Tikšanās un vizītes

16.aprīlī (16.04.2003.)
         Trešdien, 16.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ričardu Antoniju Rovu (Richard Anthony Rowe).
15.aprīlī (15.04.2003.)
       Otrdien, 15.martā, Jūrmalā notika Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētājas Enes Ergmā un Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauska tikšanās.       Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Baltijas valstu savstarpējo attiecību aktualitātes, sadarbības aktivizēšanu starp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentiem, kā arī sadarbības iespējas Eiropas Savienības un NATO ietvaros.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra parlamentārās sadarbības nozīmi un atzina, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunu kvalitāti. Tādēļ ir nepieciešams jau tagad sākt diskusiju par Baltijas valstu stratēģiskajām interesēm nākotnē, kurā savu ieguldījumu var sniegt gan parlamentārieši, gan parlamentu priekšsēdētāji. Trīspusējās sadarbības intensitāti arī nākotnē noteiks kopēju interešu un mērķu esamība.         Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāja E.Ergmā uzsvēra jau paveikto līdzšinējā Baltijas valstu sadarbībā un atzina, ka kopīgo mērķu īstenošanu būtiski veicinājuši aktīvie triju Baltijas valstu kontakti dažādos līmeņos un jomās. Viņa pievērsa uzmanību nepieciešamībai pozitīvo sadarbības potenciālu izmantot arī nākotnē, veicinot "mazo valstu" interešu ievērošanu.        Lietuvas Seima priekšsēdētājs A.Paulausks, savukārt, pastāstīja par informācijas kampaņas par ES jautājumiem norisi Lietuvā, kas īpaši aktuāla laikā pirms tautas nobalsošanas par dalību Eiropas Savienībā, kas paredzēta 10.un 11. maijā. Lietuvas parlamentā ir izveidota īpaša darba grupa, kurā iekļauti gan parlamenta, gan valdības pārstāvji, lai izstrādātu veiksmīgāko modeli sadarbībai ar Eiropas Savienības institūcijām. A. Paulausks skāra arī valstu gatavošanos novērotājas statusam, kas tiks iegūts pēc pievienošanās līgumu ES parakstīšanas, tai skaitā novērotāju darbu Eiropas Parlamentā.        Visi trīs Baltijas valstu spīkeri atbalstīja aktīvu sadarbību Eiropas Parlamenta ietvaros, lai veicinātu Eiropas mazo valstu iespējas realizēt nacionālās intereses kopējā Eiropā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī parlamentu lomu referendumu par ES organizēšanā.         Baltijas valstu parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka līdzšinējā valstu sadarbība jāvērtē kā laba, tomēr ir iespējas to pilnveidot. Tika skarts arī jautājums par atbalsta programmām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lai veidotu stabilu vidusslāni, kā arī līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanas iespējas šai jomā. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra, ka jāturpina darbs Baltijas Asamblejas ietvaros, šo organizāciju modernizējot un pilnveidojot tās darbu atbilstoši aktuālajai situācijai.        Tika pārrunāta sadarbības aktivizēšana ar Ziemeļvalstīm, kopēju projektu īstenošana, tai skaitā ES Ziemeļu Dimensija, pārrobežu sadarbība. Runājot par ES un ASV sadarbību, tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt spēcīgas transatlantiskās saites. Sarunas gaitā tika apspriestas arī Baltijas valstu un Krievijas attiecības, īpaši pieskaroties Kaļiņingradas jautājumam.        Noslēgumā sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas valstu parlamentāriešiem aktīvi jāizmanto starptautiskās organizācijas, lai tajās paustu Baltijas valstu intereses, kā arī jāturpina attīstīt un pilnveidot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas trīspusējās sadarbības projektus.
15.aprīlī (14.04.2003.)
        No 14. līdz 15.aprīlim Latvijā darba vizītē uzturēsies Igaunijas Riigikogu priekšsēdētāja Ene Ergmā un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Arturs Paulausks.         Visu trīs Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāju tikšanās Latvijā notiks pēc Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres ielūguma. I.Ūdre, E.Ergmā un A.Paulausks tikšanās laikā pārrunās jautājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu parlamentu sadarbības veicināšanu, Baltijas valstu sadarbību iestāšanās procesa Eiropas Savienībā un NATO noslēguma posmā un pēc iestāšanās šajās organizācijās, kā arī starptautiskās aktualitātes.
11.aprīlī (11.04.2003.)
