bija uzdevusi Ministru kabinetam veikt attiecīgas darbības un, godīgi sakot, ir par to aizmirsusi. Pagājuši četri gadi, un Ministru kabinets ir atčohnījies, piedodiet par vulgārismu, un atsūtījis priekšlikumu grozīt šo likumu, izslēdzot šos neizpildītos punktus pārejas noteikumos.
Nebūtu vērts runāt par to, ja tas būtu vienīgais gadījums un nebūtu pārāk plaši izplatīta tāda prakse. Nebūtu vērts par to runāt, bet diemžēl tā ir sistēma. Un es esmu ļoti gandarīts, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ļoti labi ir sapratusi to problēmu, kāda pastāv ar valsts labu pārvaldību un valsts pārvaldes uzdevumu izpildes disciplīnu. Un tāpēc tas mans priekšlikums ir daļēji atbalstīts un formulēts tā, kā tam bija jābūt formulētam.
Taču ir arī otrs moments, uz ko es gribu vērst Saeimas Prezidija uzmanību. Redziet, šis uzdevums, Saeimas dotais uzdevums, bija jāizpilda 2008.gadā. Kopš tā laika ir pagājuši četri gadi, bet neviens nebija sacēlis traci, ka, lūk, Saeimas dotie uzdevumi netiek pildīti. Man šķiet, ka Saeimas Prezidijam būtu jāpadomā par kontroles sistēmas izstrādāšanu un ieviešanu, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos un netiktu pieļauti un nekādā gadījumā neveidotu sistēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu. Es saprotu, ka Dolgopolova kungs neuzstāj uz balsojumu par 1.priekšlikumu. Jūs neprasāt balsojumu par 1.priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts? Paldies.
Tātad deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. - Sergeja Dolgopolova priekšlikumu.
E.Cilinskis. Es jau teicu, ka 1.priekšlikums faktiski pēc būtības ir ņemts vērā 2.priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums un kas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Cilinskis. Ņemot vērā to, ka vairs nevarētu būt daudz priekšlikumu šim likumprojektam, termiņš ir 11.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.decembris. Paldies.
E.Cilinskis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.
R.Ražuks (RP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” ir nepieciešams, lai nodrošinātu Līguma par Eiropas Savienības darbību 131.panta izpildi, kas nosaka, ka „visas dalībvalstis nodrošina to, ka šo valstu tiesību akti, tostarp to centrālo banku statūti, ir saderīgi ar līgumiem un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem”.
Komisija atbalstīja šī likumprojekta virzīšanu uz Saeimas sēdi pirmajam lasījumam, kā arī aicina šo likumprojektu noteikt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Vai Zariņa kungs runās par steidzamību? Tātad uzsākam debates par steidzamību.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SC).
Labdien, kolēģi! Es neredzu nepieciešamību, kāpēc šis likumprojekts būtu jāvirza kā steidzams. Visa šī eiro ieviešanas „sāga” Latvijā kļūst par aizvien lielāku un lielāku farsu.
Kādēļ tieši tagad mūsu priekšā vienkārši noliek likumprojektu, kas saistīts ar eiro ieviešanu, tas ir, likumprojektu par Latvijas Banku, ar kuru lielākajai daļai deputātu vispār nav bijusi iespēja iepazīties, izdiskutēt to. Mums tagad piedāvā: tūlīt balsojiet par to visu! Kādēļ tas ir nepieciešams? Vai tiešām mums nav laika mierīgi to izdiskutēt, apspriest un tad normālā kārtībā pieņemt šo likumu?
Es aicinu tomēr šo steidzamību nenoteikt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā par steidzamību Ražuka kungs ko vēlas piebilst?
R.Ražuks. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī atbalstīt tā steidzamību, jo likumprojekts ir nepieciešams ne tikai eiro ieviešanai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pierādiet! Pierādiet!...”) Tas ir paredzēts attiecīgo Eiropas Savienības regulu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Statūtu saderības ieviešanai. (No zāles dep. J.Reirs: „Balsojums pierādīs!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 28, atturas - 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
R.Ražuks. Priekšlikumus vajadzētu iesniegt līdz 17.decembrim un likumprojektu izskatīt Saeimas 10.janvāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris, izskatīšana - Saeimas 10.janvāra sēdē. Paldies.
Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (RP).
Labdien, kolēģi! Šodien sēdes darba kārtībā ir Saeimas lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei”. Faktiski ir tā, ka Krājbankas krīzes rezultātā Rīgas Tehniskās universitātes līdzekļi šajā brīdī vēl nav atgūti, tāpēc Rīgas Tehniskā universitāte lūdz šī aizdevuma pagarinājumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs šo pagarinājuma lūgumu izskatījām un esam nolēmuši to atbalstīt. Tātad aizdevuma nākošais atmaksas termiņš ir 2013.gada 10.septembris.
Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Bet, pirms mēs reģistrējamies un pirms es dodu vārdu paziņojumiem, es vēlos visu mūsu vārdā pusapaļā jubilejā sveikt deputātu Sergeju Potapkinu, kuram šī pusapaļā jubileja bija 30.novembrī! (Aplausi.)
Un vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Tātad deputātu Pimenova, Reskāja, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par mācību priekšmetu olimpiāžu uzdevumu valodu” tika pāradresēts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim. Saņemtā rakstveida atbilde deputātus neapmierina. Bet, tā kā Ķīļa kungs joprojām ir slims, tad viņš nevar ierasties.
Tāpat tika saņemti pieci deputātu - Elksniņa, Cvetkovas, Klementjeva, Zemļinska un Meļņikova - jautājumi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Uz šiem jautājumiem ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus apmierina.
Bija vēl arī 6.jautājums - deputātu Cileviča, Mirska, Pimenova, Agešina un Cvetkovas jautājums ārlietu ministram Rinkēvičam „Par nepilsoņu personas apliecībām un to izmantošanu”. Bet arī šis ministrs nevar ierasties, jo atrodas ārpus valsts. Tātad jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Tagad vārds paziņojumam deputātam Sergejam Mirskim.
S.Mirskis (SC).
Godātie kolēģi! Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas delegāciju pēc dažām minūtēm aicinu uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 9.45... Kolēģi, atvainojos! Pulksten 10.00 106.kabinetā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Labrīt! Atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka sēde pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Kabanovam.
N.Kabanovs (SC).
Labrīt! Kā jūs visi zināt, sabiedrībā notiek dzīva diskusija par eiro ieviešanas termiņiem Latvijā, un līdz ar to grupa Saeimas deputātu vēlas nodibināt grupu lata saglabāšanas atbalstam, kuras dibināšanas sapulce notiks tagad Dzeltenajā zālē. Un visi ieinteresētie laipni lūgti piedalīties!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es gan gribu teikt, ka Dzeltenajā zālē jau tika pieteikta cita sanāksme...
Vārds paziņojumam deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SC).
Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde šodien pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (RP).
Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām pulksten 10.00 uz sēdi komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Jānis Ādamsons... nav, Augusts Brigmanis... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Edmunds Demiters... nav, Raivis Dzintars... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Vineta Poriņa... arī nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 6.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 16. sēde
2012. gada 6. decembrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu „Mediācijas likums” (Nr. 477/Lp11) (Dok. Nr. 1561, 1561A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 478/Lp11) (Dok. Nr. 1562, 1562A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 479/Lp11) (Dok. Nr. 1563, 1563A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 480/Lp11) (Dok. Nr. 1564, 1564A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par piesārņojumu”” (Nr. 481/Lp11) (Dok. Nr. 1576, 1576A) |
|
| Priekšlikums | - dep. E.Cilinskis (par) |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raivim Dzintaram no šā gada 4. decembra līdz 6. decembrim (Dok. Nr. 1583) |
|
| Lēmuma projekts „Par Saeimas 2012. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2013. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 317/Lm11) (Dok. Nr. 1578, 1579) |
|
| Lēmuma projekts „Par Vijas Silinieces atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata” (Nr. 316/Lm11) (Dok. Nr. 1570) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Likumprojekts „Ēku energoefektivitātes likums” (Nr. 276/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1580) |
|
| Ziņo | - dep. Z.Kalniņa-Lukaševica |
| Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 220/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1581) |
|
| Ziņo | - dep. A.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” (Nr. 430/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1376, 1566) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 428/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1374, 1567) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” (Nr. 426/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1372, 1568) |
|
| Ziņo | - dep. K.Seržants |
