Otrdien, 22.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas U-21 basketbolistēm.      Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja novēlēja veiksmi U-21 basketbolistēm pasaules čempionātā un sprieda par Latvijas basketbolistu izredzēm šajā čempionātā.      Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka līdz šim Saeimā vēl nav bijušas šāda veida tikšanās ar sportistiem pirms gaidāmajām nopietnām spēlēm, un atzina, ka šī diena ir īpaši zīmīga ar to, ka tika atklāts piemineklis bijušajam Latvijas Republikas prezidentam Kārlim Ulmanim.       I.Ūdre augstu novērtēja meiteņu un treneru ieguldījumu augstās ceturtās vietas iegūšanā 2002.gada Eiropas U-20 čempionātā Horvātijā, kas deva iespēju piedalīties pirmajā pasaules U-21 čempionātā, kas sestdien, 26.jūlijā, sāksies Horvātijā. Vienā grupā ar Latvijas basketbolistēm būs tādas valstis kā Ķīna, Krievija, Austrālija, Tunisija un Argentīna. Lai turpinātu cīņu par medaļām, sešu komandu konkurencē Latvijas spēlētājām ir jāizcīna vismaz ceturtā vieta.       Latvijas izlases spēlētājas ir no 1982.gada līdz 1986.gadam dzimušas meitenes, un vairums no viņām spēlē arī citās valstīs.       I.Ūdre atzina, ka Latvijas basketbolam vienmēr ir bijuši labi rezultāti pasaules čempionātos, un atcerējās savas gaitas basketbolā TTT komandas sastāvā, kā arī dalījās savā pieredzē.      Komandas trenere M.Kubliņa un I.Ūdre bija vienisprātis, ka talanta un smaga darba rezultātā cilvēks var sasniegt dzīvē ļoti daudz.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre novēlēja Latvijas izlases meitenēm veiksmi gaidāmajā pasaules čempionātā un uzsvēra, ka basketbolistes ir mūsu valsts pārstāves un Latvijas vārda nesējas pasaulē.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei basketbolistes uzdāvināja basketbola bumbu ar autogrāfiem un kopīgi nofotografējās.

          Piektdien, 11.jūlijā, Eiropas lietu komisijas deputāti un Saeimas pārstāvji Eiropas Savienības Konventā tikās ar Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegāciju.          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītiem jautājumiem.           Sarunas sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts iepazīstināja viesus ar komisijas darbu un galvenajām prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisija ir kā miniatūrs Saeimas modelis, jo tajā proporcionāli pārstāvēti visi mūsu parlamentā ievēlētie politiskie spēki. Raksturojot Eiropas lietu komisijas darbu un lomu Latvijā, viņš sacīja, ka tas veidots līdzīgi kā Dānijas - ļoti stingrais - un Somijas skrupulozais vadības modelis, kad valdība ir atbildīga parlamentam par visiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. G.Krasts arī uzsvēra, ka komisijas kompetencē ir lemt par visiem valdības sagatavotajiem projektiem saistībā ar Eiropas Savienību, - tikai ar Saeimas Eiropas lietu komisijas akceptu šādi projekti var realizēties.          Savukārt Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegācija informēja, ka tās galvenie uzdevumi ir sniegt atzinumus par Itālijas Republikas likumu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanai, lai izvairītos no iespējamām soda sankcijām, kā arī reizi gadā sagatavot un izdot likumu, kurā iestrādātas visas Eiropas Savienības pieņemtās direktīvas.         Tikšanās ietvaros tika pārrunāti arī tādi jautājumi kā Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu, Eiropas Konventa darbība un priekšlikumi Eiropas Savienības konstitūcijai.          Atbildot uz viesu jautājumu par Latvijas nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Savienības konstitūcijas preambulā izdarīt atsauci uz kristietību, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sacīja, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija to pilnībā atbalsta un vērtē pozitīvi, kā arī izteica cerību, ka, lai gan vēl nav zināma mūsu valdības oficiālā nostāja šajā jautājumā, tā varētu būt pozitīva.          Savukārt G.Krasts interesējās par Itālijas prezidentūras Eiropas Savienībā galvenajām prioritātēm un saņēma izsmeļošu atbildi.          Viesi uzsvēra - starpvaldību konferences vadība šā gada oktobrī Romā, kurā būs jāizmanto visi diplomātijas līdzekļi, lai sasniegtu augsta līmeņa kompromisu, saskaņojot valstu intereses; jārisina paplašinātās Eiropas kaimiņvalstu sadarbība, meklējot arī iespējas institucionalizēt ES un Krievijas attiecības; jāveido Eiropas Savienības ekonomika kā dinamiska un dzīvotspējīga pasaules kontekstā; kā arī jāgarantē ES iedzīvotāju drošība.        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja konkrētas Latvijas un Itālijas parlamentu komisiju sadarbības iespējas.          Nobeigumā Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegācijas pārstāvji pasniedza piemiņas medaļas.

