Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2012.gada 1.martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas 1.marta sēdi.
Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām 1.marta sēdes darba kārtībā.
Tātad deputāts Einārs Cilinskis Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā ir lūdzis izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” (Nr.217/Lp11) nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr.161/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā -izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.162/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā - izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.164/Lp11) un iekļaut to Saeimas 15.marta sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz arī izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - 19. Tātad darba kārtība ir grozīta un likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Tāpat Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī piecu deputātu - Zaķa, Reira, Čigānes, Latkovska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 1.marta sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 22.jautājumu - likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu „Par sadarbību dzelzceļa transporta jomā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Agešina, Sakovska, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Tutins.
J.Tutins (SC).
Labrīt, cienījamie kolēģi!
Likuma 2010.gada 3.jūnija grozījumos tika noteikts: atļaut izmantot zemi, kura zemesgrāmatā ierakstīta uz valsts vai pašvaldības vārda kā publiskā partnera resurss, saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
Tātad pašreiz likumā paredzēts, ka pirmos piecus gadus ir iespēja izmantot zemi, kas saskaņā ar šo likumu uz valsts vai pašvaldības vārda ierakstīta zemesgrāmatā. Ir paredzēts vienīgi tas - izmantot to valsts vai pašvaldību funkciju īstenošanai vai valsts vai pašvaldību ēku, būvju celtniecībai, iznomāt bez tiesībām būvēt ēku kā pastāvīgu īpašuma objektu un izmantot kā publiskā partnera resursus saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu.
Minētie nosacījumi vairākās pašvaldībās rada šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai un investoru piesaistei, jo Publiskās un privātās partnerības likuma normas nedarbojas, bet attīstīt uzņēmējdarbību bez tiesībām būvēt ražotni - tas praktiski nav iespējams. Īpaši aktuālas šīs problēmas ir Latgales reģionā. Viens no nosacījumiem, kura dēļ pašvaldība nav tiesīga piecus gadus iznomāt zemi ar tiesībām būvēt uz tās ēku vai būvi kā pastāvīgu īpašuma objektu, ir tas, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgi neapbūvēti zemes gabali paredzēti pašvaldības funkciju īstenošanai (bērnudārzi, skolas un citi objekti).
Jāatzīmē, ka vairākas pašvaldības ilgstoši neizmanto šos zemes gabalus, jo to rīcībā nav pietiekošu finanšu līdzekļu, un tādēļ daudzi zemes gabali likumā noteikto aizliegumu dēļ netiek izmantoti.
No minētā secināms, ka, pastāvot šādam regulējumam, pašvaldības nevar realizēt vienu no likumā „Par pašvaldībām” paredzētajām pašvaldības autonomajām funkcijām, tas ir, sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā un rūpēties par bezdarba samazināšanu.
Likumprojekts paredz izteikt likuma 16.panta pirmo daļu jaunā redakcijā, izslēdzot ierobežojumu pašvaldībā pirmos piecus gadus iznomāt zemi, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam paredzēta jaunu pašvaldības ēku, būvju celtniecībai, pašvaldību funkciju īstenošanai ar tiesībām būvēt uz tās ne tikai ēkas, būves, kuras ir nepieciešamas pašvaldības funkciju īstenošanai.
Es aicinu atbalstīt un nodot šo likumprojektu komisijai. Ja precīzāki vai labāki risinājumi būs, tad, es domāju, Juridiskās komisijas locekļi varēs veikt arī citus grozījumus.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāts Dombrovskis gribēja runāt „pret”? Runāt „pret” neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Tutina, Agešina, Sakovska, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Bet, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dombrovskim. Par procedūru.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Dombrovskim!
V.Dombrovskis (ZRP).
Es atvainojos, es gribu ierosināt nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Sēdes vadītāja. Nosakot, ka tā ir atbildīgā?
V.Dombrovskis. Atbildīgā komisija, jā.
Sēdes vadītāja. Ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Tas gadu gadiem ir bijis Juridiskās komisijas kompetencē, un es lūdzu Juridisko komisiju atzīt par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītāja. Tā, tātad acīmredzot mums vispirms ir jābalso par... Jā. Tātad vispirms mēs balsojam, vai likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un pēc tam, ja lēmums ir pozitīvs, balsojam par to, kura ir atbildīgā komisija.
Zvanu jau es pieteicu. Tātad balsosim par to, lai deputātu Tutina, Agešina, Sakovska un citu deputātu sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Nē, vispirms ir balsojums par likumprojekta nodošanu komisijām, un pēc tam būs balsojums par atbildīgo komisiju. Šobrīd balsojam par to, vai mēs to nododam komisijām vispār. Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 5, atturas - 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Un tagad ir jābalso par deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu, lai mainītu atbildīgo komisiju un noteiktu, ka atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, nosakot, ka atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 23, atturas - 9. Tātad atbildīgā komisija mainīta.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Čepānei!
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Es gribētu lūgt šo likumprojektu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, ņemot vērā to, ka šī komisija ir atbildīgā komisija pašlaik arī vairākiem citiem likumprojektiem saistībā ar ģerboņiem.
Sēdes vadītāja. Tātad jūs piedāvājat, lai tiktu mainīta atbildīgā komisija?
I.Čepāne. Jā, to es piedāvāju.
Sēdes vadītāja. Tātad vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Urbanoviča, Mirska, Klementjeva, Zujeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SC).
Labrīt, cienījamie kolēģi!
Pareizticīgā Baznīca Latvijā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju. Vēsturiski mūsu valstī dzīvo arī liels vecticībnieku skaits, kas svin Ziemassvētkus 7.janvārī. Neskatoties uz to, ka kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā ir ap 372 tūkstošiem cilvēku, šobrīd šiem cilvēkiem ir liegta iespēja svinēt savus Ziemassvētkus valsts noteiktā svinamā dienā atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.
Esam pārliecināti, ka sarežģītajā finanšu un ekonomikas krīzes laikā visiem Latvijas iedzīvotājiem ir vajadzīgi augsti garīgie orientieri, kas ļautu pārvarēt grūtības. Līdz ar to „Saskaņas Centrs” aicina grozīt likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1.pantu un piešķirt Kristus Dzimšanas svētkiem svētku dienas statusu arī 7.janvārī.
Šis priekšlikums nāk no sabiedrības un atbilst mūsu nostājai. Mums ir notikušas vairākas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Viņi esot pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējas cilvēciskas cieņas. Arī vairāki citi sabiedrības pārstāvji uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei, tāpēc vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tajā skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.
Neslēpšu, ka sagatavot un iesniegt šo likumprojektu mūs pamudināja un pat iedvesmoja arī Zatlera kunga publiski izteiktais atbalsts šai idejai. Mums beidzot jāatzīst tiesības un brīvības, ko cilvēks iegūst, jau piedzimstot, un saglabā visas dzīves laikā.
Mana un manu kolēģu izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Uzskatām, ka Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Latvijas valsts pamatlikumā - Satversmē.
Es aicinu Saeimas deputātus, savus kolēģus, būt brīviem, kā arī neierobežot citu cilvēku izvēles brīvību.
Aicinu atbalstīt pareizticīgo un vecticībnieku tiesības oficiāli svinēt savus Ziemassvētkus. Tas būtu būtisks solis sabiedrības integrācijas virzienā un novēlota dialoga sākums.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie kolēģi!
Vispirms mums ir jāsaprot, vai likumprojekts, ar kuru ierosināts atzīt 7.janvāri par valsts svētkiem, ir iesniegts Saeimai, rūpējoties par ticīgajiem cilvēkiem. Tā nav! Tā ir politiska spēle (Starpsaucieni no SC frakcijas: „Nu, nu! Vo!”), un mums piedāvā tajā piedalīties. Bet mums nav jāspēlē pēc tādiem noteikumiem!
