Meklēšanas rezultāti

Lai aicinātu sabiedrību, politiķus, plašsaziņas līdzekļus un 16.marta un 9.maija pasākumu organizatorus ar sapratni un bez provokācijām izturēties pret kritušo karavīru godināšanu pasākumos, kuri iepriekšējos gados sabiedrībā raisījuši lielu spriedzi, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 6. martā, plāno pieņemt aicinājumu par 16.martu un 9.maiju. „Nevajadzētu pārspīlēt šāda aicinājuma lomu, tomēr tam ir būtiska nozīme. Tas liks padomāt neapdomīgajiem un tajā pašā laikā parādīs, kuriem tīk, ka šajos d…

„Jautājums par cilvēkdrošību ir cieši saistīts ar Nacionālo attīstības plānu, un tā apstiprināšana apliecina – cilvēkdrošība ir viens no mūsu valsts tālākas attīstības priekšnoteikumiem. Ikvienam cilvēkam ir jāsniedz iespēja justies drošam par savu nākotni, lai uzņemtos riskus un pilnveidotos, tādējādi kopā strādājot Latvijas nākotnes labā.” To Saeimas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis uzsvēra, otrdien, 5.martā, uzrunājot klāteso&scaron…

Lai diskutētu par iespējamajām izmaiņām likumos latviešu valodas stiprināšanai, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti otrdien, 5.martā, tikās ar Valsts valodas centra (VVC) Valsts valodas kontroles nodaļas vadītāju Antonu Kursīti. „Komisijas sēdē guvām apstiprinājumu tam, ka stāvoklis ar valsts valodu Latvijā ne tuvu nav apmierinošs. Lai virzītos uz latviskas Latvijas mērķi, ir jāsper ļoti konkrēti soļi, kas ir Saeimas un valdības kompetencē. Vai tas izdosies, atkarīgs no konkrētiem politiķiem un partijas pārstāvjiem, ku…

Lai izvērtētu cilvēkdrošības jēdziena teorētiskos un praktiskos aspektus, otrdien, 5.martā, Saeimā notika diskusija un grāmatas „Cilvēkdrošība Latvijā un pasaulē: no idejas līdz praksei” prezentācija. Diskusiju atklāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Raimonds Vējonis un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa. Grāmatā „Cilvēkdrošī…

„Latvijas vēsture bijusi traģiska: tēvi, dēli un brāļi bija spiesti karot cits pret citu divu okupācijas varu armijās. Šodien diskusijas par sarežģīto vēsturi turpinās. Esmu gandarīta, ka Otrā pasaules kara veterāni ir apliecinājuši vēlmi tuvināties un mūsu, likumdevēja, pienākums ir te palīdzēt. Jaunā likuma mērķis ir veicināt sabiedrības saliedētību un savstarpēju sapratni, kā arī sociālo garantiju piešķiršanu Otrā pasaules kara veterāniem. Jāuzsver, ka viņiem ir svarīgs arī morālais atbalsts. Latvijas valsts okupācijas laikā nebija spējīga aizstāvēt savu…

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 5.martā, nolēma Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā virzīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas paustos apsvērumus, ka starpniecības faktu būt…

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 5.martā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos likumos, kas paredz īpašu nodokļu piemērošanu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2035.gada beigām. Likumprojekta mērķis ir veicināt jaunu investīciju piesaisti speciālajās ekonomiskajās zonās, paredzot nodokļu atvieglojumus tajās strādājošām komercsabiedrībām.Patlaban īpašs nodokļu regulējums SEZ ir spēkā līdz 2017.gadam, un termiņš noteik…

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 5.martā, izskatīšanai otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz pilnveidot antikorupcijas regulējumu. Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ir priekšnoteikums, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumo…

Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 5.martā, tiekoties ar Latvijas Olimpiešu sociālā fonda pārstāvjiem, pauda pateicību fonda vadītājai Iulijakai Semjonovai par ieguldīto darbu, atbalstot sporta veterānus. „Ilgus gadus sekojot līdzi fonda darbībai, redzams, ka tajā ir būtisks ne tikai materiālais aspekts, bet arī nenovērtējamais cilvēcīgums un sirsnīgums. Bijušie sportisti ļoti novērtē, ka Semjonovas kundze par viņiem interesējas, uzmundrina, piezvana,” akcentēja apakškomisijas sekretārs Dzintars Ābiķis. I.Semjonova inf…