| Likumprojekts „Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 429/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1375, 1569) |
|
| Ziņo | - dep. I.Mūrniece |
| Likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” (Nr. 442/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1417, 1571) |
|
| Ziņo | - dep. V.Dombrovskis |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 342/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1572) |
|
| Ziņo | - dep. I.Druviete |
| Likumprojekts „Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā” (Nr. 315/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1582) |
|
| Ziņo | - dep. E.Cilinskis |
| Debates | - dep. S.Dolgopolovs |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku”” (Nr. 461/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1515, 1593) |
|
| Ziņo | - dep. R.Ražuks |
| Debates (par steidzamību) | - dep. I.Zariņš |
| Lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei” (Nr. 319/Lm11) (Dok. Nr. 1594) |
|
| Ziņo | - dep. J.Ozoliņš |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Paziņojumi | |
| - dep. S.Mirskis | |
| - dep. J.Reirs | |
| - dep. I.Čepāne | |
| - dep. N.Kabanovs | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| - dep. I.Bišofa | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Datums: 06.12.2012 09:01:29 bal001
Par - 41, pret - 21, atturas - 7. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (461/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 06.12.2012 09:07:35 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2012.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2013.gada ziemas sesijas sākšanu (317/Lm11)
Datums: 06.12.2012 09:08:56 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par Vijas Silinieces atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša amata (316/Lm11)
Datums: 06.12.2012 09:11:28 bal004
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Ēku energoefektivitātes likums (276/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:13:11 bal005
Par - 64, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (220/Lp11), 3.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:14:28 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilās aizsardzības likumā (430/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:15:24 bal007
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (428/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:16:37 bal008
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli (426/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:17:53 bal009
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (429/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:19:09 bal010
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā (442/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:24:29 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (342/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:28:52 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā (315/Lp11), 2.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:32:11 bal013
Par - 49, pret - 38, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (461/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:32:33 bal014
Par - 49, pret - 28, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku” (461/Lp11), 1.lasījums
Datums: 06.12.2012 09:34:18 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai Rīgas Tehniskajai universitātei (319/Lm11)
Frakciju viedokļi
2012.gada 6.decembrī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas šīsdienas sēde, un „Frakciju viedokļu” pusstundā Saeimas deputāti jums pastāstīs, kādi jautājumi šodien Saeimā tika izskatīti un kādi lēmumi pieņemti.
Pirmais šorīt runās Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labrīt, godātie radioklausītāji! Vēlos informēt par to, ka šodien darbam Saeimas komisijām tika nodots likumprojekts „Mediācijas likums”, un šis jautājuma risinājums ir ļoti labs, un tas ir ļoti apsveicami.
Ko nozīmē mediācija? Tas ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora, nevis tiesas starpniecību. Un šī likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot un atbalstot attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpēju ētiku tiesiskajās attiecībās. Šis likums attieksies pirmām kārtām uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama, izmantojot mediāciju. Likums attieksies uz domstarpību risināšanu arī citās tiesību nozarēs.
Mediācija lielākoties tiek un tiks, es domāju, arī turpmāk izmantota tādu domstarpību risināšanā, kuras izriet pirmām kārtām no ģimenes tiesiskajām, kā arī no komerctiesiskajām attiecībām. Atbilstoši Tiesu administrācijas statistikas pārskatam par civillietām pirmajā instancē, 2011.gadā saņemtas 4215 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 702 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 2804 prasības par laulības šķiršanu un vairāk nekā 20 tūkstoši prasību par zaudējumu un parādu piedziņu. Un nozīmīgs skaits no minēto kategoriju civillietām var tikt nodotas mediācijai, nevis tiesām.
Svarīgi būtu atzīmēt, ka likumprojekta mērķis ir noteikt tiesiskos priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu.