Pirms trim mēnešiem - 2011.gada 1.decembrī - no šīs tribīnes deputāti jau diskutēja par attiecīgo jautājumu. Par to, lai arī mūsu laicīgo svētku kalendārā būtu paredzēta Ziemassvētku svinēšana saskaņā ar Jūlija kalendāru. Kas mainījies kopš tā laika? Ir kādi jauni argumenti? Ir kādi jauni notikumi? Ir kādi jauni fakti? Nemaz tā nav! Jautājums par Ziemassvētkiem tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma. Un tā nav nejaušība. Likumprojekta iesniedzēju mērķis ir šūpot un šķelt valsti, radīt nesaskaņu sabiedrībā. Man gribētos atgādināt visiem, ka valsts ir atdalīta no Baznīcas un tas ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā. Tas, protams, nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no mūsu kristīgās kultūras tradīcijām. Tomēr nedrīkst pārkāpt Satversmi, Baznīcas svētkus iekļaujot mūsu laicīgo svētku kalendārā.
Likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir jāprecizē, tomēr ne šobrīd un ne grozījumu autoru piedāvātajā virzienā. Dažiem mūsu valsts svētkiem, to skaitā Ziemassvētkiem, ir reliģiskas saknes, tomēr mūsdienu sabiedrība vairs neuztver tos kā Baznīcas svētkus. Tiem ir liela kultūrvēsturiska nozīme, un tos svin un atzīmē cilvēki neatkarīgi no reliģiskās un konfesionālās piederības.
Ziemassvētki ir svarīgs notikums ticīgo dzīvē. Ik gadu kristieši atzīmē Kristus piedzimšanu - cerības, ticības un gaismas svētkus. Lielākoties kristieši tos svin 25.decembrī, un arī Krievijas Patriarhāta pareizticīgie to dara 25.decembrī, taču nevis pēc Gregora, bet pēc Jūlija kalendāra. Kristieši svin vienus un tos pašus svētkus, vienus un tos pašus Ziemassvētkus, bet dara to saskaņā ar savas Baznīcas kalendāru.
Ņemot vērā, ka mūsu valsts ir atdalīta no Baznīcas un neiejaucas reliģisko jautājumu regulēšanā, arī mums nav nekāda pamata mudināt ticīgos cilvēkus mainīt savas tradīcijas un atteikties no sava reliģiskā kalendāra. (No zāles SC frakcijas starpsauciens: „Tev kauna nav!”) Kopš 1990.gada mūsu likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir paredzēts, ka pareizticīgie un vecticībnieki atzīmē savus Ziemassvētkus pēc sava kalendāra. Latvijas Republika atzīst pareizticīgo Ziemassvētkus, respektē ticīgo personu reliģiskās jūtas un nerada nekādus šķēršļus to atzīmēšanai un svinēšanai. Jebkuram ticīgajam ir tiesības reliģiskajos jautājumos vadīties pēc viņa reliģijā atzīta gadu skaitīšanas stila. Tomēr tas nenozīmē, ka šo Baznīcu kalendāru īpatnības ir jāatspoguļo vienotā valsts svētku kalendārā. Nav nekādu tiesisku šķēršļu svinēt Ziemassvētkus vairākas reizes gadā - decembrī, janvārī, arī citos mēnešos. Tomēr Latvijas Republikā laika skaitīšanai izmanto Gregora kalendāru, un Ziemassvētki tajā jau ir atzīti par svinamām dienām.
Es aicinu Saeimu izprast iesniegtā grozījuma problemātiku, nepārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu un balsot „pret”! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis „par”, viens ir runājis „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Urbanoviča, Mirska, Klementjeva un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: „Kristīgie zemnieki!” Atbildes starpsauciens no ZZS frakcijas: „Ļoti smieklīgi!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 46, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Pirms mēs turpinām tālāk skatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts deputāta Valaiņa iesniegums ar lūgumu atļaut viņam ziņot par balsošanas motīviem par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pēc balsošanas rezultātu paziņošanas.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V.Valainis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, kādā kontekstā un uz kāda fona mēs šodien skatām šo jautājumu.
Vēl pavisam nesen Latvijas sabiedrība izturēja milzīgu provokatīvu pārbaudījumu, ko sauc par Valodas referendumu.
Neskatoties uz profesionāli sagatavotām un izspēlētām provokācijām, Latvijas sabiedrība iztika bez atklātiem konfliktiem un civilizētā veidā deva savu atbildi šajā procesā.
Kas notiek šobrīd? Divi politiskie spēki, spēlējoties ar sabiedrības apziņu, sacenšas, kurš izdalīs vairāk svētku brīvdienu. Es to sauktu par bezatbildību, kaitniecisku darbību. Laikā, kad sabiedrība vēl arvien nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā pārbaudījuma, jūs turpināt kurināt nacionālo jautājumu un veicināt sabiedrības sašķeltību.
Svētku dienas laikā, kad valsts vēl arvien ir savas ekonomikas atjaunošanas tikai sākuma posmā... Kolēģi, jūs, protams, varat būt populisti, neviens jums to nevar aizliegt, bet nevajadzētu tomēr apzināti... vajadzētu tomēr apzināties kaut kādas robežas! Tāpēc es aicinu noteikt moratoriju jaunu brīvdienu noteikšanai. Tas nav pieņemami, ka Nacionālā apvienība un „Saskaņas Centrs” savas bezjēdzīgās politiskās mēdīšanās nolūkos izmanto tautu, kura allaž būs atsaucīga jaunām brīvdienām. Tāpēc būtu nosakāms vismaz sešu mēnešu ilgs moratorijs jaunu brīvdienu ieviešanai... vispār šim ieviešanas jautājumam. Seši mēneši varētu būt pietiekami ilgs laiks, lai norimtu politiskā populisma plūdi starp diviem iepriekš minētajiem savstarpēji izteikti konkurējošiem un uzskatos atšķirīgajiem politiskajiem spēkiem un lai sabiedrībā atkal tiktu veicināta vienprātības un etniskās saliedētības nepieciešamība.
Sabiedrība vienmēr ar ovācijām sagaidīs grozījumus likumos, kas noteiks jaunas brīvdienas, taču ir jāsaprot, ka šis ir stāsts nevis par jaunām brīvdienām, bet par politisko spēku spēkošanos - par to, kurš panāks ko tādu, kas otram būs nepieņemami, un vēl vairāk veicinās sabiedrības sašķeltību, uz kā rēķina abi politiskie spēki varēs celt savus reitingus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1.martā, ko Prezidijs arī ir izdarījis un par ko jūs tiekat informēti.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts „Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētās pārstāves Ingrīdas Mikiško apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Atbilstoši Augstskolu likuma 66.pantam pastāv tāda institūcija kā Augstākās izglītības padome, kas sastāv no 12 deleģētiem pārstāvjiem no dažādām organizācijām vai to grupām.
Viena no šīm organizācijām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Iepriekšējais šīs arodbiedrības pārstāvis veselības problēmu dēļ šobrīd ir atsaukts no Augstākās izglītības padomes sastāva, un šī arodbiedrība - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība - ir deleģējusi dalībai Augstākās izglītības padomē pašreizējo arodbiedrības priekšsēdētāju Ingrīdu Mikiško kundzi.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja šo jautājumu un vienprātīgi atbalstīja Mikiško kundzes kandidatūru. Ņemot vērā, ka likumā nav precīzi noteikts Augstākās izglītības padomes dalībnieka pilnvaru termiņš šinī gadījumā un ka šībrīža Augstākās izglītības padomei pilnvaras beidzas šī gada 21.decembrī, komisija papildus lēma arī par to, ka Mikiško kundzes pilnvaras būtu turpināmas līdz šim termiņam, tātad līdz šībrīža Augstākās izglītības padomes sastāva pilnvaru termiņa beigām - līdz 2012.gada 21.decembrim.
Lūdzu atbalstīt Mikiško kundzes kandidatūru.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētās pārstāves Ingrīdas Mikiško apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Operatīvās darbības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labrīt! Nav saņemti priekšlikumi. Aicinu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Operatīvās darbības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 19. Likums pieņemts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti.
Lūdzam Saeimas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Druviete (VIENOTĪBA).
Priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz 9.martam.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts.
Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu iesniegumu par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu lūdz virzīt tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā 1.marta sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Latvijas Banku”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
15.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.
E.Demiters (ZRP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Detektīvdarbības likumā”.
Ir saņemts viens priekšlikums no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Un priekšlikuma būtība ir šāda: pašlaik likums paredz nepilsoņiem tiesības saņemt sertifikātu detektīvdarbības veikšanai. Savukārt priekšlikuma atbalstīšanas gadījumā šāda iespēja tiktu liegta un tie nepilsoņi, kuri uz šo brīdi jau ir saņēmuši detektīvdarbības sertifikātu, vairs nevarētu praktizēt.