       Ceturtdien, 10.jūlijā, Latvijas un Itālijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Aldis Kušķis un priekšsēdētāja biedre Inese Vaidere tikās ar Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegāciju.       Tikšanās laikā tika runāts par Eiropas Savienības nākotni, apspriesti ar ES Konventu saistīti jautājumi, kā arī gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, kas paredzēts šā gada 20.septembrī.       I.Vaidere, runājot par Latvijas un Itālijas attiecībām, tās raksturoja kā ļoti labas un uzsvēra šī laika un sarunas nozīmību periodā, kad ir sākusies Itālijas prezidentūra ES. Viņa augstu novērtēja ES Konventa darbu un atzina, ka sagatavotie priekšlikumi ES reformai ir labs pamats tālākai pilnveidošanai starpvaldību konferencē. I.Vaidere arī uzsvēra, ka ir pārliecināta par referenduma par Latvijas dalību ES sekmīgu iznākumu un to, ka mūsu valsts kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, kas ir ne tikai ņēmēja, bet arī devēja, īpaši caur savu seno kultūru un vēsturisko pieredzi ES un Krievijas attiecību ietvaros.      Itālijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par parlamenta Eiropas Savienības komisiju nozīmi un uzdevumiem, kā galveno uzsverot pārraudzības funkciju, lai ES likumdošana būtu saskaņota ar Itālijas likumiem. Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas prezidents Mario Greko uzsvēra, ka Latvija ir bijusi un būs Eiropas valsts.      Sarunas gaitā tika apspriesta arī Latvijas nostāja jautājumā par pilsoniskas Eiropas izveidi, ņemot vērā situāciju ar nepilsoņiem mūsu valstī. I.Vaidere uzsvēra, ka Latvijā darbojas liberāls pilsonības iegūšanas likums un ceturtā daļa Latvijas pilsoņu ir citu tautību pārstāvji. Viņa sacīja, ka atbalsta pilsoniskas Eiropas ideju, bet ceļš uz to ved caur mīlestību uz savu valsti.       Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka Eiropas Savienībai ir jābūt tautu Eiropai un jābalstās uz demokrātijas principiem.

      No 9. līdz 10.jūlijam Latvijā darba vizītē uzturēsies Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju lietu komisijas delegācija, kuru vada Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju lietu komisijas priekšsēdētāja Karolīna Džeksone.      Trešdien, 9.jūlijā, delegācija ieradīsies Latvijā.       Ceturtdien, 10.jūlijā, Eiropas Parlamenta pārstāvji tiksies ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi un vides ministru Raimondu Vējoni, kā arī ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Induli Emsi. Savukārt pēcpusdien K.Džeksones vadītajai delegācijai paredzēta tikšanās ar vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām un preses konference.      Vizītes noslēgumā viesi apmeklēs Vecdaugavas dabas liegumu, bet vakarā izlidos uz Tallinu.

       Pirmdien, 7.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāts Māris Kučinskis tikās ar bērnu nometnes "Zīļu laipa" dalībniekiem - latviešu bērniem no Sibīrijas, Omskas apgabala.       Tikšanās laikā tika runāts par Saeimas darbu un uzdevumiem, kā arī par aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem. I.Ūdre, runājot par attiecībām starp dažādu tautību cilvēkiem, uzsvēra - integrējoties citā zemē un tautā, cilvēki nezaudē savas saknes, bet cenšas mācīties un saglabāt dzimto valodu, izprast savas kultūras tradīcijas un aizgūt labāko no citām tautām.       Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja saņēma uzaicinājumu nākamgad apmeklēt Sibīrijas latviešu bērnus Omskā.

