Tikšanās un vizītes

6.jūnijā (06.06.2003.)
      Ceturtdien, 5.jūnijā, oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili (Katalin Szili) un viņas vadītā delegācija.      Šodien Ungārijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz...
4.jūnijā (04.06.2003.)
         Šodien, 4.jūnijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju Britu Impērijas ordeņa kavalieri Renni Fritčī (Dame Rennie Fritchie).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar amatpersonu amatā iecelšanas kārtību.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters iepazīstināja Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju R.Fritčī ar komisijas darbu, kā svarīgu minot to jomu, kas saistīta ar valsts amatpersonu darbību regulējošo likumu izstrādi.          R.Fritčī iepazīstināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus ar viņas vadītās Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas darbu, kas galvenokārt saistīts ar amatpersonu iecelšanu amatā un to pārraudzību. Viņa uzsvēra, ka minētās komisijas galvenie mērķi ir nodrošināt amatpersonu iecelšanas procesa godīgumu, likumību un caurspīdīgumu.          Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisija tika izveidota tāpēc, ka sabiedrībā un arī valsts institūcijās valdīja neskaidrība un neuzticība procesam, kad tiek ievēlētas amatpersonas svarīgos valsts amatos. R.Fritčī informēja, ka minētā komisija ir neatkarīga institūcija un nesastāv valsts civildienestā. Viņa uzsvēra, ka amatpersonu iecelšanas procesam un viņu tālākajai rīcībai ir jāattaisno sabiedrības cerības un jāiegūst tās uzticība visā amatpersonu ievēlēšanas procesā. Pašaizliedzība, godprātīgums, objektivitāte, atskaitīšanās, atklātība, godīgums un vadība ir valsts dienesta galvenie principi.           Atbildot uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas amatpersonu ievēlēšanas sistēmas sakārtošanu, R.Fritčī uzsvēra, ka svarīga ir tieši sabiedrības uzticība par amatpersonu amatā iecelšanas procesu un atlases kritērijiem. R.Fritčī arī uzsvēra sabiedrības informēšanas darba lielo nozīmi.
5.jūnijā (04.06.2003.)
       No 5. līdz 8.jūnijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili un viņas vadītā delegācija.
3.jūnijā (03.06.2003.)
       Šodien, 3.jūnijā, noslēdzās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Vācijā. I.Vaidere tikās ar Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Volkeru Rūe (Voler Ruhe).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO pievienošanās protokolu un pievienošanās ES līguma ratifikācijas gaitu Bundestāgā. V.Rūe apliecināja, ka 5.jūnijā tiks ratificēti NATO pievienošanās protokoli. Savukārt jūnija beigās paredzēts ratificēt pievienošanās ES līgumu.         Abas puses arī pārrunāja Eiropas drošības un aizsardzības politiku. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka jāstiprina transatlantiskā saikne un ka Eiropas drošības un aizsardzības politika nedrīkst būt pretrunā ar NATO pamatnostādnēm.        Tikšanās noslēgumā abu valstu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji sprieda arī par ES Konventa darbu. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka visām valstīm, lemjot par nākotnē paredzētām izmaiņām, jādarbojas kā līdztiesīgiem partneriem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi.NATO Parlamentārās asamblejas prezidents D.Beroiters izteica atzinību par Latvijas sasniegto virzībā uz NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijai iestāšanās NATO ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Viņa pauda viedokli, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska loma ir tieši NATO un tās realizētajiem uzdevumiem. Kā svarīgu darbu I.Ūdre atzina arī sabiedrības informēšanu par notiekošo šajā Ziemeļatlantijas aliansē.Saruna gaitā puses sprieda arī par Baltkrievijas un Latvijas sadarbības iespējām. I.Ūdre informēja, ka parlamentā ir izveidota Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa. Tika pārrunāta arī Viļņas desmitnieka valstu loma attiecību ar Baltkrieviju veidošanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltkrievijas politiskās situācijas uzlabošanā un demokrātijas stiprināšanā vairāk vajadzētu iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas. Puses pārrunāja arī Latvijas veiksmīgo sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas un demokrātisko institūciju veidošanas jautājumos.D.Beroiters interesējās par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli saistībā ar Otrā pasaules kara laikā radīto piesārņojumu. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka notiek aktīva sadarbība starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu un arī likvidētu piesārņojumu Baltijas jūrā. I.Ūdre atzina, ka šī jautājuma risināšanas galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums. Sarunas noslēguma abas puses apņēmās arī turpmāk stiprināt Latvijas un ASV savstarpējās attiecības.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Latvijas un Polijas starpparlamentu kontaktu veicināšanu un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbu, tās attīstību un Polijas vēstniecības lomu tajā.I.Vaidere pieņēma Polijas vēstnieka izteikto ielūgumu apmeklēt Poliju, uzsverot, ka vizīte būtu noderīga arī tajā aspektā, ka Polijai un Latvijai ir daudz tādu jautājumu, kā piemēram, integrācija ES, kur daudz kas būtu risināms kopīgiem spēkiem.Pārrunājot jautājumu par Latvijas Nacionālo...