Likumprojekts paredz atļaut nepilsoņiem turpmāk būt par detektīvsabiedrību valdes locekļiem. Šādu priekšlikumu izstrādāja Iekšlietu ministrijas darba grupa, konsultējoties ar nozares ekspertiem.
Komisija atbalsta šādu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un pievienojas Iekšlietu ministrijas viedoklim, ka tas nekādā veidā neietekmēs mūsu valsts nacionālo drošību.
Aicinu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 57, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Detektīvdarbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mihails Zemļinskis.
M.Zemļinskis (SC).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (likumprojekts Nr.176/Lp11).
Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam nav iesniegti. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Zemļinskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 6.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.
I.Klementjevs (SC).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.652 - likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šo likumprojektu 21.februārī.
Ir iesniegti seši priekšlikumi otrajam lasījumam.
1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. 3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. 5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. Un 6. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Klementjevs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I.Klementjevs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 1.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dmitrijs Rodionovs.
D.Rodionovs (SC).
Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” precizē normu par jūras negadījumu izmeklētāju dienesta apliecībām. Ir saņemti trīs priekšlikumi. Visus priekšlikumus Tautsaimniecības komisija, kas ir atbildīgā komisija, ir atbalstījusi.
1.priekšlikums ir precizējošs, un tas ir no Juridiskā biroja. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D.Rodionovs. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D.Rodionovs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D.Rodionovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
D.Rodionovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 15.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.
D.Stalts (VL-TB/LNNK).
Labdien, cienītie kolēģi un godātā priekšsēdētājas kundze! Šie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” ir solis kapitālsabiedrību labas pārvaldības un caurspīdīgas darbības uzlabošanas virzienā. Pamatā doma ir publiskot, padarīt publiski pieejamu, to kapitālsabiedrību nomājamo īpašumu sarakstu, kurās vismaz 50 procenti ir valsts vai pašvaldību daļas. Tātad valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” mājaslapā internetā būs visiem pieejams šis īpašumu saraksts.
Lūdzu Saeimas deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
D.Stalts. 13.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 13.aprīlis. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ar šo likumprojektu mēs ratificējam Horvātijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Un šeit ir vērts pieminēt, ka Horvātija kļuva par kandidātvalsti 2004.gadā - tajā gadā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Līdz ar to Horvātija ir kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības kandidātvalsti, kuras pievienošanās sarunās Latvija ir piedalījusies jau no paša sākuma un pilnā apjomā. Līgums ar Horvātiju tika parakstīts pagājušā gada 9.decembrī, un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākošgad 1.jūlijā.
Līdz ar to Ārlietu komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! (Aplausi.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (No zāles: „Jā! Urā!”)
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 6.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.414. Ar šo mēs veicam reformas Starptautiskā Valūtas fonda statūtos. Principā līdz šim SVF izpilddirektoru valdē ir bijuši 20 izpilddirektori: pieci tika iecelti, bet piecpadsmit - ievēlēti. Ar šo grozījumu arī šie pieci, kuri pārstāv ASV, Japānu, Lielbritāniju, Franciju un Vāciju, tiek ievēlēti.
Līdz ar to Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru valdes ievēlēšana kļūs mazliet demokrātiskāka.
Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 9.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.610. Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra mērķis ir bijis sekmēt vides jautājumu risināšanu šajos reģionos, ieskaitot arī Latviju. Līdz šim centram bija neskaidrs juridiskais statuss, un, lai novērstu šīs neskaidrības, līgums par tā juridisko statusu tika izstrādāts un parakstīts pagājušā gada jūnijā.
Ratificējot šo līgumu, Latvija kļūst par šā centra dalībvalsti. Līdz ar to Latvijai ir lielākas iespējas saņemt finansiālu atbalstu no dažādiem fondiem un projektiem un centrs kā tāds varētu kļūt efektīgāks strādājot un vieglāk apgūtu finansējumus.
Ārlietu komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 9.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Strādājam ar dokumentu Nr.586, un tas ir saistīts ar Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu. Kaut gan Latvija iestājās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācijā 2005.gadā, mūsu Ekonomikas ministrija, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un tūrisma nozares eksperti... visi ir konstatējuši, ka šī dalība nav bijusi lietderīga. Latvijas intereses tūrisma jomā tiek efektīvāk nodrošinātas citās starptautiskajās organizācijās, it īpaši Eiropā.
Līdz ar to man ir ļoti liels prieks paziņot, ka, denonsējot šos statūtus, Latvija ietaupa 41 tūkstoti latu gadā.
Ārlietu komisija atbalsta šo likumprojektu un aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
O.Ē.Kalniņš. 9.marts.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.marts.
Paldies.
O.Ē.Kalniņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šobrīd likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir noteikts, ka ienākumam, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kuras paredz šo personu nodarbināt uz starptautiskajos pārvadājumos izmantojamiem kuģiem, netiek piemērots neapliekamais minimums, nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošām personām un attaisnotie izdevumi.
Izvērtējot jūrniekiem piemēroto speciālo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, rodas problēma: šajā gadījumā jūrnieki, it sevišķi matroži, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļu režīmu. Šo jūrnieku neto ienākums gadā ir mazāks.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešami grozījumi likumā, lai tādējādi likvidētu nevienlīdzīgo situāciju, kādā atrodas zemāk atalgotie ierindas jūrnieki salīdzinājumā ar nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu.
Tomēr turpmāk, ņemot vērā, ka ierindas jūrnieka saņemtā atalgojuma minimālais apmērs varētu palielināties, no 2013.gada būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt, kā šī norma darbojas un vai būtu nepieciešams veikt izmaiņas, attiecinot varbūt lielākus koeficientus uz vairāk atalgotiem jūrniekiem.
Komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Vai Dombrovska kungs vēlas debatēt par steidzamību? Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Un tagad par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā uzsākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V.Dombrovskis (ZRP).
Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka iesniegtajam likumprojektam, nenoliedzami, ir cēli mērķi. Jā! Tiešām pastāv noteikta nevienlīdzība, runājot par jūrnieku aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz neapliekamo minimumu un atlaidēm par apgādājamiem. Galvenā doma ir visai apsveicama, bet diemžēl es personīgi šo likumprojektu atbalstīt nevaru, un es izskaidrošu - kāpēc.
Es sākšu varbūt ar mazsvarīgu iemeslu. Uz jūrniekiem vispār attiecas īpašs nodokļu režīms. Jūrnieki maksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālo nodokli nemaksā vispār. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Jūrnieki nemaksā nodokli no saviem pilnajiem ienākumiem, bet maksā nodokli no konkrētām summām, kuras ir piesaistītas pie jūrnieka statusa: ierindas jūrnieki - no vienas summas, virsnieki - no otras summas. Nu, piemēram, ko tas nozīmē, ka starptautiskā kuģa kapteinis maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no kādiem 500 latiem, kaut gan viņa patiesie ienākumi ir, visticamāk, virs 2000 latiem.
Līdz ar to, manuprāt, arguments, ka pastāv noteikta... ka grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka ir nevienlīdzība, drusciņ nav pareizs, jo šī nevienlīdzība pastāv jau sākotnēji. Jūrnieki netiek aplikti ar nodokļiem, kā tas notiek ar visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Otrs, manuprāt, ir daudz svarīgāks iemesls. Visas koalīcijas partijas gan priekšvēlēšanu kampaņu laikā, gan Valdības deklarācijā ir apliecinājušas savu vēlmi un gatavību darīt visu nepieciešamo, lai 2014.gadā iestātos eirozonā. Es, protams, varu turpināt par to, ko tas nozīmē, - par budžeta sabalansētību, par pieļaujamo deficītu un tā tālāk.
