Latvijas Republikas 11.Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2012.gada 12.janvārī

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00.

Sākam Saeimas 12.janvāra sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par iespējamām izmaiņām 12.janvāra sēdes darba kārtībā.

Tātad deputāti Vjačeslavs Dombrovskis, Lībiņa-Egnere, Zatlers, Ražuks, Eņģelis, Demiters un citi ir lūguši izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Ražuka, Eņģeļa un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas un Klauža pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Tātad pieprasījums tiek iekļauts darba kārtībā.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut aiz sadaļas „Prezidija ziņojumi” lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas 12.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 24, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Darba kārtība ir grozīta.

Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ilmai Čepānei!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es lūgtu, lai atbildīgā komisija būtu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ņemot vērā Juridiskās komisijas pārslodzi.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Valsts prezidenta iesniegtais likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” tiek nodots Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Meļņikova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam atvaļinājumu šā gada 12.janvārī. Neapmaksātais atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Viļuma iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no 9.janvāra līdz 13.janvārim. Arī šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un par to jūs tiekat informēti.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta iesniegumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju.

Šo iesniegumu mēs saņēmām 27.decembrī.

Komisija saņēma pagājušajā nedēļā un izskatīja divās sēdēs šos dokumentus un sagatavoja lēmuma projektu par Zakuļa kunga iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju. Šī kandidatūra tika apspriesta visās frakcijas sēdēs, tātad divas reizes skatījām arī komisijas sēdes laikā un nolēmām virzīt šo kandidatūru apstiprināšanai.

Ir sagatavots attiecīgs lēmuma projekts, un lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V.Dombrovskis (ZRP).

Nu, galvenais, ko es gribu pateikt, ir tas, ka mēs esam drusciņ pārsteigti par šādu rīcību. Es domāju, ka pēdējo dažu gadu laikā mēs visi esam redzējuši, ka finanšu sektors ir pietiekami svarīgs tautsaimniecībai. Mums bija visāda pieredze ar dažādām bankām, mēs esam redzējuši, cik lielu cenu par to mēs, visi nodokļu maksātāji, varam samaksāt un cik svarīga ir FKTK loma. Līdz ar to mēs vakardien diezgan skaidri nokomunicējām mūsu koalīcijas partnerim, ka mums nepietika laika, lai pietiekami izdiskutētu Zakuļa kunga kandidatūru. Mēs nedomājam - un mēs ceram, ka mēs neesam vienīgie -, ka sasteigti lēmumi ir nepieciešami un vienmēr labi lēmumi. Un mēs esam pārsteigti par to, kas te tagad notiek. Ka, neskatoties uz to, ka mēs palūdzām vēl papildu laiku - un runa nebija par to, ka mēs lūdzam daudz laika (mums nākamā frakcijas sēde būtu pirmdien), - ka tomēr šis jautājums tiek forsēts uz priekšu. Un tas rada noteiktu izbrīnu. Kāpēc ir tik svarīgi... kāpēc tik svarīgu lēmumu vajag pieņemt tik sasteigtā kārtā?

Tātad, ņemot vērā to, ka šis ir aizklāts balsojums, un to, ka kopumā mūsu frakcija tomēr nosliecas par labu Zakuļa kungam (nu, neskatoties tomēr uz tādām lietām kā diezgan acīm redzams pieredzes trūkums banku sektorā), es tomēr aicināšu savas frakcijas deputātus atbalstīt tagad Zakuļa kunga kandidatūru, bet es gribu uzsvērt, ka tomēr lielā mērā šī atbildība gulstas uz Latvijas... atbildība par to, kas notiks nākamo gadu laikā, gulstas uz to partiju pleciem, kuras virza tomēr šo kandidatūru.

Un vēlreiz es gribu uzsvērt, ka es nedomāju, ka sasteigti lēmumi ir vienmēr labi lēmumi. Un es tomēr aicinu nākotnē nu varbūt pievērst vairāk uzmanības un laika diskusijām un kandidātu izvērtēšanai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šī kandidatūra parādījās 27.decembrī... tātad iesniegums bija. Atgādināšu, ka 8.decembrī mēs esam atbrīvojuši iepriekšējo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju no amata, bet jau no 1.decembra mums ir zināma politiska informācija par to, ka nebūs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja.

Kolēģi! Latvijas Bankas prezidents kopā ar finanšu ministru ļoti rūpīgi, nopietni meklēja kandidātu šim amatam - ne pārāk veiksmīgi sākumposmā. Vēl gribētu piebilst to, ka tātad šodien ir 12. datums, jau bija iespēja 15 dienas strādāt ar šiem kandidātiem. Piemēram, frakcija „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” jau pagājušonedēļ tikās ar kandidātu, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks... starplaiks starp sesijām.

Kolēģi! Ir divas tiesvedības: viena tiesvedība par noziedzīgo nodarījumu, kur tiek turētas aizdomās bankas amatpersonas, un ir maksātnespējas lieta. Komisijai ir vajadzīga vadība, komisijai ir vajadzīgs vadītājs.

Un tāpēc nav skaidrs vispār, kāpēc varētu būt šādi iebildumi, ja principā mēs iebilstam vai piekrītam, bet vēl neesam paspējuši izskatīt. Jautājumu par ostu realizāciju jūs paspējāt izskatīt, neskatoties uz to, ka ir atvaļinājuma laiks, bet jautājumu par amatpersonu, kas nav politiska amatpersona, jautājumu par amatpersonu, kas ir Latvijas Bankas virzīta amatpersona, jūs nepaspējāt izskatīt. Un praktiski FKTK darbība ir atkarīga... Ļoti svarīgi... Cilvēki gaida... cilvēki, kas nav dabūjuši savus ieguldījumus virs 70 tūkstošiem, pašvaldības gaida no mums šo lēmumu, ātrāk gaida šo lēmumu, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija varētu normāli strādāt ar normālu vadītāju.

„Nevienam nav iebildumu, bet šodien mēs nebalsosim!” Tad ir jāatklāj īstie iemesli, kāpēc jūs negribat balsot šodien.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 17. Lēmums pieņemts.

Jā, Zakuļa kunga nav zālē, bet nu... (Aplausi.) Vēlam viņam veiksmes, jo tas darbs un tie pienākumi ir tiešām ļoti grūti un atbildīgi.

Turpinām Saeimas 12.janvāra sēdi.

Nākamā sadaļa - „Deputātu pieprasījumi”.

Tātad nākamais jautājums - deputātu Zariņa, Elksniņa, Ādamsona, Meļņikova un citu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu jautājumā par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, piedaloties nozares ekspertiem un izanalizējot esošās finansiālās iespējas.

Pamatojoties uz to, ka daļēji jautājums tiek risināts un pārējā izpilde pašreiz nav reāla budžeta ierobežotās finansēšanas apstākļos, komisija šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es gribētu precizēt, jo pieprasījums nebija par palīdzības sniegšanu - tas bija iepriekšējais pieprasījums. Šī pieprasījuma būtība bija par to, kādēļ likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma izpilde netiek veikta tieši likuma sakarā - kāpēc netiek pildīts likums, nevis kāpēc netiek sniegta palīdzība.

Un pieprasījuma būtība bija - ja kādam tas vēl joprojām nav bijis saprotams, es paskaidrošu! - noskaidrot, kā ir radusies situācija, ka izpildvara, balstoties uz pašas izdotiem normatīvajiem aktiem, ir radījusi mehānismu, kā interpretēt likumdevēja gribu, lai nepildītu likumā noteikto, tas ir, atliktu tā īstenošanu uz sev vien izvēlētu laiku. Tas ir rupjš tiesiskuma pārkāpums. Un, lai dotu deputātiem iespēju uzskatāmi iepazīties ar to, kā tiek realizēts šis prettiesiskais mehānisms, pieprasījums tika sagatavots, iztirzājot konkrētu piemēru no Ministru kabineta darbības. Tas ir, konkrēti šo piemēru.

Tātad četras lietas, kuras tika lūgts noskaidrot.

Pirmā. Tika jautāts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurš valdības vadītāja amatu ieņem jau trešo reizi, kāpēc viņš kā valdības vadītājs periodā no 2009.gada 12.marta, kad viņš pirmo reizi ieņēma Ministru prezidenta amatu, līdz pat šodienai nenodrošināja likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzēto uzdevumu izpildi. Tika noskaidrots, ka tik tiešām šis likums nav izpildīts. Kā atruna tika minēts tas: „Redziet, budžetā jau droši vien naudu neatradīs, tāpēc nav vērts!” Nu, diez vai Ministru prezidentam ir dotas tādas tiesības - to izlemt. Jo - būtība ir kāda? Ja tik tiešām ir objektīvi apstākļi, kuru dēļ to nevar izdarīt, tad Ministru prezidenta pienākums būtu bijis ziņot par to Saeimai un teikt: „Lūk, redziet, šādu likuma normu mēs vienkārši nevaram izpildīt. Vai jūs nevarētu lemt ko citu par to, izmainīt termiņus vai nosacījumus?” Tomēr šāds lūgums Saeimai netika izteikts.

Un tāpēc tika uzdots otrais jautājums. Kāpēc viņš pieļāva Ministru kabineta dotā uzdevuma izpildes atlikšanu uz tik ilgu laika periodu un negatavoja iespējamos grozījumus likumā, lai Saeima kā likumdevējs varētu izvērtēt Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas termiņa pamatotību, ja pastāvēja objektīvi apstākļi, kuri nepieļāva Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu likumā noteiktajā termiņā? Šāds lūgums netika iesniegts, tātad arī pēc šī jautājuma mēs noskaidrojām, ka ir pārkāpums. Atruna, ka Saeima ir pieņēmusi varbūt lēmumus, kurus nevar izpildīt, šeit nestrādā. Jo viņam šinī gadījumā vajadzēja ziņot Saeimai par to, ka Saeima ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tas atkal netika izdarīts.

Trešais jautājums, kas tika uzdots, - kāpēc jautājums par uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu tika skatīts Ministru kabineta komitejas sēdē, nevis Ministru kabineta kārtības rullī paredzētajā kārtībā? Arī šeit Valsts kanceleja atzina: „Jā, šis jautājums netika skatīts Ministru kabineta kārtības ruļļa paredzētajā kārtībā un lēmums netika pieņemts Ministru kabineta sēdē.” Arī šeit ir pārkāpums. Šoreiz pārkāpts tika Kārtības rullis.

Ceturtā lieta. Kā viņš kā amatpersona, kura kā pirmā parakstījusi Ministru kabineta kārtības rulli, skaidro šā ruļļa noteikto normu, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevuma izpildes termiņu? Vai Ministru kabineta kārtības rullis dod tiesības Ministru prezidentam neievērot likumā noteikto? Mēs noskaidrojām, ka nedod. Taču, neskatoties uz to, šie termiņi tika pārkāpti. Un tad Valsts kancelejai tika uzdots tiešs jautājums, uz kuru tika saņemta tieša atbilde. Valsts kanceleja pateica: „Jā, likums šinī gadījumā ir pārkāpts.” Un ko izdara Pieprasījumu komisija? Pieprasījumu komisija nobalso, ka viss kārtībā. Un tad jautājums ir - kas tad ir ar tiesiskumu mūsu valstī tādā gadījumā?

Mums patīk runāt par divu ātrumu Eiropu. Izskatās, ka mums būs jāsāk runāt arī par divu tiesiskumu Latviju. Ka ir viens tiesiskums priekš tautas un otrs tiesiskums - priekš savējiem. Ja tas tā nav, tad, lūdzu, šodien pierādiet to ar savu balsojumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien.

Vispirms gribu novēlēt jums laimīgu Jauno gadu! Lai ražīgs un notikumiem bagāts šis gads! (No zāles: „Paldies!”)

Pēc būtības šeit ir tikai viens jautājums - vai tiek pildītas šajā likuma pantā ietvertās normas vai ne? Ko tad īsti paredz likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 27.² pants? Tas paredz valsts pienākumu sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekiem vai dzīvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem: par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai, dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai; tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas; energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

Šie likuma grozījumi tika izstrādāti 2007.gadā, tā saucamajos treknajos gados, kad bija pilnīgi cita izpratne par to, kas valstij ir jāfinansē un kas - nav. Tāpat bija pilnīgi cita budžeta situācija. Un ir svarīgi atzīmēt to, ka pat tad netika atrasti budžeta līdzekļi šiem mērķiem, tomēr par spīti tam šajā pantā ietvertās normas tika pildītas pēc būtības, taču no citiem līdzekļiem. (No zāles dep. I.Zariņš: „Nosauciet! Esiet tik laipns!”) Tā, piemēram, daudzdzīvokļu māju īpašnieki var pieteikties uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem mājokļu siltināšanai, stihisku nelaimju vai katastrofu gadījumos tiek paredzēts... var saņemt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem. Savukārt tas, vai valstij par citu iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, naudu vispār būtu jāsedz zaudējums, piemēram, mājas īpašniekam, kurš, savu īpašumu neapsaimniekojot, to ir nolaidis līdz avārijas stāvoklim, ir stipri vien diskutabls jautājums.

Tāpat Ekonomikas ministrija ir iecerējusi uzsākt kampaņu un aicināt īpašniekus domāt par savu mājokļu drošību, apdrošinot tos pret nelaimēm. Šāds risinājums lielākajā pasaules daļā tiek piekopts un lieliski strādā.

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, Ekonomikas ministrija ir iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu, kas paredz šo normu svītrošanu no minētā likuma.

Mēs visi labi zinām, kāds šobrīd ir mūsu budžeta stāvoklis. Priekšā mums stāv neziņa par to, kas tuvākajā laikā notiks eirozonā, un es baidos, ka uz šāda fona šim mērķim nav iespējams atrast finansējumu, kas būtu vairāk nekā 20 miljonu latu.

Kā jau iepriekš minēju, svarīgākais ir tas, ka šā likuma pantā minētās funkcijas tiek pildītas, taču ar citiem līdzekļiem. Tādēļ var uzskatīt, ka Saeimas dotais uzdevums pēc būtības tiek pildīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nupat mēs dzirdējām ļoti klasisku ierēdņa atbildi uz jautājumiem, kur būtu jāatbild pēc būtības.

Ar to pašu mēs saskārāmies arī Pieprasījumu komisijas sēdes laikā, kad mēs uz to uzaicinājām arī attiecīgos ierēdņus... kaut gan mēs aicinājām tieši Ministru prezidentu. Būtu naivi domāt, ka pāris mēnešu laikā ekonomikas ministrs ir spējīgs saprast visu to darba apjomu, kas viņam būtu jādara. Bet ieradās tie, kas ieradās.

Un ko tad mēs saņēmām pretī, kādas atbildes? No sākuma par to jautājumu, kuram pieskārās Ražuka kungs. Kā tad reāli tiek sniegta palīdzība konkrēti šajā te Mālpils gadījumā? No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība ir piešķīrusi 10 tūkstošus latu, kaut gan māja praktiski ir sabrukusi. Tā arī ir visa palīdzība!

Ekonomikas ministrs Pavļuta kungs uzņēmās pilnu atbildību, ka viņš ir kompetents atbildēt uz visiem, absolūti visiem, jautājumiem, kas skar arī Ministru prezidenta kompetenci. Šajā gadījumā es domāju, ka viņš ļoti, ļoti pārsteidzās. Viņš nevar atbildēt par to, kas netika izdarīts pirms... tajā periodā, kad viņš neieņēma šo amatu.

Ja mēs uzskatām, ka 10 tūkstoši latu ir pilnīgi pietiekoši, lai atjaunotu vai sniegtu palīdzību cilvēkiem... lai atjaunotu šo daudzdzīvokļu māju... Nu, atvainojiet, tad paņemiet 10 tūkstošus, nopērciet kaut kur sev dzīvokli vai māju par 10 tūkstošiem! Es uz jums paskatīšos, kā to ir iespējams izdarīt.

Un visi ierēdņi ļoti normāli uztver to faktu, ka cilvēki ir spiesti nakšņot un dzīvot pussabrukušā graustā un ka nekas nav jādara. Un pie tam ierēdņi uzskata, ka tā ir normāla parādība - nepildīt pieņemtos likumus, aizbildinoties ar to, ka budžetā nav naudas. Ja jau likumdevējs ir pieņēmis kaut kādas normas, tad acīmredzot arī likumdevējam jādod iespēja meklēt šos naudas līdzekļus, bet, ja attiecīgās nozares ministrija nevēršas pie parlamenta, ka tādi naudas līdzekļi ir nepieciešami, tad, dabiski, neviens tos arī nepiešķirs.

Nākošais. Ko tad mēs konstatējām šajā komisijas sēdē? Izrādās... Uz mūsu deputātu naivo jautājumu, cik tad normatīvo aktu netiek pildīti vai, pareizāk sakot, cik Ministru kabineta noteikumu nav pieņemti... Izrādās, uz šo brīdi ir vairāk nekā simt piecdesmit Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem saskaņā ar likumu, bet tas nav izdarīts.

Nākošais jautājums. Cik tad ir akūtu un ļoti svarīgu Ministru kabineta noteikumu, kuri būtu jāpieņem? To ir gandrīz nepilni četrdesmit, kuri arī nav pieņemti. Kolēģi, kā tad mums strādā valdība un uz kurieni tad mēs ejam? Priekš kā mēs vispār pieņemam kaut kādus likumus šajā parlamentā vai nākošajā parlamentā, vai iepriekšējos, ja valdības ierēdņi tos nepilda?

Es uzskatu, ka tā norma, kura ir iestrādāta šobrīd Ministru kabineta iekārtas likumā, ir jāmaina, ka Ministru prezidentam nav tiesību tomēr pārcelt noteiktos, likumdevēja noteiktos, termiņus. Un, ja ir nepieciešams pagarināt kādu Ministru kabineta noteikumu izstrādi, tādā gadījumā attiecīgi valdībai ir jāvēršas pie parlamenta un šie termiņi būtu jāpagarina. Bet šajā konkrētajā gadījumā tā ir absolūta nekompetence no attiecīgo ierēdņu puses (šajā konkrētajā gadījumā - no Ekonomikas ministrijas ierēdņu puses), tā ir absolūta nekompetence no valdības puses, ka netiek risināti aktuāli, svarīgi jautājumi. Mēs varam atrast naudas līdzekļus pabalstu izsniegšanai ministriem, aizejošiem deputātiem, kas ir mērāmi desmitiem... vairāku desmitu vai simts tūkstošu latu apmērā, bet, lai palīdzētu tik tiešām problēmu risināšanā, kur notikusi traģēdija, nez kāpēc mēs naudas līdzekļus nevaram atrast. Uz kurieni tad mēs ejam, cienījamie kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, šeit ir divi jautājumi.

Par pirmo. Proti, par to, vai Saeimas dotos uzdevumus Ministru kabinets var nepildīt bez Saeimas akcepta un termiņa pagarinājuma. Es domāju, ka šajā ziņā mums ir jāatzīst, ka opozīcija ir darījusi savu darbu un ir aizrādījusi pamatoti (Dep. I.Zariņš aplaudē.), un es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots. Tas prasīs varbūt vēl pāris mēnešu, kamēr pilnībā visas šīs problēmas tiks novērstas, jo daži noteikumi vēl nav izstrādāti, bet es domāju, ka šis jautājums tiks sakārtots, un par to faktiski arī... gribu arī pateikt paldies opozīcijai, un tas bija pamatoti.

Otrs jautājums: cik lielā mērā valstij būtu šādā gadījumā jāpalīdz un vai tas būtu pilnībā jāsedz no valsts līdzekļiem? Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Redziet, kādu laiku atpakaļ Vides ministrijas darbiniecei nodega privātmāja, un arī darbinieki ministrijā sameta savu naudu, lai palīdzētu, un tanī gadījumā nevienam neienāca prātā, ka tas pilnā mērā būtu valsts uzdevums - šo māju atjaunot un uzcelt, jo tomēr ir īpašnieks, kurš atbild par savu īpašumu, un ir apdrošināšanas sistēma, kas tomēr šādos gadījumos to skādi sedz. Un tas, kas ir jādara, - ir cilvēki tomēr jāmudina apdrošināt savu īpašumu. Protams, ja tā nelaime ir notikusi un cilvēkiem nav kur dzīvot, tad zināma palīdzība ir jāsniedz, un tas arī šinī gadījumā tika izdarīts. Bet vai pilnā mērā tas ir valsts un pilnā mērā pašvaldības uzdevums to izdarīt un nemaz tas nav šā īpašnieka jautājums? Nu, par to es gribētu krietni padiskutēt, jo, manuprāt, gluži tā tas nav.

Un tāpēc es domāju, ka attiecībā uz finansējumu šajā konkrētajā gadījumā valdība ir savu darbu izdarījusi un... Nu, protams, gribētos vienmēr, lai tas būtu vairāk, bet šis pārmetums, manuprāt, nav vietā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanti bija noklausīties divus parlamentāros sekretārus: viens parlamentārais sekretārs atzina, ka tiešām ir problēma, bet otrs parlamentārais sekretārs, kura problēma šodien tika skarta i pieprasījumā, i debatēs, atzina, ka, lūk, bija tik labi gadi un mēs paredzējām vienu... taču situācija mainījās, tad kāpēc jāpilda tas, kas bija pieņemts citos gados... Tagad būs eirozonas krīze vai tā jau notiek... Varbūt mēs nepildīsim tos likumus, ko mēs pieņemam šodien, skatoties rītdienā?

Man šķiet, ka šī pozīcija, nu, maigi izsakoties, ir nepārliecinoša. Es domāju, ka šeit galvenais jautājums ir viens: vai mēs tiešām runājam par tiesiskumu? Un tas nozīmē, ka tiesiskums attiecas uz visiem - ne tikai uz vienas daļas iedzīvotājiem, bet arī uz Ministru kabinetu... ka bija likums jāpilda pirmām kārtām Ministru kabinetam un jārāda piemērs šinī te... Vai ne? Vienkāršs, elementārs jautājums!

Ja prasības mainās, jāmaina likuma normas. Ja nevar izpildīt to likuma prasību, ir jāgriežas parlamentā, kas, starp citu, ne pats ir izstrādājis šo priekšlikumu un šo piedāvājumu, bet tas bija akcepts tam, ko izstrādāja Ministru kabinets. Man šķiet, ka šeit tā pieeja... pieejai ir jābūt konsekventai un tiešām ir jāaizstāv tiesiskums visos līmeņos, sākot ar Ministru kabinetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Varbūt minēto situāciju es raksturošu diezgan vēsturiski.

Viens no Platona darbiem „Dialogi” - lielā mērā apjomīgs... Un tur ir atspoguļota ļoti viena jauka diskusija, kura ir ar nosaukumu „Kritons”. Minētās diskusijas laikā Kritons ar Platonu runā par ļoti interesantu tēmu - par to, ka... ar Sokrātu... par to, ka Sokrātam tiek piespriests nāves sods. Kritons viņam piedāvā mukt projām no valsts, rada visas iespējas tam... Bet Sokrāts atbild: „Piedodiet, es esmu notiesāts saskaņā ar likumu, man šis likums ir jāizpilda, un, neskatoties uz to, ka likums ir bargs, tas tomēr ir likums.” (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par tematu!”) Tā arī radās tēze: „Dura lex, sed lex!” - par to, ka ir bargs likums (Zālē smiekli, starpsaucieni: „Leksuss ir Leksuss!”), bet dura lex, sed lex. Likums ir jāpilda.

Šajā gadījumā es vēlētos minēt to, ka mūsu valstī ir milzīgs cieņas trūkums pret likumu. Mūsu nacionālais trūkums ir... tas tik tiešām ir mūsu nacionālais trūkums... Likums ir likums, bet draudzība ir draudzība. Un šajā gadījumā attiecības starp valsti, starp Saeimu un valdību ir... nav... ir attiecības nevis kā starp likumu un likumu, bet kā draudzību un draudzību. Jo šajā situācijā tas, ko Pieprasījumu komisija ir saņēmusi attiecībā uz Ministru kabineta neizpildītajiem aktiem, uz neizpildītām prasībām, kuras ir deleģējusi Saeima... Tā parādība nav normāla - šo neizpildīto uzdevumu ir pāri par 150.