26.maijā (26.05.2003.)
         No 22. līdz 25.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Atēnās, Grieķijā.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Grieķijas parlamenta priekšsēdētāja Apostola Kaklamaņa ielūguma piedalījās Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē "Eiropas attīstība", uz kuru bija ieradušies visu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Konferences laikā tika pārrunātas divas galvenās tēmas - "Eiropas Parlaments un Konvents par Eiropas nākotni" un "Eiropas Parlamenta loma paplašinātajā Eiropā: politiskā un institucionālā dimensija".           Konferencē ar ievadreferātiem uzstājās Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents Žans-Lui Debrē un Ungārijas Nacionālās Asamblejas prezidente Katalina Szili, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pats Kokss un Itālijas parlamenta prezidents Piers Ferdinands Kasini.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, piedaloties debatēs, uzsvēra nacionālo parlamentu lomas stiprināšanas nepieciešamību nākotnes Eiropā. "Lielāka nacionālo parlamentu loma daudz vairāk tuvinās ES valstu pilsoņus", sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Konventa darba nozīmību, nepieciešamību rast kompromisu jautājumos, kuros valda viedokļu atšķirības. "Svarīgi, lai Eiropas valstīs būtu pietiekami laika apspriest Konventa rezultātus. Tikpat nozīmīgi, lai arī topošās ES dalībvalstis varētu pilntiesīgi piedalīties Starpvaldību konferences darbā, kurā tiks pieņemts jaunais konstitucionālais līgums," sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja arī to, cik būtiska ir sabiedrības iesaiste debatēs par Eiropu. Viņa raksturoja Latvijas Saeimas darbu Eiropas lietās, kā arī veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies gan starp Baltijas valstīm, gan ar Ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm.           Divu dienu ilgajās debatēs par Eiropas Konventa darbu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā iesaistījās lielākā daļa Eiropas parlamentu vadītāju, uzsverot nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropā.          Konferences dalībnieki atzīmēja, ka Eiropas Savienībai, atbildot uz pašreizējiem izaicinājumiem, jāmodernizē tās struktūra, jāpastiprina starptautiskā klātbūtne, kā arī jāspēlē nozīmīgāka loma starptautiskajās attiecībās. Pirmo reizi ES Konventa par Eiropas nākotni ietvaros notika debates par tās struktūru reformu. Centrāleiropas un Dienvideiropas jauno dalībvalstu iekļaušanās ES apvienos vienotā savienībā lielāko daļu Eiropas kontinenta. Parlamentu priekšsēdētāji īpaši uzsvēra parlamentāro institūciju lomu, lai veicinātu demokrātisko dialogu, kā arī to, ka turpmāk jācenšas mazināt ES demokrātiskais deficīts. Īpaši tika izcelta nepieciešamība iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas attīstības procesos, kā arī stiprināt to lomu gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē. Plaši tika debatēts par Konventa norisi. Parlamentu vadītāji skaidri norādīja uz to, ka nepieciešams pilnveidot esošās procedūras, nevis veidot jaunas institūcijas. Tika atzīts, ka piedāvātie protokoli par nacionālo parlamentu lomu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana ir pozitīvs solis pareizajā virzienā, lai pilnveidotu kontroli pār ES institūcijām. Tomēr efektīvākai būtu jākļūst informācijas apmaiņai starp Padomi, Eiropas Komisiju un nacionālajiem parlamentiem.         Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei notika arī vairākas divpusējas tikšanās. Sarunā ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Bjornu fon Zīdovu I.Ūdre pārrunāja Zviedrijas iesniegto priekšlikumu Eiropas parlamentu konferencei par darba grupas veidošanu, lai izveidotu plašāku bāzi Eiropas parlamentu sadarbībai. Saeimas priekšsēdētāja pauda ieinteresētību šīs darba grupas darbā.           