Ierēdņu darba rezultāti, strādājot pie bērnunamiem alternatīvu bērnu aprūpes formu ieviešanas, nav nesuši iecerēto rezultātu, tādēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisija aicina problēmas risināt atbildīgo ministriju politiskās vadības līmenī. Deputāti trešdien, 6.martā, uz komisijas sēdi aicinājuši labklājības ministri Ilzi Viņķeli un finanšu ministru Andri Vilku, lai runātu par bērnu alternatīvās aprūpes attīstības perspektīvām. „Lai iezīmētu pavērsiena punktu valsts attieksmē pret bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, jau pērn…

„Viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir mūsu valsts uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Latvija ir gatava kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti jau tuvākajā laikā. Arī Kolumbija sev izvirzījusi šādu mērķi, un abas valstis vieno kopīga apņemšanās un reformu īstenošanas pieredze, kandidējot dalībai OECD.” To Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, pirmdien, 4.martā, Saeimas namā tiekoties ar Kolumbijas Republikas ārlietu viceministri Moniku Lansetu Mutis (Monica Lanzetta M…

Baltijas Asambleja (BA) aicina līdz šī gada 3.jūnijam pieteikt darbus ikgadējai BA balvai literatūrā, mākslā un zinātnē. BA balva ir nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus šajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Tās konkursa uzvarētājiem pasniegs nākamajā BA sesijā, kas notiks Rīgā šī gada 28.novembrī. Balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma au…

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem. Pirmajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Augustam Brigmanim.   A.Brigmanis (ZZS). Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēde sākās neparasti. Deputāti ar klusuma brīdi godināja aizsaulē aizgājušo Latvijas dižgaru Imantu Ziedoni. Arī Lat…

„Augstākā izglītība ir kas vairāk par faktiem, datiem un iemaņām. Tā godina cilvēka prātu un gudrību, un ideju uzskata par galveno pasaules pārmaiņu sākumu. Tai jābūt gan lidojošai un provocējošai, gan efektīvai un pielietojamai vienlaikus,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 1.martā, atklājot publiskās debates „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija”. „Mūsdienās, kad valda asa konkurence, Latvijā, Eiropā un pasaulē ir augsts bezdarba līmenis un izglītība maksā bargu naudu ― augstākās …

„Ir jāveido jauns Augstākās izglītības un zinātnes likums. Tomēr diskusijas par atsevišķiem pantiem nebūs veiksmīgas, ja nevienosimies par pamatprincipiem, kā nodrošināt, lai mūsu augstākā izglītība būtu gan laba, gan konkurētspējīga ― lai tā nes veiksmi mums pašiem un to ciena pasaulē.” To piektdien, 1.martā, uzrunājot publisko debašu „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija” dalībniekus, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, vienlaikus uzsverot, ka sad…

Uzņemoties iniciatīvu par augstākās izglītības un zinātnes izaugsmes plānošanu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piektdien, 1.martā, organizēja publiskās debates „Augstākā izglītība Latvijā: status quo un nākotnes stratēģija”. Ekspertu diskusija rīkota, lai rastu kopsaucēju un veidotu kopīgu augstākās izglītības ilgtermiņa stratēģiju, kas liktu pamatu intelekta ekonomikai kā tautsaimniecības izaugsmes un labklājības pieauguma pamatam. Debašu pirmajā daļā notika instit…

Saeima ceturtdien, 28.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot, ka ikmēneša izdienas piemaksas turpmāk varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs pozitīva. Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā prakse, ka tiesneši piemaksas saņēma neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. …

Lai novērstu Latvijas un Gērnsi Valstu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiks radīts tiesisks pamats Latvijas un Gērnsi Valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, paredzot to regulāru apmainīšanos ar informāciju. To nosaka ceturtdien, 28.februārī, Saeimā ratificētais Latvijas Republikas valdības un Gērnsi Valstu līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā būs likumīgs pienākums atbildēt uz Gērnsi Valstu nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem …

„Valstij ir skaidri jāpasaka nepilsoņiem, ka nevajag lolot ilūzijas par pilsonības nulles variantu tāpat kā par otru valsts valodu, un vienlaikus jārod atbilde uz jautājumu — kāpēc nepilsoņi neizmanto iespēju naturalizēties?” To Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, trešdien, 27.februārī, komisijas deputātiem aktualizējot diskusiju par nepilsoņiem. „Latvijas sabiedrībā jautājumā par nepilsoņiem pastāv divas krasi atšķirīgas nostājas — daļa uzskata, ka visiem nepilsoņiem pilsonība ir noz…