Trešais. Esošais likumprojekts satur fiskālo efektu pusotra miljona latu apmērā. Var, protams, argumentēt, ka tas nav daudz, bet tas ir precedents, kurš droši vien piesaistīs gan starptautisko aizdevēju, gan arī starptautisko reitingu aģentūru uzmanību. Nu, padomāsim par to, vai mēs vēlamies izdarīt kaut ko tādu, kura dēļ, pieņemsim, mūsu reitings vai nu netiks paaugstināts, vai tiks samazināts, kas palielinās riskus, ka mēs tomēr neiestāsimies eirozonā! Es nezinu, vai ir mainījies makroekonomiskais kurss - par to varbūt var uzdot jautājumu Ministru prezidentam vai finanšu ministram, bet šī rīcība man nav visai skaidra.
Varbūt budžets ir pārpildīts. Es par to neesmu dzirdējis, bet, pieņemsim, ka tā tas ir. Bet, ja budžets ir pārpildīts, tad varbūt mums... Izrādās, ka mums ir lieks pusotrs miljons latu, un tad, manuprāt, mums vajag izskatīt visus finansējuma pieprasījumus no visām sociālajām grupām.
Es varbūt minēšu dažus piemērus, kolēģi!
Pagājušā gada 15.decembrī mēs noraidījām „Saskaņas Centra” priekšlikumu par maternitātes pabalstu palielināšanu, par galveno argumentu izmantojot to, ka budžetā nav naudas. (Starpsaucieni no SC frakcijas.) Ja izrādās, ka ir pusotrs miljons latu, tad ir vērts izvērtēt, jo varbūt to ir labāk iztērēt vecāku pabalstiem, nevis jūrniekiem.
Vēl viens piemērs. Pagājušā gada 15. vai 16. ... Nē, piedodiet, jau šā gada 16.februārī, tātad pavisam nesen, mēs atkal noraidījām „Saskaņas Centra” priekšlikumu par valsts pensijām. Tad vēlreiz... Ja izrādās, ka budžetā nauda ir, tad mums vajadzētu varbūt rūpīgi izvērtēt, kurai iedzīvotāju grupai tā ir vairāk nepieciešama - pensionāriem vai atkal jūrniekiem. Man šobrīd skaidras atbildes uz šiem jautājumiem nav.
Un beidzot - pēdējais. Mēs runājam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kura lielākā daļa pienākas pašvaldībām. Cik man ir zināms, Latvijas Pašvaldību savienība nebija aicināta uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi. Līdz ar to tas nebija īsti demokrātiski - samazināt ienākumus pašvaldībām, nepainteresējoties vismaz par viņu viedokli šajā jautājumā.
Tāpēc, kamēr visas atbildes uz iepriekš minētajiem jautājumiem nav skaidras, es nevaru atbalstīt šo likumprojektu, bet jūs, kolēģi, rīkojieties pēc savas sirdsapziņas.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (VIENOTĪBA).
Paldies Dombrovska kungam par viņa viedokli! Es tomēr mēģināšu atbildēt uz dažiem jautājumiem, mēģinot arī pārliecināt Vjačeslavu, lai viņš nosliektos balsot citādāk.
Tātad šis nav tāds likumprojekts, kurš ir politisks likumprojekts. Šis nav precedents, lai gan mums ir bijuši arī vairāki tādi gadījumi, jo šis likumprojekts ir kļūdas labojums. Un praktiski šī kļūda ir sanākusi, pieņemot 2009.gada budžetu un ar pārejas noteikumiem nosakot, ka no 2011.gada 1.janvāra jūrnieki tiek... jūrniekiem tiek praktiski atņemta iespēja noteikt minimālo... neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tātad jūrniekiem stipri mainās šī nodokļu aplikšanas situācija, kaut arī pārējiem valsts iedzīvotājiem nemainās. Tātad šis ir vairāk kļūdas labojums.
Mums bija iespēja labot un mēs esam jau labojuši vairākas kļūdas, kuras bija pieļautas, pieņemot budžetus, un kurām arī bija neliela fiskāla ietekme.
Tālāk. Par šo jūrnieku lielo algu. Kā arī anotācijā ir teikts, ka skaidrs, ka ir sadalījums, un šeit lielākā problēma ir matrožiem, un apmēram puse no 12 tūkstošiem jūrnieku ir matroži. Un arī Finanšu ministrija atzina, ka šie noteikumi ir nevienlīdzīgi tieši attiecībā uz matrožiem un ka, ja gadā ieņēmumi mēnesī ir mazāki par 600 latiem, tad šie noteikumi ir diskriminējoši. Jūs varat teikt, ka jūrniekiem... Ir skaidrs, ka katrs zina, ka jūrniekiem ir lielāka alga. Matroži pelna 1200-1500 dolārus mēnesī. Bet diemžēl jūrnieki strādā tikai sešus mēnešus, labākajā gadījumā - septiņus. Un tad viņiem tas ienākums, izdalot uz pārējiem mēnešiem, nav tik liels. Un, kā jau arī atzina Finanšu ministrija, ja šis minimālais ienākums ir zem 600 latiem, tad šīs normas ir diskriminējošas.
Un, kolēģi, jāņem vērā arī tas, ka 2011.gadā visai sabiedrībai nodokļi... 2012.gadā nepalielinās nodokļu slogs. Šinī gadījumā jūrniekiem - it sevišķi mazatalgotiem jūrniekiem! - šis slogs tiek palielināts.
Un arī jautājumā par demogrāfiju... Ļoti dīvaini, ka, runājot par demogrāfiju, mēs lielai kategorijai nodokļu maksātāju praktiski liedzam iespēju noteikt neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem cilvēkiem.
Līdz ar to es lūdzu tomēr atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atgādinu, ka šis ir vairāk tāds likumprojekts, kas ir vērsts uz tās kļūdas labošanu, ko mēs pieļāvām, 2009.gada budžetu pieņemot. Un domāju, ka vairs tādu kļūdu un kļūdu ar fiskālu ietekmi nav.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (ZRP).
Godājamais Prezidij! Sveicināti, kolēģi! Es esmu par vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis veids, kādā šobrīd šis likumprojekts tiek „bīdīts”, mani ne visai apmierina, jo tas ir nezin kāpēc steidzamības kārtā, kaut gan šī nevienlīdzība, kā Reira kungs teica, jau ir no 2009.gada. Jautājums - kāpēc mums nav iespējas to izdiskutēt un izlemt normālā procesā?
Tātad, kā mēs sapratām, jūrniekiem ir īpašs statuss, īpašs veids, kādā viņi tiek aplikti ar nodokļiem. Es neteiktu, ka tā ir pati mazturīgākā mūsu iedzīvotāju daļa. Jautājums - sakiet, lūdzu, kāpēc mēs nevarētu šo likumprojektu izdiskutēt pieklājīgi un izvērtēt visus fiskālos efektus, kādus tas varētu atstāt uz mūsu budžetu? Tātad, ja tas atstāj ietekmi uz mūsu budžetu, tad mums ir jāizvērtē tas prātīgi, ņemot vērā, ka jūrniekiem ir arī ģimenes un jūrnieki nemaksā sociālo nodokli, bet tajā pašā laikā viņu ģimenes saņem veselības pakalpojumus, izglītības pakalpojumus, policijas pakalpojumus. Tātad ir jāizskata šo grozījumu sabalansētība, atbilstība visu iedzīvotāju interesēm un atbalstam, kas no valsts puses tiek sniegts visiem iedzīvotājiem.
Esmu pret steidzamību un lūdzu balsot atbilstoši sirdsapziņai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Uldim Augulim.
U.Augulis (ZZS).
Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Uzstājoties debatēs, nevajadzētu maldināt sabiedrību! Jūrnieki sociālās apdrošināšanas iemaksas veic - veic no divām minimālajām algām. Vienkārši būsim precīzi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J.Reirs. Kolēģi! Vēlreiz paskaidrošu, kāpēc ir steidzamība.
No šīs dienas ir jāsāk iesniegt deklarācijas par 2011.gadu. Jūrniekiem ir jāsāk iesniegt, un viņiem šīs deklarācijas jāiesniedz divu mēnešu laikā. Ja mēs skatīsim šo likumprojektu trijos lasījumos, tad mēs vienkārši šo lietu nepaspēsim pieņemt.
Līdz ar to es... Mēs par steidzamību - paldies! - jau esam nobalsojuši, bet es lūdzu atbalstīt likumprojektu komisijas vārdā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 10, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.
J.Reirs. 2.marts pulksten 12.00, un izskatīšana - nākamajā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts, bet izskatīšana - Saeimas 8.marta sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.