Un vēl viena ļoti būtiska lieta ir mediācijas pamatprincipi. Viens no tiem ir brīvprātība. Tātad pusēm, piemēram, divām fiziskajām personām, kuras strīdas savā starpā, ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos meditācijā vai risināt savas domstarpības tiesu sistēmas ietvaros.
Otrs būtisks pamatprincips, kas ievērojams mediācijā, ir konfidencialitāte. Minētais princips noteic, ka informācija, kas iegūta mediācijā vai ir ar to saistīta, ir konfidenciāla, ja vien puses nav vienojušās citādi.
Un visbeidzot vēl viens no likumprojektā definētajiem principiem ir mediatora neitralitāte un neieinteresētība. Minēto principu raksturo mediatora neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos.
Likumprojekts šodien tika vienbalsīgi atbalstīts Saeimā, un ļoti apsveicami, ka šī lieta un šī tēma virzās uz priekšu.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Nākamā runās Reformu partijas frakcijas deputāte Inita Bišofa. Lūdzu!
I.Bišofa (RP).
Labrīt! Šodien Saeimā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Nav noslēpums, ka mūsu valsts iedzīvotāji dodas uz citām valstīm un tur saņem sociālo palīdzību. Tāds pats jautājums šobrīd aktuāls ir arī mūsu valstī, jo arī pie mums ierodas cilvēki no Eiropas Savienības valstīm, un ir jautājums, kādus pabalstus un kādu atbalstu mēs varam sniegt šiem cilvēkiem.
Tā kā Sociālo un darba lietu komisija secināja, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un ir saistīts arī ar veselības aprūpes pakalpojumu jautājuma skatīšanu, tagad ir nolemts, ka Saeimā pie šī jautājuma risināšanas turpinās strādāt darba grupa. Gribētos šajā sakarā uzrunāt sociālos dienestus un pašvaldības, lai tie nāktu ar saviem ierosinājumiem par to, kā šo jautājumu risināt.
Šajā likumprojektā mēs ņēmām vērā arī tiesībsarga sniegtās rekomendācijas sakarā ar to, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, sociālās aprūpes iestādēs ilgstoši uzturoties cilvēkiem. Un tagad ir iespēja pārskatīt šo likumu, lai cilvēks tomēr var atgriezties savā dzīvesvietā, savā pašvaldībā. Ievērojot to, likumā ir veiktas izmaiņas, un aicinu sociālos dienestus iepazīties ar tām un piemērot šīs likuma normas.
Otrs svarīgs jautājums. Šonedēļ mēs skatījām Pieprasījumu komisijā jautājumu, kas attiecas uz Hipotēku bankas darbību un likumu „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Ir jāsecina, ka... Šajā gadā vajadzēja pabeigt zemes reformu lauku apvidos, taču nācās secināt, ka tomēr dažādu apsvērumu dēļ to šogad mēs nepabeidzām un šis jautājums tiks risināts vēl līdz nākošā gada beigām.
Jāsecina, ka Hipotēku bankas rīcībā bija vērojamas dažas problēmas, tādas kā, piemēram, datu nesniegšana Valsts zemes dienestam, un tādēļ šajā gadā pašvaldībām bija jāpieņem lēmumi par to, vai zeme paliek cilvēkiem lietošanā vai pāriet pašvaldības īpašumā, jo pašvaldības nesaņēma no Valsts zemes dienesta informāciju jautājumā, vai ir noslēgti līgumi ar Hipotēku banku. Risinot šo jautājumu Pieprasījumu komisijā, tika secināts, ka ir ļoti svarīgi visām pašvaldībām pārskatīt šos lēmumus. Ir jāskatās, vai nav tādu gadījumu, ka ir pieņemti nepareizi lēmumi attiecībā uz zemes īpašniekiem, un tajā pašā laikā ir jāuzrunā visi zemes īpašnieki, kuri ir noslēguši līgumus ar Hipotēku banku un nav reģistrējuši tos zemesgrāmatā. Vajag pārskatīt šos jautājumus un kopīgi ar pašvaldībām tos risināt, un visiem kopā arī pārbaudīt to visu, lai šo jautājumu loku sakārtotu.