I.Ūdre tikās arī ar Somijas priekšsēdētāju Pāvo Lipponenu un apsprieda veiksmīgo savstarpējo pieredzes apmaiņu Eiropas lietu jautājumoss; ar Dānijas Folketinga vadītāju Kristianu Mejdalu, Austrijas Bundesrāta spīkeru Hervigu Hoseli, Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Roriju O'Hanlonu un Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kīliju, Itālijas parlamenta priekšsēdētāju Pieru Ferdinando Kasini, Rumānijas Senāta priekšsēdētāju Nikolae Vakaroiu un Slovākijas Nacionālās Padomes spīkeru Pavolu Hrusovski.
Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības, kā arī abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons un Slovēnijas vēstniece Latvijā D.Kureta bija vienisprātis, ka attiecības abu valstu starpā vērtējamas kā ļoti labas, veiksmīgi kontakti nodibinājušies arī starp Latvijas un Slovēnijas parlamentiem un komisijām. Domājams, ka pēc tam, kad abas valstis kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības...
21.maijā (21.05.2003.)
        Trešdien, 21.maijā, Saeimas Ārlietu komisijas deputāti tikās ar Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Pīteru Millikenu (Peter Milliken).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējo sadarbību un tās padziļināšanas iespējas, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā.        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere augstu novērtēja faktu, ka Kanāda 2003.gada 28.martā pirmā no dalībvalstīm ratificējusi NATO pievienošanās protokolus. Viņa izteica atzinību arī par Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos un ar vidi saistītos projektos. Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši tuvākajā nākotnē, kad Latvija kļūs par NATO un ES dalībvalsti.          Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs P.Millikens savukārt atzinīgi novērtēja Latvijā notikušās pārmaiņas ekonomikas jomā un uzsvēra, ka cer redzēt Latviju pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tādējādi radīsies iespēja palielināt eksporta preču un pakalpojumu plūsmas starp abām valstīm, jo Kanāda ir otrs lielākais ES tirdzniecības partneris.         Puses pārrunāja arī pašreizējo situāciju Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā ES kontekstā. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots Eiropas Savienības piedāvātais finansējums, kā arī panākti vairāki pārejas periodi lauksaimniecības jomā, pielāgojoties ES standartiem.          Atbildot uz viesu jautājumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, Ārlietu komisijas locekle S.Ķikuste sacīja, ka "medicīna un veselības aprūpe vienmēr stāvējusi pāri politiskajām spēlēm, un pašreiz medicīna ir definēta kā galvenā prioritāte". Medicīnā, līdzīgi kā citās nozarēs, ir paredzēts pārejas periods, notiek pielāgošanās standartiem, kuri ir tuvi ES prasībām. Savukārt I.Vaidere atzina, ka problēmas varētu radīt medikamentu un medicīnisko pakalpojumu izmaksu palielinājums, kas īpaši aktuāls mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām mūsu valstī - pensionāriem un bērniem.          Sarunas gaitā tika pārrunātas arī perspektīvas attīstīt tūrismu un sadarbību kultūras jomā starp abām valstīm, kā arī vīzu saņemšanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.           Pārrunājot ar ES Konventu saistītus jautājumus, I.Vaidere sacīja, ka Latvija atbalsta plašāku diskusiju par ES nākotni, rotējošās prezidentūras principu saglabāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un to, ka Eiropas Komisijas sastāvā no katras valsts jābūt vienam komisāram.           Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.
Svētdien, 26.janvārī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196