„Valsts kontroles sadarbība ar Ģenerālprokuratūru sabiedrībā ir aktuāls jautājums. Valsts kontrole veiksmīgi konstatē pārkāpumus valsts un pašvaldību darbā, bet gan mums, deputātiem, gan sabiedrībai rodas iespaids, ka tālāk nekas nenotiek ― kriminālprocesi netiek ierosināti un vainīgie netiek sodīti,” trešdien, 27.februārī, sacīja Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers akcentēja, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka kriminālprocesi netiek uzsākti. Arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa informēja deputātus, ka …

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 27.februārī, izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. …

Turpmāk vekseļa devējs vekseli varēs izdot ne tikai papīra formātā, bet arī elektroniski. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 27.februārī, konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Vekseļu likumā. Patlaban noteikts, ka vekseļi ir tikai papīra formā noformējami vērtspapīri. Tāpat tikai papīra formā tiek vesta vekseļu protestu grāmata, kā arī tiesā iesniegts pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, vekselis, tā noraksts un vekseļa protesta raksts. Izma…

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.februārī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Komisija nolēma abus likumprojektus izskatīšanai Saeimā virzīt kā steidzamus. Daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, savukārt pie atbildības tiek sa…

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Skan raidījums „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā, un turpmākajās minūtēs Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodien Saeimas sēdē pieņemtajiem lēmumiem. Pirmajai šodien vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātei Inai Druvietei. I.Druviete (VIENOTĪBA). Esiet sveicināti! Šīsdienas garajā darba kārtībā bija viens jautājums, kas interesē visus, jo gandrīz katrā ģimenē ir kāds students. Mūsu augstākā izglītība ir katra cilvēka rūpju lokā, un šodi…

„Diskusijās par eiro ieviešanu bieži tiek minēta virkne valstu, arī tā saucamās jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras tuvākā laikā neplāno pievienoties eirozonai. Taču tas ir maldīgi. Kā man pavisam nesen atzina jaunais Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs, Lietuvas valdība vēlas pēc iespējas ātrāku pievienošanos eiro. Arī mums tik tuvā Polija, kuras ekonomika veiksmīgi attīstās un kuras politiskā ietekme Eiropas Savienībā arvien pieaug, šogad ir uzsākusi diskusiju par pievienošanos eiro.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvē…

„Tāpat kā monētai ir divas puses, arī diskusijai par eiro ieviešanu ir divi aspekti — simboliskais un praktiskais. Aplūkojot monētas reversu un aversu, iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par šo naudas vienību. Tāpat arī eiro diskusijā vienlīdz būtisks ir gan ekonomiskais un praktiskais aspekts, gan simboliskais un emocionālais fons.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, piektdien, 22.februārī, Saeimas namā uzrunājot augsta līmeņa starptautiskas konferences „Pieredze un gatavošanās…

Lai veicinātu diskusiju par Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas eiro ieviešanu Latvijā un iespējamajiem izaicinājumiem, kā arī iepazītos ar citu ES dalībvalstu pieredzi eiro ieviešanā, piektdien, 22.februārī, Saeimā notiek starptautiska konference „Pieredze un gatavošanās eiro”. Konferenci organizēja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konferences „Pieredze un gatavošanās eiro” atklāšanā klātesošos uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, L…

Eiropas Savienībai (ES), strādājot pie tās globālās stratēģijas un attiecībām ar islāma valstīm, īpaši jādomā par kaimiņattiecību politiku. To Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš uzsvēra, 21.februārī piedaloties Eiropas Parlamenta (EP) rīkotajā sanāksmē par virzību uz Eiropas globālo stratēģiju. O.Kalniņš, uzrunājot EP un ES dalībvalstu nacionālo parlamentu Ārlietu komisiju kolēģus, kā arī Zviedrijas un Polijas ārlietu ministrus, īpaši akcentēja ES un Turcijas divpusējo attiecību nozīmi un Turcijas lomu reģionā un uzsvēra, ka Tur…

Saeimas Prezidija un Frakciju padome šodien, 21.februārī, vienojās Saeimas 2013.gada ziemas sesiju slēgt 25.martā un pavasara sesiju sākt 2.aprīlī. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimai.    Saeimas Preses dienests…

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ceturtdien, 21.februārī, noslēdza darbu pie likumprojekta „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas valsts apdraudējuma gadījumā paredz nepieciešamo rīcību, lai nodrošinātu nacionālo drošību. Likums noteiks kārtību, kā valstī izsludina un atceļ ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli, nodrošina uzraudzību, kā arī valsts iestāžu, fizisko un juridisko personu tiesības un ierobežojumus šīs situācijas laikā. Paredzēts, ka ārkārtējo situāc…