Un ļoti svarīgi ir, ka vakar bija Starptautiskā brīvprātīgo diena. Mēs zinām, ka mūsu valstī ir ļoti daudz cilvēku, kuri iegulda savu brīvprātīgo darbu, sniedz atbalstu un ziedo savu laiku, un tādēļ visiem vēlos pateikties par to milzīgo ieguldījumu, ko viņi sniedz, savā brīvajā laikā veicot brīvprātīgo darbu. Un šobrīd Saeimā notiek mums aktīvas diskusijas, jo Reformu partijas frakcija ir izstrādājusi likumprojektu par brīvprātīgā darba veikšanu, un mēs kopā ar kolēģiem ceram šo likumprojektu jau šogad nodot Saeimai izskatīšanai.
Paldies. Lai jums veiksmīga nedēļa!
Vadītāja. Paldies Reformu partijas frakcijas deputātei Initai Bišofai.
Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Uldis Augulis. Lūdzu!
U.Augulis (ZZS).
Labdien, cienītie radioklausītāji! Šodien Saeima izskatīja vairākus likumprojektus, kā arī pieņēma izskatīšanai jaunus Ministru kabineta iesniegtus likumprojektus.
Viens no likumprojektiem, ko es gribu šodien pieminēt, ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas Banku””, kur bez tā, ka tiek sakārtoti Latvijas Bankas statūti, tiek arī noteikts, kādā veidā pēc pievienošanās eirozonai Latvijas Bankas rezerves, to skaitā zelta rezerves, nonāktu... noteikta daļa nonāktu Eiropas Centrālas bankas rīcībā. Līdz ar to mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, šobrīd šo likumprojektu neatbalstījām. Neatbalstījām arī tā steidzamību, kas tika ierosināta, jo uzskatām, ka nav nepieciešams steidzams lēmums attiecībā uz tām likuma sadaļām, kas skar eiro ieviešanu.
Vakar Zaļo un Zemnieku savienība tikās ar Latvijas Bankas pārstāvjiem, lai noskaidrotu iespējamās eiro ieviešanas ietekmi, kā arī katra Latvijas iedzīvotāja ieguvumus vai zaudējumus pēc eiro ieviešanas Latvijā, kas ir paredzēta no 2014.gada 1.janvāra. Un vakar pēc sarunas vēl jo vairāk mēs pārliecinājāmies, ka šobrīd diskusija valdībā vai valdības institūcijās ir nepietiekoša vai, varētu teikt pat, nekāda, jo nav pilnīgas skaidrības, pēc kāda kursa mēs 2014.gadā mainīsim latus pret eiro. No Finanšu ministrijas izskan atsevišķs viedoklis, ka, iespējams, šis kurss varētu mainīties nelielā sadaļā. Latvijas Banka uzskata, ka tas tā varētu arī nenotikt. Ir diezgan daudz argumentu par pozitīvo, kad būs vairāk investīciju, un varētu padomāt, ka šobrīd pie robežas stāv pietiekami daudz investoru, kas gaida tikai to momentu, kad šeit ieviesīs eiro. Taču mēs visi saprotam, ka tas tā diemžēl nav. Lai ienāktu investīcijas, ir vajadzīgs daudz kas vairāk, ne tikai eiro Latvijā.
Tāpēc mēs nolēmām, ka šīs diskusijas, protams, ir jāturpina, lai pārliecinātu Latvijas iedzīvotājus vai nu par, vai pret eiro ieviešanu. Ir jārunā nevis tikai par lieliem makroekonomiskiem skaitļiem, par lieliem ieguvumiem, bet tieši par to, kā tas skars katru Latvijas iedzīvotāju, – cik lielā mērā viņa noguldījumi vai viņa kredītsaistības no tā mainīsies – vai kļūs lētākas vai sadārdzināsies. Šobrīd uz šiem jautājumiem nav atbildes, un līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienība nevar atbalstīt eiro ieviešanu Latvijā no 2014.gada, it sevišķi skatoties uz to, kas notiek šobrīd Eiropā. Mēs redzam – Grieķija, Spānija, Itālija... Nu diemžēl šī eirovalūta nav stabila.