J.Ozoliņš (ZRP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu tā saukto padziļinātās sadarbības programmu starp tiem uzņēmējiem, kas godprātīgi maksā nodokļus, un valsti... Valsts ieņēmumu dienestu. Šajā likumprojektā ir paredzēts noteikt, kādā veidā uzņēmums var piedalīties šajā programmā. Tautas valodā mēs to varam saukt par „balto sarakstu”. Citiem vārdiem sakot, tiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi un ilgstoši ir pildījuši savas saistības pret valsti, valsts nāk pretim un samazina gan administratīvo slogu, gan pārbaudes mehānismus pret viņiem.
Lūgums šo likumprojektu atzīt par steidzamu un atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.
J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.marts, bet otrā lasījuma izskatīšanas datums ir 22.marts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts, izskatīšana - Saeimas 22.marta sēdē. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (ZRP).
Godātie kolēģi! Par iepriekš minēto likumprojektu notiek nopietnas diskusijas starp Saeimas Juridisko biroju un Tieslietu ministriju. Līdz ar to Tieslietu ministrija ir lūgusi komisiju pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai tā varētu veikt papildu darbu pie šā likumprojekta.
Tāpēc lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek pagarināts līdz šā gada 29.martam.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (ZRP).
Kolēģi, šī situācija ir līdzīga. Likumprojekts ir vienā paketē ar iepriekšējo likumprojektu, un arī Tieslietu ministrija lūdz papildu laiku. Tāpēc lūdzu pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu par vienu mēnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 29.martam.
Tas bija pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums.
Pirms mēs pārejam pie paziņojumiem, es vēlos informēt, ka bija iesniegts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Ņikiforova, Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm sagatavošanu un attiecīgā likumprojekta virzību”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministram Pavļutam un ārlietu ministram Rinkēvičam. Ir sniegta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet, tā kā ministrs ir informējis, ka viņš nevar ierasties, jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inga Bite.
Sēdes vadītāja. Paziņojumam vārds Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (11.Saeimas priekšsēdētāja).
Cienījamie kolēģi! Mēs arī šajās dienās tik ļoti daudz runājam par savām saknēm un par valsti!
Un tas, ko es gribu teikt šodien, - ka katram cilvēkam ir savs liktenis, bet ir tādi cilvēki, kuru vārdi ir spilgti ierakstīti veselu nāciju un valstu likteņos, un viens no šādiem ļaudīm ir Pauls Kalniņš, kurš bija otrās, trešās un ceturtās Saeimas priekšsēdētājs un kura 140.dzimšanas dienu mēs atzīmēsim 3.martā.
Pauls Kalniņš ir bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un visu pirmās Latvijas brīvvalsts Saeimu deputāts, viņš bijis ilggadējs un uzticību ieguvis vairāku Saeimu priekšsēdētājs, taču ne jau amati ir tie, kas visprecīzāk raksturo šī politiķa un sabiedriskā darbinieka vietu Latvijas liktenī.
Pauls Kalniņš ir viens no mūsu valsts dibinātājiem. Cilvēks, kas savā politiskajā darbībā ir aizstāvējis dārgāko, kas mums ir, - brīvu un neatkarīgu Latviju.
Un, pieminot Paula Kalniņa 140 gadu jubileju, šajās dienās es aicinu ikvienu, it sevišķi mūs, šeit, šajā zālē, esošos, atcerēties tās pamatvērtības, par kurām iestājās mūsu valsts dibinātāji, to skaitā viens no mūsu valsts dibinātājiem - Pauls Kalniņš -, jo mūsu valsts ir jauna, tai ir tikai 93 gadi. Es tiešām aicinu, lai ideja par Latvijas valstiskumu vieno mūs joprojām gan ikdienā, gan darbā un lai tā palīdz darīt mūsu valsti par plaukstošu un laimīgu zemi!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Āboltiņas kundzei.
Paziņojumam vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pulksten 10.30 Juridiskās komisijas sēde.
Paldies.
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.
V.Orlovs (SC).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Jau otro gadu pēc kārtas tieši futbols atzīts par vispopulārāko sporta veidu.
Priekšsēdētājas kundze! Vakar, 100 dienas pirms Eiropas čempionāta, mūsu komanda sīvā cīņā ar Polijas un Ukrainas vēstniecību apvienoto komandu nospēlēja neizšķirti.
Es gribu izteikt pateicību visiem spēlētājiem, sevišķi Raimondam Vējonim, kurš tikai pulksten divos ielidoja Rīgā no komandējuma un atbrauca uz spēli.
Paldies visiem! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es tiešām kā vismaz pirmā perioda vērotāja varu teikt, ka mūsu komanda cīnījās godam.
Paziņojumam vārds deputātei Initai Bišofai.
I.Bišofa (ZRP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Jūs atkal esat laipni aicināti uz sēdi pulksten 10.40.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Čaklajam.
I.Čaklais (VIENOTĪBA).
Augsti godātie kolēģi! Gribu atgādināt, ka rīt, piektdien, pulksten 10.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks Latvijas Republikas Saeimas un Latvijas Universitātes kopīgi rīkotā konference „Latvijas pilsonība 21.gadsimtā”. Paldies tiem kolēģiem, kas piedalās, atbalsta! Aicināti ir visi kolēģi. Konference tiešām būs ļoti interesanta, piedalīsies konstitucionālo tiesību eksperti augstākajā līmenī, ir pieaicināti arī ārzemju viesi. Un, es domāju, konference būs ļoti vērtīga.
Paldies. Visi tiekat aicināti!
Sēdes vadītāja. Jā, es arī savā vārdā tiešām gribu aicināt piedalīties šajā konferencē, jo es patiesi uzskatu: viens no mūsu Saeimas šīs sesijas svarīgākajiem uzdevumiem ir pieņemt vismaz otrajā lasījumā grozījumus Pilsonības likumā, un šī konference, kurā piedalīsies gan politiķi, gan eksperti, protams, dos mums iespēju šo lēmumu pieņemt kvalitatīvu, pirms tam attiecīgi diskutējot gan ar ekspertiem, gan ar sabiedrību.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis... nav, Andris Bērziņš... nav, Guntars Bilsēns... nav, Janīna Kursīte-Pakule... arī nav. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 1.marta sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2012. gada 1. martā
Datums: 01.03.2012 09:03:16 bal001
Par - 51, pret - 14, atturas - 19. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (214/Lp11), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 01.03.2012 09:09:32 bal002
Par - 85, pret - 5, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 01.03.2012 09:10:17 bal003
Par - 63, pret - 23, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” (212/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 01.03.2012 09:20:15 bal004
Par - 43, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (215/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 01.03.2012 09:26:16 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģētās pārstāves Ingrīdas Mikiško apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā (178/Lm11)
Datums: 01.03.2012 09:26:57 bal006
Par - 61, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Operatīvās darbības likumā (4/Lp11), 3.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:27:46 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums (182/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:29:10 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Banku” (92/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:31:26 bal009
Par - 18, pret - 57, atturas - 9. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Detektīvdarbības likumā (156/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:31:49 bal010
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Detektīvdarbības likumā (156/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:33:04 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (176/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:34:56 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (12/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:36:38 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (180/Lp11), 2.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:38:22 bal014
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” (191/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:41:00 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, ... (200/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:42:25 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu (173/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:43:54 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Līgumu par Centrālās un Austrumeiropas Reģionālā vides centra juridisko statusu (203/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:45:31 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Tūrisma organizācijas statūtu denonsēšanu (198/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:47:56 bal019
Par - 77, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (214/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 09:59:46 bal020
Par - 75, pret - 10, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (214/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 10:01:52 bal021
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (218/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 10:02:13 bal022
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (218/Lp11), 1.lasījums
Datums: 01.03.2012 10:03:41 bal023
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.169/Lp11) otrajam lasījumam (183/Lm11)
Datums: 01.03.2012 10:04:29 bal024
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” (Nr.167/Lp11) otrajam lasījumam (184/Lm11)
Frakciju viedokļi
2012.gada 1.martā
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan „Frakciju viedokļi”, un Saeimas deputāti turpmākajās minūtēs jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam šodien vārds Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram. Lūdzu!
V.Zatlers (ZRP).