         Piektdien, 11.aprīlī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa un komisijas deputāts Dainis Turlais tikās ar Eiropas Savienības (ES) Militārā štāba priekšnieku, ģenerālleitnantu Reineru Šuvirtu (Reiner Schuwirth).        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas drošības  un aizsardzības politiku (EDAP), kā arī Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO.         A.Laksa iepazīstināja R.Šuvirtu ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem darbības virzieniem, kā galvenās minot likumdošanas darbu aizsardzības un iekšlietu jomās, kā arī Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību. A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības jautājumiem un atzina, ka Latvija kā ES nākamā dalībvalsts ir gatava dot savu ieguldījumu krīžu noregulēšanā EDAP ietvaros.        Savukārt ES Militārā štāba priekšnieks R.Šuvirts informēja par ES Militārā štāba darbību un jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas drošību un aizsardzību. R.Šuvirts atzinīgi novērtēja divu Latvijas virsnieku 31.martā uzsākto darbu ES misijā Maķedonijā Francijas vadībā. Viņš arī atzīmēja, ka pašlaik Eiropas valstu vidū vairs nav būtisku domstarpību kolektīvās aizsardzības sistēmas struktūrā.         Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī ES un NATO panākto vienošanos par NATO resursu izmantošanu ES operācijās, kas ļāva ES uzsākt patstāvīgas operācijas.
Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētāji un delegācijas Latvijā ieradīsies pirmdien, 14.aprīlī, bet otrdien, 15.aprīlī, notiks visu trīs Baltijas valstu parlamentu spīkeru tikšanās Jūrmalā, Jūras ielā 9/11. Pēc tās paredzēta preses konference.
4.aprīlī (04.04.2003.)
     Piektdien, 4.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču, kurš oficiālā vizītē ieradies Latvijā.     Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas un Eiropas Savienības paplašināšanu.     Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica Horvātijas prezidentu ar ierašanos mūsu valsts parlamentā un uzsvēra, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā sekmīgas. “Pēdējo divu gadu laikā notikušās Latvijas un Horvātijas augstu amatpersonu apmaiņas vizītes apliecina, ka mūsu valstu divpusējās attiecības aizvien aktivizējas un to attīstības potenciāls joprojām ir liels,” teica Ē.Jēkabsons. Viņš arī norādīja, ka Latviju un Horvātiju vieno kopīgi ārpolitiskie mērķi ? integrācija Eiropas Savienībā un NATO, tāpēc abas valstis būtu ieinteresētas intensificēt divpusējo sadarbību gan politikas, gan ekonomikas, gan arī kultūras jomās.     Arī Horvātijas Republikas prezidents S.Mesičs bija vienisprātis, ka Latvijas un Horvātijas divpusējās attiecības nepieciešams padziļināt. “It īpaši abu valstu parlamentu līmenī, jo tie veic gan likumdevēja darbu, gan uzraudzības funkcijas pār to īstenošanu dzīvē”, sacīja prezidents. S.Mesičs norādīja ? lai gan atšķiras dažādu valstu parlamentu darbības tehnoloģijas, tomēr to mērķi un uzdevumi demokrātiskās valstīs ir ļoti līdzīgi. Viesis arī informēja par Horvātijas paveikto ceļā uz ES kandidātvalsts statusa iegūšanu un pieteikšanos dalībai NATO.     Tikšanās noslēgumā Ē.Jēkabsons norādīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs, lai sagatavotu referendumu par Latvijas iestāšanos ES, kas paredzēts šī gada septembrī, kā arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava dalīties savā pieredzē ar Horvātiju eirointegrācijas jautājumos.
3.aprīlī (03.04.2003.)