Mēs runājam par divu ātrumu Eiropām. Tas, ka Latvija varētu būt pirmā ātruma Eiropā, nu diemžēl izskatās tā diezgan šaubīgi, jo lauksamniecības ziņā mēs esam pēdējā ātruma Eiropā, līdz ar to nav ticības, ka kaut kas varētu mainīties.
Tāpat arī ar 2014.–2020.gada budžetu. Nedz par lauksaimniecības maksājumiem, nedz par kohēzijas maksājumiem šobrīd nav pilnīgi nekādas skaidrības, un pēc tiem pēdējiem datiem izskatās, ka šis finansējums varētu būt arī mazāks, tāpēc nu pilnīgi nepārliecina argumenti par to, ka mēs varētu būt kaut kādā ātrākā Eiropā. Un līdzīgi apgāžami visi šie argumenti, ko sniedz Latvijas Banka un valdība. Mēs zinām, ka nupat ir diezgan populāri visiem izteikties par to, ka 21.decembrī varētu būt pasaules gals, un līdzīgi ir ar eiro: kamēr eiro nav ieviests, tikmēr mēs neviens nezinām un nevaram prognozēt, ko tas mums dos, līdzīgi, kā tas ir varbūt ar šo pasaules galu.
Tā ka Zaļo un Zemnieku savienība šobrīd aktīvi darbosies, lai piespiestu valdību skaidrot iedzīvotājiem savus lēmumus un droši vien arī veikt iedzīvotāju aptauju vai nu referenduma kārtībā, vai kādā citā kārtībā, lai noskaidrotu tiešām Latvijas viedokli, jo Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka sabiedrība ir spējīga pati lemt, nevis tikai pieņemt valdības uzspiesto.
Paldies.
Lai jums veiksmīga nedēļas nogale!
Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Uldim Augulim.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Gaidim Bērziņam. Lūdzu!
G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Pabeidzot tēmu, ko minēja Auguļa kungs, jāsaka, ka labs piemērs, ko saistībā ar iespējamo eiro ieviešanu varētu vērtēt, manuprāt, ir mūsu kaimiņvalsts Igaunija.
Bet nu es vēlos vērst uzmanību uz diviem jautājumiem, kas ir skatīti gan Saeimas šīsdienas sēdē, gan arī šonedēļ Eiropas lietu komisijā.
Attiecībā uz Saeimas sēdi man arī gandarījums: kā kolēģis Agešina kungs jau norādīja, šodien tika nodots komisijām ļoti būtisks likumprojekts „Mediācijas likums” un pavadošie grozījumi Civilprocesa likumā.
Mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids tik tiešām ir viens no līdzekļiem, kas varētu atslogot tiesu sistēmu, jo mediācija kā alternatīvs strīdu izskatīšanas veids ir piemērojama atsevišķām lietu kategorijām, iespējams, kā obligāts priekšnoteikums, pirms strīdnieki, ja tā varētu teikt, vēlas griezties tiesā. Pārsvarā tā varētu tikt attiecināta uz komercstrīdiem. Par mediāciju puses varētu vienoties brīvprātīgi, taču nav izslēgta arī tiesas mediācija. Un, kā jau es teicu, ļoti būtiski ir panākt, lai Mediācijas likums būtu ne tikai, kā tautā saka, likums „uz papīra”, bet arī tāds, kas tik tiešām reāli atslogotu tiesu sistēmu. Ir bijušas arī diskusijas Eiropas Padomes līmenī, un dalībvalstu tieslietu ministriju pārstāvji ir dalījušies iespaidos par šī alternatīvā strīdu izskatīšanas veida piemērošanu savās valstīs. Atsevišķās valstīs tiešām ir laba pieredze, kā atslogot tiesu sistēmu.
Juridiskajā komisijā, es domāju, šis likumprojekts tiks izdiskutēts, un mans viedoklis ir, ka tas būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.
Otrs jautājums, kuram es vēlos pievērst uzmanību, ir jautājums, kas tika skatīts vakardien Eiropas lietu komisijā. Proti, tajā tika prezentēta valdības pozīcija attiecībā uz tā sauktās partnerattiecību regulas izstrādes nepieciešamību Eiropā. Nelielai atkāpei norādu, ka partnerattiecību regulas būtība ir risināt tādas pārrobežu situācijas, kur partnerattiecības ir gan starp viena dzimuma cilvēkiem, gan starp dažāda dzimuma cilvēkiem.