Viss minētais attaisnojums tiek balstīts uz Ministru kabineta kārtības ruļļa 236.punktā noteikto par to, ka Ministru prezidents pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa pamatota lūguma izvērtēšanas var pagarināt uzdevumu izpildes termiņu, pat neskatoties uz to, ka Saeima var pieņemt likumu, un arī tas nav jāpilda.

Līdz ar to, godājamie deputāti, it īpaši tie, kuri ietilpst tiesiskuma koalīcijā un kuri lielā mērā ir saistīti ar zinātni, šajā gadījumā es vēlētos panākt skaidru jūsu attieksmi attiecībā uz tiesiskumu, par kuru jūs tik cītīgi uzstājaties. Jo tas tiesiskums, kurš ir pašreiz, tas tiesiskums, ko jūs deklarējat, proklamējat un visiem cenšaties iepotēt, lielā mērā nav atbilstošs tiem reālajiem darbiem, kādus jūs attiecīgi arī veicat. Sengrieķu domātāji šajā situācijā ir bijuši likuma prasībām daudz atbilstošāki... viņu rīcība bija atbilstošāka nekā tas, par ko jūs pašreiz runājat.

Šajā gadījumā es domāju, ka pieprasījums Ministru prezidentam ir atbalstāms. Tik tiešām ir nepieciešams skaidrs un nepārprotams skaidrojums, kāpēc mūsu valstī attiecības starp parlamentu un varu laikā, kad lielākā daļa no parlamenta stutē valdību, ir attiecības nevis starp likumdevēju un izpildvaru, bet attiecības starp draugu un draugu. Kāda būs tagad šajā situācijā jūsu attieksme? Cik lielā mērā jūs piesegsiet tās neizdarības, kuras notiek? Tas nav viens gadījums. To ir tik tiešām pāri par 150. Vai jūs aizvērsiet acis, ka tā nav bijis? Ka tas tā nenotiek? Līdz ar to, godājamie deputāti, es vēlos, lai jūs atbalstītu minēto pieprasījumu, neskatoties uz to, ka Pieprasījumu komisijas vairākums, kuru arī stutē tie paši koalīcijas partneri lielā mērā... Es gribu, lai tiktu panākts taisnīgs rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Jūs joprojām saucat sevi par tiesiskuma koalīciju, kaut gan tagad retāk. Man tiešām ļoti interesanti klausīties, kā jūs izprotat tiesiskumu. Man vispār rodas iespaids, ka tiesisks ir tas, par ko jūs esat vienojušies. Ka tiesisks ir tas, ko par tiesisku uzskata koalīcija, un ka tas, ko ierosina opozīcija, pēc definīcijas nav tiesisks. Un šeit ir runa par ļoti konkrētām lietām. Te nav nekādas politikas. Un situācija ir absolūti skaidra: patiešām valdība nepilda likumu. Viss! Un nav ko te locīties! Un - gods kam gods! - ministrijas parlamentārais sekretārs tā arī nedarīja. Viņš teica atklāti - jā, mēs nepildām likumu. Tāpēc, ka likums bija pieņemts treknajos gados, tāpēc, ka mums nav naudas, tāpēc, ka mēs ierosinājām grozīt šo normu.

Bet šobrīd norma taču ir spēkā! Vai patiešām jūs uzskatāt, ka tas, ka valdība uzskata, ka būtu neērti (naudas nav!) pildīt šo normu, - ka tas attaisno likuma nepildīšanu? Sīkumos parādās arī būtība, un, godīgi sakot, arī lielos kaut kādos darbos jūs uzvedīsieties tāpat un uzvedaties faktiski tāpat. Un tas... nu, nedomājiet, ka tas nav redzams! Nedomājiet, ka ar jūsu „smadzeņu skalošanas” mašīnu jūs varēsiet pārliecināt visus cilvēkus, ka, nē, tas ir sīkums... ka mēs rīkojamies tiesiski! (No zāles dep. R.Ražuks: „Nav par tēmu!”) Tas beigsies diezgan ātri. Tātad esiet vīrišķīgi! Esiet godīgi vienu reizi! Jo, redziet, patiešām, man... tas ir apbrīnojami, kā izpaužas jūsu koalīcijas vienotība. Mēs tikko dzirdējām, ka koalīcija nespēj vienoties par kandidātu ļoti nopietnam amatam (No zāles dep. O.Ē.Kalniņa un dep. A.Buiķa starpsaucieni.), un mēs bijām spiesti klausīties kašķus - koalīcijas partiju kašķus! - parlamentā, kas būtībā ir aizvainojoši. Jūs varētu, Dombrovska kungs un Reira kungs, atrast citu vietu, kur skaidrot savas attiecības starp partijām. Bet jūs uzskatāt, ka tas ir pilnīgi iespējams. Bet...

Sēdes vadītāja. Vai tas ir jautājumā par likumu „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”?

B.Cilevičs. Bet, kad runa ir par to, ka koalīcija un valdība nepilda likumu, tad jūs esat apbrīnojami vienoti, un tas man atgādina pilnīgi citas attiecības. Tā ka, kolēģi, es aicinu jūs vienreiz būt godīgiem un atzīt, ka likums ir pārkāpts. Tas ir jūsu, parlamentāriešu, pienākums - to atzīt un par to nobalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Sadod viņiem, Jāni!” Dep. I.Zariņš: „Lai viņš atzīst kļūdas!”)

J.Ozoliņš (ZRP).

Labdien, godājamie kolēģi! Stāsts ir par to, ka, klausoties šīs debates, mani pārņem tāda... nu, tāda kā mazliet sirreāla sajūta saistībā ar „Saskaņas Centra” argumentiem par to, kas ir pildīts, kas nav pildīts. Bet pēc būtības nu tiešām jūs īsti nevēlaties to jautājumu pa īstam palīdzēt atrisināt, jo tad, kad bija budžeta plānošanas laiks, mēs šeit runājām, teiksim, par to... (Troksnis zālē.) Ir 20 miljoni latu nepieciešami tam. Ir visādas vīzijas, ko tad darīt, no kurienes ņemt, un tā tālāk. Es tiešām ceru, ka jūs palīdzēsiet atbalstīt Fiskālās disciplīnas likumu, kurš mums noteikti palīdzēs ilgtermiņā risināt jautājumus, kas ir saistīti... (Troksnis zālē.) ar valsts ekonomiskās sistēmas stabilitāti. Šādā situācijā mums noteikti būs pietiekami daudz resursu, jo, izvērtējot jautājumus par to, kam kurā brīdī, teiksim, krīzes gados, piešķirtos līdzekļus neiztērēt, tos uzkrāt un tajā brīdī, kad ir nepieciešams, tos arī saprātīgi izlietot... Tanī brīdī jūs faktiski neko neierosinājāt. Šeit notiek tādas nu... Es šeit Elksniņa kunga virzienā skatos... teiksim, faktiski runa ir par lieliem finanšu līdzekļiem, bet mēs runājam par kaut kādu pilnīgi citu lietu.

Tas ir tas, ko es gribēju teikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SC).

Vispirms es vēlētos uzteikt savu kolēģi Eināru Cilinski par drosmi atzīt kļūdu. Un es ceru, ka arī pārējiem kolēģiem būs vismaz tikpat drosmes, lai to atzītu.

Un es piekrītu arī kolēģim par to, ka šodien diskutēt par jautājumu, kā vajadzēja rīkoties valstij, kā viņiem vajadzētu palīdzēt, ir ļoti sarežģīti un varbūt arī nevietā. Jo iemesls ir ļoti vienkāršs - tāpēc ka nav izstrādāti šie noteikumi, kur valsts noteiktu, kādā veidā un kad ir sniedzama šī palīdzība. Un tieši par to šodien ir šis pieprasījums.

Šis pieprasījums nav par to, kā mēs dalīsim naudu. Šis pieprasījums ir par to, kā šinī valstī tiek ievērots tiesiskums un kāpēc netiek pildīts likums, un kāpēc šī likuma neizpildes rezultātā tad ir radusies šī situācija, par kuru mēs tagad diskutējam. Kāpēc mēs nezinām, vai sniegt palīdzību vai nesniegt palīdzību un kādā veidā šī palīdzība būtu sniedzama? Šis balsojums būs simptomātisks, un tas varētu būt kā zīme visai sabiedrībai, ko tad darīt ar likumu. Jo, ja likumu var neievērot pašā augstākajā līmenī, tad jau tas nozīmē, ka tas būs signāls arī visai tautai, ka mēs tieši tāpatās varam attiekties pret likuma ievērošanu.

Tā ka es ceru, ka šodien tiesiskuma koalīcija nobalsos saskaņā ar tiesiskuma principiem un pierādīs, ka tā ir tiesiskuma koalīcija, nevis dubultiesiskuma koalīcija, kur ir dubulti standarti: vieni - priekš tautas, otri - priekš savējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim, otro reizi.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es tomēr arī uzskatu, ka šī valdība ir jauna valdība un ka tā nav pilnā mērā atbildīga par visām neizpildēm, kuras ir gājušas gadiem ilgi. Tas ir tas iemesls, kāpēc es tomēr, neskatoties uz to, ka es atzīstu šo problēmu, ko es teicu iepriekšējā reizē... kāpēc es tomēr atturēšos balsot „par” šo pieprasījumu, bet katrā gadījumā man būs ļoti interesanti, ja „zaļie” un „zemnieki” atbalstīs šo pieprasījumu, kuru valdīšanas laikā liela daļa no šīm neizpildēm ir radusies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Godājamie kolēģi! Es varbūt kā papildinājumu tad... Zaļo un Zemnieku savienība arī Pieprasījumu komisijā atbalstīja minēto pieprasījumu. Tas ir viens attiecībā uz Cilinska kunga šaubām.

Bet būtību es varbūt raksturošu ar vienu piemēru. Mums trūkst līdzekļu, lai uzturētu ieslodzījuma vietas. Laidīsim ārā noziedzniekus! Kāpēc? Paņemsim, nopērsim varbūt kaut kur uz ielas viņus vai kā savādāk izrīkosimies... Bet priekš kam! Tas ir klasisks piemērs attiecībā uz to, kā finanses tiek saistītas ar normu prasību izpildes ignorēšanu. Līdz ar to tik tiešām... nu, balsojums parādīs, kas ir kas šajā situācijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

R.Ražuks. Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ar cieņu izturoties pret informāciju, kas tapa pieejama, runātājiem izsakot savus argumentus, vēlos informēt par komisijas viedokli, ka attiecīgu Ministru kabineta noteikumu neesamība vēl nav iemesls, kā dēļ netiek sniegta palīdzība attiecīgajos mūsu apspriestajos dzīvokļu jautājumos. Attiecīgās palīdzības sniegšanas priekšnoteikums ir valsts budžetā paredzētie līdzekļi, nevis attiecīgo noteikumu esamība vai neesamība. (No SC frakcijas starpsaucieni: „Kā tas iespējams?! Ko tu stāsti?!”)

Cienījamajai opozīcijai vēlos arī sniegt sekojošu informāciju, kas varētu būt nākošo pieprasījumu pamatā, - ka no valsts budžeta netiek - krīzes apstākļos netiek! - finansētas arī citas programmas, tādas kā mērķdotācijas pašvaldībām dzīvojamo māju būvniecībai, dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu iemītniekiem, galvojumu došanai dzīvojamo telpu iegādei vai būvniecībai.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu runāt nevis par juridiskām kaut kādām finesēm, bet par lietas būtību, tātad par līdzekļu neesamību valsts budžetā noteikto programmu īstenošanai.

Aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 43, atturas - 10. Pieprasījums nav atbalstīts.

Pirms mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, vēlos jūs informēt, ka zālē atrodas mūsu tikko apstiprinātais... amatā apstiprinātais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, un es aicinu deputāti Jeļenu Lazarevu mūsu visu vārdā sveikt Kristapu Zakuli ar ievēlēšanu atbildīgajā amatā, un es tiešām aicinu Zakuļa kungu strādāt tā, lai tiktu atjaunota ne tikai uzticība banku sistēmai, bet arī uzticība valstij, jo, kā saprotam, ar to cilvēki zināmā mērā saista arī uzticību valstij.

Paldies. (Aplausi.)

Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums - deputātu Elksniņa, Agešina, Zariņa, Rodionova, Ivanovas-Jevsejevas un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”, uzklausīja uzaicinātos nozaru ekspertus, iepazinās ar valdības rīcību un nekonstatēja šeit valdības bezdarbības pazīmes, un noraidīja šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Cienījamie deputāti! Minētais pieprasījums Pieprasījumu komisijai tika adresēts nevis saistībā ar kaut kādu īpašuma strīdu pastāvēšanu starp juridiskām personām, kuras tiesājās vienā no valsts iestādēm - attiecīgi Latgales apgabaltiesā -, bet saistībā ar situāciju, kura vispār uz doto brīdi ir valsts pārvaldē un izpildvarā, un attiecībā uz valsts attieksmi pret šīm īpašuma tiesībām.

Pirmkārt. Pieprasījumu komisijas sēdē valdības deleģētais pārstāvis neatbildēja uz virkni jautājumu, kuri tika viņam adresēti no minētās komisijas - Pieprasījumu komisijas - puses un kuru mērķis bija noskaidrot patiesību: kas tad īsti notiek?

Būtība izskatījās lielā mērā drūma, jo pārstāvis norādīja, ka valstij uz doto brīdi attiecībā uz minēto civiltiesiska rakstura strīdu... privāttiesiska rakstura strīdu ir nogaidoša pozīcija. Bet kāpēc tad tā nogaidošā pozīcija šajā situācijā ir? Jo, redziet, atklājies, ka nesen valsts konstatēja, ka ir nozaudēti dokumenti, kuri pierāda valsts īpašumtiesības uz minēto priekšmetu.

Godājamie deputāti! Uz šo brīdi nav skaidrs un lielā mērā saprotams, kāpēc situācijā, kad valsts uz tik lielu un nozīmīgu aktīvu... un kādos apstākļos minētos dokumentus uz īpašumtiesībām ir nozaudējusi. Uz jautājumu par to, kādi tad konkrētie dokumenti ir pazuduši no Privatizācijas aģentūras, no Valsts arhīva, valdības deleģētais pārstāvis norādīja, ka tas ir noslēpums, un komisijai nekādi paskaidrojumi ne par cilvēkiem, ne par atbildīgajām personām, ne arī par konkrēto dokumentu veidu, formu un saturu norādīti netika.

Līdz ar to uz doto brīdi pirmais jautājums, par ko mēs varam tagad runāt, ir tāds, ka valsts pozīcija šīs tiesvedības sakarā ir saistīta nevis ar to, ka mēs zinām, ko mēs vēlamies, ko mēs gribētu, bet saistīta ar to, ka mūsu rīcībā nav dokumentu, kuri liecinātu, vai mēs vispār uz kaut ko varam pretendēt un vai tas vispār ir mūsu.

Būtiskākais strīds šajā gadījumā radās galvenokārt attiecībā uz to, vai valsts bija ieguldītājs vienā no minētajām kapitālsabiedrībām, lai varētu pretendēt un paredzēt savas īpašumtiesības. Tas ir viens.

Otrs. Citi dokumenti liecināja par to, ka privatizācijā nebija nodota minētā nafta, kura atradās minētajā vadā.

Trešie apsvērumi... argumenti bija tie, ka „LatRosTrans” aktīvos minētais aktīvs tika minēts kā mazvērtīgs. Un tad šajā gadījumā parādās virkne problēmu.

Pirmais, vai nu valsts ir zaudējusi privatizācijā un privatizācijas rezultātā tika privatizēts daudz mazāk... valsts ir zaudējusi attiecīgi ieguvumā privatizācijas procesā, vai, otrais, minētā nafta jebkādā citā prettiesiskā veidā attiecīgi tika atsavināta no valsts.

Uz doto brīdi no mūsu valsts attieksmes situācijā, kad civiltiesiska rakstura strīda laikā puses darbojas uz pušu autonomijas un dispozitivitātes principu pamata un ir saistītas vienīgi ar pušu iesniegtajiem pierādījumiem... Valsts tagad sēž un nogaida, kamēr divi subjekti savā starpā iztiesāsies, un tad mēs izpētīsim šos lietas materiālus un izvērtēsim... Jā, varbūt tas tik tiešām ir mūsu, jo mums ir nozagti dokumenti vai mēs esam tos pazaudējuši... Vai mums ir... Valsts nav tik rūpīga attiecībā uz savu mantu, ka mēs nevaram pat tos atrast... Nav pat jautājums... netika atklāts, vai ir iespējams kaut kādā veidā minētos dokumentus atjaunot. Nav jautājums izdiskutēts arī attiecībā uz to, vai valsts šajā gadījumā varētu prezumēt, ka tā manta ir viņas, un pārlikt pierādīšanas nastu uz pusēm, kuras tad attiecīgi pret valsti šajā situācijā varētu cīnīties, un tad arī piestādītu šos īpašumu apliecinošos dokumentus... Jo pēc būtības arī tiesvedības gaitā minētie īpašumu apliecinošie dokumenti piestādīti netika.

Mēs redzējām sabiedrībā virkni kritikas no vairākiem cilvēkiem attiecībā uz to, ka valsts ir lielā mērā bezrūpīga, nolaidīga attiecībā uz būtiskiem finanšu līdzekļiem. Tai pašā laikā visu šo brīdi valdībā notiek diskusijas par to, ka... Visi atzinumi, visi viedokļi, kurus valdība saņem, tiek diktēti un sakārtoti divās mapītēs: vienā mapītē, kur valsts nosaka, ka tā iesaistīsies tiesvedībā, otrā mapītē - ka neiesaistīsies tiesvedībā. Un tad atkarībā no politiskās situācijas, no koalīcijas partneriem, peripetijām savā starpā valsts arī pieņem lēmumu, par kuru tā tik tiešām pat nevienam arī neziņo, un neviens arī par tiem juridiskajiem atzinumiem un viedokļiem sabiedrībā nav informēts - vai tad tā iesaistīsies vai neiesaistīsies... Ierēdņu rīcība šajā gadījumā lielā mērā mulsina, ir diskutabla. Ir runa par to, ka ir iespējams valdībai šajā situācijā pieslieties jebkuram no atzinumiem par iesaistīšanos, neiesaistīšanos. Bet - vēl jo vairāk! - izrādījās... Ļoti interesanti, ka, komisijas sēdē uzdodot jautājumus, izrādījās, ka nafta, piemēram, ir viela, kura tajā naftas caurulē gaist, ka problēmas valstī varētu rasties attiecībā uz to, ka mēs nezinām, kas kur atrodas un par kādu konkrētu priekšmetu mums būtu jāvirza tā prasība. Situācija tik tiešām rada ļoti daudz mulsuma un satraukuma sakarā ar to, ka minētajā naftas vadā, iespējams, vairāk nekā arī nav. Līdz ar to šajā situācijā... manā skatījumā, godājamie deputāti, ja mēs pieprasījuma izskatīšanas laikā nesaņēmām skaidras atbildes... Pārstāvis no valdības... deleģētais valdības pārstāvis norādīja, ka nekādas tiesībsargājošās iestādes minētā jautājuma atrisināšanai nav, teiksim tā, reaģējušas, nekādu atzinumu nav. Formāli tika norādīts, ka ierēdņi paši, nebūdami tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, konstatē, ka, redz, vienam otram ir iestājies noilgums, cits ir miris, trešais vairs nestrādā tajā valsts pārvaldē... Godājamā tiesiskuma koalīcija, man tik tiešām ir nozīmīgs jautājums attiecībā uz tik būtiska, tik nozīmīga aktīva atsavināšanu: kāpēc šajā situācijā valsts kaut ko nogaida? Iespējams, ka tik tiešām strīda priekšmetā nekā nav, ka valsts faktiski ir apkrāpta, valstī tiek nozaudēti dokumenti. Mani interesē arī reakcija, atzinumi un viedokļi, kuri ir pieņemti valdības sēdēs attiecībā uz regulējuma pilnveidošanu, uz atbildīgo sodīšanu. Bet kur tas viss ir? Nekā nav. Un kā šajā gadījumā mēs varam runāt par to, ka mēs ievērojam tiesiskumu?

Godājamie deputāti! Es lūdzu minēto pieprasījumu atbalstīt pēc būtības, nevērtēt, kas ir vainīgs, kas nav vainīgs, bet vērsties ar konkrētu prasību, lai izvērtētu šos jautājumus, lai mēs saņemtu skaidras un saprotamas atbildes, kāpēc valsts tā rīkojas. Kāpēc? Atbilde šobrīd vēl nav saņemta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Labdien vēlreiz. Ja iepriekš jums novēlēju laimīgu Jauno gadu, tagad laikam novēlēšu deputātu pieprasījumiem bagātu šo gadu!

Sākumā izklāstīšu hronoloģiskā secībā svarīgākos notikumus, kas saistīti ar tā saucamo bufernaftas lietu.

1968.gadā tika pabeigts un nodots ekspluatācijā naftas vads Polocka-Ventspils.

1991.gada 20.martā Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru visi Latvijas Republikā esošie objekti, tajā skaitā šī naftas vada Latvijas Republikas teritorijā esošā daļa, kļūst par valsts īpašumu.

1994.gada 7.marts. Ar Finanšu ministrijas rīkojumu tika nolemts palielināt valsts īpašuma daļu akciju sabiedrībā „LaSaM”, ieguldot tajā šī naftas vada infrastruktūru.

1994.gada 9.marts. Puses - Latvija un Krievija - paraksta akciju sabiedrības „LatRosTrans” dibināšanas līgumu, kurš paredzēja, ka akciju sabiedrība „LaSaM” iegulda tajā iepriekšminēto infrastruktūru un iegūst divas trešdaļas no akciju sabiedrības „LatRosTrans”.

1996.gadā valstij piederošās akciju sabiedrības „LaSaM” akcijas tika nodotas privatizācijai, un 1997.gadā privatizācijas rezultātā akciju sabiedrība „LaSaM” tika pievienota akciju sabiedrībai „Ventspils nafta”.

Lai izvērtētu, kam tad īsti pieder šī nafta, ir jāņem vērā divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt. Šī ir tehnoloģiskā nafta, kura var tikt uzskatīta par šī naftas vada piederumu, jo bez tā tas nevar darboties. Nu gluži kā, piemēram, mašīnas motors nevar darboties bez eļļas. Un, vadoties no šāda aspekta, tātad privatizējot šo cauruļvadu, automātiski tiktu privatizēta arī tajā esošā nafta.

Taču, ja skatāmies no otras puses, tad pat tad, ja mēs tā neuzskatām, ka šī ir tehnoloģiskā nafta un tas ir naftas vada piederums līdz ar to, tad mums ir jāpierāda, ka tas tā ir. Un, tā kā šis ir civiltiesisks strīds, tad valstij, nevis faktiskajiem naftas vada valdītājiem, SIA „LatRosTrans”, būtu pierādīšanas pienākums.

Tāpēc Ministru kabinets, lai izvērtētu minēto jautājumu, izveidoja darba grupu no vairāku institūciju pārstāvjiem - no Ekonomikas ministrijas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Privatizācijas aģentūras un Latvijas Valsts arhīva. Darba grupa vērtēja dokumentus, kā arī sauca uz sēdēm tālaika atbildīgo institūciju amatpersonas.

Un ko tad secināja šī komisija? Komisija secināja, ka valsts rīcībā nav dokumentu, kas saturētu faktus par to, ka valstij ir īpašumtiesības uz naftu, kas atrodas šajā cauruļvadā.

Tāpat pēdējā laikā Ministru kabinets kopumā sešās sēdēs ir skatījis šo jautājumu un izvērtējis iespēju celt prasību par naftas cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas piederību.

Kā vēl viens svarīgs pavērsiens šajā lietā ir jāmin tas, ka 2010.gada 3.decembrī Baltkrievijas uzņēmums „Družba” Daugavpils tiesā cēla prasību pret SIA „LatRosTrans” par īpašumtiesībām uz minēto naftu, un pirmajā instancē tai bija negatīvs spriedums. Tiesa gan, spriedums vēl nav stājies spēkā, jo to iespējams apelācijas kārtībā pārsūdzēt.

Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka prasība uz īpašumtiesībām nenoilgst, Ministru kabinets šobrīd rūpīgi vērtē, vai minētās lietas ietvaros ir atklāti kādi jauni fakti, uz kuru pamata valsts varētu celt īpašumtiesību prasību. Pašlaik Ministru prezidenta uzdevumā atbildīgās institūcijas - Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja - iepazīstas ar Latgales apgabaltiesas pilno tiesas spriedumu, un minēto vērtējumu ir plānots skatīt Ministru kabineta 2012.gada 17.janvāra sēdē. Ja tajā atklāsies kādi jauni fakti, tad valdība iesniegs pieteikumu tiesā.

Tāpat jāpiebilst, ka nepamatotas prasības celšanas gadījumā valsts zaudētu aptuveni 200 tūkstošu lielu tiesas nodevu, plus vēl tai būtu jāsedz pretējās puses tiesas izdevumi. Varu minēt, ka Baltkrievijas pusei šobrīd šajā tiesā ir radušies jau 275 tūkstoši latu zaudējumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Es pieņemu, ka katrs no jums ir redzējis kaut kur tirgū vai ceļa... ielas malā, kā spēlē to spēli ar uzpirksteņiem. Ir trīs uzpirksteņi, kurus jauc intensīvi jūsu priekšā, un jums ir jāuzmin, zem kura no tiem atrodas bumbiņa. Un tas ir apmēram tas, ar ko nodarbojas mūsu amatpersonas un ierēdņi tā vietā, lai vienkārši principiāli iestātos par tiesībām, kas ir acīm redzamas.

Es paskaidrošu... (No zāles dep. I.Čepānes starpsaucieni.) Jā, es paskaidrošu, kā var uz šo lietu vēl paskatīties.

Te jūs dzirdējāt vienu interpretāciju, ka tiek izdomāti visādi termini, izdomāts - to arī mūsu Pieprasījumu komisijā ļoti lieliski nodemonstrēja valsts sekretārs -, ka nafta nav nafta, ka šī nafta ir nevis nafta, bet tā ir smērviela naftai, kura plūdīs pa naftas vadiem, jo tad tik tiešām ļoti veiksmīgi var veidot tālāk šo loģiku, ko jūs redzējāt, - ka tas ir līdzīgi kā mašīnai karterī eļļa, ar ko tiek ieeļļota.... (No zāles dep. J.Reira starpsauciens.) Jā, nu, lūk, tieši tā!

Tas, kā es piedāvāju paskatīties uz šo situāciju, ir ļoti vienkārši. Tātad 1991.gadā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu, ar kuru šis naftas vads un nafta pieder Latvijas valstij. Es domāju, ka to neviens neapšaubīs, ka 1991.gadā atguva... ka mūsu neatkarību, mūsu ekonomisko pastāvēšanu neviens te neapstrīdēs, es ceru. Ja mēs neapstrīdam šo faktu, tad ejam tālāk no šī fakta un skatāmies. Vai mums ir kāds dokuments, kurš apliecinātu, ka Latvija ir ieguldījusi kaut kur šo naftu? Un, ja mēs skatāmies, tad redzam, ka, dibinot „LatRosTrans”, šo Latvijas-Krievijas kopuzņēmumu, nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka Latvijas puse tanī būtu ieguldījusi šo naftu.

Tālāk. Arī tad, ja mēs paskatāmies, mēs redzam, ka arī šinī mātes uzņēmumā „LaSaM” nav neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka Latvija būtu ieguldījusi šo naftu. Vēl vairāk. Ir privatizācijas novērtējums, kur ir pateikts, ka nepieder šī nafta šiem uzņēmumiem.

Šie ir tikai daži no aspektiem, kuriem mums vajadzētu likt aizdomāties, ka nu varbūt tomēr - tomēr! - mums jābūt nedaudz uzņēmīgākiem, aizstāvot valsts intereses. Šis arguments, ko mēs dzirdējām, - ka nu valstij var sanākt kaut kādi zaudējumi, ja viņa tomēr izdomā cīnīties par savu īpašumu, kurš ir, nu, pēc dažādām aplēsēm, no piecdesmit līdz astoņdesmit miljoniem vērts, un ka, redziet, tāpēc mums būs izdevumi (un kā lielākais izdevums tiek minēta valsts nodeva), - nu, atvainojiet, tas skan jau traģikomiski, jo - ziniet, ja varbūt jūs neesat lietas kursā, tad ieklausieties! - valsts nodevu mēs maksāsim no Valsts kases Valsts kasē atpakaļ. Tas nozīmē, ka mums nebūs vispār neviena santīma tajos izdevumos.

Cita lieta, protams, ka būs advokāti, būs varbūt tamlīdzīgas lietas, bet atkal, prasmīgi to visu vadot, izdevumi būs niecīgi, salīdzinot ar šo lietas nozīmīgumu. Un tas šķiet tiešām augstākajā mērā dīvaini, ka mēs... tas ir, pareizāk sakot, ierēdņi, kuriem vajadzētu aizstāvēt šīs intereses, visādos veidos cenšas atrast visādus, visdažādākos iemeslus, lai tikai to nedarītu.

Jūs zināt, kur ir uzpirksteņu spēles sāls? Ja jūs kādreiz esat šai spēlei sekojuši līdzi, tad jūs zināt, ka tas sāls slēpjas tajā, ka, ja jūs šinī spēlē sākat piedalīties, tad, lai kuru uzpirksteni jūs paceltu, ne zem viena nebūs bumbiņas un jūs būsiet zaudētājs. Uzvar tikai savējie, kuri piedalās šinī spēlē, lai „uzkarsētu” šo spēli un lai cilvēki liktu likmes.

Tad nu mans piedāvājums ir beidzot sākt apdomāties un saprast, ka, šinī spēlē piedaloties, mēs varam tikai zaudēt. Un mans aicinājums būtu, ka tām valsts amatpersonām un tiem ierēdņiem, kuri šinī lietā ir iesaistīti, vajadzētu beidzot izvēlēties, kurā pusē tad viņi ir un kā intereses viņi aizstāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam. (No zāles dep. J.Reirs: „Sadod, Jāni!”)

J.Urbanovičs (SC).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Iepriekšējā Saeimā - te ir klāt cilvēki, kas bija valdošās koalīcijas locekļi, un viņi var to apstiprināt vai nosaukt mani par meli - tika izskatīti varianti (vairāki varianti!), ko darīt ar šo bufernaftu. Situācija bija tāda, ka bija divi strīdnieki - Baltkrievija un „Vitol”. Vieni stāstīja, ka viņi, lūk, iepumpēja savu naftu, un otri teica: „Mēs to izpumpējām ārā.” Un līdz ar to katram bija no savas puses sava patiesība, un katrs argumentēja sākotnēji tajās tiesās, ka, lūk, valstij to nevajag. Tā ir patiesība.

Un, lūk, tad valdošā koalīcija sprieda, ko nu darīt, un tika kā viens no variantiem piedāvāts tas: bez naudas līdzekļiem piedalīties šajā tiesas procesā kā trešajai personai pirmajā instancē. Un visi speciālisti labi zināja, ka tādā gadījumā kā trešā persona valsts nemaksās nevienu santīmu nekam. Un bez tam pašreiz tajā procesā starp „Vitol” un baltkrieviem kā galvenais arguments, kāpēc viņiem ir vispār tiesības uz šo naftu, ir tas, ka valsts ir atteikusies.

Protams, tagad, otrās instances situācijā, ir jau arī vajadzīgas nodevas un valstij ir jāriskē, bet - es gribu uzsvērt! - minimāli jāriskē ar savu naudu, jo tie astoņdesmit miljoni latu, kas naftas izteiksmē guļ zemē... Ir viegli pierādāms, ka tā ir bezsaimnieka manta, un tas patiesībā nemaz nav jāpierāda, vienkārši ir kā trešajai personai jāpiedalās, un katra no divām pusēm, cīnīdamās viena ar otru (es domāju atkal tos mūsu draugus baltkrievus un „Vitol”), pierādīs, ka katrai no tām trūkst argumentu. Jau pats fakts, ka viņi savā starpā cīnās, ir netiešs pierādījums, ka viņiem tās pozīcijas īsti stipras nav.

Tātad - kāpēc par to vispār šis pieprasījums un kāpēc šī runāšana? Ir notikusi zādzība. Ir notikusi zādzība, valsts amatpersonas ir noziedzīgi rīkojušās, patiesībā - noziedzīgi nerīkojušās. Skaidrs, ka būtu vienreiz jānoskaidro, kāpēc tas tā notiek ar lielu regularitāti ļoti daudzu banku krīžu laikos... Un tagad, kad mēs redzam, ka ir lietisks šīs neizdarības un zādzības piemērs, tā saucamā bufernafta, tie cilvēki tepat vien ir, starp mums viņi arī...

Kā būtu, ja mēs tomēr šo jautājumu vienkārši tā nenoplūdinātu nost? Kuri ir tie korupcijas apkarotāji, kas ar aizdomām skatās uz visu, izņemot to, kas ir koalīcijas iekšienē?

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Man arī bija tā iespēja piedalīties valdībā, kad šie jautājumi tika lemti. Bet ir svarīgas pāris lietas, ko, es skatos, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs līdz galam vēl nav apguvis. Bet tam visam ir, protams, laiks, jo jāsaprot ir pēc analoģijas, ka ir naftas vads un naftas produktu vads, kuri abi divi vienā laikā 90.gadu sākumā ir nonākuši valsts īpašumā. Pēc tam, protams, ir bijis privatizācijas process.

Bet, ja mēs skatāmies pēc analoģijas, kas ir bijis ar naftas produktiem un kas ir bijis ar naftas vadu un bufernaftu, tad šie nosacījumi abiem ir vienādi. Šobrīd arī pazuduši dokumenti vai nav atrodami dokumenti, ko arī mēs meklējām gan pa arhīviem, gan saistībā ar Valsts īpašumu fonda iespējamo arhīvu nodošanu arhīviem... pazuduši ir pielikumi, kuri tieši norāda to... vai kuriem būtu jānorāda tas, vai šajā privatizācijas procesā nafta kā objekts vai kā priekšmets ir bijis privatizēts vai nav.

Līdz ar to, ja šādu dokumentu nav, tad to nevar pierādīt ne baltkrievu puse, ne „Ventspils naftas” puse, un viennozīmīgi šī nafta ir piekrītoša valstij. Protams, šeit arī koalīcijā, pagājušajā koalīcijā, kuras lēmumiem, nu, droši vien kaut kādā veidā vajadzētu būt saistošiem arī šobrīd, lēma par to, ka vajadzētu iesaistīties visā šajā procesā un turpināt pēc tam, kad būs beidzies tiesas process, kur Baltkrievijas puse jeb sabiedrība „Družba” bija iesniegusi šo prasību, lai kaut kādā veidā nepārkāptu iespējamos starpvaldību nolīgumus.

Šobrīd un arī tanī brīdī tika lemts, ka varbūt tomēr vajadzētu iesaistīties pirmās instances tiesā kā trešajai personai, kas varētu dot iespēju turpmāk arī tiesāties valstij, jo, pēc civiltiesību speciālistu atzinuma, šobrīd otrajā instancē jau valstij vairs nebūs iespējas piedalīties un būs jāsāk jauns... teiksim, jaunas prasības iesniegšana par savu īpašumtiesību atzīšanu.

Tā ka katrā ziņā es domāju, ka mēs nedrīkstam valstij zaudēt tik lielus līdzekļus vai naudas apjomu, kāds ir iespējams, jo arī „Ventspils nafta” šo naftu sāka jau pumpēt ārā ar argumentiem, ka to aizvietos ar kaut kādām iespējamām gāzēm... Nu, līdz ar to, manuprāt, šis pieprasījums ir jāatbalsta un jāturpina darbs, lai mēs šo valsts īpašumu nekādā veidā nezaudētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Ražuka kungs vēlas ko piebilst?

R.Ražuks. Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Komisija rūpīgi uzklausīja nozares ekspertus no Tieslietu ministrijas un no Ekonomikas ministrijas, iepazinās ar viņu argumentiem un konstatēja, ka faktam par valdības bezdarbību šajā procesā nav pamata. Iepriekšējā gadā šis jautājums tika sešas reizes iekļauts valdības darba kārtībā, tika izveidota starpministriju darba grupa, kas izstrādāja pašreiz pieņemto un valdības piekopto taktiku.

Tā ka jautājums šeit nav par valdības bezdarbību, bet par dažādiem uzskatiem šī jautājuma risināšanā. Un sakarā ar to, ka šī bezdarbība nav konstatēta, ka valsts aktīvi seko līdzi notiekošajam un ir gatava rīcībai, komisija noraidīja šo pieprasījumu.

Aicinu arī cienījamo Saeimu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 47, atturas - 5. Pieprasījums nav atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - deputātu Līdakas, Vējoņa, Eigima, Seržanta, Auguļa, Brigmaņa, Grigules, Vucāna, Jurševskas un Klauža pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā”. Iesniedzēji ir lūguši vārdu pamatojumam.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Raugiet, daudzi vēl pavisam nesen neticēja, ka Lietuvai izdosies izkustināt Visaginas atomelektrostacijas projektu no sastinguma punkta. Daudziem, tostarp arī bijušajiem prezidentiem, bija doma, ka iestrēgs šis projekts, nekur tālāk nekustēsies. Šobrīd izskatās, ka stratēģiskais investors ir atrasts un Latvijai būs jādod galīgā atbilde - patiesībā detalizēta galīgā atbilde! -, vai Latvija piedalīsies šajā, manuprāt, absurdajā projektā vai ne. Raugiet, kopš 2006.gada, kad Baltijas valstu premjerministri bez diskusijas Saeimā un bez Latvijas sabiedrības informēšanas par savu nodomu parakstīja kopējo komunikē par sadarbību jaunās atomelektrostacijas būvniecībā Lietuvā, Saeimā debates arī līdz šim nav notikušas. Un arī Ministru kabinets vairāk ir informēts, nevis ir prasīts Ministru kabineta viedoklis. Līdz ar to es saskatu šobrīd absolūtu nepieciešamību debatēt Saeimā par... nu, pēc dažādām baumām izskanējušo miljarda eiro ieguldījumu citas valsts ekonomikā. Nesen Lietuvas prezidente Grībauskaite attiecībā uz Polijas izstāšanos no projekta teica, ka raugoties uz to pozitīvi: jo mazāk dalībnieku, jo Lietuvai vairāk palikšot. Nu ko? Laiks pateikt, ka Latvija šo Grībauskaites vēlmi ir uzklausījusi.

Ekonomikas ministrija daudzviet argumentē, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šajā atomelektrostacijas projektā, min solidaritātes principu: sak’, mums ar Lietuvu ir vienotas intereses vienmēr un visur. Tad nu paraudzīsimies, kādas mums ir šīs vienotās intereses.

Būtiņģes naftas terminālis. Valdošie vēji naftas produktus, kas daudzkārt ir arī izlijuši jūrā, pūš ne jau uz Lietuvas teritorijas pusi. Cieš mūsu Latvijas pludmales pie Liepājas.

Mažeiķi. Kurp pūš valdošie vēji? Protams, uz Latvijas teritoriju. Un varbūt šī Mažeiķu naftas pārstrādes kombināta vietas izvēle bija ļoti apzināta - lai Lietuva paliktu tīra, balta, bet Latvijai lai tiek tie sūdi.

Tāpat arī Ignalina ir pie Latvijas robežas, nevis pie Polijas robežas un nevis pie Kaļiņingradas robežas.

Tāpat varētu arī Akmeni minēt. Nu kas tad tos putekļus uz Latvijas pusi sūta? Protams, Lietuva.

Mums ir ļoti daudz kopīgu interešu, it sevišķi kopīgas robežas nospraušanā. Mums ir ļoti daudz kopīgu interešu arī gāzes termināļu būvniecībā. Mums ar Lietuvu vienmēr, vienmēr ir tikai un vienīgi kopīgas intereses. Tad nu, cienījamie kolēģi, turpināsim atbalstīt Lietuvas ekonomiku, nerēķinoties ar mūsu interesēm! Ieguldīsim Lietuvā miljardu eiro, kaut pašiem mums ir jāsilda ekonomika, pašiem mums šī nauda ir vajadzīga!

Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”)

I.Līdaka. Pēdējais, ko es gribu teikt.

Es ceru, ka rītdien... Ļoti īsu mirklīti! Es ļoti ceru, ka rītdien Dombrovska kungs iznāks no Ministru kabineta, lai saņemtu pāris mucu... nu, iepakojumu tiem radioaktīvajiem atkritumiem, kas drīz varbūt šeit radīsies.

Un vēl kas. Es aicinu - esiet aktīvi, nevis radioaktīvi Latvijas interešu aizstāvībā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Līdakas kungs! Es jums aizrādu, ka, lietojot apzīmējumus atkritumiem, vajag lietot tomēr apzīmējumus no literārās valodas, nevis... (No zāles dep. J.Urbanovičs: „A kā viņš teica?”)

Paldies.

Tā kā nav prasīta pieprasījuma steidzamība, pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai izskatīšanai pēc būtības. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.58/Lp11 - likumprojektu „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi”, kas tika izskatīts Ārlietu komisijā un atbalstīts. Neviens priekšlikums netika saņemts.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai”.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

 

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.59/Lp11. Likumprojekts „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Tika atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par likuma „Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts”, likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” un likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Aplausi.), otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.60/Lp11. (No zāles: „Atkārto nosaukumu!”) Un arī šis likumprojekts par Eiropas Policijas biroja izveidi tika izskatīts Ārlietu komisijā. Atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā likumprojekta ar numuru 60/Lp11 atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! (No zāles: „Par ko balsot? Nosaukumu!” Zālē smiekli.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.71/Lp11. Likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Tika atbalstīts. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Labrīt! Ir iesniegti seši priekšlikumi. Visus sešus priekšlikumus ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Var uzskatīt, ka tie ir redakcionāli precizējoši.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un visbeidzot 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Gribu teikt, ka epopeja, kas Latvijā ilgusi jau laikam 13 vai pat 15 gadus, ir noslēgusies. Visā drīzumā Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt identifikācijas kartes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Personu apliecinošu dokumentu likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā paredzēti tam, lai beidzot sakārtotu iespēju pieteikties automašīnu vadītājiem, smago automašīnu vadītājiem, šķērsot robežu rindas kārtībā, tur vēl neesot, un mēs ceram, ka tas veicinās šo rindu izzušanu.

Saņemti ir septiņi priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Ministru prezidenta Dombrovska. Iekļauts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2. - satiksmes ministra Roņa priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3. - komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Demitera priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 5.priekšlikums arī ir no Demitera kunga. Atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6.priekšlikums arī ir Demitera kunga priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts un ieļauts komisijas priekšlikumā - 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Un līdz ar to pēdējais ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Dāvis Stalts.

D.Stalts (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” precizē Finanšu ministrijas rīcību gadījumos, kuros disciplinārlieta tiek ierosināta pret Finanšu ministrijas padotībā esošas iestādes vadītāju.

Komisija uz trešo lasījumu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzam atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā. Šie grozījumi faktiski nosaka biedrības „Latvijas Veterinārārstu biedrība” valsts pārvaldes uzdevumus klaiņojošu suņu un kaķu ķērāju apmācības jomā, kā arī precizē vairākus pilnvarojumus: izdot noteikumus izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības jomā, izdot noteikumus dzīvnieku pārvadāšanas jomā, kā arī noteikumus klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas jomā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Komisijā gaidīsim priekšlikumus līdz šī gada 19.janvārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.janvāris.

Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, tad, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Pievērsiet uzmanību tam, ka komisijas sēde nenotiks tagad, šajā pārtraukumā, bet tā ir pārcelta uz lielo pārtraukumu pulksten 12.30. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Elīnai Siliņai.

E.Siliņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi komisiju ēkā tagad, pulksten 10.35. (No zāles: „Visus?”) Visus Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

 

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... neredzu, Igors Meļņikovs... nav un Juris Viļums... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja

Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Vai varu palūgt vēlreiz zvanu? Jā, mēs kaut kā acīmredzot neskatāmies uz pulksteni, ka ir jāturpina Saeimas sēde, jo pārtraukums ir beidzies.

Jā, cienījamie kolēģi, ieņemiet vietas, lai mēs varam turpināt Saeimas 12.janvāra sēdi! Tātad mēs turpinām izskatīt sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā tika skatīti divreiz. Mēs pieprasījām attiecīgi arī informāciju no Tieslietu ministrijas. Un šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai nodrošinātu šo juridiskās palīdzības pieprasītāju ne tikai tiesības, bet arī viņu pienākumus un atbildību. Tostarp, ņemot vērā to, ka diezgan daudz ir šādu pieprasītāju, šīs juridiskās palīdzības pieprasītāju, ka dažkārt ir tādi gadījumi, ka šiem pieprasītājiem šī konsultācija tiek sniegta, tiek sagatavoti visi tiesvedībai nepieciešamie dokumenti, bet šie cilvēki nezināmu iemeslu dēļ dažkārt pēc tam vairs par šīm problēmām neinteresējas.

Bez tam Juridiskā komisija ir saņēmusi arī tiesībsarga vēstuli, kurš lūdz nodrošināt juridisko palīdzību arī Satversmes tiesas procesā. Katrā ziņā Juridiskā komisija arī visu šo izvērtēs. Bet, neskatoties uz atsevišķiem likumprojekta trūkumiem, mēs tomēr lūdzam Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi, par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā (Pauze. No zāles: „Nav neviena!”) - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Ir saņemts viens priekšlikums. Priekšlikumu iesniedza iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Demiters. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.74/Lp11.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” ir nepieciešams, jo pašreiz starp Latviju un Kazahstānu nav līgumtiesisku attiecību readmisijas jautājumos. Līdz ar šo starpvalstu līgumu mēs nodibinām juridisku pamatu to personu pieņemšanai un nodošanai, kuras uzturas nelikumīgi otras valsts teritorijā.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar likumprojektu Nr.77/Lp11.

Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” ir svarīgs, jo ar šo likumprojektu mēs regulējam Latvijas un Austrālijas sadarbību sociālās drošības jomā un nodrošinām tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem personām, kuras pārvietojas no Latvijas uz Austrāliju un otrādi. Nosacījumi attieksies uz vecuma pensiju, apbedīšanas pabalstu un citiem pabalstiem.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja, un aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādāsim ar dokumentu Nr.87/Lp11 - likumprojektu „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem””. Konvencija par starptautiskajiem preču pirkumiem nosaka vienotas normas starptautiskajā tirdzniecībā. Latvija pievienojās šai Konvencijai 1997.gadā, bet ar zināmām atrunām. ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas Sekretariāts ir uzsācis pārrunas ar Eiropas Savienību ar mērķi, lai atruna nebūtu spēkā nevienā ES dalībvalstī. Līdzīgus grozījumus veic arī Lietuva un Ungārija.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Vilka redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 2. - zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1.panta pirmo daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 3. - zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Maina numerāciju likumprojekta 1.panta otrajai daļai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. 4. - zemkopības ministres Straujumas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 2.pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Reirs. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Reirs. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.janvāris.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.137/Lp11. Budžeta komisija ir saņēmusi pirmajā lasījumā Fiskālās disciplīnas likumu un to izskatījusi. Šā likumprojekta mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana ilgtermiņā. Piemērojot Fiskālās disciplīnas likumu, tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika. Tas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Galvenās normas, kas ir šajā likumā, nosaka svarīgākos pamatprincipus un fiskālos nosacījumus atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments tiek paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvars un šī ietvara nostiprināšana vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, kas tiek sagatavots katru gadu turpmāko trīs gadu periodam.

Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts ir jāsagatavo saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu. Lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku, Fiskālās disciplīnas likumā tiek noteikta konsolidētā kopbudžeta bilances sākotnējā līmeņa aprēķināšanas formula pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas. Lai nodrošinātu pakāpenisku, pilnīgu fiskālās disciplīnas principu ieviešanu, Fiskālās disciplīnas likuma pārejas noteikumi paredz, ka bilances aprēķināšanas formulu sāk piemērot tikai ar 2015.gadu, savukārt 2013. un 2014.gada konsolidētā kopbudžeta bilances līmeni nosaka atbilstoši Latvijas Konverģences programmā attiecīgajam gadam noteiktajai vērtībai.

Šis likumprojekts ir saistīts arī ar izmaiņām Satversmē, fiskālās disciplīnas izmaiņām.

Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt to pirmajā lasījumā un noteikt samērīgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai - vairāk nekā mēnesi -, lai būtu iespēja uzlabot normas, kas ir ietvertas šajā likumprojektā.

Tātad komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Fiskālās disciplīnas likuma projekta 1.pantā ir definēts šā likuma mērķis - nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā.

Vai pret šo mērķi var būt kādi iebildumi? Nu, diezin vai. Taču - vai konkrētais likumprojekts to sasniedz? Manuprāt... un daudzu speciālistu analīze liecina, ka diemžēl ne.

Salīdzinājumam izmantošu trīs scenārijus, kā katrs cilvēks var nodzīvot savu dzīvi. Var to nodzīvot, vieglprātīgi notrallinot, rīkojot dzīres, var mērķtiecīgi un atbildīgi dzīvot pilnvērtīgi, radot jaunas vērtības, un var vienkārši eksistēt. Diemžēl likumprojekta pašreizējā redakcija ir tuvu trešajam scenārijam, kur par galveno uzdevumu ir izvirzīta taupība par katru cenu.

Likumprojektā piedāvātā budžeta plānošanas formula kā metode ir kļūdaina, tā nenovērš ekonomikas pārkaršanu un tai sekojošu krīzi, kā arī neparedz pietiekamu ekonomikas stimulēšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā.

Vēl vairāk! Speciālisti atzīst, ka izmantotā metodika neatbilst 2011.gada 9.decembra Eiropas Savienības galotņu tikšanās nostādnēm, jo neietver sevī aprēķinu par strukturālo deficītu. Nereti Ministru kabinets cenšas sekot citu Eiropas Savienības valstu labiem piemēriem, taču šajā gadījumā diemžēl tas nav izdarīts, kaut arī Zviedrijas Fiskālās disciplīnas likums ar izveidotu Fiskālās disciplīnas padomi ir laba parauga cienīgs.

Tāds pats ir arī Vācijas piemērs, kas paredz taupības apstākļos, pastāvot budžeta deficītam, tērēt līdzekļus tikai investīcijām, tādējādi nodrošinot, ka fiskālā disciplīna ir ne tikai taupoša un novērš krīzi, bet arī vērsta uz attīstību un uzplaukumu.

Primitīva taupība ved uz nabadzību un noteikti nerada iespējas nākotnē atdot parādus. Un kur nu vēl runāt par iespēju kļūt bagātai valstij!

IKP, kuru, kā zināms, var veidot arī nekustamā īpašuma burbulis, nevar būt par vienīgo kritēriju aprēķināšanas metodikai. Izvērtēšanai jānotiek daudz padziļinātāk, ņemot vērā visus makroekonomiskos rādītājus, to skaitā importa un eksporta bilanci, vērtībradošo industriju īpatsvaru, IKP, nodarbinātības līmeni un citus. To var nodrošināt kvalitatīva Fiskālās disciplīnas padome un šī likuma un budžeta saskaņošana ar tautsaimniecības attīstības plānu.

Nacionālā apvienība atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr vajadzīgs pietiekoši ilgs laiks, lai izdiskutētu un kopā ar speciālistiem būtiski uzlabotu šo likumprojektu.

Mums ir jāpanāk, ka likums nodrošina kompleksu, ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un līdz ar to arī sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas un kungi! Manuprāt, vispārsteidzošākais likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” skatīšanā ir tas, ka tagad tas ir ierindots starp pārējiem likumprojektiem. Vēl vairāk! Tas iekļauts darba kārtības otrajā pusē, lai gan tam vajadzētu veltīt atsevišķu parlamenta sēdi, jo šis likums ir sagatavots, lai kļūtu par Latvijas turpmākās attīstības mugurkaulu, attīstības noteicošo faktoru.

Tas nenozīmē, ka tas būs izaugsmi veicinošs faktors, ja mēs pildīsim tieši šo likumu šajā redakcijā, bet likums, kas noteikti attīstību bremzēs un nolems to būt reaktīvai, ārējai ekonomiskajai konjunktūrai pakļautai.

Bet nu tomēr es gribētu vēlreiz jums pateikt, ka starp visiem likumiem šis likums ir viens no izciliem tai nozīmē, ka mēs visi izbaudīsim šā likuma rīcību, darbību un rezultātus jau tuvākajā nākotnē, ja tas būs pieņemts šajā redakcijā.

Likuma anotācijā rakstīts, ka likums nepieciešams tādēļ, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde. Un, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un samazinātu valsts ievainojamību nākamo iespējamo globālo ekonomisko un finanšu krīžu gadījumos, ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru fiskālo disciplīnu ilgtermiņā.

Tātad līdzšinējo valdību ekspansīvās fiskālās politikas rezultātā mums bija pieļauta ekonomikas pārkaršana, „burbulis” un visas tās neveiksmes, kurām mēs tagad esam liecinieki. Bet šis galvenais apsvērums, kas šeit anotācijā ir par šo likumu, ir aplams, tas neatbilst lietu patiesajam stāvoklim. Nebija ekspansīva valdības fiskālā politika, nebija izšķērdīga politika. Vēl bija otrādi! Pirmsburbuļa laikos valdība veica visai pareizu, šā likuma nozīmē, politiku.

Un es gribētu jums... atļaušos vienkārši citēt konkrētus ciparus, lai jūs to labi saprastu.

Tātad valsts konsolidētā budžeta finansiālā bilance, atbilstoši Valsts kases valsts parāda vadības gada pārskatiem, bija visai pārliecinoša, ka 1.gadā budžeta deficīts bija mīnus 2 procenti, 2.gadā - mīnus 2,3 procenti, 3. - mīnus 1,6 procenti, 4.gadā - mīnus 1,1 procents. Pēc tam 6.gadā - mīnus 0,5 procenti. Vēl vairāk! 7.gadā bija pārpalikums 0,8 procenti. Un pēc tam, kad jau burbulis ir pārplīsis un sākusies vienlaikus arī pasaules krīze, kad valdība jau ir aizņēmusies naudu, budžets mums palielinājās līdz mīnus 6,6 procentiem 9.gadā. Tas viss tikai liecina, ka iemesls, kas ir norādīts anotācijā par šā likuma pieņemšanu, nekā nav pamatots.

Bet kas bija par iemeslu tai pārkaršanai... tam procesam, ekonomikas pārkaršanas procesam? Tam bija pavisam cits iemesls, un tā bija monetārā politika. Kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, mēs patiesībā esam atteikušies no neatkarīgas monetārās politikas, atstājot tikai vienu parametru, vienu rīku, proti, mēģinām ietekmēt ekonomiku ar nacionālās valūtas kursu. Bet arī šis kurss, šis līdzeklis mums bija piebremzēts ar to, ka mēs esam piesaistījuši nacionālās valūtas kursu strikti pie eiro. Līdz ar to... līdz ar to mūsu valsts kļuvusi atklāta ārvalstu kapitālam, kurš var viegli ienākt valstī un tikpat viegli aiziet no tās ekonomiskās krīzes laikā. Un tieši privātā kapitāla aiziešana izraisīja to krīzi, kuru mēs tagad esam pārdzīvojuši - visa mūsu tauta, nācija - un vēl ilgi pārdzīvosim. Par to nav ne vārda!

Un, ja šis likums būs pieņemts, viss var atkārtoties. Likums nekādā gadījumā neietekmēs tos iemeslus, kuri izraisīja ekonomisko krīzi mūsu valstī.

Vēl saka, ka ir jāpārvalda ekonomika, tad atkal taisās... ka jāsaimnieko kā labiem saimniekiem, proti, ka jābūt taupīgiem un vajag saimniekot bez parādiem, ka ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem. Bet es uzsveru, ka tā ir zemnieka saimniecības filozofija. Tirgus ekonomikā saimnieko pavisam savādāk, un dzīvošanai pāri līdzekļiem ir jēga tad, ja budžeta deficītu plāno, lai investētu - pāri pašreizējiem līdzekļiem investētu! - līdzekļus attīstībā, ekonomikā, nevis tēriņā. Tā ir kapitālisma ābece. Un, ja mēs atsakāmies no šīs pieejas, no šīs filozofijas, bet mēģinām vienkārši sekot tradicionālajai domāšanai, kas izveidojusies valstī pēdējo divsimt gadu laikā, mēs patiesībā atteiksimies no agresīvas politikas, kas ir nepieciešama attīstības valstī. Bet mūsu Latvija ir attīstības valsts. Mēs... ģeogrāfiski mēs esam ziemeļos, bet politiski un ekonomiski mēs esam Eiropas dienvidrietumos: nav nekādas atšķirības starp Latviju un Portugāli. Un šajā ziņā es domāju, ka šis likums tikai bremzēs mūsu attīstību.

Vēl viens apstāklis, kas ir, manuprāt, ļoti svarīgs. Šis likums ir no tiem tiesiskajiem aktiem, kuri nosaka tiesiskās normas, pamatojoties uz matemātisko formulu. Un parasti tie ir specializēti dokumenti, kurus izstrādā speciālisti, un to verifikācijā ir arī nepieciešamas speciālas zināšanas. Kaut gan anotācijā ir norādīts, ka precizētais likums ir saskaņots ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī Latvijas Bankas ekspertiem, tomēr es uzskatu, ka bija nepieciešams gūt analītisku slēdzienu no speciālistiem ekonometrijas jomā tieši mūsu Latvijas Universitātē. Es neredzēju presē nevienu uzvārdu, nevienu pozīciju, nevienu nopietnu rakstu, kas pamatotu šo formulu, paskaidrotu detaļas. Un, kaut gan speciālists no Finanšu ministrijas mums prezentēja komisijas sēdē ļoti izsvērtu paziņojumu, kam es uzticos, manuprāt, tas tomēr nepārliecināja pilnīgi, jo palika daudz jautājumu, kuri nevar tikt izskatīti ļoti ātri. Proti, formulā nav ne vārda par to, kas ir iekšējais kopprodukts plašā nozīmē, par to ilgtspēju. Formulā nav atspoguļoti IKP izcelsmes avoti. Avots var būt nekustamā īpašuma burbulis un tātad privātā sektora parādi. Avots var būt arī augsto tehnoloģiju rūpniecības uzplaukums. Nav skaidrs, vai šī formula novērstu nākamos treknos gadus, vai šī formula novērstu masu bezdarbu Latvijā, vai šī formula vadītu politiķus novirzīt līdzekļus attīstībai. Nav skaidrs, vai šī formula rēķina strukturālo deficītu atbilstoši Eiropas Padomes lēmumam, kas bija pieņemts iepriekšējā gada 9.decembrī. Uz šiem svarīgajiem ekonomikas jautājumiem formula nedod atbildes, un līdz ar to es uzskatu, ka tomēr šis likums ir noteikti pārskatāms. Tas nav labojams. Ja mēs izņemam šo formulu ārā no likuma, tas jau būs pavisam cits dokuments. Tieši tāpēc, manuprāt, šis likumprojekts ir tāds dokuments, kurš nevar tikt pieņemts Saeimā ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā, bet jāizstrādā pavisam cits likums.

Kā es jau teicu, Eiropas Padome savā sanāksmē panāca vienošanos, ka strukturālais budžeta deficīts, respektīvi, tas budžeta deficīts, kas pārsniedz normālu ciklisku deficītu, nedrīkst būt lielāks par 0,5 procentiem no IKP.

Šajā ziņā šis dokuments ir novecojis. Un, lai pie mums tas pēc tam neatgrieztos atpakaļ pēc gara ceļa pa komisijām, pa iestādēm, pa universitātēm, tas jānoraida jau pašā sākumā.

Salīdzinot Latvijas ekonomiku ar normālu ekonomikas stāvokli, redzam, ka te ir par 200 tūkstošiem darba vietu mazāk, imports pārsniedz eksportu, rūpniecības daļa IKP ir pārāk zema, ekonomikā ir strukturālas problēmas. Šādos apstākļos valdības investīcijas, kas ir vērstas uz nodarbinātības atjaunošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ir ne vien pieļaujamas, bet arī nepieciešamas, jo tās nodrošina ekonomikas izaugsmi, kas drīz vien ienes papildu ieņēmumus no nodokļiem, kuri padara budžetu ilgtspējīgu. Šādos apstākļos valdība drīkst veidot budžeta deficītu gan cikliskās lejupslīdes novēršanai, gan vēl papildus tam 0,5 procentus no IKP novirzīt strukturālu uzlabojumu veikšanai. Latvijai šobrīd būtu jāveido budžets ar lielāku deficītu, lai deficīta apmērs būtu vienāds ar valsts investīcijām attīstībā, tā, kā to dara Vācijā. Bet, ja mēs pieņemsim šo dokumentu, tas nebūs iespējams.

Bez tam, ja mēs nevaram to arī paveikt, jo mēs vēlamies pievienoties eirozonai un tāpēc budžeta deficītam ir jābūt ļoti zemam neatkarīgi no ekonomikas vajadzībām, mūsu tieksme patērēt importa preces vēl arvien ir lielāka par spēju pašiem ražot, tāpēc no budžeta papildus tērētā nauda var aizplūst prom no Latvijas.

Šis likums šīs problēmas nerisina nemaz. Un līdz ar to tas ir lieks dokuments, kas tikai atņem laiku. Es nedomāju, ka nopietnas izmaiņas tajā formulā - koeficientu maiņa - varēs kaut ko tur labot. Es domāju, ka tā ir kļūda, kas ir labojama pašā sākumā, un to var labot, tikai šo likumu noraidot.

Es aicinu neatbalstīt šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Šodien mēs lemjam par šo ilgi gaidīto likumprojektu. (No zāles dep. S.Mirskis: „Nu gan ilgi gaidīja!”) Un es to gribētu nosaukt tā, ka tas ir pirmais reālais solis stabilitātes virzienā. Un, redzot to, kāda veida muļķības faktiski iepriekšējo gadu laikā Latvija iemanījās ekonomikas un finanšu sektorā sataisīt, šis, es domāju, ir viens no reālajiem veidiem, kādā veidā ilgtermiņā Latvijas iedzīvotājiem iedvest drošības sajūtu.

Iepriekšējo gadu valdības neveica uzkrājumus tajā brīdī, kad to varēja darīt. Tas ir grūti izdarāms. Tīri cilvēciski es saprotu viņus, jo arī man gribas tērēt visu naudu tad, kad man tā ir. Un ir diezgan grūti to atlikt nākotnei, un tā diemžēl cilvēks, nu, teiksim, kapitālisma laikmetā, uzvedas.

Mēs diezgan neapdomīgi palielinājām savu ārvalstu... teiksim tā... parāda līmeni, aizņēmāmies, un šodien īstenībā, caurskatot budžetu pagājušā gada beigās, es redzu to, ka faktiski, ja mums Eiropas struktūrfondu nebūtu, tad Latvijas ekonomikai būtu ļoti, ļoti, ļoti lielas problēmas, ja šī ienākošā nauda neeksistētu.

Tāpēc, kolēģi, runājot par to, ka ir nepieciešama strauja izaugsme... Ko tad tā straujā izaugsme nozīmē? Ja kāds atnāk pie manis un saka: „Es ieguldīšu pie tevis naudu, cik daudz procentu tu man vari apsolīt?” Viens apsola divus procentus, viens apsola piecus... viens apsola 30, viens apsola 60. Izaugsme nozīmē to... strauja izaugsme nozīmē to, ka tas ir liels risks. Liels risks, ka šī izaugsme var arī nenotikt. Tādā veidā mēs īstenībā uzņemamies arī... nu, teiksim, sekojot tikai izaugsmei, mēs uzņemamies risku, ka mēs varam īstenībā nevis piedzīvot izaugsmi, bet pēc kāda laika ļoti smagu slīdēšanu atpakaļ.

Tāpēc Zatlera Reformu partijas vārdā mēs aicinām atbalstīt šo likumprojektu, virzīt to tālāk, pilnveidot, iesniegt tos grozījumus, kas liekas samērojami, nepieciešami Latvijas situācijai, un mēs esam kopumā „par” virzīšanu tālāk.

Ko es vēl gribu piebilst? Šeit, skatoties īpaši uz VIENOTĪBAS deputātiem, kas tautsaimniecību un demogrāfiju salika kopā... Ir tā, ka ilgstoša konsolidācija jeb ilgstoša... nu, teiksim tā, kas mums sanāca iepriekšējā ekonomiskajā ciklā, iedzīvotājiem nedod tādu kā stabilitāti... Viņiem liekas, ka citur ir labāk. Tā rezultātā... nu mūsu pašu veidotās politikas rezultātā cilvēki meklē vietas, kur, teiksim, dzīvot ir vieglāk. Redziet, ir tā, ka viena lieta, kas šeit bišķi... kas nav skarta, - tie ir demogrāfiskie procesi jeb demogrāfija. Demogrāfijas jautājumi ir faktiski cilvēku pārvietošanās, dzīves paradumi, viņu vēlmes, un tieši tam būtu jābūt pamatā tautsaimniecības attīstībai, nevis otrādi.

Un es saprotu, ka to mēs iekļausim Nacionālajā attīstības plānā, īpašu uzsvaru liekot uz tā. Jo ar šo mēs viņu vēlmes apmierināt nevarēsim.

Nu tā. Tas man būtu īsumā viss. Es aicinu atbalstīt, iet tālāk, diskutēt, jo kopumā mums samērojama stabilitāte ir vajadzīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Godātie kolēģi! Es arī aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu. Es negribu iet tādās smalkās lietās ļoti detalizēti, bet... Mēs ļoti labi zinām, ko mēs esam pārdzīvojuši pēdējos gadus, mēs ļoti labi zinām, ko ir pārdzīvojusi vai izdzīvojusi Igaunija, kur jau daļēji šāds plāns ir pieņemts. Igaunija arī grūtos laikos varēja mums aizdot naudu, mēs nevarējām nevienam aizdot naudu.

Es piekrītu, ka tur ir daudzas lietas, kas ir jāmaina, jāpārdomā, lai mēs no viena grāvja neieskrienam otrā, ka mēs teiksim: „Pedāli līdz grīdai!” -, un tas pedālis pavisam nost... Un esam pārāk taupīgi, un tas nu arī nebūtu labs risinājums.

Tā ka, es domāju, darbs ir jāsāk.

Un mani bišķi pārsteidza Igora Pimenova teiktais. Es viņu, viņa domas ļoti augsti respektēju, bet, man liekas, tur par daudz saskata sīkumus, un tad pazūd tas plašākais skats. Un, ja kaut ko kritizē, ka tas nav vajadzīgs, tad... Mēs jau zinām, ka kaut kas ir vajadzīgs, būtu kaut kas jāliek vietā. Un vienkārši ir pienācis pats pēdējais laiks, lai mēs šo lietu darītu. Saprotams, tas viss būs jāsaskaņo ar Eiropas līgumu, mēs nevarēsim, saprotams, iet paši savu ceļu, tas ir jādara kopīgi.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! VIENOTĪBAS frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu un centīšos arī paskaidrot, kādēļ.

Mēs visi lasām šobrīd uz tablo, ka tas ir Fiskālās disciplīnas likums, taču es ņemšos apgalvot, ka tas ir Latvijas nākotnes neatkarības likums. Jo jūs taču visi man piekritīsiet, ka, piemēram, šobrīd Itālijai, kurai vairāk nekā 100 procenti no kopprodukta ir parāds bankām vai citām finanšu iestādēm, - ka Itālijai ar neatkarību ne tuvu viss nav kārtībā. Tieši tas pats arī Grieķijai. Kāda tur vairs neatkarīga valsts, ja vairāk, nekā ir viņu kopprodukts, viņi ir aizņēmušies un turpinās aizņemties!

Latvijai, noslēdzot pagājušo finanšu gadu, apmēram 40 procenti (precīzu skaitli nenosaukšu) ir ārējais parāds. Tas ir daudz. Tas nav kritiski daudz, bet tas ir daudz. Vairāk būt nedrīkstētu. Manuprāt, tā ir pilnīgi normāla saimnieka prakse: kad ir labi gadi, kad ekonomika aug (mūsu gadījumā) vai kad labam saimniekam savā saimniecībā ir labs bizness, tajos gados lieku naudu neaizņemas, tajos gados krāj un atliek nebaltām dienām, un tanī brīdī, kad ekonomika valstī iet mazumā, tajos gados, protams, izmanto šo uzkrāto naudu, lai ekonomiku stabilizētu.

Uzskatu, ka šī ir pilnīgi pareiza un normāla saimniekošanas prakse.

Kolēģi mums te apgalvo, ka varbūt vajadzētu katru gadu papildus aizņemties un ieguldīt kaut kādās konkrētās biznesa nozarēs. Nē, tas nav pareizi. Tas nav pareizi! Nevajag pārkarsēt ekonomiku, it īpaši tajos gados, kad ar ekonomiku jau tā viss ir kārtībā, vēl papildus aizņemoties un kaut kā īpaši uzkarsējot ekonomiku kaut kādās šaurās nozarēs. Ja mēs redzam, ka mums ir viss kārtībā ar ekonomiku, tad drīzāk vajag nevis... uzkrāt, nevis naudu aizņemties vai aizdot kādam, bet tādā gadījumā varbūt varam samazināt vienkārši nodokļus, lai visiem, nevis šaurai kādai vienai nozarei ir īpaši labi apstākļi.

Tāpēc, ņemot vērā visus šos apstākļus, aicinu, kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt. Aicinu arī, starp citu, nākotnē ļoti nopietni izturēties pret piedāvājumu šo normu, šīs pamatlietas... šīs normas pamatlietas nostiprināt arī Satversmē, jo Satversmes grozījumi par šīm lietām būtu kā dubultdrošinātājs, kā dubult... kā dubultnozīmes varbūt apliecinājums, jo laba saimnieka prakse politikā... politiķiem, veidojot mūsu ekonomiku, ir ārkārtīgi nepieciešama un būtiska, lai šī valsts varētu attīstīties stabili ilgtermiņā.

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Fiskālā disciplīna nevar būt akli taupoša, Zaķa kungs! Tai reizē gan jāpanāk taupība, gan jānodrošina attīstība un bagātības pieaugums. Tie nav mani vārdi, es citēju ekspertu, uz kuru visi droši vien paļaujas... mūsu ekonomiskā sabiedrība un kaut kā arī ekspertu sabiedrība... Es citēju Jāni Ošleju. Šie vārdi ir kā izcirsti akmenī. Es domāju, ka tā ir kaila patiesība: ja mēs tikai taupīsim, mēs nekad - nekad! - nebūsim bagāti.

Fiskālās disciplīnas likums neregulē taupību privātajā sektorā, tas regulē valdības politikas sektorā ekonomiku, un tikai. Bet tomēr mūsu valsts aizņēmās naudu no Skandināvijas pirmskrīzes laikā, bet tagad aizdod patiesībā tām pašām bankām. Vācija aizdeva naudu Spānijai, Spānija aizņēmās to naudu no Vācijas, un tieši tāpēc, ka nauda bija aizplūdusi no Spānijas projām, Spānijai tagad ir dziļa krīze. Šis likums - vēlreiz saku! - neregulē nemaz privātā sektora ekonomiku. Tas regulē tikai to ekonomiku, kas ir pakļauta valsts rīkiem, valsts līdzekļiem, valsts ietekmei. Un galvenais, kas varētu tiešām nodrošināt mūsu valsts neatkarību, ir monetārā politika, kas ir tieši saistīta ar mūsu „cieto” latu (pēdiņās „cieto” latu) un saistīta ar mūsu vēlmi iekļauties eirozonā. Es nemaz tagad neapšaubu šo kursu, jo galu galā tā tiešām ir mūsu nākotne. Bet šis likums mūs tikai gremdēs ekonomiskajā verdzībā.