Labdien visiem! Protams, šodien jutīgākais balsojums Saeimā bija balsojums, ko ierosināja „Saskaņas Centrs”, – tātad balsojums par brīvdienas piešķiršanu pareizticīgo Ziemassvētkos.
Mūsu partija balsoja „pret”, jo pagājušajā nedēļā mēs kā partija ierosinājām citu risinājumu. Mūsu piedāvājums ir šāds: katrs Latvijas iedzīvotājs atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai var izmantot vienu apmaksātu brīvdienu tajā dienā, kad, kā viņš uzskata, ir svinami šie reliģiskie svētki un veicami šie reliģiskie rituāli.
Mums ir septiņas konfesijas. Mūsu partija sazinājās ar visu konfesiju vadību, izteica savu priekšlikumu un lūdza viņu viedokli par tādām dienām, proti, lūdza, lai katra konfesija norādītu, kuras būtu tās dienas, kas būtu tām svarīgas, lai mēs varētu tās iestrādāt arī likumā. Pareizticīgajiem un vecticībniekiem tā, protams, būs Ziemassvētku diena, katoļiem tā varētu būt diena, kad cilvēki dodas uz Aglonu, luterticīgajiem tā varētu būt Debessbraukšanas diena, baptistiem tā varbūt varētu būt Draudžu diena... Tātad katrā ziņā konfesijās diskusija par šo mūsu priekšlikumu ir sākusies.
Reformu partija uzskata, ka politiķiem šo lēmumu pieņemšanā nav jāskrien pa priekšu pašiem ticīgajiem. Vajag cienīt viņu reliģisko pārliecību, vajag cienīt viņu konfesionālo piederību, viņu brīvu izvēli.
Un, lai sabiedrībā būtu it kā tāds zināms balanss jautājumā par to, kas šobrīd ir asa diskusiju tēma, tātad jautājumā par pareizticīgo Ziemassvētkiem, mēs varētu nākt arī ar priekšlikumu noteikt šo dienu kā atzīmējamu dienu, lai mēs šo diskusiju beigtu, lai mēs stiprinātu ekumenisko tradīciju, tātad to tradīciju, ka kristīgās konfesijas mūsu valstī dzīvo ļoti draudzīgi, cilvēki bieži vien pāriet no vienas konfesijas otrā un neviens par to nav ne aizvainots, ne dusmīgs... Un, lai mums būtu sabiedrības viedoklis – arī ticīgo cilvēku viedoklis, arī konfesiju viedoklis! – un tikai tad sekotu politiski lēmumi, tātad mūsu priekšlikums ir ieklausīties... ieklausīties ticīgajos cilvēkos no visām konfesijām, jo tas noteikti vairotu saliedētību mūsu sabiedrībā, un tad nebūtu tā, ka no viena grāvja mēs nonāktu otrā grāvī un turpinātu sist viens otram punus.
Tā ka tas ir tikai procesa sākums. Šo jautājumu mēs noteikti uzturēsim arī koalīcijā, Koalīcijas sadarbības padomes sēdēs, kamēr nonāksim pie atbalsta mūsu priekšlikumam, kas dotu iespēju ticīgajiem izmantot katram vienu dienu pēc savas reliģiskās pārliecības. Mūsuprāt, tas ir visgodīgākais, visu sabiedrību vissaliedējošākais priekšlikums.
Paldies jums par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Zatlera Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājam Valdim Zatleram.
Nākamajai vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Ilonai Jurševskai. Lūdzu!
I.Jurševska (ZZS).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Protams, pēc 18.februāra referenduma atkal ir aktualizējies jautājums par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos.
Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka šī iecere atkal var radīt ieganstu konfrontācijas padziļināšanai. Ko mēs šodien redzam Saeimas balsojumā? VIENOTĪBAS pārstāvji uzskata, ka šis ierosinājums ir bezjēdzīgs, uzskata, ka tas vēl vairāk sašķels sabiedrību. Tomēr, mūsuprāt, izskatās, ka, patiesību sakot, šī forma, šis veids, kādā tiek risināts jautājums par vēl vienas brīvdienas akceptēšanu, kļūst par vēl lielāku šķēlēju, nekā būtu šīs brīvdienas piešķiršana.
Mums tāpat nav izprotama arī Zatlera Reformu partijas nekonsekvence: publiskajā telpā pāris nedēļas atpakaļ pauda atbalstu, bet šodienas balsojumā redzam, ka no šīs frakcijas nav bijis atbalsts jaunas svētku dienas piešķiršanai. Līdz ar to patiešām ir neizprotama... joprojām Latvijas politiskajā elitē šī forma, ka mēs runājam vienu, bet darām kaut ko pavisam citu.
Kas ir noteikts Satversmes 99.pantā? Tur ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Rodas jautājums: kura Baznīca ir pareizāka? Kāpēc mēs akceptējam katoļu un luterāņu Baznīcas svētku atzīmēšanu, bet tajā pašā laikā, pārkāpjot Satversmes 99.pantu, mēs neredzam iespēju akceptēt arī pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas pārstāvju svētkus, lai gan šīs konfesijas pārstāv turpat 400 tūkstoši cilvēku Latvijā?
Iespējams, ka varētu piekrist koalīcijas pārstāvjiem no „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, ka brīvdienu jau šobrīd ir par daudz. Kā nupat pirms manis runāja Zatlera kungs, mēs varētu domāt par vēl vairākām papildu brīvdienām – iespējams, ka šeit varētu piekrist! –, bet tādā gadījumā būtu, manuprāt, pareizāk... būtu jārevidē jau esošo brīvdienu saraksts, tajā pašā laikā neatsakoties no 7.janvāra noteikšanas par atzīmējamu vai svinamu dienu.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka atbalstīt, nākt pretī krievvalodīgo sabiedrībai ar šīs brīvās dienas piešķiršanu – tas būtu būtisks solis sabiedrības integrācijas virzienā, un, mūsuprāt, tas būtu sākums dialogam starp latviešu un krievu valodā runājošajām sabiedrības daļām. Sākums dialogam, kura trūkums jau tik daudz ticis pieminēts.
Vēl viens jautājums, par ko es noteikti gribu paust Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedokli un kas šonedēļ izskanējis publiskajā telpā, ir pensionēšanās vecuma paaugstināšanas jautājums. Joprojām uzskatām, ka nav pareizi pensionēšanās vecuma paaugstināšanu sākt jau ar 2014.gadu. Kādēļ? Tādēļ, ka Labklājības ministrijā kā vadošie politiķi, kā ministri strādājuši vairāku gadu garumā Zaļo un Zemnieku savienības ministri, un šis jautājums, kādā veidā stabilizēt sociālo budžetu un padarīt to ilgtspējīgu, ir diskutēts, debatēts jau vairāku gadu garumā, un 2010.gadā Saeima akceptēja valdības sagatavotos soļus jeb koncepciju, kādā veidā tas varētu tikt darīts, un vienreiz jau Saeimas balsojums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu bija, un tas bija, ka ne ātrāk kā sākot ar 2016.gadu, jo tur apakšā bija ļoti nopietna un pamatota argumentācija, tur apakšā bija likts ļoti nopietns speciālistu, ekspertu, darba grupu viedoklis, kāpēc Latvija nevar pensionēšanās vecumu sākt paaugstināt jau ar 2014.gadu.
Kaut vai daži fakti.
Nodarbinātības valsts aģentūrā vecumā no 45 līdz 62 gadiem kā bezdarbnieki ir reģistrēti vairāk nekā 43 procenti no cilvēkiem, kas šobrīd ir bez darba. Tas ir pirmspensijas vecums.
55 līdz 62 gadu vecumā ir reģistrējušies vairāk nekā 18 procenti.
Valdība šobrīd pilnīgi noteikti nerisina jautājumu par darba vietu izveidi iekšējā tirgū. Tas ļoti sasaucas ar nupat pieminēto jautājumu par pensionēšanās vecuma celšanu, vēl jo vairāk, ja noklausāmies Labklājības ministrijas sagatavoto pozīciju, kas tiks pozicionēta arī Eiropas Savienībā, par to, kādā veidā attīstīsies nodarbinātības politika. Labklājības ministrija runā, ka padarīs efektīvāku tādu pasākumu kā subsidētās darba vietas. Ko tas nozīmē? Ierobežos šīs subsīdijas saņemšanu uzņēmumiem jeb pārskatīs nosacījumus, kādā veidā šībrīža pasākums tiek organizēts. Un, pēc viņu izpratnes, lai padarītu to efektīvāku, ir jāsašaurina iespēju loks un jānodrošina mazāks atbalsts uzņēmējam, lai viņš būtu ieinteresēts šādu subsidēto darba vietu izmantot. Ko tas nozīmē cilvēkam?