Šeit gan Nacionālā apvienība kopumā, gan mūsu frakciju pārstāvošie deputāti Rasnača kungs un Cilinska kungs asi iestājās pret to, ka šāda regula vispār tiktu izstrādāta. Mēs uzskatām, ka Latvijā tā pamatvērtība, kas ir noteikta mūsu Satversmē, ir ģimene, un šīs regulas izstrādes un, iespējams, pieņemšanas riski saistīti ar ģimenes institūta faktisku pārveidi un, es pat teiktu, graušanu. Es varu teikt, ka Nacionālā apvienība arī turpmāk iestāsies pret šāda dokumenta izstrādi. Un mēs plānojam arī iesniegt savu redzējumu Eiropas Komisijai.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Gaidim Bērziņam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Un frakciju viedokļu izklāstu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Sveicināti, radioklausītāji! Mani kolēģi jau jūs iepazīstināja ar Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem. Es gribu mazliet atsaukties uz Auguļa kunga teikto, uz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli par eiro ieviešanu.
Ja jums ir pieejams internets, dārgie radioklausītāji, internetā ir atrodama informācija par visiem Saeimas deputātiem un viņu ikgadējām deklarācijām, kurās Saeimas deputāti uzrāda arī savus naudas uzkrājumus, aizņēmumus, aizdevumus. Interesanti ir paskatīties šīs deklarācijas, lai redzētu, ka tie politiķi no „Saskaņas Centra” un Zaļo un Zemnieku savienības, kuri pašlaik iestājas pret eiro ieviešanu, naudu nogulda tieši eiro un arī aizņemas eiro... kredīti viņiem ir eiro, un pat aizdod saviem draugiem vai bijušajiem biznesa partneriem viņi eiro. Tātad viņi uzticas eiro, bet mēģina spekulēt uz cilvēku jūtām. Loģiski, šīs cilvēku bažas ir saprotamas: katra naudas maiņa nes zināmas un varbūt pat lielas pārmaiņas cilvēku ikdienas dzīvē, un tas rada satraukumu. Tāpēc arī valdībai, vairākuma politiķiem būtu jāskaidro. Taču, man liekas, šeit ir ļoti, ļoti dubulta morāle: paši paļaujas uz eiro un saprot, ka tas tiks ieviests, bet spekulē uz cilvēku jūtām. Tā ka, ja ir iespējams, „izejiet cauri” deputātu deklarācijām, un tad redzēsiet, ka tie, kurus jūs redzat televīzijā un kuri skaļi protestē pret eiro ieviešanu un piesauc referendumu, paši savus uzkrājumus glabā eiro.
Es gribu parunāt par vienu citu lietu.
Šinī nedēļā valdība pieņēma lēmumu nepirkt no vācu uzņēmuma „Vitronic” radarus, it īpaši mobilos radarus. Tas bija pilnīgi pareizs lēmums, jo tā epopeja, kas bija ar privāto partnerību un radariem Latvijā, atstāja ļoti negatīvu iespaidu.
Kas ir svarīgi? Svarīgi ir nevis skatīties atpakaļ, bet raudzīties nākotnē: kādā veidā mēs nodrošināsim satiksmes drošību uz ceļiem? Es piedāvāju variantu, kas, man liekas, būtu vispareizākais, – nākotnē uz Latvijas ceļiem izvietot tikai stacionāros fotoradarus, un to vajadzētu darīt nevis Valsts policijai, nevis Ceļu policijai, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). Jau pašā nosaukumā „Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir šie vārdi – „satiksmes drošība”. Katru gadu viņi strādā ar peļņu, un šī peļņa nav jānovirza atpakaļ budžetā, bet no šīs peļņas Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar pašvaldībām varētu izvietot stacionāros fotoradarus uz Latvijas ceļiem, it īpaši nelielās apdzīvotās vietās, caur kurām iet automaģistrāles, kur cilvēkiem ir ikdienā bieži jāšķērso ceļš, lai dotos uz veikalu vai arī uz autobusa pieturu... bērniem, veciem cilvēkiem un tiem, kas dodas uz darbu vai uz bijušajiem rajonu centriem... Stacionārie radari nodrošinātu to, ka automašīnas tiešām samazinātu ātrumu, un novērstu negadījumus, kas joprojām bieži notiek arī tajās vietās, kas paredzētas gājējiem, lai šķērsotu maģistrāles un autoceļus.