Vēlreiz... Atcerēsimies vēl vienu lietu - to, ka Eiropas Savienības bagātākās valstis tomēr ir eksporta valstis, to interesēs ir nodrošināt, lai noieta tirgus, kas ir galvenokārt Eiropas dienvidos, bet tagad arī Centrālajā Eiropā, saglabātos tieši kā noieta tirgus. To interesēs nav veicināt rūpniecības, ražošanas attīstību šeit. Tas nenozīmē, ka tās ir egoistes, - tās vienkārši spēlē pēc tiem noteikumiem, kuri ir visās brīvā tirgus valstīs. Un līdz ar to mums ir jāseko savām interesēm. Un mūsu interesēs tomēr ir mēģināt būt ekonomiski neatkarīgiem, nevis akli sekot tām normām, ko izstrādā Eiropas Savienība. Es vēlreiz saku: tas nenozīmē, ka vienkārši vajag atteikties - projām, un viss! Es nekādā gadījumā neesmu eiroskeptiķis, jo Eiropa tomēr ir mūsu nākotne, tas ir mūsu ceļš, kuru mēs esam izvēlējušies pirms dažiem gadiem, un neviens pirms tam... Saeima to neapšauba.

Bet ko es gribētu pateikt? Katrā konkrētajā gadījumā ir jāpieņem lēmums ar savu galvu. Un līdz ar to, pieņemot arī šo likumu, sekojot Eiropas politikai, tomēr jādomā par to, kādas būs sekas pēc tam, kad šis likums vismaz būs apliecinājis savu neveiksmi mazliet vēlāk. Es nedomāju, ka tomēr, runājot par taupību, nav... ka var atļauties aizmirst to, ka ir nepieciešams ar valsts līdzekļiem stimulēt ekonomikas attīstību. Šis likums ekonomikas attīstību bremzē, nevis veicina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz diviem momentiem.

Pirmais moments, ka Fiskālās disciplīnas likums... tas ir interesants likums, bet tā ir tikai shēma, kā plānot budžetu. Tur ir daži jauni momenti, bet tie nedod atbildi uz galveno jautājumu.

Zaķa kungs jau ir pieminējis skaitļus, attiecību starp ārējo parādu un IKP, kas šodien ir 47 procenti. Es neesmu Kalvīša valdības fans, bet... Kalvīša valdības laikā tā attiecība bija zem 10 procentiem. Tāpēc, ja mēs gribam taupīgi strādāt un rīkoties, vajadzētu vienkārši ar likumu noteikt ārējā parāda robežu jeb limitu, tā, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, un pateikt, ka virs tā - ni, ni.

Otrs moments. Likumprojekta anotācijas sadaļā „Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību” ir rakstīts: „Likumprojekts šo jomu neskar.” Man liekas, ka tas ir ļoti neprecīzi, nepareizi, nekorekti un, es teiktu, amorāli. Jo mēs runājam par budžetu. Budžets skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju, jebkuru nodokļu maksātāju. Jo budžets galu galā ir nodokļu iekasēšanas un izlietošanas pamatprincipi. Tāpēc tas, ko teica Pimenova kungs, - ka šeit vietējie eksperti, nevalstiskās organizācijas, sabiedrības pārstāvniecība netika... Ja to viedokļi netika ņemti vērā, izstrādājot šo likumprojektu, tad tā ir ļoti vāja puse šim likumprojektam, kura obligāti būtu jānovērš.

Man šķiet, ka nevajag idealizēt šo likumu, ka tas būtu līdzeklis pret visām kaitēm, visām sāpēm jeb līdzeklis, kā risināt visas problēmas. Tas ir tikai, piedodiet man, tāds, es teiktu, utopisks instruments, ko var izmantot, var neizmantot, bet saprātīgas pārvaldes principi jau arī pie esošās likumdošanas varētu mierīgi atbrīvot mūs no tām problēmām, ko mēs esam saražojuši paši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu to, ko kolēģi jau teica. Jo patiešām likumprojekta anotācija vienkārši balstās uz - nu, teiksim tā - nepatiesiem apgalvojumiem. Skaitļi nemaz neliecina par tiem secinājumiem, kas tur ir izdarīti.

Bet es gribētu runāt par ko citu.

Jums ļoti patīk runāt par demokrātiju. Partiju sacensība, brīvas vēlēšanas - tas ir demokrātijas pamats. Un ir likumdošana, un ir politika. Pirms vēlēšanām partijas sacenšas, konkurē, piedāvā vēlētājiem savas vīzijas un savas stratēģijas. Labējās partijas iestājas par strikti liberālu tirgus politiku, par sociālās sfēras samazināšanu, par taupības pasākumiem, aizstāv monetārisma idejas. Sociāldemokrātiskās, kreisās partijas iestājas drīzāk par sociāldemokrātisku politiku, par stingrāku sociālo aizsardzību, vairāk balstās uz keinsisma idejas, un tas ir politikā jautājums.

Jā, jums izdevās izveidot koalīciju. Jūs tagad īstenojat savu politiku. Tad dariet to! Ko jūs gribat panākt ar šo likumu un ar Satversmes grozījumiem? Jūs gribat šo jūsu partijas politiku nostiprināt likumdošanas un pat konstitucionālajā līmenī. Bet, piedodiet, manā skatījumā, tas ir acīm redzami pretrunā ar demokrātijas idejām. Jūs gribat atņemt tautai iespēju izvērtēt jūsu politiku un izteikt savu viedokli par jūsu īstenoto stratēģiju nākamajās vēlēšanās. Jūs gribat, lai arī tās valdības, kas nāks jūsu valdības vietā, rīkotos tāpat, kā rīkojaties šobrīd jūs. Manā skatījumā, tas būtiski iedragā demokrātijas būtību. Šobrīd jums ir visas iespējas parādīt, ka tieši tā politika, par ko jūs tagad iestājaties, ir laba politika. Ja cilvēki to redzēs, ja jūs pārliecināsiet cilvēkus, ja dzīve kļūs labāka, tad jums būs iespēja arī tā turpināt. Bet dariet to godīgi! Jo kārtējo reizi jūs gribat, izmantojot to, ka jums šobrīd ir nepieciešamais skaitliskais pārsvars, jūsu politiskās pārliecības, politiskos viedokļus nostiprināt likuma līmenī. Tas nav godīgi. Tas nav demokrātiski. Un tāpēc es noteikti nevaru atbalstīt šo piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Zaķim, otro reizi.

 

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Kolēģi, atbildēšu uz dažiem apgalvojumiem, kas izskanēja iepriekšējās runās; respektīvi, Dolgopolova kungs teica, ka likums varbūt ir stiprs vai nav stiprs, ka to varēs izmantot, bet varēs arī neizmantot. Dolgopolova kungs, jūs taču ļoti labi saprotat, ka mūsu juridiskās kārtības paradigma nozīmē to, ka privātpersonas... (No zāles dep. J.Urbanoviča un dep. A.Elksniņa starpsaucieni: „Kāpēc sarunājies ar zāli? Nedrīkst!”) tātad privāto tiesību subjekti dara to, kas likumā nav aizliegts. Savukārt publisko tiesību subjekti dara to, kas likumā ir atļauts. Tikai to, kas likumā ir atļauts, kas ir noteikts likumā! Ja mēs šādu likumu pieņemam, tad tādā gadījumā ierēdniecībai nepārprotami un ļoti skaidri ir pateikts, ka turpmāk budžets ir jāplāno tā, kā likumā ir noteikts. Nu nebūs tā, ka var izmantot un var arī neizmantot!

Otra lieta, ko mums Pimenova kungs no tribīnes vēstīja par kaut kādu mistisku ekonomisko verdzību, kura mums ir garantēta tad, ja šis likums tiks pieņemts. (Troksnis. Starpsaucieni.) Es atvainojos, bet tas, manuprāt, ir nu ārkārtīgi nepareizs apgalvojums, jo, raugi, ekonomiskā verdzība, manuprāt, iestājas tad, kad valsts vai arī varbūt privātpersona, vai uzņēmējs bezgalīgi daudz aizņemas. Šis likums jau tieši ir tēmēts uz to, lai nākotnē to resursu netiek valstī aizņemts bezgalīgi daudz. Šis likums ir tēmēts tieši uz to, lai mēs rīkojamies saimnieciski, prātīgi, lai nākotnē mums nepieaug ārējie parādi, lai nākotnē mēs esam tieši neatkarīgi.

Tā ka, Pimenova kungs, jūs apgalvojāt tieši pretējo!

Es aicinu, kolēģi, šo likumprojektu atbalstīt. Protams, detaļās, iespējams, tur vēl ir arī uzlabojamas lietas, bet atbalstīsim un virzīsimies tālāk. Šāds likums Latvijai tik tiešām ir nepieciešams, jo, mainoties dažādiem politiskajiem spēkiem, pie varas var nākt arī cilvēki, kuri politikā varbūt nav pārāk pieredzējuši, un, nedod Dievs, ja viņi sāk realizēt tās lietas, ko mēs jau pirms dažiem gadiem te pieredzējām attiecībā uz „gāzi grīdā” un tamlīdzīgi. Mums ir jābūt pietiekoši viediem, lai šo mantojumu izveidotu tādu, ka valsts attīstās stabili un arī ilgtermiņā stabili.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam, otro reizi.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēde! Godātie kolēģi! Saprotams, ka, ja mēs uzsvērsim tikai taupīgumu, tad jau nekāda attīstība nevar būt. Bet še jau nav runa tikai par taupīgumu, te ir runa par taupīgumu tajā brīdī, kad mums iet labi, kā Dzintars Zaķis jau minēja.

Šis likumprojekts faktiski ir likumprojekts par atbildīgu tautsaimniecību, bet (No zāles dep. I.Zariņš: „Bezatbildīgu saimniekošanu!”), ja opozīcija negrib atbildīgu tautsaimniecību, nu, tad tā ir viņas lielā problēma.

Cileviča kungs mazliet pārprata, jo te jau nekāda runa nav par kreiso vai par labējo politiku. Te ir runa par atbildīgu plānošanu, atbildīgu finanšu plānošanu un tautsaimniecības attīstību. Te nekādā gadījumā nevar piesaukt ne kreiso, ne labējo. Ja mēs aizejam no šīs atbildības, tad mēs faktiski iesim uz anarhiju, un tas ir vēl viens tāds... vēl viena parādība, kurā mēs nonākam, kad paši nevaram noteikt savu nākotni, jo anarhija nav tāda, kur mēs varam paši kaut ko lemt un darīt.

Tā ka es vēlreiz lūdzu: atbalstiet šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, otro reizi.

S.Dolgopolovs (SC).

Es ļoti labi saprotu, ka, izrādās, visas valdības, kas bija līdz šim, tajā skaitā arī Dombrovska iepriekšējās valdības, bija bezatbildīgas.

Bet, runājot par Zaķa kunga teikto, pirmkārt, es domāju tā, ka droši vien viņš neieklausījās tajā, ko es teicu, jo viņš runāja pa telefonu tajā brīdī. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsauciens: „Viss tiek ierakstīts un protokolēts!”) Bet es gribētu teikt, ka es to skaidri un gaiši pateicu: taupības režīms ir ārējā parāda robeža, limits! To es arī teicu. Nevis Fiskālās disciplīnas likums.

Otrs. Jūs runājāt par to, ka tas attiecas tikai uz valsts un pašvaldību iestādēm. Valsts un pašvaldību iestādes darbojas nevis savu interešu dēļ, bet nodokļu maksātāju un iedzīvotāju interesēm kalpo. Līdz ar to šī interese par to, kā tā kalpošana notiek, cik tā ir taupīga, efektīva, elastīga, racionāla, - tas ir visas sabiedrības jautājums un interešu priekšmets. Tāpēc tas, ko es teicu, ka vajadzēja iesaistīt sabiedrību šā likuma apspriešanā, man liekas, ka tā ir acīm redzama norma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (ZRP).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Vērtējot šo likumprojektu, es gribētu paskatīties uz trim jautājumiem. Vai un kāpēc šāds likumprojekts mums ir šobrīd vajadzīgs? Kāpēc tieši tagad mums tas būtu vajadzīgs? Un vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija?

Atbildot uz jautājumu, vai un kāpēc, man tas redzējums ir tāds: šāds likumprojekts ir absolūti nepieciešams, jo šādu fiskālās disciplīnas principu pieņemšana un īstenošana valsts budžeta politikā mūs nodrošinās pret pārmērīgu, atļaujiet man teikt, „gāzēšanu” turpmāk. Tas liks mums, no vienas puses, veidot uzkrājumus un, no otras puses, neļaus brīdī, kad ir beigusies starptautiskā aizdevumu programma, vieglprātīgi lūkoties uz visu un maksimāli tērēt. Ir vajadzīgs arī mums pašiem kāds palīgs, dažreiz ārpus asām politiskām diskusijām, kas liek mums vēl un vēlreiz būt saprātīgiem un visu neiztērēt tajā dienā, kad tas ienāk Valsts kasē. Ja mēs šādi būtu rīkojušies arī līdz šim, straujākajā izaugsmes posmā, laika periodā no 2004. līdz 2008.gadam, mums būtu bijuši savi uzkrājumi, ko mēs būtu varējuši izmantot tad, kad 2008.gada beigās un 2009.gadā mēs iegājām ļoti lielā krīzē.

Salīdzinājumam. Igaunijā pa šo periodu bija uzkrāti aptuveni 10 procenti no iekšzemes kopprodukta, un līdz ar to viņi varēja ne tikai neaizņemties, bet arī piedāvāt un aizdot vēl mums. Viņi nebija tik lielā krīzē, un šobrīd mūsu ekonomikās ir ļoti lielas atšķirības, un nav jau runa tikai par cipariem, par iekšzemes kopproduktu, bet gan par to situāciju, kādā ir sabiedrība. Un ļoti būtiskas atšķirības starp Latviju un Igauniju ir arī kādā citā mērījumā, kurš mēra sabiedrības nevienlīdzību, kas Latvijā ir daudz lielāka, bet Igaunijā - vienmērīgāka.

2004.-2008.gada periods. Šajos piecos gados starpība starp tā dēvēto reālo iekšzemes kopproduktu un potenciālo iekšzemes kopproduktu ir vairāk nekā 3 miljardi latu jeb 3,2 miljardi latu. Tā ir tā summa, no kuras daļu būtu bijis jāatlicina Valsts kasē atbilstoši tai daļai, ko mēs vairāk tērējām, bet tas netika izdarīts. Mums nebija nekādu uzkrājumu, un - pat vēl vairāk! - mēs tērējām pāri budžeta iespējām.

Līdz ar to ir absolūti nepieciešams turpmāk būtībā jau atgriezties tikai pie mūsu tēvutēvu senās gudrības: labos laikos uzkrāj un atliec nebaltām dienām. Jo neapšaubāmi tās ik pa brīdim pienāk, un tad ir nepieciešams, lai ir saprātīgs veids, kā iziet no problēmām, lai ir pašiem sava krājkasīte, no kuras paņemt, lai nav nepieciešamības iet cauri tik smagam posmam, kādi ir bijuši iepriekšējie divi gadi.

Bet tad ir jautājums - kādēļ mums tieši tagad vajadzētu pieņemt šo likumprojektu?

Un te ir divi argumenti. Viens ir manis jau minētais - nodrošināties pret strauju tērēšanu un to likumu pieņemt tagad, pirms esam jau atkal „sagāzējuši”, iztērējuši un iegājuši lielos budžeta deficītos, nepamanot tos.

Otrs. Ir ļoti labi, ka mums jau šobrīd ir pārdomāts, izsvērts un jau Saeimā apspriešanai nodots Fiskālās disciplīnas likuma projekts. Mums ir savs viedoklis un savs redzējums, kā mēs šos principus varam mūsu valstī īstenot. Un šobrīd Eiropas Savienībā sāks diskusiju par šādu kopīgu principu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Tiek aicinātas visas valstis šos principus pārņemt. Mēs vairs nevis sekojam, kā viens otrs mēdz norādīt, Eiropas dienaskārtībai, bet mums ir iespēja būt tai priekšā ar to, ka mums jau ir šāds likumprojekts. Mēs varam saprast daudz vieglāk un ātrāk, kāds ir tas regulējums un kādi ir tie principi, kuri mums ir pieņemami un kurus mēs vēlamies savā valstī ieviest, un atbilstoši tiem arī iesniegt savus priekšlikumus jau Eiropas Savienības līgumam. Respektīvi, mēs tieši savu viedokli varam piedāvāt arī citām valstīm, jo ne visām jau ir šāds fiskālās disciplīnas likumprojekts.

Un līdz ar to mums ir būtiskas priekšrocības šobrīd šajā sarunu procesā, un tā ir mūsu stiprā puse, kas mums ir vēl vairāk jānostiprina. Un, protams, ka šāda izvēle ir mūsu interesēs.

Un noslēdzošais jautājums: vai mums jau šobrīd ir pieejama ideāla likumprojekta redakcija? Un te es gribētu teikt, ka ir labi izstrādātas lietas par fiskālās disciplīnas principu, bet ir jāapsver, vai tas ir pietiekami. Un tas, kas ir secināts plašā analīzē... analizējot situāciju, kāda izveidojās nesenās valdības lielās parādu eksplozijas rezultātā, tika secināts, ka ne vienmēr valstīs pietiek vienkārši ar efektīvu un labu fiskālās disciplīnas likumu, jo nereti, piemēram, Grieķijas gadījumā, tas likums līdz galam netiek ievērots un tiek tērēts aizvien vairāk un vairāk. Vai atkal nereti budžeta deficīta apjoms tiek pietuvināts šīm maksimālajām normām, kā tas ir bijis, piemēram, Portugālē, arī pat Francijā, un, visticamāk, tā bija arī šeit, Latvijā, kad mēs maksimāli to darījām. Savukārt trešo valstu gadījumos mēdz valdīt arī pārāk liels optimisms par ekonomiskās izaugsmes ilgtspēju un šīs prognozes tiek dzītas aizvien uz augšu, līdzīgi kā arī mēs rīkojāmies. Un tādēļ šobrīd ir problēmas, piemēram, Īrijā un Spānijā, un daļēji arī Apvienotajā Karalistē.

Un šīs problēmas ir novedušas pie meklējumiem, kā vēl vairāk nodrošināties pret politiķu vēlmi dažreiz pieņemt labus, bet neilgtspējīgus lēmumus. Un tādēļ labs risinājums jau ir atrasts, un tas ir tas, ko arī Zatlera Reformu partijas frakcija piedāvās, - likumprojektu papildināt ar nodomu izveidot Fiskālās disciplīnas padomi. Nav brīnums, ka šobrīd jau aptuveni 11 veiksmīgākajām pasaules valstīm šādas Fiskālās disciplīnas padomes jau ir. Un, kā redzams, piemēram, tieši Vācijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir vismazākās problēmas šobrīd ar to budžetiem.

Šāda neatkarīga Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums būtu nodarboties ar fiskālās politikas neatkarīgu analīzi, novērtēšanu un saprātīgu prognozēšanu, vēl vairāk nostiprinās šo principu un ļaus mums būt drošiem, ka mēs ne tikai ievērojam principu, bet arī ka mūsu prognozes ir saprātīgas un nav pārmērīgas.

Līdz ar to kopsavelkot mums šobrīd kritiski ir nepieciešams šāds likums, mums ir stratēģiski svarīgi to izstrādāt tagad un tādā veidā arī ietekmēt debates Eiropas Savienībā. Un mums ir svarīgi... to jau nākamajos lasījumos vajag papildināt ar Fiskālās disciplīnas padomes iekļaušanu šī likuma projektā.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt tā pilnveidošanu, lai mēs nonāktu pie iespējami pilnīgas redakcijas jau trešajā, noslēdzošajā, lasījumā.

Paldies liels! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Ekonomika, kā zināms, ir zinātne, un tai kā jebkurai zinātnei ir savas teorijas vai modeļi. Ko es redzu tagad?

Pašlaik Saeimā notiek strīds starp divām teorijām vai modeļiem. Bez šaubām, katrai no teorijām vai modeļiem ir savas tiesības uz pastāvēšanu, aiz katras no teorijām ir savi eksperti. Bet pēc būtības ir jāsaprot tas, ka ekonomika tomēr ir zinātne. Taču mēs tagad lemjam par to, kura no teorijām ir pareizāka. Un šeit jau īstenojas vēl kāda cita zinātne, kas saucas „politiskā ekonomika”. Es studēju savā laikā... padomju laikā Latvijas Universitātē, un tur bija mums tāda zinātne - politiskā ekonomija -, no kuras es ļoti labi sapratu, kā var izkropļot, teiksim, ekonomikas likumus, ja politiskā griba ir, piemēram, vot, tāda...

Ko es gribu pateikt? Saeimai pašlaik ir ļoti liela atbildība par to, kādu ceļu ies Latvija tālāk ekonomiskajā ziņā.

Kas ir pirmais modelis? Vai tas modelis, kas stāv aiz Fiskālās disciplīnas likuma? Pirmām kārtām tā ir globāla taupība. Vienkāršāk runājot, valsts varēs tērēt tik daudz, cik iekasēs nodokļos, vairāk vai mazāk. Bet pēc būtības, tas ir, vienkāršāk sakot, kur ir tā problēma vai tas risks? Jau bija runāts pirms tam par riskiem. Ja, piemēram, samazināsies nodokļu maksātāju loks, kas būs? Valsts saņems mazāk naudas, ko tērēt pēc tam. Jo sliktāka būs ekonomiskā situācija, jo mazāk līdzekļu būs iekasēts budžetā, ko pēc tam tālāk dalīt. Kur mēs nonāksim? Mēs nonāksim pie tā, ka mums būs jāgriež, jāgriež, atkal jāgriež. Kādai no sfērām - sociālajai sfērai, visticamāk - tiks atkal nogriezti līdzekļi, un tā tālāk. Vai tas ir tas ceļš, pa kuru ir jāiet?

Otrais modelis. Tas ir modelis, kurš balstās uz uzskata, ka, lai attīstītu ekonomiku, valstij ir jāpiedalās aktīvāk. Lai piedalītos aktīvāk, valstij ir jāparedz arī iespēja aizņemties finanšu līdzekļus, lai valsts varētu aktīvi attīstīt tās nozares, kuras tā uzskata par prioritārām.

Vai Latvija ekonomiskajā ziņā ir gatava tam, lai pieņemtu tādu Fiskālās disciplīnas likumu? Vai mums infrastruktūra ir attīstīta? Vai Latvijā ir daudz kaut kādu rūpnīcu? Vai mūsu ekonomika ir attīstīta tik tālu, ka mēs varam atļauties dzīvot kā, piemēram, Monako vai Lihtenšteinā? Manuprāt, vēl tālu līdz tam. Un, ja mēs tagad pieņemsim tādā redakcijā šo likumu, tad sanāks, ka valsts kā ekonomiskais aģents (nosacīti!) nevarēs aktīvi piedalīties ekonomiskajos procesos. Nu nevarēs! Nevarēs aizņemties finanšu līdzekļus, lai attīstītu jebko. Mēs tikai taupīsim, taupīsim un taupīsim. Protams, visiem tas vārds „taupīt” ir jau, kā saka, apnicis. Bet gribot negribot tas ir jūsu modeļa variants: mums būs jātaupa. Nebūs nekādas attīstības. Nu nebūs! Tas ir pretrunā ar visiem ekonomiskajiem likumiem. Pretrunā! Tas ir jāatzīst. Mums ir liela atbildība, pieņemot šāda veida likumu - Fiskālās disciplīnas likumu. Tas ir pēc būtības - atkal pasvītrošu! - bezdeficīta budžets. Bezdeficīta budžets nav attīstošs budžets. Tas... Pēc tam var pieņemt jebkādus NAP un tā tālāk. Nu nevarēs valsts attīstīties tādā veidā, kādu uzskatīs par nepieciešamu pati valsts vai valdība. Mums daudz kas ir vēl jāattīsta. Es uzskatu, ka infrastruktūra - tas ir vēl tāds galvenais veids, kur valstij ir jāiegulda nauda. Nevarēsim to izdarīt.