          Šodien, 3.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Francijas Republikas Eiropas lietu ministri Noelli Lenuāru (Noelle Lenoir) un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministru Denisu Makšeinu (Denis MacShane).         Tikšanās laikā tika pārrunātas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un ES paplašināšanos saistītas aktualitātes.         Francijas Republikas Eiropas lietu ministre N.Lenuāra un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Eiropas lietu ministrs D.Makšeins sarunas sākumā pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju tik nozīmīgā Eiropas Savienības paplašināšanās periodā un izteica cerību, ka mūsu valsts drīzumā būs piederīga plašajai Eiropas ģimenei.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sveica augstos viesus Saeimā un uzsvēra, ka Francijas un Lielbritānijas kopīgā vizīte simbolizē Eiropas Savienības vienotību, kaut arī valstis ne vienmēr ir vienisprātis. I.Ūdre atzina, ka lielu nozīmi iegūst parlamentārā sadarbība, aktīvs dialogs ar kolēģiem ES dalībvalstu parlamentos, un pastāstīja, ka Saeimā ir nodibinātas un aktīvi darbojas deputātu grupas parlamentārajai sadarbībai ar Lielbritāniju un Franciju.          Pārrunājot šā gada 20.septembrī gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka vienlīdz nozīmīga ir Latvijas vēlme iekļauties ES un jau esošo dalībvalstu intereses un atbalsta apliecinājums mūsu valsts centieniem, piemēram, uzaicinājums Latvijas parlamentāriešiem darboties novērotāju statusā Eiropas Parlamentā. Atbildot uz jautājumu par iespējamo tautas nobalsošanas iznākumu, I.Ūdre pastāstīja, ka visas Saeimā pārstāvētās politiskās partijas ir paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES. No tā var secināt, ka apmēram septiņdesmit procenti Latvijas iedzīvotāju ir pozitīvi noskaņoti attiecībā uz Eiropas Savienību.          Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir Eiropas daļa. Mūsu valstī seko demokrātijas pamatprincipiem, godā tās vērtības un respektē tiesisko kārtību.          Sarunā tika skartas arī ES un Krievijas attiecības. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Latvijas ieinteresētību konstruktīvā sadarbībā ar Krieviju. Tika pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi starp Baltijas valstīm un Baltijas jūras reģiona valstīm.        Sarunas noslēgumā tika izteikta pārliecība, ka ES attīstīsies kā spēcīgs un pārticis reģions.
Starpparlamentu Savienības 108.konferencē parlamentārieši apspriedīs jautājumus, kas skar parlamentu lomu demokrātisko institūciju stiprināšanā un sabiedrības attīstības veicināšanā mūsdienu sašķeltajā pasaulē, kā arī starptautisko sadarbību pārrobežu dabas katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā skartajos reģionos. Parlamentārieši konferences darba kārtībā var iekļaut arī papildjautājumu, ko var iebalsot ar 2/3 balsu vairākumu. Papildjautājumus var iesniegt izskatīšanai mēnesi pirms konferences; parasti tiek iesniegti apmēram desmit papildjautājumi par tā brīža aktuālām tēmām. Konferences ietvaros notiks vispārējas debates par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē, kā arī speciālas sēdes par Starpparlamentu Savienības reformu. Savukārt ģeopolitiskajā grupā "Twelve +", ko veido Eiropas valstis, Kanāda un Jaunzēlande, tiks precizēta pozīcija par Starpparlamentu Savienības reformu, personālijām un balsojumu papildjautājumā, kā arī spriests par citiem aktuāliem jautājumiem.
2.aprīlī (02.04.2003.)
        Šodien, 2.aprīlī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar SIGMA (organizācijas atbalstam pārvaldes un menedžmenta uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs) misijas ekspertiem.         Eksperti Latvijā ieradušies Eiropas Komisijas uzdevumā, lai novērtētu un sagatavotu nobeiguma ziņojumu par situāciju valsts pārvaldes un civildienesta jomās salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. SIGMA ir kopīga Eiropas Komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iniciatīva, lai palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes un publiskās administrācijas sistēmas Eiropā.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs S.Šķesters tikšanās sākumā viesus iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un parlamentāro pārraudzību. Viņš uzsvēra, ka reformu rezultātā, kas ir salīdzinoši jauns process, valsts pārvaldē un civildienestā ir manāmi kā pozitīvi sasniegumi, tā arī vēl darāmais. Pie sasniegumiem būtu jāmin valsts ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšana, bet grūtības rada nesakārtotā atalgojuma sistēma, jo līdztekus pastāv gan algas, gan vadības līgumi. Patlaban Ministru Kabinetā tiek strādāts pie vienotas algas sistēmas izveidošanas.            