Meklēšanas rezultāti

Baltijas Asambleja Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija un pilntiesīga Baltijas jūras parlamentārās konferences locekle (BJPK) Latviju BA pārstāv 14 parlamenta ievēlēti Saeimas deputāti. BA izveidota 19…

Baltijas jūras parlamentārā konference Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums. Saeimu tajā pārstāv pieci deputāti. BJPK dibināta 1991. gadā pēc Somijas iniciatīvas ar mērķi veicināt kopīgu identitāti B…

Baltijas jūras parlamentārā konference Baltijas jūras parlamentārā konference (BJPK) ir Baltijas jūras reģiona parlamentārais forums. …

1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas valsts apbalvojums, kas nodibināts, lai godinātu Latvijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā apliecināto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā un godinātu arī tās personas, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus. Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes piešķi…

Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai   Darba grupas atzinums Eksperti un amatpersonas par darba grupas atzinumu Par darba grupu …

Darba grupas locekļi Ringolds Balodis …

Darba grupas piesaistītie eksperti Darba grupa ir lēmusi pieaicināt plašu tiesību ekspertu loku, tostarp Satversmes tiesas, Eiropas Savienības tiesas, Augstākās tiesas, Zinātņu akadēmijas, Publisko tiesību institūta, Valsts kontroles un Valsts prezidenta kancelejas pārstāvjus. Darba grupas pastāvīgi pieaicinātie eksperti un lietpratēji: …

Stabilitāte. Partnerība. Attīstība Saeimas un nevalstisko organizāciju forums 2011.gada 16.maijā Saeimas namā, Rīgā, Jēkaba ielā 11 DARBA KĀRTĪBA 9.00 – 9.30                  Dalībnieku reģistrācija…

LR Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Attīstības plānošanas apakškomisija Valsts Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija   Konference „Optimāls nacionālo attīstības stratēģiju ieviešanas…

Latvijas Republikas Saeimas darbinieku atalgojums   Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību amatu iedalījums grupās un informācija par darbinieku mēnešalgas apmēru Informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem…

Personu datu apstrāde Latvijas Republikas Saeimā un tās struktūrvienībās Latvijas Republikas Saeima (turpmāk – Saeima), ievērojot Latvijas Republikas Satversmes, Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Fizisko personu datu apstrādes likuma un citu normatīvo aktu p…

DECLARATION ON CONDEMNATION OF THE TOTALITARIAN COMMUNIST OCCUPATION REGIME IMPLEMENTED IN LATVIA BY THE UNION OF SOVIET SOCIALIST REPUBLICS   The Saeima of the Republic of Latvia recalls the appeal contained in its 22 August 1996 Declaration on Latvia’s Occupation and supporting the opinion expressed in the Preamble of the Treaty Establishing a Constitution for Europe, which says that, while remaining proud of their own national identities and history, the nations of Europe are determined to transcend the…

Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām Apzinoties pilsoniskās sabiedrības nozīmi valsts un tautas ilgtspējīgā attīstībā un nevalstisko organizāciju (turpmāk arī - NVO) ietekmi uz Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti, jāpaplašina NVO un Saeimas sadarbība, kā arī jāveicina pilsoniskās sabiedrības attīstība un jāuzlabo NVO darbības vide. Saeimas sadarbība ar NVO veido ciešāku saikni starp likumdevēju, no vienas puses, un sabiedrību un indivīdu, no otras puses. Saeima un NVO sa…

Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu Latvijas Republikas Saeima atgādina par 1996.gada 22.augusta Deklarācijā par Latvijas okupāciju izteikto aicinājumu un, atbalstot Līgumā par Konstitūciju Eiropai noteikto, ka Eiropas tautas, lepodamās ar savu nacionālo identitāti un vēsturi, vienlaikus tiecas pārvarēt senās robežas un, apvienojoties vēl ciešāk, veidot kopīgu likteni, uzskatot, ka līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības Konstitūcijā izvirzītajiem mērķie…

 Deklarācija Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1918. gada 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts 1920. gadā tika starptautiski atzīta un 1921. gadā kļuva par līdztiesīgu Tautu Savienības locekli. Latviešu nācija savu pašnoteikšanos tiesiski īstenoja 1920. gada aprīlī, kad vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un proporcionālās vēlēšanās tautas uzticības mandāts tika dots Satversmes sapulcei. 1922. gada 15. februā…

Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām Apzinoties pilsoniskās sabiedrības nozīmi valsts un tautas ilgtspējīgā attīstībā un nevalstisko organizāciju (turpmāk arī - NVO) ietekmi uz Saeimas pieņemto lēmumu kvalitāti, jāpaplašina NVO un Saeimas sadarbība, kā arī jāveicina pilsoniskās sabiedrības attīstība un jāuzlabo NVO darbības vide. Saeimas sadarbība ar NVO veido ciešāku saikni starp likumdevēju, no vienas puses, un sabiedrību un indivīdu, no otras puses. Saeima un NVO savā sadarbīb…

8. Saeima Deklarācijas Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu   tulkojums angļu valodā   tulkojums krievu valodā Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organi…

Delegācijas Latvija ir vairāku starptautisko starpparlamentāro organizāciju dalībvalsts. Saeimas pārstāvju darbs šajās organizācijās ir viens no veidiem, kā parlaments īsteno Latvijas ārpolitiku un pārstāv mūsu valsts intereses. Delegāciju locekļus ar balsojumu apstiprina Saeima.  Saeimas delegācijas starpparlamentārajās organizācijās Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija  …