Es aicinu tomēr pārdomāt, balsojot par šo likumprojektu. Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu vismaz tādā redakcijā, kādā tas tagad ir, un tiešām būtiski un atbildīgi pārdomāt, balsojot par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Man liekas, ka gan šā likumprojekta aizstāvji, gan arī tā kritiķi balstās uz vairākiem mītiem.

Ja mēs runājam par šā likumprojekta aizstāvjiem, es domāju, ka nav tā, ka, ja Latvijas valsts būtu īstenojusi šo atbildīgo fiskālo politiku, tad krīze nebūtu bijusi. Mēs redzam, ka arī Igaunijas kopējais IKP kritums šīs krīzes laikā ir bijis viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un pasaulē. Protams, Latvijai tas tiešām ir vēl lielāks. Tātad jautājums ir par to, ka, teiksim, šī atbildīgā fiskālā politika būtu mazinājusi kaut kādā mērā krīzes smagumu. Tā varbūt ir taisnība. Tajā pašā laikā krīzes lielāko devumu sagādāja privātā patēriņa burbulis, tā radītais būvniecības burbulis, un faktiski arīdzan šis privātais patēriņš, šī būvniecība, īstenībā izkonkurēja produktīvās rūpniecības nozares, neļaujot tām attīstīties, jo tās vienkārši nevarēja dot tik ātru peļņu. Un šī vaina krīzes radīšanā īstenībā ir lielāka nekā valsts politika.

Līdzīgi tas ir arī citās valstīs. Gan Portugāle, gan Īrija īstenībā neīstenoja valstiski ļoti, teiksim, nepareizu politiku, kādu īstenoja Grieķija, bet tajā pašā laikā krīze smagi skāra arī šīs valstis, jo tur, līdzīgi kā Latvijā, bija šīs privātās kreditēšanas burbulis, un banku loma bija pietiekami liela šī burbuļa uzpūšanā. Tās ir tās lietas, par kurām mums ir jāpadomā.

Otrs mīts. Proti, ka mēs tagad varētu - un tas ir mīts, ko šeit vairāki „Saskaņas Centra” deputāti teica, - ar lielu budžeta deficītu finansēt vērienīgu attīstību. Redziet, jautājums ir par to, kas šajos apstākļos varētu Latvijai aizdot, uz kādiem procentiem. Globālā tirgus apstākļos šobrīd šāda ideja ir diezgan neiespējama.

Un kas tad no tā izriet? Es domāju, ka, pirmkārt, šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā vajag un ļoti rūpīgi skatīties uz šīm formulām un citiem priekšlikumiem, kas šeit izskanēja, jo ir skaidrs, ka likums nav optimāls... nu, maigi sakot, nav optimāls. Tas būtu ļoti būtiski uzlabojams. Taču nevajadzētu iedomāties, ka tāpēc uzreiz automātiski radīsies valsts attīstība un ka šis likums pats par sevi nodrošinās investīciju pieaugumu un visu pārējo. Šeit atkal tā ir ilūzija! Un tāpēc paralēli ar šo likumu ir jādomā par ļoti nopietnu valsts industrializācijas programmu, par valsts izglītības modernizācijas programmu un par to, lai šie Eiropas fondu līdzekļi tiktu izmantoti pirmām kārtām šajos virzienos, jo, ja šīs ir gandrīz vai vienīgās mūsu investīcijas, tad īstenībā šīs investīcijas nav bijušas izmantotas pietiekami racionāli. Daudz kas ir aizgājis tukšu papīru rakstīšanā un arī tādās jomās, kas faktiski nedod vēlāk pievienoto vērtību. Tātad tās ir tās lietas, par kurām ir jādomā paralēli - beidzot par Nacionālā attīstības plāna izstrādi un to, kā pagriezt šo Eiropas naudu, kādā veidā finansēt... kādā veidā veicināt tiešās ārzemju investīcijas, nevis finanšu investīcijas, kuras vienu dienu ieplūst, bet otru dienu izplūst ārā...

Un tad, ja mēs skatāmies šādā kompleksā skatījumā, šis likums ir vajadzīgs. Vai tas ir vajadzīgs ļoti steidzami, lai mēs būtu pirmie pasaulē vai Eiropā ar šo likumu, nu, tam es neredzu īsta pamata... Šobrīd mēs tā vai citādi esam deficīta stāvoklī, nevis uzkrājumu stāvoklī. Un līdz tam laikam, kad mums būs jāsāk veidot šos uzkrājumus, paies vēl zināms laiks, kad mēs varam šo likumprojektu ļoti rūpīgi izdiskutēt un pieņemt optimāli, lai šis likums būtu nevis pirmais Eiropā, bet pats labākais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam, otro reizi. (Aplausi.)

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā es piekrītu Cilinska kunga teiktajam. Patiešām neko nevajadzētu absolutizēt! Tie strīdi par pareizu ekonomikas politiku, par pareizu finanšu un monetāro politiku turpinās gadiem un gadsimtiem ilgi visās valstīs, un jūs neatradīsiet laikam Eiropā nevienu valsti, kas īstenotu tādu kristāldzidru vai liberālo politiku, vai taupības, ko jūs aizstāvat tagad... vai pilnīgi tīru sociāldemokrātisku politiku ar attīstības veicināšanu uz budžeta deficīta rēķina un tā tālāk. Tātad, protams, arī mēs par to strīdēsimies.

Un paldies Zaķa kungam, ka viņš patiešām ļoti skaidri un uzskatāmi nodemonstrēja to, ko es teicu, - jūs gribat panākt, lai tautai vairs nebūtu iespēju mainīt politiku. Jūs izsakāt bažas, ka, redz, tauta var būt tik negudra, lai nākamajās vēlēšanās ievēlētu kaut kādu citu partiju, kas īstenos citu politiku, kura atšķiras no jūsu īstenotās politikas.

Kāpēc tāda augstprātība, Zaķa kungs? Vai tiešām jums ir ar ko plātīties? Vai jūs nepiedalījāties visās tajās valdībās, kuras īstenoja to burbuļa politiku un to politiku, ko jūs tagad nosodāt? Vai jūs vienmēr bijāt opozīcijā vai vispār nepiedalījāties? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Piedalījāmies!”) Liepiņa kungs ļoti pareizus vārdus pateica par atbildību. Runājot par atbildību, acīmredzot jums vajadzētu arī par savu personisko atbildību, ne tikai politisko atbildību, padomāt un runāt. Bet tagad jūs gribat atņemt tiem cilvēkiem, kas nāks jūsu vietā, iespējas labot jūsu politiku un īstenot citu politiku, un - tas ir vēl ļaunāk! - jūs gribat atņemt vēlētājiem iespējas ievēlēt citus cilvēkus, kas īstenos citu politiku.

Es vēlreiz uzsveru, ka tas ir apdraudējums demokrātijai. Un, neiedziļinoties tālāk šajās debatēs par likuma saturu, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka, manā skatījumā, šāda likuma pieņemšana un - vēl vairāk! - attiecīgu Satversmes grozījumu pieņemšana ir skaidrs demokrātijas apdraudējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ozoliņam, otro reizi.

J.Ozoliņš (ZRP).

Jā, nu, labdien vēlreiz! Es uzskatu, ka šie principi, kas ir šajā likumā ietverti, tiešām ir Latvijai kā mazai ekonomikai svarīgi, jo mums tā ir tiešām maza un atvērta. Un mums ir jāparāda starptautiskajā arēnā, ka mēs esam fiskāli stabila, ilgtspējīga valsts. Un, pieņēmuši šo likumu, mēs nokļūsim pie tā, ka kapitāls, kas ir domāts tieši ekonomikas attīstībai, būs lielāks un lētāks.

Ir lietas, kuras šajā likumā tiešām ir, teiksim tā, pārdomājamas vai uzlabojamas, un te es varu skatīties faktiski arī mūsu kritiķu - „Saskaņas Centra” deputātu - virzienā. Manuprāt, diskutablā vieta ir tā, ka šis likumprojekts nekādā veidā importa un eksporta bilanci būtiski neietekmē. Tas ir diskutabls jautājums, par ko mēs varētu diskutēt. Tieši tāpat arī par iekšzemes kopprodukta piesaisti jeb veidu, kādā mēs to piesaistām.

Diskutabls jautājums - lai nebūtu tā, ka debates ir faktiski tādas bezjēdzīgas, - būtu tas, kādā veidā regulē ekonomikas cikla garumu. Arī tas ir jautājums, kurā mēs no pozīcijas puses pieņemtu kritiku, un, ja ierosinājumi ir gana, teiksim tā, sakarīgi un pamatoti, tad mēs noteikti tos arī izskatām un domājam, ko darīt tālāk. Bet, manuprāt, tās ir tās lietas, kuras tiešām ir... nu, teiksim tā, mazāk apspriestas šeit.

Man ir liels prieks, ka Zaķa kungs kā plusu minēja nodokļu samazināšanas iespēju. Un es noteikti, noteikti to atbalstu.

Tā ka mēs noteikti par šo likumprojektu balsosim un skatīsimies, kādā veidā pēc Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas varam strādāt pie tā, lai nodokļi būtu mazāki un iedzīvotāji saņemtu vairāk naudas uz rokas.

Paldies. (No zāles dep. I.Čaklais: „Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es lūdzu jūs tā nopietni formulēt savu attieksmi pret debatēm. Ja ir pieteikušies vēl debatēt stundu un četrdesmit piecas minūtes (teorētiski), tad es varētu labprāt izsludināt pārtraukumu uz pusdienu stundu, lai tie visi, kas stundu un četrdesmit piecas minūtes (teorētiski) drīkst vēl debatēt, varētu atgriezties pēc tam atpakaļ un no sirds izdebatēties. Bet, ja šobrīd ir tikai viens, tad vārds deputātam.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC). (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Īsi!”)

Es biju domājis nerunāt, bet izprovocējāt.

Nu rodas tāda sajūta, ka no visas koalīcijas tikai „Visu Latvijai!” ir iepazinušies ar šo likumu, un man atkal šoreiz jāuzsaka ir Cilinska kungs, kurš tiešām vietā atzīmēja, ka cilvēki nodarbojas nevis ar likuma analīzi, bet ar mītiem - katrs stāsta savu mītu.

Es gribētu, lai jūs mani uzklausītu tagad nevis vienkārši kā opozīcijas deputātu, kurš cenšas kritizēt šo likumprojektu, bet kā cilvēku, kuram tiešām reāli rūp savas valsts nākotne. Un, tā kā šī diskusija parāda, ka par likumu pašu visai maz kurš ir gatavs runāt, tad es mēģināšu izstāstīt ar tādām, nu, paralēlēm, kā izpaužas šis likums, jo es pieņemu, ka reti kurš vispār to ir izlasījis, vēl jo vairāk - iepazinies, sapratis, kā strādā šī formula. Es tad mēģināšu izstāstīt tā ļoti populāri, lai mēs saprastu, ko mēs šodien īstenībā pieņemam.

Tātad šī situācija ir ļoti līdzīga tai, kā... Atgriežas vīrs pēc Jaunā gada svinībām mājās. Viņš iet pa pagalmu un ierauga savā pagalmā, ka tur tāds pūlis sapulcējies, drūzma, cilvēki par kaut ko uztraucas. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas par partijām?”) Viņš pieiet klāt un ierauga, ka kāds ir uzkāpis augstu kokā un netiek lejā. Un tas ieskurbušais pūlis nevar saprast, ko ar to cilvēku darīt, kā viņu dabūt lejā. Tad šis vīrs saka: „Visi paejiet maliņā! Man ir risinājums!” Viņš pieiet pie koka, saka tā: „Ir vajadzīgs striķis.” Viņam iedod striķi, viņš saka: „Metiet augšā!” Cilvēki uzmet to striķi augšā, un viņš saka: „Tagad piesieniet klāt to cilvēku!” Viņi piesien. Viņš tālāk saka: „Un tagad velciet!” Pūlim, protams, daudz nevajag teikt, viņi iekarsuši, velk arī. Cilvēks ir uz zemes un pagalam. Vīrs sēž blakus un tā domīgi saka: „Nu, kaut kā tā dīvaini sanāca. Es tikko gāju garām, tur blakuspagalmā cilvēks bija akā iekritis, un mēs tieši tādā pašā veidā viņu izglābām.”

Lūk, šī ir analoģija tam, ko mēs darām ar savu likumu! Mēs esam paņēmuši skaistus principus, kuri tiešām lieliski skan, ka ir jāizveido likums, kurš nodrošinās ilgtspējīgu attīstību; ir ielikti lieliski attīstības principi, kas paredz... paredz valsts tautsaimniecības augšupeju... Tautsaimniecības attīstības nosacījumi ir šādi: lieli uzkrājumi investīcijām, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana.

Jā, pie šādiem nosacījumiem šis likums tiešām strādātu! Tas, ko mums ir izdarījuši tie, kuri sagatavoja šo likumu... viņi vienkārši viens pret vienu atkal ir vienkārši nokopējuši to, ko dara Eiropa - attīstītās Eiropas valstis. Un tik tiešām attīstītās Eiropas valstis, kas ir gadiem... (No zāles dep. J.Reirs un A.Ašeradens: „Kuras?”) Pagaidiet, es... Attīstītās Eiropas valstis, kas gadiem ir attīstījušas savu ekonomiku, tiešām varētu atļauties tagad tieši šādu pieeju, kādu piedāvā tie, kas izstrādāja šo likumu, lai gan patiesībā pašos fundamentālākajos principos šis likums fundamentāli atšķiras no tā, ko dara Eiropa.

Un es jums tūlīt izskaidrošu ar konkrētiem piemēriem, kā tas izpaužas.

Tātad pirmā fundamentālā kļūda ir tā, ka šim likumam apakšā nav ne izaugsmes, ne stabilitātes. Kā tas izskatās? Apmēram izskatās tā, ka mēs, ieraudzījuši, ka pa laukumu skraida lieliski spēlētāji, tādi labi trenēti... Mēs paskatāmies, kādos krekliņos viņi ir ģērbti, tas ir, kāda ir viņu ārējā simbolika, kā tur pēc cipariņiem izpaužas, un izdomājam: ja mēs uzvilksim tieši tādu pašu krekliņu sev mugurā, tad arī mēs automātiski sāksim skraidīt tā kā viņi pa laukumu un būsim cienījami spēles dalībnieki.

Realitāte ir tāda, ka pat tad, ja mēs uzvilksim šo krekliņu, nekas īpaši nemainīsies. Tieši otrādi! Ja mēs uziesim uz šī laukuma un vēl noticēsim šim mītam, tad izrādīsies, ka mūs vienkārši apspēlēs vienos vārtos, un viss, ko mēs varam darīt uz šī spēles laukuma, ir vienkārši stāvēt malā un padot bumbas. Un tas ir tas, uz ko, ja mēs runājam par mūsu ekonomisko nākotni, par neatkarību... tad tas ir tas, kam mēs sevi nolemjam; tā vietā, lai sevi trenētu, lai būtu uztrenējuši šos muskuļus, lai mums būtu pamats šai valsts attīstībai, mēs vienkārši izdomājam, ka mēs uzvilksim krekliņu un uzreiz spēlēsim.

Kas ir fundamentāli jāsaprot?

Ir jāsaprot tas, ka tie attīstības mehānismi, kas ir valstīm, kuras jau ir savu ekonomiku attīstījušas līdz vajadzīgajam līmenim, atšķiras no tiem, kas ir nepieciešami jaunattīstības valstīm - tādiem kā mēs. Nu, līdzīgi tautsaimniecību var salīdzināt ar to, kā koks aug mežā. Tātad, kad koks aug (Zālē troksnis. Starpsaucieni.), tam ir nepieciešama pavisam cita dinamika, nepieciešams pavisam cits mēslojums, lai tas varētu attīstīties. Kad tas ir izaudzis, jā, tas vienkārši nofiksē savu pozīciju.

Mums ir jāsaprot, kur mēs atrodamies tanī visā.

Tas, ko mēs tagad mēģinām izdarīt... Vēl laba analoģija būtu ar lidmašīnu, kura lido. Ir lidmašīnas, kuras paceļas (Zālē troksnis, smiekli, starpsaucieni.), un ir lidmašīnas, kuras jau ir uzņēmušas augstumu. Un, ja mēs tagad mēģinām kopēt tos, kuri ir uzņēmuši šo augstumu, iznāk, ka mēs paši sevi nolemjam lidošanai neekonomiskā režīmā. Vai jūs zināt, kur ir airBaltic problēma, kāpēc airBaltic... un kā airBaltic to risina? Viena no viņu problēmām ir tā, ka viņiem ir novecojusi flote, nav pietiekoši moderna. Un tās lidmašīnas nespēj lidot tik efektīvi, nespēj lidot tādā augstumā, kādā to spēj darīt citas.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs tomēr aicinu runāt par Fiskālās disciplīnas likumu, nevis par airBaltic, kokiem un šņorītēm.

I.Zariņš. Es runāšu par lietu. Es mēģinu to skaidrot. Un tas, ko izdarīja airBaltic... Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Es jūs aicinu runāt par Fiskālās disciplīnas likumu.

I.Zariņš. Es tieši par to arī tagad runāju, jo es saprotu, ka cilvēki to nav spējuši izlasīt. Es stāstu, kāds tas izskatās.

Tātad - kas tālāk notiek? Ja airBaltic neatļautu tagad ieguldīt naudu savā modernizācijā, tas bankrotētu, un tieši to mēs esam paredzējuši ar šo likumu. Pieņemot šādu likumu, mēs sevi nolemsim tieši šādai situācijai. Ja mēs neatļausim sev uzņemt šo augstumu, tad mēs būsim bankrotā. Kāpēc mēs būsim bankrotā? Tāpēc, ka mēs esam maza, atvērta ekonomika, kurai ļoti svarīga ir konkurētspēja. Ja mēs savā konkurētspējā neieguldām, bet paļaujamies uz to mītu, ka mums pietiks vienkārši ar to, ka mēs tūlīt uztaisīsim kaut kādu ietvaru un viss būs labi, tad mēs būsim tieši tur, kur mums tagad to vietiņu grib ierādīt, - laukuma malā, padodot citiem bumbas. Un mūsu drošība izpaudīsies tādā veidā, ka mēs vienkārši piekalposim bagātajām Eiropas valstīm.

Kad mēs runājam par šo likumu, tiek minēts, ka galvenais ir tas, ka mums vajadzētu novērst šo cikliskumu. Taču šis likums to nenovērš! Tie, kas ir iepazinušies ar šo formulu... Es saprotu, ka kolēģi no „Visu Latvijai!” ir iepazinušies. Ja neticat man, tad ticiet saviem kolēģiem no koalīcijas. Tā formula nenodrošina šo pretcikliskumu. Pat vēl vairāk! Tā rada problēmas ar šo cikliskumu. Jo situācijā, kad vajadzēs attīstīties, mums būs ļoti ierobežotas iespējas to darīt.

Tālāk. Pats galvenais. Pats galvenais - kur ir vēl viena fundamentāla šī likuma kļūda? Šī likuma kļūda ir... Tātad - kāda vispār ir likuma būtība? Paskaidrošu tiem, kuri (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Nesaprot!”) varbūt, kā izskatās, nav iepazinušies ar to. (Zālē aplausi. Smiekli.) Princips, pēc kā darbojas likums... Kā to ir izdarījušas vismaz tās valstis, kas to veiksmīgi pielieto, sākotnēji tiek noteikts šis iekšzemes kopprodukta pieauguma trends, attiecībā pret kuru tad mēs analizējam savu tekošo situāciju un skatāmies, vai mūsu attīstība notiek pārāk strauji attiecībā pret to vai pārāk maz, pārāk lēni. Un, izejot no tā, tad mēs veicam šīs korekcijas - vai nu palīdzam, stimulējam attīstīties tautsaimniecību, vai arī bremzējam to, veidojot šos uzkrājumus.

Tas ko piedāvā šis likums, - tas piedāvā šo trendu noteikt ļoti īpatnēji. Tas piedāvā, ka paņemsim iepriekšējo 10 gadu vidējo, un tas arī būs tas, kas noteiks mums šo trendu, pret kuru mēs veidojam šo cikliskuma politiku. Pilnīgs absurds! Tikko jūs kritizējāt, teicāt, ka tas, kā tas ir noticis, bija nepareizi. Tagad mēs to gribam ņemt par pamatu šim likumam. Nu, saprotiet, tas ir pilnīgs absurds. Kur tas novedīs?

Tālāk. Kas vēl ir smieklīgi? Paņemti 10 gadi. Ja runa ir par to, ka mēs mēģinām šo pretciklisko politiku uztaisīt, tad pasakiet, kādā sakarā mēs esam paņēmuši 10 gadus? Droši vien atkal mēs nonākam pie tā, ar ko es sāku, - ka mums ir nevis jāskatās cipariņi, bet jāieskatās būtībā. Mums jāizanalizē... Ja mēs runājam par to, ka šo likumu mēs gribētu uztaisīt tādu, ka tas reāli tiešām izpildītu tos nosacījumus, par kuriem mēs runājam, - ir runa par šo pretcikliskumu -, tad tam vajadzētu balstīties pirmām kārtām uz IKP analīzi: kas ir novedis pie tā, ka tanī vai citā situācijā mums ir konkrēts IKP pieaugums? Un šeit pamatoti tika norādīts uz to, ka nepieciešams ir Nacionālais attīstības plāns, jo, pirms mēs uzliekam šo ietvaru, pirms mēs nofiksējam savu lidmašīnu un pasakām, ka tagad mēs iesim pareizā kursā, mums ir jāsaprot, vai mēs esam pacēlušies vajadzīgajā augstumā. Un, lai mēs paceltos šinī vajadzīgajā augstumā, mums ir vajadzīgs Nacionālais attīstības plāns. Tas ir pirmais, kas ir vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jūs vēlreiz aicinu tomēr runāt par tēmu, nevis par Nacionālo attīstības plānu. (Zālē smiekli. Starpsaucieni: „Lai runā!” „Par tēmu!” „Jābalso „pret”!”

I.Zariņš. Nu, šķiet, ka es laikam tomēr nebūšu... Jā, nu, kā es jau teicu, sapratne... Ar likumu mums ir grūti. Es tagad mēģināšu paskaidrot, kādēļ šim likumam... Redziet, mans priekšlikums ir... Tas, ko es mēģinu skaidrot, - ka šis likums tiešām nepilda tos mērķus, kuri tam, kā tiek apgalvots, jāpilda. Un es redzu, ka par šo likumu prasītos daudz nopietnāka diskusija - un, iespējams, ne tikai parlamentārajā līmenī, bet vajadzētu uzaicināt uz šo diskusiju arī ekonomikas ekspertus. Un, ja jūs uzskatāt, ka šie mani argumenti, ko es minu, nav pamatoti, jums nav pamata baidīties no šīs diskusijas, un pierādiet, ka jums ir taisnība, ka opozīcija runā muļķības, jo patiesībā Fiskālās disciplīnas likuma steidzamībai nav nekāda pamata. Vienīgais pamats, ja mēs tā paskatāmies, ir tas, ko jūs minējāt, - ka likums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, savādāk mēs sāksim pārmērīgi tērēt, un kaut kā dīvaini skan... Tātad kas... valdībai ir tādi plāni vai arī jūs domājat, ka tūlīt valdība mainīsies? Ja tas tā nav, ja jūs nebaidāties, tad pamata steigties nav nekāda.