Deputāts J.Lagzdiņš uzsvēra, ka galvenais parlamenta uzdevums ir izstrādāt likumus un pēdējos trīs, četros gados ir izdevies radīt likumdošanas bāzi eiropeiskai valsts pārvaldei, kas balstās uz atklātuma un demokrātiskiem valsts pārvaldes principiem - vienotu varas sistēmu valstī.           Viņš arī atzinīgi novērtēja aģentūru likumu, kas veidots sadarbībā ar Rietumu ekspertiem, kā arī Administratīvā procesa likuma izstrādi, kas regulē iedzīvotāju iespējas pārsūdzēt administratīvos lēmumus. J.Lagzdiņš arī uzsvēra, ka tas uzskatāms par juridiski sarežģītu un būtu jāpilnveido. Tāpat būtu jāpārstrādā likums par pašvaldībām, kas ir novecojis. Ja minētie likumi un to uzlabojumi tiktu ieviesti dzīvē, tiktu radīti priekšnosacījumi korupcijas ierobežošanai, atklātības veicināšanai valsts pārvaldē un sabiedrības, kā arī preses lielākā kontroles nodrošināšanā pār valsts naudas izlietojumu.           Deputāts Ē.Zunda, atzīstot SIGMAS ekspertu pieredzi un ilgo sadarbību ar Latviju, lūdza izvērtēt civildienesta ieviešanas parlamentā un pašvaldībās lietderību, kā arī ombudsmena institūcijas nepieciešamību valsts pārvaldē.          SIGMA eksperts F.Kardona paskaidroja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās ir darba sektori, kuros nav nepieciešama valsts ierēdņu kompetence un kvalifikācija, piemēram, ielu bruģēšana vai atkritumu savākšana. Savukārt, pildot noteiktas pašvaldību funkcijas, caur kurām pielietojot likumus tiek ierobežotas iedzīvotāju brīvības, piemēram, visa veida atļauju izsniegšana, ir jābūt likumdevēja pilnvarām - atbilstībai valsts ierēdņu kvalifikācijai.           Viņš arī pastāstīja, ka ES dalībvalstu parlamentos civildienests darbojas, saskaņā ar likumos noteikto specifiku ierēdniecības darbam valsts augstākajās likumdošanas institūcijās.          Atbildot uz nākamo jautājumu, F.Kardona uzsvēra parlamentārās kontroles nozīmi pār valdību. Minētā kontrole sastāv no diviem elementiem: politiskās kontroles, kas izpaužas caur parlamenta komisiju darbību, un profesionālās ekspertīzes, kas tiek īstenota caur ombudsmena institūtu no vienas puses, veidojot saikni ar iedzīvotājiem reālās situācijas novērtējumam valstī, īpaši likumu darbības jomā, un valsts kontroles institūtu no otras puses, analizējot pamatā finansu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Ombudsmena un valsts kontroles eksperti sniedz regulārus ziņojumus parlamentam, kuros ietver rekomendācijas likumdošanas uzlabošanai.         Tikšanās noslēgumā S.Šķesters pateicās par vispusīgo informāciju un atzina, ka valsts pārvaldes un publiskās administrācijas jomā kopīgi jāmeklē veiksmīgākie risinājumi.
31.marts (31.03.2003.)
        Šodien, 31.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas deputāti tikās ar Irākas emigrantiem Bakhtiaru Aminu un Aidu Usairianu, kuri ieradušies Latvijā, lai diskutētu par Irākas jautājumiem un dalītos savā pieredzē par notiekošo Irākā.         Tikšanās laikā viesi pastāstīja par Irākas prezidenta S.Huseina režīma noziedzīgajiem nodarījumiem, kas vērsti pret savas valsts iedzīvotājiem. Viņi akcentēja, ka pasaulē par tiem ir ļoti maz informācijas, jo visas reģiona informācijas aģentūras atrodas S.Huseina kontrolē. B.Amins pastāstīja, ka Irākas rīcībā ir ķīmiskie un bakterioloģiskie masu iznīcināšanas ieroči, ko tā izmanto arī pret valsts iedzīvotājiem. Viņš izteica nožēlu, ka Apvienoto Nāciju Organizācija šim un vēl citiem faktiem nav pievērsusi uzmanību.         Uz deputātu jautājumu, kāpēc salīdzinoši mazs ir Irākas valsts iedzīvotāju atbalsts ASV un sabiedroto centieniem atbruņot Irāku, viesi norādīja, ka cilvēki ir ārkārtīgi iebaidīti un jūtas ļoti nedroši.         I.Vaidere viesus informēja par Saeimas pieņemto lēmumu par Latvijas dalību starptautiskajā operācijā Irākas atbruņošanai.         Tikšanās noslēgumā mūsu parlamentārieši izteica patiesu atbalstu demokrātiskajiem procesiem Irākā, kā arī centieniem sniegt pasaulei patiesu informāciju par notikumiem Irākā, jo "Latvija zina, kas ir genocīds," teica I.Vaidere.
Trešdien, 16.jūnijā
08:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
08:30  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
09:30  Nacionālās drošības komisijas sēde
10:00  Saeimas 2021. gada 10. jūnija otrās attālinātās ārkārtas sēdes turpinājums
11:30  Ārlietu komisijas sēde
11:30  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
11:30  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
11:30  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
11:30  Pieprasījumu komisijas sēde
12:15  Saeimas Prezidija sēde
12:35  Saeimas 2021. gada 16. jūnija pirmā attālinātā ārkārtas sēde
12:55  Saeimas 2021. gada 16. jūnija otrā attālinātā ārkārtas sēde
16:25  Saeimas Prezidija sēde
17:50  Saeimas 2021. gada 16. jūnija trešās attālinātā ārkārtas sēde