Tas nozīmē, ka mēs šobrīd... Mēs varējām teikt, ka, jā, valsts, teiksim, ja runājam par nodarbinātības sektoru, ko pārstāv Labklājības ministrija, dara tā, lai šo īpaši atbalstāmo cilvēku iesaiste darba tirgū būtu vienkāršāka (šeit mēs runājam arī par pirmspensijas vecuma cilvēkiem). Mēs atbalstījām subsidētās darba vietas, sniedzot zināmu finansiālu atbalstu uzņēmējiem. Šobrīd ministrija grib samazināt subsidēto darba vietu skaitu, padarot nosacījumus neinteresantus uzņēmējiem, līdz ar to vēl mazāks skaits cilvēku varēs startēt šajā nosacīti sekundārajā jeb iekšējā darba tirgū.
Otrs aspekts. Otrs aspekts ir konkurētspēja. Mēs ļoti daudz dzirdam, ka tiek runāts par mūžizglītību. Bet vai mūžizglītība jau šobrīd ir pietiekami efektīva, lai varētu pateikt – jā, ikviens cilvēks pirmspensijas vecumā var izmantot šo valsts piedāvājumu, kļūt spējīgs konkurēt ar, teiksim, cilvēku, kurš ir darbspējas vecumā? Tas ir ļoti būtisks aspekts.
Un trešais. Trešais ir veselības aprūpes pieejamība. Līdz šim arī šis jautājums nav atrisināts. Lai cilvēkiem pagarinātu viņu darba mūžu, arī veselības aprūpes pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem.
Tā ka vēlos vēlreiz atgādināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība nekādā gadījumā neatbalstīs pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sākot jau ar 2014.gadu; mēs paliekam pie 2016.gada. Tieši tāda vienošanās pāris gadus atpakaļ tika panākta ar Latvijas Pensionāru federāciju, ar arodbiedrībām.
Un vēl. Būtiski piebilst, ka atkal – kārtējo reizi! – Latvija grib aizsteigties priekšā saviem kaimiņiem, bet, manuprāt, ne tajā pozitīvajā nozīmē. Igaunija un Lietuva šo pensionēšanās vecumu – 65 gadus – plāno sasniegt ne ātrāk kā 2023.–2024.gadā. Latvija, protams, šobrīd ar šīm izmaiņām plāno pensionēšanās vecumu – 65 gadus – sasniegt jau 2020.gadā.
Paldies.
Tas šobrīd mums bija viss.
Vadītāja. Paldies Ilonai Jurševskai no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Imantam Parādniekam. Lūdzu!
I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).
Sveicināti, radioklausītāji! Noklausījies gan tagad frakciju viedokļus, gan arī pirms tam Saeimas sēdē teikto, es gribu sākt ar to, ka es gribu lūgt piedošanu tiem pareizticīgajiem, kuru dziļo ticību diemžēl viena daļa cilvēku izmanto politiska kapitāla iegūšanai. Un gribu teikt, ka Nacionālās apvienības viedoklis ir tāds: nav pieļaujams, ka Baznīcu iesaista, izmanto politiski ideoloģiskā cīņā, nekādas šāda veida... šādas metodes nav pieļaujamas. Un ir visai dīvaini, ka Krievzemes patriarhs Kirils paziņo, ka PSRS sabrukums esot negatīvs notikums, neskatoties uz to, ka tieši Padomju Savienības laikā tika iznīcinātas – praktiski iznīcinātas! – visas pareizticīgo baznīcas un pareizticīgo ticība kā tāda. Šī ticība palika tikai cilvēku sirdīs... Kamēr šis Krievzemes patriarhs pārmet metropolītam Aleksandram piedalīšanos 18.novembra pasākumos, pārmet to, ka metropolīts Aleksandrs tādējādi godināja Latvijas neatkarību, tikmēr ir visai dīvaina šī politiskā spēlīte ap šiem ticības jautājumiem.
Un vēl. Gribu atgādināt, ka Latvijas laikā, Latvijas brīvvalsts laikā, kad Krievijā tika grautas pareizticīgo baznīcas, Latvija par valsts līdzekļiem tās atjaunoja. Un tanī brīdī Latvijas Pareizticīgā Baznīca pārgāja Konstantinopoles patriarhātā. Tas nozīmē, ka pie mums arī tanī laikā šīs brīvdienas tika svinētas tāpat kā šobrīd – tad, kad tas ir arī pārējām konfesijām, tātad 24. un 25.decembrī.
Bet es tiešām gribētu... Es ceru, ka šī cīņa nenotiks politiskajā arēnā un ka šeit cīņa vispār nav nepieciešama.
Kas vēl bija svarīgākais šodienas darba kārtībā? Tas bija likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas izraisīja karstas diskusijas, jāsaka, diezgan nesaprotami. Runa bija par to, vai turpmāk jūrniekiem vajadzētu piemērot nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem un neapliekamo minimumu; kļūdas pēc tie tika noņemti budžeta grozījumos 2009.gadā. Gribu pateikt, ka mūsu apvienības viedoklis ir tāds, ka šie grozījumi, kas tagad tika iekļauti, ir taisnīgi, un šis pusotrs miljons, kas it kā ir šī ietekme uz budžetu... tā nebija ierēķināta budžetā. Līdz ar to šī kļūda vienkārši bija jālabo, un mēs to arī veiksmīgi izlabojām. Vēl gan ir otrais lasījums paredzēts.
Mūsu aktualitātes bez visām citām, kuru ir gana daudz. Frakcijā ir Zaļās ekonomikas likums, pie kura ir atsākusi darbu darba grupa, un plānojam divu... nu, pāris mēnešu laikā šo darbu jau pabeigt un prezentēt ar galakoncepciju, kura, es ceru, tad tiks tālāk virzīta, jo Atjaunojamās enerģijas likums, kas tika saņemts no Ekonomikas ministrijas, diemžēl nebija valstiski pieņemams nekādā veidā. Un tas galvenais uzstādījums Zaļās ekonomikas likumā ir ne tikai enerģētiskā neatkarība, bet arī mūsu resursu izmantošana un jaunu tehnoloģiju radīšana, jaunu darba vietu radīšana; tas noteikti tautsaimniecībai tieši šobrīd un arī nākotnē visvairāk ir nepieciešams.
Un tuvākie mums zināmie notikumi, uz kuriem aicinām... kuros Nacionālā apvienība aicina piedalīties, ir 16.marta pasākumi, kuros mēs godinām savus brīvības cīnītājus: pulksten 10.00, kā ierasts, ir dievkalpojums Doma baznīcā, pulksten 11.00 ir gājiens uz Brīvības pieminekli, pulksten 14.00 jeb divos dienā – piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos, un pulksten 19.00 – rokkoncerts „Sapņu fabrikā”.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labdien! VIENOTĪBAS deputāti šodien neatbalstīja ierosinājumu grozīt likumu par valsts svētkiem un papildināt to ar jaunu svinamu dienu – pareizticīgo Ziemassvētkiem. Tas, protams, nekādā gadījumā nenozīmē, ka VIENOTĪBA ir pret kādas reliģijas pārstāvjiem. VIENOTĪBAS deputāti, tāpat kā citi... citu frakciju deputāti, respektē cilvēku tiesības paust savas reliģiskās jūtas, un nekādā gadījumā to balsojumu nedrīkst interpretēt kā balsojumu pret reliģiskajiem svētkiem. Bet VIENOTĪBAS deputāti neatbalsta un neatbalstīs politiskās spēles, it īpaši gadījumos, kad ir izmantots Dieva vārds, lai sasniegtu savus mērķus, kas neatbilst Latvijas Republikas interesēm.
Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētku atzīmēšanu, iekļaušanu valsts kalendārā tika aktualizēts četras dienas pēc referenduma, un mērķis, protams, nebija aizsargāt ticīgo intereses. Mērķis bija pilnīgi cits – šķelt sabiedrību. Šķelt un traucēt... teiksim, neļaut sabiedrībai tieši tagad meklēt tos risinājumus, atrast tos risinājumus, kas tiešām mums ir ļoti svarīgi, proti, sekmēt... Šis priekšlikums apdraudēja mūsu sabiedrības saliedēšanu. Jāņem vērā, ka mūsu kalendārā ir ierakstīti Ziemassvētki un tā ir svinama diena – 25.decembris. Un arī Krievijas Pareizticīgajai Baznīcai piederīgie svin šos svētkus 25.decembrī – nevis pēc Gregora, bet pēc Jūlija kalendāra.
Protams, ticīgajiem cilvēkiem ir tiesības izvēlēties, kad viņiem atzīmēt savus svētkus, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam tieši norādīt, kā to darīt. Bet jautājums nav par to. Ierosinājums bija tieši tagad grozīt mūsu laicīgo kalendāru. Bet saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 99.pantu valsts ir atdalīta no Baznīcas, un es tiešām domāju, ka ir ļoti svarīgi šo principu ievērot. Mums ir svētki, kuriem ir reliģiskas saknes, un mums nav jāatsakās no kristīgām vērtībām. Bet tas nenozīmē, ka mums arī laicīgajā kalendārā ir jāparedz atsevišķu konfesiju vai Baznīcu svētki.
Es domāju, ka mums tiešām ir svarīgi pievērst uzmanību mūsu likumam „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Tajā ir jāveic precizējumi, bet tiem nevajadzētu būt tādiem, kādus mums šodien piedāvāja likumprojekta iesniedzēji. Tātad strādāsim ar šo likumu, domāsim par nepieciešamajiem grozījumiem, bet neizmantosim attiecīgos datumus, neizmantosim ticīgo jūtas tieši tam, lai sasniegtu savus politiskos mērķus!
Šonedēļ VIENOTĪBAS frakcija sagatavoja iesniegšanai projektu grozījumiem likumā par tautas nobalsošanu. Mūsu sagatavotie, iecerētie grozījumi paredz likvidēt tādu kārtību, kāda ir patlaban, un tieši tagad sakārtot referendumu ierosināšanas procedūru. Proti, mēs piedāvājam atteikties no diviem posmiem. Tie cilvēki, kas uzskata, ka kāds likums vai Satversme ir jāgroza, veiks parakstu vākšanu, un, ja viņi savāks... ja tiks savākta viena desmitā daļa vēlētāju skaita, tad valsts pieslēgsies procesam un sāks tērēt naudu. Šis priekšlikums nekādā gadījumā nenozīmē, ka referenduma ierosināšana nebūs iespējama vai kļūs ļoti sarežģīta. Tāpat kā iepriekš, lai ierosinātu referendumu, būs nepieciešama viena desmitā daļa vēlētāju. Vienīgā atšķirība ir tā, ka valsts netiks izmantota nolūkā reklamēt kaut kādas idejas, it īpaši radikālas idejas, un valsts netērēs naudu, lai kāda politiskā organizācija vai politisks spēks vienkārši izmantotu attiecīgo instrumentu savai reklāmai un savu mērķu sasniegšanai.
Mēs paredzam arī grozījumus... piedāvājam arī grozījumus, kas ļaus tiem, kas iniciē attiecīgo projektu, samazināt savus finansiālos tēriņus, jo saskaņā ar projektu notāra apliecinājums parakstam vairs nebūs vienīgais iespējamais variants, kā pierādīt, ka konkrēts cilvēks parakstījies zem konkrēta teksta. Mēs piedāvājam arī dažādas elektroniskas iespējas, to skaitā autorizāciju caur internetbankām. Šodien minimālais... 20 tūkstoši – minimāli! – ir vajadzīgi, lai desmit tūkstošus parakstu apliecinātu pie notāra. Faktiski mūsu priekšlikums nodrošinās iespēju ar mazākiem izdevumiem strādāt tiem, kas ierosina attiecīgos grozījumus. Bet, protams, cilvēku skaits, tas ir, parakstu skaits, būs lielāks.
Tāpat mēs paredzam iespēju apstrīdēt pieņemto lēmumu administratīvajā tiesā un Satversmes tiesā.
Tātad tuvākajā laikā mēs sāksim par to diskutēt. Es ceru, ka Saeima atbalstīs attiecīgo iniciatīvu un komisijās mēs sāksim strādāt ar attiecīgajiem grozījumiem, kas nākotnē novērsīs iespēju izmantot valsts naudu, valsts resursus mērķiem, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Andrejam Judinam no VIENOTĪBAS frakcijas.
Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Atbilstoši likumam „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, ja uz zemes, uz kuru īpašumtiesības atjaunojis bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki, atrodas daudzdzīvokļu mājas, abām pusēm rakstiski ir jāvienojas par nomas maksas lielumu. Ja vienoties nav izdevies, zemes nomas maksa tiek noteikta 6 procentu apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības. Turklāt nomniekam ir jāsedz iznomātājam arī zemes nodokļa izmaksas. Atsevišķos gadījumos, kā liecina politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātu saņemtie iedzīvotāju iesniegumi, ģimene, kas dzīvo sērijveida dzīvoklī, spiesta mēnesī par zemes nomu maksāt līdz pat 100 latiem.
Mēs esam pārliecināti, ka līdz gada beigām Saeimai ir jārod risinājums daudzdzīvokļu māju, kuras atrodas uz privātas zemes, iedzīvotāju problēmām. Februārī apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir tikušies ar Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta pārstāvjiem, lai apspriestu problēmas, kādas rodas to daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas uz privātas zemes.
Domāju, ka mums ir jāatzīst tas, ka 90.gados valsts pieņemtais lēmums atdot bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemes gabalus, uz kuriem padomju laikā uzceltas daudzdzīvokļu ēkas, bija liela kļūda.
Tikšanās laikā pārstāvji no Tieslietu ministrijā izveidotas darba grupas, kurai jārisina šādu daudzdzīvokļu māju problēmas, pastāstīja mums par savu darbības plānu. Pašlaik tiek izskatīti divi problēmas risinājuma varianti.
Pirmkārt, tiek vērtēta iespēja piedāvāt šādu māju iedzīvotājiem izpirkt zemes gabalu, Hipotēku un zemes bankā saņemot kredītu ar valsts garantijām.
Otrkārt, tiek izskatīts variants, ka zemes gabalu no īpašniekiem izpērk valsts. Šāda shēma tiek lietota, kad valsts izpērk zemi infrastruktūras objektu, piemēram, tiltu, satiksmes maģistrāļu un līdzīgu objektu celtniecībai.
Diemžēl pašlaik nav skaidrības, cik daudz līdzekļu prasītu likumdošanas kļūdas novēršana – zemes gabalu izpirkšana. Tieslietu ministrija ir nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai ar lūgumu sniegt visu nepieciešamo statistiku par daudzdzīvokļu māju skaitu, kuras atrodas uz īpašnieku zemes, par to, cik ģimeņu dzīvo šādās mājās un cik daudz līdzekļu būtu vajadzīgs, lai izpirktu visus šādus zemes gabalus.
Tieslietu ministrija informēja, ka jau maijā likumprojektu pakete tiks iesniegta izskatīšanai ministriju valsts sekretāriem. Šā gada augustā, pēc plāna, likumprojektiem jātiek apstiprinātiem valdībā, bet pēc tam ne vēlāk kā 1.septembrī tie jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.
Mēs rūpīgi sekosim, kā valdība īsteno šo plānu, bet paralēli tam gatavosim arī savus priekšlikumus. Ja septembrī Ministru kabinets parlamentam neiesniegs likumprojektu paketi, mēs neizslēdzam iespēju, ka paši izvirzīsim priekšlikumu par zemes gabalu, uz kuriem atrodas daudzdzīvokļu mājas, piespiedu atsavināšanu.
Šīs problēmas risināšanu nevar atlikt! Cilvēki ir kļuvuši par ķīlniekiem situācijā, kas radusies valsts darbības rezultātā. Un tieši valstij ir jānovērš šīs kļūdas sekas.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.
Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi.
Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.
Paldies, ka klausījāties, un visu labu!