Pareizi būtu izveidot šo Fiskālās disciplīnas padomi, ko mēs piedāvājam, un izveidot to tādā veidā, lai tajā nebūtu iekšā mūsu ierēdņi, bet tiešām neatkarīgi, kompetenti eksperti, varbūt pat ar pasaules vārdu, kuri varētu veikt normālu izvērtēšanu, jo šim likumam būtu jābalstās tiešām uz patiesiem IKP trenda datiem, nevis uz kaut kādu matemātisku formulu, ko man ierēdņi, kad es ar viņiem runāju... Kad es paprasīju: „A kāpēc jūs izdomājāt tādu praksi, jo šī prakse principā citu valstu likumos ir savādāka?”, viņi pateica: „Ziniet, a tas bija baigi sarežģīti! Mēs izdomājām, ka šitā būs vienkāršāk.” Jūs mēģiniet saprast, kāds absurds mums tiek pašlaik piedāvāts! Principā tas, kas mums tiek piedāvāts... Tik tiešām, kā Zaķa kungs teica, runa ir par Latvijas nākotnes neatkarību. Ja kaut ko tādu mēs pieņemsim, tad principā mēs esam sevi nolēmuši... Nolēmuši tādā ziņā, ka mums nav nākotnes. Mēs būsim kā tas mazais kociņš, kas tā arī nekad pie saules gaismas netiks. Un tas ir ļoti nopietni.

Un, tā kā nav nekādu iemeslu steigties, tad es piedāvāju šo likumu šodien nepieņemt. Pretējā gadījumā izskatās, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas ir vajadzīgs, ir tāds, ka vienkārši ir beigusies starptautisko aizdevēju programma. Nav cita iemesla, ar ko pamatot esošo valdības kursu, un tagad ir jāizdomā kaut kāds cits iemesls, uz kura pamata turpināt to pasākumu plānu, kas jau tiek darīts, - jāatrod tam motivācija. Principā šis Fiskālās disciplīnas likums ir vienkārši kā vīģes lapa valdības mazspējai... tā vietā, lai nodarbotos tiešām ar valsts attīstību... turpināt to, ko tā dara, un teikt, ka tas ir vajadzīgs valsts attīstībai. Tās ir, nu, atvainojiet, pilnīgas muļķības! (Zālē smiekli. Starpsaucieni.) Jā...

Kamēr man nav atslēguši mikrofonu, es gribētu (Aplausi un smiekli.)... es gribētu salīdzināt, ka šis ir... tādā vienkāršā, saprotamā valodā... ka tas ir līdzīgi tam, ka cilvēks ir pakritis, salauzis kāju... (Zālē smiekli.) un viņam steigšus... un viņam steigšus mēģina uzlikt ģipsi uz kājas, neuztaisot rentgenu, nesaprotot, ka vispirms ir jāsaliek kauli kopā... Sak, vienkārši uzliksim ģipsi, būs stabili, lai klibo tālāk! Un tas ir tas, ko mēs gribam izdarīt ar šo likumu, - pataisīt uz mūžiem klibu Latviju. Es to nevēlētos!

Tāpēc aicinu nebalsot „par” šādu likumu.

Paldies. (Skaļi aplausi. Starpsaucieni: „Bravo!”)

Sēdes vadītāja. Mums ir pienācis laiks pārtraukumam... (Noraidoša reakcija no zāles: „Nē! Balsojam!”)... Bet Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Kalniņa, Ašeradena, Reira, Kursītes, Čepānes un Druvietes - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputāti... (Troksnis zālē.) Acīmredzot ir nepieciešams balsojums. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas 12.janvāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 27, atturas - 3. Tātad lēmums pieņemts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (ZRP).

Labdien, godājamais Prezidij! Labdien, kolēģi! Vēlos nedaudz aktualizēt... un liels paldies visiem par ievadrunām šim jautājumam... Vēlos akcentēt sekojošu lietu, ka, ieviešot Fiskālās disciplīnas likumu, mēs nodrošināsim labas pārvaldības principus. Un šeit es nedaudz gribētu paskaidrot, ko es ar to domāju.

Mēs nodrošināsim to, lai politiķi, kas lemj par valsts un pašvaldību budžetiem, neizmantotu politisku īstermiņa mērķu vadītus lēmumus savtīgos nolūkos, bet lai viņi tomēr vairāk skatās ilgtermiņa valsts sabalansēta budžeta un valsts sabalansētas attīstības vārdā. Tātad šeit būtu diezgan svarīgi noskaidrot to, ka, ja ekonomiskā aktivitāte valstī ir zema, tad, lai būtu iespēja valstij stimulēt savu ekonomisko aktivitāti... un šeit būtu noteikti jāievieš Fiskālā padome, kas nosaka ekonomiskās attīstības cikliskumu un to, kad valstī vajadzētu iestāties par ekonomikas stimulēšanu. Un šeit būtu ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums šis likums - Fiskālās disciplīnas likums - būtu jāizveido, ierobežojot strukturālo deficītu.

Tās ir tādas lietas, ko vajadzētu tur ieviest, un, protams, būs priekšlikumi tālākai likuma izstrādei.

Paldies jums par uzmanību, un es katrā ziņā aicinu visus atbalstīt likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” tālāku virzīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Vējonim.

R.Vējonis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jāsaka, ka šīs debates jau pārvērtušās par... zināmā mērā par teātra izrādi, bet pamatā tās debates ir par trijām lietām.

Pirmā lieta. Protams, tiek piesaukta Eiropa, runājot par to, ka ir nepieciešama taupība.

Otrā lieta. Tiek kritizētas iepriekšējās valdības, kas ir dzīvojušas netaupīgi.

Un trešā. Protams, ir izvērsušās debates par to, kurš ir muļķis vai kurš ir gudrāks ekonomikas vai finanšu teorijās. Un, protams, šeit es varētu arī vilkt zināmas... Es neesmu speciālists ekonomikas jomā varbūt, bet es varētu, protams, zināmā mērā vilkt paralēles ar dabas aizsardzību, jo arī dabā pastāv fiskālās disciplīnas likumi, kas bāzējas uz barības ķēdi: cik ir barības, tik arī ir dzīvības. Un īstenībā tas liecina to, ka šis princips - cik mums ir naudas, tik mēs arī tērējam vai arī kaut ko ekonomējam, - protams, ir ļoti vajadzīga lieta, tāpēc, protams, ir jādiskutē par to, kā mēs veidojam nākotnes budžetus.

Taču man, protams, zināmā mērā pārmetums ir runātājiem no valdošās koalīcijas, jo zināmā mērā ir diezgan liela liekulība. Ja mēs pārmetam iepriekšējām valdībām netaupīgumu, tad neteiksim, ka šāgada budžets būtu ļoti taupīgs! Ja paskatāmies uz šo struktūru, tad redzam, ka tomēr tas budžets ir veidots tā, ka paaugstinām nedaudz kādus nodokļus, samazinām izdevumus ceļiem, iespējas aizņemties pašvaldībām, pārliekam kādus maksājumus uz 2013.gadu. Nu, tas, manuprāt, nav tas, ko mēs gribam panākt ar Fiskālās disciplīnas likumu! Un tāpēc, mūsuprāt, ir jādiskutē par to, vai tiešām mēs tikai taupīsim, kā pašlaik piedāvā Eiropa, vai tomēr arī domāsim par attīstības dimensiju, jo mums arī ir jāattīstās, jo, pārmērīgi taupot, attīstības Latvijā nebūs nekad un visu laiku būs jāievieš taupības pasākumi.

Tāpēc ZZS pamatā atbalstīs Fiskālās disciplīnas likuma projekta virzību pirmajā lasījumā. Un, protams, jādiskutē ir par likumprojekta kvalitāti, jo nedrīkst to bāzēt tikai uz taupību, ir jādomā arī par attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Pavisam īsi, ļoti īsi. (Rāda zālē sēdošajiem rakstu datorā.) Dienasbizness.lv. Karstā ziņa. Karstā ziņa! Vācijas valdība meklē, kā atrast risinājumu un pieņemt jaunu likumu, lai apietu Fiskālās disciplīnas likumu. Varat izlasīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Kādam varbūt tas nepatiks, bet, godājamie deputāti, mūsu sociālā atmiņa, vēsture arī parāda, ka parāds nav brālis, un arī latviešu dainās tas tika atspoguļots, piemēram:

Dod, Dieviņ, otram dot,

Ne no otra mīļi lūgt.

Tāpat latviešu dainās ir arī jautājumi par to, kas taupa un laupa.

Bet būtība ir sekojoša. Dzīves ironija ir pavisam savādāka. Dzīves ironiju mēs redzējām nesen: kad apstiprinājām 2012.gada budžetu, koalīcija aizgāja un to draudzīgi nosvinēja. Tāda ir tā taupība, tādi ir tie pasākumi! Bet šajā gadījumā, godājamie kolēģi, es varbūt pievērsīšos pāris tēzēm attiecībā uz virkni viedokļu, kuri ir dažādi, krasi atšķiras, un pozīcijas arī. Viedoklis ir jāciena, bet tomēr...

Tik tiešām pastāvēja viedoklis par to, ka valsts neatkarība nozīmē pilnīgu un absolūtu autonomiju visās jomās. Šī ideja ilglaicīgi attīstījās, un arī vēstures gaitā, it īpaši Eiropā, tika paredzēts, ka... tika attīstīta tā doma, ka ekonomiskā neatkarība visnotaļ nav absolūta, ka ir iespējama arī atkarība no citām valstīm un ka ir iespējama arī dzīve uz parāda, jo attiecības, kurās valsts iesaistās, šo parādu saņemot... uzņemoties šīs saistības, saņemot, piemēram, kādu aizdevumu - tātad veidojoties parādam -, valsts pēc savas gribas iesaistās brīvprātīgi šajās attiecībās. Bet šajā gadījumā tik tiešām mums ir jārunā par to, ka mēs saņēmām kredītu brīvprātīgi un ka valsts ir paudusi gribu. Tas ir jārespektē!

Diemžēl pasaulē Nobela prēmijas laureāti ekonomikā ir sadalījušies divos pamatvirzienos. Vieni uzskata, ka ir jādrukā vairāk naudas un tā jālaiž apgrozībā. Tas, protams, ir ļoti viegli, un tāds ir konkrēti Grieķijas piemērs, ja mēs to izvērtējam. Savukārt ir arī viedoklis par to, ka taupības... tas ir viedoklis par to, ka taupības pasākumi padarīs nabadzīgās valstis vēl nabadzīgākas. Tas bija konkrēti Nobela prēmijas laureāta Štiglica viedoklis attiecībā uz naudas ieplūdināšanu ekonomikā.

Tas, ko parādīja vēsture - un tas ir Grieķijas piemērs - un ko mēs visi redzam, tas tik tiešām mums nav pieņemams.

Otrs Nobela prēmijas laureātu ekonomikā viedoklis, kurš balstās uz Teilora atziņām, ir tāds: vajag reformēt ekonomiku! (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Par tēmu!”) Diemžēl minētais Fiskālās disciplīnas likums pēc būtības neatrisina mērķus. Tas nav arī īpaši uzdevumu augstumos attiecībā uz to, uz ko mūsu valstij ir jātiecas. Diemžēl šī pieeja nekādā veidā sevi neattaisno, un šis Fiskālās disciplīnas likums, manā skatījumā, būtu otršķirīga lieta attiecībā uz šo problēmu atrisināšanu, jo, kā ir redzams, minētais likums nav garantija pēc būtības. Tas tik tiešām nav garantija! Jā, tā ir iespēja! Bet iespēja mūsdienu... mūsu valstī kā salmiņš slīkonim.

Pēc būtības mums ir jārunā par to, ka mums ir jāreformē valsts pārvalde. Ar tādiem mērķiem mēs vairāk sasniegsim. Mums būtu jārunā par optimizēšanu, par ražotņu radīšanu valstī.

Bet, godājamie kolēģi, ja mūsu valsts pārvaldes mašīnai ir tik liels dzinējs un nav šajā gadījumā attiecīgi to līdzekļu un benzīna, lai šī valsts pārvaldes mašīna varētu darboties, tad ir jautājums: ar kādiem tad konkrēti līdzekļiem... kādiem konkrēti mērķiem mēs izlietojām starptautisko aizdevumu? Kur ir tā atdeve tiem līdzekļiem, kas bija attiecīgi mūsu rīcībā? Nekādas! Kas mums mūsu valstī ir unikāls? Es atvainojos, bet tik tiešām mēs nevaram salīdzināt sevi ar Vāciju, kura ražo ļoti dārgas automašīnas un tirgo tās visā pasaulē. Mēs nevaram salīdzināt sevi arī ar Grieķiju, kurai ir olīvas.

Diemžēl visi centieni šajā gadījumā aprobežojas tikai ar to, ka faktiski mēs eksperimentējam ar mūsu sabiedrības likteņiem, ar cilvēku likteņiem. Un tā ir tik tiešām dzīves liktenīgā ironija. Ko darīs attiecīgi valsts pārvalde, ko darīs amatpersonas gadījumā, ja, piemēram, būs nepieciešami papildu izdevumi, būs nepieciešama papildu izaugsme? Jūs atvainojiet, bet Latvijas Krājbankas piemērs konkrēti parādīja, ka ar 50 latiem dienā ierobežoja cilvēku iespējas. Tāda ir tā realitāte!

Diemžēl mēs nevaram šajā gadījumā to neņemt vērā un ar to nerēķināties. Vēl jo vairāk mani mulsina tie apstākļi... tik tiešām tas, par ko tagad runāja arī mans kolēģis, - ka Eiropā jau ir citi viedokļi, tur arī apspriež, kā apiet minētos normatīvos aktus. Mani neapmierina tās vienošanās un tie iespējamie parakstītie dokumenti attiecībā uz jaunu līgumu Eiropas Savienības līguma ietvaros. Es domāju, ka šim jautājumam mums ir jāpieiet komplicēti un nevar runāt par minētās prasības par taupību nostādīšanu kā primāru. Un šajā gadījumā, es domāju, tik tiešām mums būtu jāvadās pēc Īrijas piemēra, jo tā ir valsts, kura parādīja, ka, reformējot ražotni, valsts pārvaldi, ir iespējams šos līdzekļus iegūt. Es vēlreiz atkārtoju - priekš kam ir nepieciešams labam saimniekam likums, runga, ar kuras palīdzību mēs varētu sevi attiecīgi ierobežot un runāt par to, cik mēs kurā brīdī tērējam vai netērējam? Tas vienīgi parāda visu šo 20 gadu laikā realizēto kropļoto politiku attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību. Un šajā situācijā tas regulējums, kas tiek piedāvāts, neatrisina problēmu kā tādu. Mēs lecam no viena grāvja otrā.

Līdz ar to es domāju, ka nav nekāda pamata atbalstīt minēto likumprojektu un ir jārunā par daudz svarīgākām un komplicētākām problēmām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs ko vēlas piebilst? (No zāles: „Nevajag! Nevajag!”)

J.Reirs. Kolēģi! Mēs šos argumentus, šos un arī dažus citus, komisijā esam uzklausījuši. Komisijā bija... es neredzēju, nedzirdēju debatēs, vai bija pieminēta arī Fiskālās padomes iniciatīva, kura tiks piedāvāta otrajam lasījumam. Komisija arī mēģināja meklēt tās laimīgās valstis pēc Pimenova kunga uzstāšanās par to, ka ir tomēr jāaizņemas, un komisijā tika atzīmēts, ka mēs jau nākamgad esam ieplānojuši parādu apkalpošanai 300 miljonus latu, kas ir apmēram 75 procenti no veselības budžeta vai 75 procenti no izglītības budžeta kopumā. Tātad, jo vairāk aizņemsimies, jo vairāk naudas mums ies parāda atmaksai. Diemžēl neizdevās atrast šādas varoņu valstis, kuras tā labi ir uzplaukušas.

Tālāk mēs mēģinājām meklēt varoņu... tātad nevis laimīgās valstis, bet varoņu valstis. Varoņu valsti atradām - Ungāriju, kura ar ļoti stingru mugurkaulu, stāju un visu pārējo, bet viņi jau trešo reizi divu gadu laikā pēc stingrā mugurkaula pazemīgi iet pie Starptautiskā Valūtas fonda aizņemties, jo praktiski ir pārkāpuši šo fiskālo disciplīnu.

Gribētu vēl atgādināt, ka pie budžeta, pie valsts parāda uzkrājuma ir valsts parāda dzēšana. Tātad pareizi tika atzīmēts, ka uzkrājumi nevar veidoties, bet pie parāda... šie uzkrājumi dzēsīs valsts parādu un samazinās apkalpošanas izmaksas.

Un arī lūgums Zariņa kungam, lai tas neizskatītos vienkārši pēc populistiska trika, norādīt otrajā lasījumā to amatpersonu, kurai bija par grūtu uzrakstīt pareizās formulas, - ka tiešām tāda amatpersona eksistē, nevis pastāv tikai Zariņa kunga fantāzijās.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu šo likumprojektu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 28, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Kolēģi! Lai mēs varētu sagatavot kvalitatīvus priekšlikumus un noturēt debates arī frakcijas sēdēs, likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.decembris... es atvainojos, 15.februāris. 15.februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā... Reira kungs? Deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Godājamie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā „Par privātajiem pensiju fondiem” atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes, kas aizstāj Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fonda uzraugu komiteju un tās pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” atspoguļotu Eiropas Savienības finanšu uzraudzības reformas rezultātā izveidotās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes, kas aizstāja Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteju, pilnvaras un noteiktu, par kādiem jautājumiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir jāinformē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 26.janvāri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” paredz gadījumus, kad Komisijai finanšu konglomerātu uzraudzības jautājumos ir jāvēršas pie Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas un Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas, kā arī paredz to, ka konglomerātu uzraudzībā ir jāņem vērā jaunizveidotās Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas izstrādātās vadlīnijas. Ņemot vērā finanšu krīzē gūto pieredzi, likumprojekts ievieš prasību, ka finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai riska vadības procesos ir jānodrošina atbilstošs mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā varētu izstrādāt un īstenot finanšu konglomerāta darbības atjaunošanas vai arī izbeigšanas plānu.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. 26.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.61/Lp11. Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” tika izskatīts Ārlietu komisijā. Neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinām atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Paldies. Likums pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir vairāk nekā divdesmit priekšlikumi. Pievērsiet uzmanību, tas ir ļoti nopietns likumprojekts. Tas ir saistīts ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, un, kā jūs varat redzēt, kur ir šī terminoloģija, runājot par kadastra objektu, tas attiecas uz zemes vienībām, būvēm, telpu grupām un zemes vienību daļām, tātad faktiski uz gandrīz ikvienu nekustamā īpašuma īpašnieku, valdītāju un lietotāju.

1. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas ir paplašināts zemes vienības daļas jēdziens. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2. - tehniska rakstura priekšlikums, kuru ir iesniedzis Bērziņa kungs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kur precizēts nekustamā īpašuma lietotāja jēdziens. Un, kā jau es teicu, tas ļoti cieši saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 5. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 6. - arī ir atbalstīts. To iesniedza tieslietu ministrs Bērziņa kungs, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 8. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. un 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Un 9.priekšlikums. Juridiskā komisija ir izteikusi savā redakcijā. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāpat ir ar 10.priekšlikumu, kas ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 11. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums 26.panta pirmās daļas otrajam punktam, faktiski tas ir vairāk tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tieši tāpat 12.priekšlikums, kas ir no tieslietu ministra Bērziņa kunga. Tas ir redakcionāli precizēts, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Arī 13.priekšlikumu mēs vairāk varētu vērtēt kā redakcionālu precizējumu. To arī ir iesniedzis tieslietu ministrs Bērziņš. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 14. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tiek regulēta kadastra objekta aktualizācija, ja nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 17. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. - tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums saistībā ar kadastra datu glabāšanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20.priekšlikums ir zināmā mērā tehniska rakstura. Tas ir precizēts. To arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 22. - tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts saistībā ar šiem pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tātad es kolēģus lūdzu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26.janvāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Eņģelis.

K.Eņģelis (ZRP).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Iesniegtais likumprojekts paredz noteikt to karavīru balsošanas kārtību Saeimas vēlēšanās, kuri vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs vai pilda dienesta pienākumu starptautiskajās operācijās.

Juridiskā komisija šo likumprojektu atbalstīja. Kolēģi, ja jūs atbalstīsiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad starp pirmo un otro lasījumu ir paredzēti arī papildu priekšlikumi par citiem Saeimas vēlēšanu elementiem, tiks uzklausīts Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Cimdara kungs, kā arī notiks diskusijas par Vēlēšanu reformu biedrības priekšlikumiem Saeimas vēlēšanu sistēmas uzlabošanai.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Eņģelis. 12.marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.marts. Paldies.

Pirms mēs skatām pēdējo sadaļu, mums ir jāatgriežas pie likumprojekta „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem””.

Tā kā šī nav konvencijas apstiprināšana, bet tikai grozījums, tam ir trīs lasījumi. Un es lūdzu komisijas vadītāju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam!

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

20.janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 20.janvāris. Paldies.

Nākamā un pēdējā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Te ir deputātu Dombrovska, Lībiņas-Egneres, Zatlera, Ražuka un citu iesniegtais lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 5, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Bet, pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Mājokļa jautājumu apakškomisijas locekļus lūdzu sanākt 308.telpā pēc 5 minūtēm. Arī tos, kam interesē Civilprocesa likuma grozīšana.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es atgādinu: Juridiskās komisijas locekļiem komisijas sēde pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 13.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Eņģelim.

K.Eņģelis (ZRP).