Kāpēc tas būtu jādara sadarbībā ar pašvaldībām? Nauda būtu no CSDD, bet tas būtu jādara sadarbībā ar pašvaldībām tāpēc, ka pašvaldības vislabāk zina tās vajadzības, kādas ir pašvaldībā. Pašvaldības ļoti labi apzinās, kur šī situācija ir nedroša un kur tā ir jāpadara droša saviem iedzīvotājiem. Ko vēl mēs izdarītu ar to? Mēs nodrošinātu to, ka paši iedzīvotāji jeb pašvaldības cilvēki raudzītos, lai stacionārie fotoradari netiktu bojāti. Jo – kas notiek pašlaik ar tiem nedaudzajiem, ar to nelielo skaitu, ko uzstādīja „Vitronic”? Tie tika vai nu aizkrāsoti, vai dedzināti, vai kā citādāk huligāniski demolēti. Protams, tas ir likuma pārkāpums, bet cilvēki to darīja tāpēc, ka viņi redzēja, kādā veidā „Vitronc” strādā: nevis iegulda satiksmes drošībā, bet rūpējas tikai par to, lai ieņemtu lielāku naudu, lai būtu lielāka peļņa. Tas ir pilnīgi nepareizs princips! Valsts ir ieinteresēta cilvēku drošībā. Mums ir svarīgi, lai avāriju būtu mazāk, lai mazāk būtu cietušo, ievainoto, bojāgājušo. Jo ārstēšana izmaksā milzīgu naudu, bet cilvēku bojāeja – tā ir traģēdija ne tikai viņa ģimenei un draugiem, bet arī valstij. Arī valsts ir cilvēkā ieguldījusi: bērnudārzs, skola, augstskola, daudzi citi pakalpojumi – to nevar izmērīt naudā. Līdz ar to nav svarīgi, cik līdzekļu no soda naudām ienāk budžetā. Svarīgi ir, lai šie radari nodrošinātu patiesu drošību uz mūsu ceļiem. Un, es domāju, šis ir vienīgais iespējamais variants.
Ko vēl tas paredz? Ka, izvietojot šos stacionāros fotoradarus, ne visi tie ir jānodrošina ar pašām fotoradaru iekārtām. Var būt arī tā sauktās mulāžas, tātad kastes: principā autovadītājs un arī neviens cits nezina, vai tur iekšā ir vai nav fotoradars. CSDD varētu ar to nodarboties dažas brigādes, ik pa laikam mainot un pārvadājot tos. Ja iegādājas 100 stacionāros fotoradarus, bet izveido 200 šādas vietas, kur var tos ievietot, tad tas ir divas reizes vairāk – mēs nosedzam lielāku skaitu vietu, it īpaši tādu apdzīvotu vietu, kuras atrodas ceļu tuvumā. Es domāju, tikai tāda veida ceļš mums ir ejams. Mums nav svarīgi... ne sabiedrībai, ne valstij, ne valdībai, ne ministram nebūtu svarīgi, cik naudas tiek iekasēts no sodiem. Svarīgi ir, lai būtu mazāk avāriju, mazāk cietušo, mazāk traģēdiju.
Šajā tumšajā gada laikā ne visa Latvija ir pārklāta ar sniegu. Es aicinu pašus būt uzmanīgiem. Jūs kļūstat mazāk redzami šajā tumšajā gada laikā. Lietojiet atstarotājus! Jūs paši atbildat par savu drošību. Atcerieties arī par autovadītājiem, kuri jūs nevar ieraudzīt šajā tumšajā gada laikā! Lūdzu, lietojiet atstarotājus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Paldies, ka klausījāties, un visu labu!