Delegācijas Latvija ir vairāku starptautisko starpparlamentāro organizāciju dalībvalsts. Saeimas pārstāvju darbs šajās organizācijās ir viens no veidiem, kā parlaments īsteno Latvijas ārpolitiku un pārstāv mūsu valsts intereses. Delegāciju locekļus ar balsojumu apstiprina Saeima.  Saeimas delegācijas starpparlamentārajās organizācijās Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija  Plašāk …

Deputāti Saeimu veido 100 vēlēti tautas priekšstāvji – deputāti. Saeimas deputāta pilnvaru laiks ir četri gadi. 13. Saeima darbību uzsāka 2018. gada 6. novembrī. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Deputāts parlamentā pārstāv savu vēlētāju intereses. Saeimā ievēlētie deputāti apvienojas frakcijās atbilstoši piederībai savam politiskajam spēkam. Parlamentārieša ikdiena ir daudzveidīga un pamatā ietver darbu komisijās, apakškomisijās un Saeimas sēdēs, strādājot pie li…

Deputāti Saeimu veido 100 vēlēti tautas priekšstāvji – deputāti. Saeimas deputāta pilnvaru laiks ir četri gadi. 14. Saeima darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Deputāts parlamentā pārstāv savu vēlētāju intereses. Saeimā ievēlētie deputāti apvienojas frakcijās atbilstoši piederībai savam politiskajam spēkam. Parlamentārieša ikdiena ir daudzveidīga un pamatā ietver darbu komisijās, apakškomisijās un Saeimas sēdēs, strādājot pie li…

Deputātu atalgojums 14. Saeima 2024. gads Janvāris Februāris Marts Aprīlis Maijs …

Deputātu atalgojums un kompensācijas Saeimas deputāti par darbu saņem atalgojumu no valsts budžeta līdzekļiem. Deputātiem, līdzīgi kā citām valsts amatpersonām, atalgojums tiek regulēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Parlamentāriešu atalgojumu pārskata katru gadu automātiski atbilstoši vidējās algas un inflācijas izmaiņām valstī. Deputāti var saņemt papildu atalgojuma daļu par noteikta amata pildīšanu Saeimas Prezidijā, frakcijās, komisijās un apakškomisijās. Saeimas deputāta mēnešalga…

Deputātu grupas Lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses, Saeimas deputāti var izveidot deputātu grupas. Tās palīdz stiprināt starpparlamentāro sadarbību un aizstāvēt mūsu valsts intereses. Lai izveidotu deputātu grupu, nepieciešami vismaz trīs deputāti. Grupu izveide ir pašu deputātu iniciatīva, un īpašu noteikumu par grupas izveides principiem un sastāvu nav. Saeima nebalso par grupu izveidi un sastāvu. 13. Saeimā izveidotās deputātu grupas …

Deputātu grupas Lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses, Saeimas deputāti var izveidot deputātu grupas. Tās palīdz stiprināt starpparlamentāro sadarbību un aizstāvēt mūsu valsts intereses. Lai izveidotu deputātu grupu, nepieciešami vismaz trīs deputāti. Grupu izveide ir pašu deputātu iniciatīva, un īpašu noteikumu par grupas izveides principiem un sastāvu nav. Saeima nebalso par grupu izveidi un sastāvu. 14. Saeimā izveidotās deputātu grupas …

9.Saeima Dokumenti (deklarācijas, pārskati, publikācijas ...)   Latvijas Republikas Saeimas Ziņotājs Semināra „Godīga uzņēmējdarbība pret ēnu ekonomiku – nodokļu politikas loma godīgas konkurences nodrošināšanā” noslēguma dokuments Līgums par Eiropas Sa…

Dr.Pauls Kalniņš (1872-1945) 1., 2., 3. un 4.Saeimas priekšsēdētājs. Dzimis 1872.gada 3.martā Vilcē. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas apmeklēja Liepājas ģimnāziju, vēlāk studēja dabaszinības Maskavā, 1898.gadā beidza Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Strādāja par ārstu Tukumā, Jelgavā un Rīgā. 1897.gadā viņš bija avīzes “Dienas Lapa” redakcijas loceklis, kopā ar citiem jaunstrāvniekiem tika apcietināts un izraidīts…

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja (EDSO PA) ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārā dimensija, kuras galvenais uzdevums ir veicināt starpparlamentu dialogu, lai sekmētu EDSO mērķu par visaptverošu drošību sasniegšanu. EDSO PA ir dibināta 1991. gadā pēc Parīzes hartā izteiktā EDSO valstu vadītāju aicinājuma, la…

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja (EDSO PA) ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārā dimensija, kuras galvenais uzdevums ir veicināt starpparlamentu dialogu, lai sekmētu EDSO mērķu par visaptverošu drošību sasniegšanu. EDSO PA ir dibināta 1991. gadā pēc Parīzes hartā izteiktā EDSO valstu vadītāju aicinājuma, lai uzņemtos savu lomu Eiropā not…

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EP PA) Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EP PA) ir Eiropas Padomes parlamentārā dimensija, viena no tās lielākajām un redzamākajām institūcijām. EP PA uzmanīgi seko politiskajiem procesiem Eiropā. Tās aktivitātes ir vērstas uz Eiropas Padomes pamatvērtību un standartu saglabāšanu, galvenais mērķis ir stiprināt asamblejas dalībvalstu parlamentus, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātisku pārvaldību visās Eiropas valstīs, nodot sav…