Godātie kolēģi! Piecas minūtes pēc Saeimas sēdes beigām aicinu uz deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas Republikas parlamentu dibināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies deputāti: Jānis Dūklavs... nav, Kārlis Eņģelis... ir klāt, Marjana Ivanova-Jevsejeva... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Igors Meļņikovs... nav. Un Juris Viļums... arī nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 12.janvāra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas ziemas sesijas 1.  sēde
2012. gada 12. janvārī

 

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Par Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma grozījumiem par izpilddirektoru valdes reformu” (Nr. 173/Lp11) (Dok. Nr. 414, 414A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” (Nr. 175/Lp11) (Dok. Nr. 424, 424A)
Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 176/Lp11) (Dok. Nr. 445, 445A)
Par likumprojektu „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Nr. 177/Lp11) (Dok. Nr. 446, 446A)
Par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 178/Lp11) (Dok. Nr. 447, 447A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par privatizācijas sertifikātiem”” (Nr. 179/Lp11) (Dok. Nr. 448, 448A)
Par likumprojektu „Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 180/Lp11) (Dok. Nr. 449, 449A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 181/Lp11) (Dok. Nr. 451, 451A)
Par likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” (Nr. 182/Lp11) (Dok. Nr. 452, 452A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Igoram Meļņikovam šā gada 12.janvārī (Dok. Nr. 456)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Viļumam no šā gada 9.janvāra līdz 13.janvārim (Dok. Nr. 457)
Lēmuma projekts „Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju” (Nr. 140/Lm11) (Dok. Nr. 472)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. V.Dombrovskis
	- dep. J.Reirs
Deputātu Ivara Zariņa, Andreja Elksniņa, Jāņa Ādamsona, Igora Meļņikova, Vladimira Nikonova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Sergeja Potapkina, Dmitrija Rodionova, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi” (Nr. 3/P11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 262, 262A)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. I.Zariņš
	- Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Elksniņš
Deputātu Andreja Elksniņa, Valērija Agešina, Ivara Zariņa, Dmitrija Rodionova, Marjanas Ivanovas-Jevsejevas, Vitālija Orlova, Viktora Jakovļeva, Jāņa Tutina, Aleksandra Sakovska, Jāņa Ādamsona pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām” (Nr. 4/P11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 418, 418A)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V.Ķirsis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Urbanovičs
	- dep. U.Augulis
Pieprasījums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Latvijas līdzdalību Visaginas AES būvniecības finansēšanā” (Nr. 5/P11) (Dok. Nr. 471)
Motivācija	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi” (Nr. 58/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 439)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai” (Nr. 59/Lp11) (2. lasījums) (Dok. Nr. 440)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par likuma „Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts”, likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” un likuma „Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 60/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 441)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem” (Nr. 71/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 443)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Personu apliecinošu dokumentu likums” (Nr. 22/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 423)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 26/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 438)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā” (Nr. 1/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 444)
Ziņo	- dep. D.Stalts
Likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 135/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 320, 419)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Paziņojumi
	- dep. I.Čepāne
	- dep. E.Siliņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Likumprojekts „Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”(Nr. 94/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 240, 422)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr. 21/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 425)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu” (Nr. 74/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 200, 427)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā” (Nr. 77/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 204, 428)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem”” (Nr. 87/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 216, 429)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 82/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 433)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr. 137/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 322, 434)
Ziņo	- dep. J.Reirs
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. Dz.Zaķis
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. S.Dolgopolovs
	- dep. Z.Kalniņa-Lukaševica
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. B.Cilevičs
	- dep. J.Ozoliņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. D.Kazāka
	- dep. R.Vējonis
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. A.Elksniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 138/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 334, 435)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 139/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 335, 436)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr. 141/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 337, 437)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem”” (Nr. 61/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 442)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 49/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 454)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 143/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 339, 455)
Ziņo	- dep. K.Eņģelis
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 135/Lm11) (Dok. Nr. 459)
Lēmuma projekts „Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 136/Lm11) (Dok. Nr. 460)
Paziņojumi
	- dep. A.Sakovskis
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Bišofa
	- dep. K.Eņģelis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 12.01.2012 09:02:08 bal001
Par - 63, pret - 24, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju (140/Lm11) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.01.2012 09:12:34 bal002
Slēgtais balsojums
Par - 73, pret - 3, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Kristapa Zakuļa iecelšanu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju (140/Lm11)

Datums: 12.01.2012 09:46:11 bal003
Par - 40, pret - 43, atturas - 10. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” dotā uzdevuma neizpildi (3/P11)

Datums: 12.01.2012 10:13:52 bal004
Par - 39, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par valdības bezdarbību valsts interešu aizstāvībā saistībā ar SIA „LatRosTrans” naftas vadā Polocka-Ventspils esošās tehnoloģiskās naftas (bufernaftas) īpašuma tiesībām (4/P11)

Datums: 12.01.2012 10:19:19 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Konvenciju par Eiropas Sakaru biroja izveidi (58/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:20:19 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konstitūcijas grozīšanai un Instrumentu Starptautiskās Telekomunikāciju savienības Konvencijas grozīšanai (59/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:22:09 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas ... (60/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:22:59 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centra statūtiem (71/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:24:25 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Personu apliecinošu dokumentu likums (22/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:26:37 bal010
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (26/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:27:31 bal011
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (1/Lp11), 3.lasījums

Datums: 12.01.2012 10:28:31 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (135/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:02:57 bal013
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (94/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:04:09 bal014
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (21/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:05:32 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības vienošanos par personu atpakaļuzņemšanu (74/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:06:50 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Austrālijas līgumu sociālās drošības jomā (77/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:08:22 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem” (87/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 11:09:55 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (82/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:29:38 bal019
Par - 58, pret - 27, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 12.01.2012 12:44:33 bal020
Par - 65, pret - 28, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Fiskālās disciplīnas likums (137/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:46:21 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (138/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:47:41 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (139/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:49:11 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (141/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:50:27 bal024
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem” (61/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:54:47 bal025
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (49/Lp11), 2.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:56:21 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (143/Lp11), 1.lasījums

Datums: 12.01.2012 12:57:43 bal027
Slēgtais balsojums
Par - 79, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas (135/Lm11)

Datums: 12.01.2012 12:58:08 bal028
Par - 85, pret - 1, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Kārļa Eņģeļa ievēlēšanu Ārlietu komisijā (136/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2012.gada 12.janvārī

 

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan Saeimas šīgada ziemas sesijas pirmie „Frakciju viedokļi”, un turpmākajās minūtēs Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

 

V.Agešins (SC).

 

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, un šie grozījumi paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājiem, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas saistībā ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāju atbildību, piemēram, juridiskās palīdzības pieprasītājs laikus neiesniedz dokumentus, kas apliecinātu viņa atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusam. Ir nepieciešams precizēt juridiskās palīdzības pieprasītāja pienākumus, nosakot šai personai pienākumu līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas procesā, savlaicīgi un prasītajā apjomā iesniedzot juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam nepieciešamo informāciju un dokumentus.

Tāpat, lai nelietderīgi netiktu tērēts juridiskās palīdzības sniedzēju laiks un tiktu ekonomēti valsts budžeta līdzekļi, ir noteikts pienākums personai, proti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītājam, savlaicīgi, bet ne vēlāk kā vienu dienu iepriekš, izņemot gadījumus, kad tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams, informēt juridiskās palīdzības administrāciju vai juridiskās palīdzības sniedzēju, ka viņa nevar ierasties uz tikšanos ar juridiskās palīdzības sniedzēju vai uz tiesas sēdi.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību juridiskās palīdzības sniedzējam civillietās, administratīvajās lietās vai pārrobežu strīdu lietās tiek noteikta samaksa par laiku, ko juridiskās palīdzības sniedzējs patērē Juridiskās palīdzības administrācijas norīkojumā norādītajā tikšanās laikā un vietā, gaidot juridiskās palīdzības saņēmēju, kurš nav ieradies un nav laikus paziņojis par neierašanos. Turklāt šāda nosacījuma noteikšana disciplinē juridiskās palīdzības saņēmēju.

Šis likumprojekts paredz arī pārskatīt un papildināt valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības atteikuma pamatus, papildinot to ar gadījumu, kad tiek atteikta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana; proti, valsts nodrošināto juridisko palīdzību atsaka, ja ir pieņemts lēmums par juridiskās palīdzības pārtraukšanu personai, ja tā atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradusies pie juridiskās palīdzības sniedzēja norādītajā laikā un vietā un nav paziņojusi par neierašanos Juridiskās palīdzības administrācijai vai juridiskās palīdzības sniedzējam vai atsakās līdzdarboties juridiskās palīdzības saņemšanas vai lēmuma par juridiskās palīdzības piešķiršanu izpildes nodrošināšanā, un ja kopš lēmuma par juridiskās palīdzības pārtraukšanu nav pagājis viens gads.

Šie grozījumi ir būtiski, jo Latvijā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir tiesības uz bezmaksas vai arī valsts garantētu juridisko palīdzību. Pārsvarā tie ir maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki, un līdz ar to ir nepieciešams šos grozījumus pieņemt, lai disciplinētu atsevišķas personas, jo valsts maksā, un arī citi cilvēki stāv rindā un gaida palīdzību.

Un vēl viens akcents. Šis likumprojekts paredz papildināt juridiskās palīdzības sniedzēju loku ar jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētu biedrību vai nodibinājumu, nosakot nosacījumus, kuriem jāatbilst, lai biedrība vai nodibinājums varētu būt par juridiskās palīdzības sniedzēju.

Ar šādu iniciatīvu – būt par juridiskās palīdzības sniedzēju – Juridiskās palīdzības administrācijā ir vērsies resursu centrs sievietēm „Marta”. Man ir prieks, ka šis likums strādā mūsu valstī kopš 2005.gada un ka valsts patiešām iespēju robežās palīdz maznodrošinātiem cilvēkiem, sniedzot viņiem juridiskas konsultācijas.

Juristi un zvērināti advokāti, kuri sniedz savus pakalpojumus bez maksas, ir pieejami praktiski jebkurā pašvaldībā Latvijā.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas.

Nākamā runās partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne.

Lūdzu!

 

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms es jūs visus gribētu apsveikt jaunajā – 2012.gadā. Ceru, ka šis gads jums ir iesācies labi, pozitīvi, un ļoti ceru un mums visiem kopā novēlu, lai mēs šajā ziemā vēl sagaidītu daudz skaista, balta sniega.

Runājot par šo pirmo ziemas sesiju, gribu teikt, ka šodien Saeimas darba kārtībā bija ļoti svarīgs likums, par ko Saeima aktīvi diskutēja, un tas ir tā saucamais Fiskālās disciplīnas likums.

Šis likums būtībā paredz to, ka Latvijai turpmāk vajadzētu dzīvot no tiem līdzekļiem, ko mēs reāli nopelnām, un pēc iespējas samazināt vajadzību aizņemties gan starptautiskajos tirgos, gan arī no, iespējams, dažādām starptautiskajām organizācijām. Cerams, ka tāda nepieciešamība nekad neradīsies.

Tātad šis likums lielā mērā nosaka līdzekļu atbildīgu tērēšanu, atbildīgu sava budžeta un savu finanšu veidošanu, un cerams, ka tas arī tikpat sekmīgi kā šodien tiks pieņemts otrajā un trešajā lasījumā. Un ir arī iespējams, ka šie fiskālās disciplīnas principi ar Saeimas atbalstu tiks nostiprināti arī Satversmē, tātad paredzot ilgtermiņā šādu stabilu valsts attīstības pamatu.

Tomēr šobrīd VIENOTĪBAS frakcijai visbūtiskākais jautājums, par kuru VIENOTĪBAS deputāti ir diskutējuši ļoti daudz un par kuru ir izskanējuši ļoti dažādi viedokļi, ir saistīts ar gaidāmo referendumu, kas paredzētu noteikt krievu valodu par otro valsts valodu.

Un pēdējā laika diskusijas visvairāk ir saistītas tieši ar to, ka vairāki deputāti šobrīd ir parakstījuši pieteikumu Satversmes tiesai, lai apstrīdētu šo lēmumu, kas ir novedis pie lēmuma veikt un organizēt šo referendumu... tā likumību un tiesiskumu. Un būtībā tas, ka liela daļa VIENOTĪBAS deputātu arī ir izšķīrusies par parakstīšanos un atbalstu šim pieteikumam, ir saistīts ar to, ka VIENOTĪBAS deputāti ir daudz diskutējuši gan ar ekspertiem, gan ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, un šobrīd sabiedrībā attieksme pret gaidāmo referendumu ir ļoti negatīva. Daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir prettiesisks un ka tas lielā mērā grauj Latvijas valsts pamatus, un izsaka vēlmi nepiedalīties šajā referendumā. Tādēļ šobrīd pastāv risks, ka, līdzdaloties... piedaloties nelielam iedzīvotāju skaitam, tā proporcija, kurā būtu nobalsots „par” iespējamo krievu valodas kā otrās valsts valodas noteikšanu, būtu ļoti liela, un, lai gan referendums kvoruma prasības dēļ nebūtu noticis, tomēr šī iespējami lielā proporcija tiktu izmantota dažādās gan iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās manipulācijās un retorikās.

Tā kā šis risks salīdzinoši ir ļoti liels, VIENOTĪBAS deputāti ir pieņēmuši lēmumu, ka šis jautājums tomēr būtu risināms tiesiskā ceļā un ka par šo jautājumu vajadzētu lemt Satversmes tiesai un izteikt savu redzējumu par to, vai jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu vispār ir apspriežams referenduma ceļā.

Un, protams, šis jautājums ir ļoti saasinājis arī vēl vienu citu būtisku jautājumu. Runa ir par vienoto informācijas telpu, kas mums ir Latvijas valstī. Tas ir saistīts ar jautājumu, vai Latvijas plašsaziņas līdzekļi, it īpaši sabiedriskie mediji, patiešām ir sadzirdami un saredzami visos novados un vai Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts pamatiem, par Latvijas valsts darbības principiem.

Tātad šis informatīvās telpas jautājums šobrīd ir būtiski aktualizējies, tāpēc deputātu darba kārtībā šobrīd ir arī lēmumi par to, kāda būs nākošā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome: kas šajā padomē strādās, cik lielā mērā šie cilvēki ar savu uzraudzību varēs nodrošināt to, ka sabiedriskie mediji pēc būtības pilda nacionālo pasūtījumu, ļauj pilsoņiem iesaistīties valsts dzīvē, informē viņus par norisēm valstī pietiekamā, vispusīgā un pamatīgā veidā. Tātad šīs padomes locekļu atlases process šobrīd jau notiek. Patīkami ir tas, ka otrajā kārtā ir vairāki cilvēki, kuriem ir gan dziļas zināšanas, gan arī laba izpratne par šīs padomes darbu, un tuvākajās nedēļās, cerams, Saeimai izdosies nobalsot par vislabāko Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu.

Paldies par uzmanību.

 

Vadītāja. Paldies VIENOTĪBAS frakcijas deputātei Lolitai Čigānei.

Nākamais runās Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Imants Parādnieks. Lūdzu!

 

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šīs nedēļas darba kārtībā ir trīs svarīgākie jautājumi. Un kā pirmo varētu minēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja izvēli un izvērtēšanu. Mēs bijām pirmā frakcija, kas ar viņu tikās un rūpīgi analizējām, izvērtējām. Protams, mums bija pamatotas šaubas, mums ar šā amata kandidātu bija arī atšķirīgi uzskati finanšu ideoloģijas ziņā, es domāju, bet tomēr, izvērtējot visus apstākļus, mēs kā frakcija nolēmām atbalstīt Zakuļa kunga kandidatūru un to arī šodien izdarījām. Bet vienlaicīgi norādām, ka pilna atbildība par turpmāko darbību un rezultātiem gulstas uz izvirzītāju – tātad uz Latvijas Bankas prezidenta un uz finanšu ministra Andra Vilka kunga – pleciem.

Otrs jautājums, kā jau arī kolēģi minēja, ir Fiskālās disciplīnas likums, kurš, kaut arī tika atbalstīts mums pirmajā lasījumā un ir principiāli atbalstāms... taču jāsaka, ka tas tomēr pašreizējā redakcijā nesasniedz to mērķi, kas ir definēts likuma 1.pantā, – nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā, jo likumprojektā ietvertā budžeta plānošanas formula kā metode ir kļūdaina un tā nekādi nenovērš ekonomikas pārkaršanu un iespējamo sekojošo krīzi, kā arī neparedz pietiekamu ekonomikas stimulēšanu ekonomiskās lejupslīdes laikā. Un tam pamatā ir IKP, kurš ir kā vienīgais – vienīgais! – rādītājs, uz kura šī formula ir balstīta. Mēs zinām, ka IKP var veidot arī nekustamā īpašuma burbuļi, un līdz ar to ir izvērtēšanai jābūt daudz padziļinātākai – jāņem vērā visi makroekonomiskie rādītāji, to skaitā importa un eksporta bilance, vērtību radošo industriju īpatsvars IKP, nodarbinātības līmenis un citi. Tā ka intensīvi noritēs darbs pie šī likumprojekta uzlabošanas, piesaistot speciālistus. Un es ceru, ka mums izdosies panākt labu Fiskālās disciplīnas likumu, kas ir ne tikai taupošs un novērš krīzi, bet arī vērsts uz attīstību un uzplaukumu.

Un trešā lieta, par ko jau arī minēja kolēģi no VIENOTĪBAS frakcijas, ir Nacionālās apvienības sagatavotais prasības pieteikums Satversmes tiesā ar prasību atzīt par nelikumīgu uzsākto referenduma procesu par to, lai ieviestu otru valsts valodu – krievu valodu. Protams, ka... iespējams, to noteikti vajadzēja darīt arī ātrāk, bet visi apstākļi izvērtās tādi, ka šobrīd šis pieteikums ir sagatavots, un mēs, kā jau iepriekš esam pauduši, uzskatām, ka šis referendums pēc savas būtības ir antikonstitucionāls. Un vēl vairāk! Tagad pieņemt lēmumu piešķirt vairāk nekā 2 miljonus antikonstitucionālam referendumam, kura rezultāti ir jau zināmi, – tas ir vismaz neapdomīgi, lai neteiktu – noziedzīgi. Tā ka mēs ceram, ka šis process tiks apturēts atbilstoši mūsu prasības pieteikumā lūgtajam un Satversmes tiesa spriedīs tieši tā, kā mēs uzskatām, – ka šis referendums ir antikonstitucionāls.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Paldies Imantam Parādniekam no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamais „Frakciju viedokļos” runās Zatlera Reformu partijas frakcijas deputāts Jānis Ozoliņš. Lūdzu!

 

J.Ozoliņš (ZRP).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien mēs pēc ziemas pārtraukuma bijām tādā ļoti ražīgā diskusiju gaisotnē, apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es gribētu teikt to, ka uz šī likuma nepieciešamību jau skaidri norāda nesenā Latvijas pieredze ekonomikas buma laikos, kad katru gadu valsts budžeta ienākumi un kopprodukts auga ļoti lielos apmēros. Bet tālaika valdības nevarēja nodrošināt nevienu sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katru gadu, kaut arī pie ļoti labiem ekonomiskajiem rādītājiem un ekonomikas attīstības, bijušo valdību nekompetences un nevēlēšanās dēļ mēs faktiski palielinājām savu parāda līmeni un neko neuzkrājām savai nākotnei, nekādus finanšu līdzekļus neparedzējām ekonomikas recesijas periodam. Un tieši šī iemesla dēļ, sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei, Latvija bija nesagatavota un ļoti ievainojama. Mēs bijām spiesti izturēt tādus smagus konsolidācijas pasākumus, kuru laikā Latvijas sabiedrība, visi Latvijas iedzīvotāji pieredzēja krasus ienākumu samazinājumus, gan nodokļu pieaugumu, gan darba vietu samazināšanos, un kuru laikā Latvijas Republikas valdība bija spiesta aizņemties lielus finanšu līdzekļus no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas, lai spētu segt tekošos izdevumus.

Gribu pieminēt vēl to, ka šī ilgstošā konsolidācija neizbēgami pastiprināja migrāciju, aizbraukšanu prom no Latvijas: iedzīvotāji mēģināja atrast vietu, kurā varētu nopelnīt, un tāpēc brauca prom strādāt citur, citās valstīs.

Nu, lūk, šis ir tāds pirmais reālais solis stabilitātes virzienā. Tas ir ļoti spēcīgs signāls visiem, gan Latvijas cilvēkiem, kas dzīvo Latvijas teritorijā, Latvijas pilsoņiem, gan mūsu pilsoņiem, kas atrodas Eiropā, tagad izbraukuši, – signāls, ka Latvija pirmo lielo soli ekonomikas stabilizācijas virzienā ir tiešām spērusi.

Ja trekno gadu valdības, varētu tā teikt, būtu rīkojušās fiskālā ziņā atbildīgi un būtu orientējušās uz nākotni, būtu veidojušas tādus sabalansētus budžetus ar pārpalikumiem, tad Latvijas valsts būtu ekonomiski daudz stiprāka. Un tāpēc, no šīs nesenās vēstures mācoties, mēs varam skaidri saprast, ka stabilā un uz ilgtermiņu vērstā ekonomikas attīstībā viens no galvenajiem elementiem ir fiskāli atbildīga politika. Man ir prieks, ka mēs apstiprinājām Fiskālās disciplīnas likumu pirmajā lasījumā, un es esmu pārliecināts par to, ka mums izdosies tālāk izveidot Fiskālo padomi, kas palīdzēs mums šo likumu ļoti saprātīgi arī pieņemt.

Gribētu nobeigumā pateikt tādus vārdus: var vienmēr domāt par to, ka ekonomikas izaugsme ir ļoti laba un ka mēs pelnīsim daudz, daudz naudas, bet mums ir jāpatur prātā – vienmēr jāpatur prātā! –, ka ļoti strauja izaugsme, ļoti liela peļņa vienmēr ir saistīta ar ļoti, ļoti lielu risku, ka mēs šo peļņu nekad nedabūsim. Tāpēc Zatlera Reformu partija, kā ir solījusi savā priekšvēlēšanu programmā, turpina īstenot savu vēlētāju doto mandātu vai solījumu saviem vēlētājiem un šo likumu noteikti atbalstīs, lai nodrošinātu gan nodokļu samazināšanos, gan ienākumu pieaugumu tieši iedzīvotājiem algu veidā.

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Jānim Ozoliņam no Zatlera Reformu partijas frakcijas.

Un „Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Kārlis Seržants. Lūdzu!

 

K.Seržants (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Nu nevienam nav noslēpums, ka trijos burtos „ZZS” ir Zemnieku savienība un Zaļā partija. Un tieši pēc Zaļās partijas iniciatīvas šodien mēs iesniedzām Saeimā pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā mēs lūdzam atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem sakarā ar Lietuvā paredzētās Visaginas atomstacijas celtniecību. Jo kopš brīža, kad 2006.gadā šādu it kā iepriekšēju vienošanos parakstīja Ministru prezidents Kalvītis ar Lietuvu, mēs neesam Latvijā saņēmuši absolūti nekādu konkrētu informāciju, lai saprastu vismaz kaut kādas pamatlietas. Cik galu galā naudas mums būs jāiegulda kaimiņvalsts ekonomikā? Mēs absolūti nezinām, cik un vai vispār Lietuva taisās uzticēt Latvijas pusei kādus celtniecības darbus vai infrastruktūras darbus. Mēs nezinām absolūti neko par to, uz kādiem noteikumiem, vai atvieglotiem vai vispārējiem, Latvija pēc tam varēs iepirkt no Lietuvas šo atomenerģiju; tāpat mēs nezinām neko par to, kā un kur tiks pēc tam glabāti šie radioaktīvie atkritumi. Tāpat mēs nezinām, kā tas ietekmēs elektroenerģijas tarifus nākotnē. Jo, ja tas būs „Latvenergo” kredīta... ja tas būs „Latvenergo” finansiāls projekts, tad neizbēgami šī kredīta atdošana pēc tam atsauksies uz „Latvenergo” tarifiem, kuri mums arī būs jāmaksā. Un galvenais jautājums – vai, ieguldot šo vismaz vienu miljardu latu Latvijas ekonomikā, veicinot otrreizējās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, mēs neiegūtu vairāk kā valsts, kā tautsaimniecība un kā galu galā tīri cilvēciska vide? Uz šiem jautājumiem mēs, protams, gribētu saņemt atbildes. Bet diemžēl jaunajā Saeimā jau ir iegājusies tāda prakse, ka koalīcija Ministru prezidentu sargā no jebkādiem deputātu pieprasījumiem par jebkuriem jautājumiem. Cerams, ka varbūt šis pieprasījums tomēr spēs izsisties cauri.

Un, izmantojot gadījumu, gribu pateikt, ka tieši rīt – 13.janvārī – Latvijas Zaļā partija, kura ir vecākā no brīvvalsts laikā veidotajām partijām... mums ir 22 gadu jubileja rīt, mēs arī pie Ministru kabineta rīkosim nelielu – teiksim tā – piketu ar dažādiem tādiem uzskatāmiem līdzekļiem, kurā aicināsim arī valdību aizdomāties par to, vai Latvijai ir vajadzīga šī atomstacija pašā, pašā Latvijas pierobežā.

Ko no likumiem varētu vēl atzīmēt? Šodien pieņēmām arī grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā. Ko tie paredz? Daudzi pierobežas iedzīvotāji ir saskārušies ar milzīgajām kravas automašīnu rindām, kas ne tikai padara bīstamāku satiksmi, bet diemžēl arī bojā ekoloģiju ar dažādiem sadzīviskiem atkritumiem un izplūdes gāzēm. Lūk, jaunā kārtība paredzēs, ka automašīnu šoferi varēs savlaicīgi piereģistrēties rindā elektroniski, uzzināt, cikos un kuru robežpunktu viņi varēs šķērsot, un šīm mašīnām būs iespēja ierasties tanī vietā, teiksim, jau iepriekš noteiktā laikā, lai nebūtu jāstāv šajā garumgarajā rindā.

Tas man būtu viss, jo mani iepriekšrunājušie kolēģi jau visu... kā saka, pārējos likumus apskatīja. Tad nu nobeigumā gribētu novēlēt visiem arī laimīgu Jauno gadu! Un saudzējiet sevi!

Paldies.

 

Vadītāja. Paldies Kārlim Seržantam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

Līdz ar to šodienas tiešraide „Frakciju viedokļi” ir izskanējusi. Tiešraidi no Saeimas nama Sēžu zāles vadīja Saeimas Preses dienesta konsultante Dace Laipa.

Paldies, ka klausījāties, un visu labu!