         Piektdien, 4.jūlijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgēnija Stalidzāne un komisijas deputāts Viesturs Šiliņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas Landtāga Sociālo lietu un Eiropas lietu komisijas deputātu Konradu Kobleru un viņa vadīto delegāciju.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar sociālo jautājumu risināšanu un Latvijas un Bavārijas sadarbības iespējas un perspektīvas nākotnē.Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja J.Stalidzāne iepazīstināja Bavārijas Landtāga Sociālo lietu un Eiropas lietu komisijas deputātu K.Kobleru ar komisijas darbu, kā svarīgu minot darbu tādu sociālo jautājumu risināšanā kā pensiju, sociālo pabalstu, veselības aizsardzības un darba likumdošanā. J.Stalidzāne uzsvēra komisijas ciešo sadarbību ar Veselības ministriju Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju un informēja par jau paveikto Latvijas likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas Savienības normām.           K.Koblers iepazīstināja Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvjus ar Bavārijas Landtāga Sociālo lietu komisijas darbu, kas saistīts ar tādu jautājumu risināšanu kā sociālie pabalsti, nodarbinātība, jaunatnes, invalīdu, cilvēku ar īpašām vajadzībām, pensionāru integrācija un rehabilitācija, "bēgļu politika", veselības aizsardzība, ģimenes lietas, sieviešu vienlīdzība, jaunu mājokļu būve un glābšanas dienesti.           Komisijas deputāts V.Šiliņš iepazīstināja ar jautājumiem, kas skar veselības aprūpi.           Sarunas dalībnieki atzina, ka Latvijai un Vācijai ir daudz kopīgu problēmu sociālo jautājumu risināšanā, kā galvenos minot nepietiekamo finansējuma nodrošinājumu veselības aprūpei, bezdarba pieaugumu un demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos.          Runājot par Latvijas un Bavārijas divpusējās sadarbības iespējām, abas puses akcentēja to padziļināšanas nepieciešamību nākotnē, īpaši pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.         Sarunas gaitā tika apspriesti arī jautājumi, kas skar veselības apdrošināšanu un nodokļu politiku abās valstīs.

        Trešdien, 2.jūlijā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Lietuvas žurnālistiem.         Tikšanās laikā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere atbildēja uz Lietuvas žurnālistu jautājumiem saistībā ar Latvijas un Lietuvas jūras robežu, kā arī par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu.

       Otrdien, 1.jūlijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Mongolijas prezidentu Natsagiunu Bagabandi (Natsangyn Bagabandi).       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Mongolijas divpusējo attiecību attīstību un sadarbības iespējas.       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka valstu attiecības var raksturot kā konstruktīvas un pastāv plašas iespējas divpusējās sadarbības paplašināšanai.       N.Bagabandi uzsvēra, ka parlaments ir visdemokrātiskākā valsts institūcija, kas pauž sabiedrības intereses, vēlmi un gribu, tālab atbalstāma un aktivizējama ir Mongolijas un Latvijas sadarbība parlamentārā līmenī gan divpusēji, gan starptautiskajos forumos. Mongolijas prezidents pastāstīja, ka nesen ir izveidota Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības atbalsta grupa, kuras mērķis ir tiešu kontaktu veicināšana starp abu valstu parlamentāriešiem. Viņš arī teica, ka Mongolijas parlamentā darbojas septiņdesmit seši deputāti, no kuriem deviņas ir sievietes, turklāt divas no tām darbojas Mongolijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupā. N.Bagabandi arī apsveica Latviju ar tās sasniegumiem, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO struktūrās.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka demokrātija ir sarežģīts process un akcentēja Latvijas paveikto demokrātisko institūtu iedibināšanā un nostiprināšanā. I.Ūdre atzina, ka Latvija ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi reformu ceļā pārejā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ir gatava dalīties šajā pieredzē. Viņa sacīja, ka Latvija ir atvērta sarunām un jaunām sadarbības iespējām ar Mongoliju, un uzsvēra, ka tieši sakari starp abu valstu parlamentāriešiem, pieredzes apmaiņa, radīs arī lielāku izpratni par likumu darbību, kas savukārt veicinās ekonomisko sadarbību.        Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Mongolijas prezidents N.Bagabandi bija vienisprātis, ka abām valstīm ir līdzīgas nākotnes ieceres un plašas sadarbības iespējas.