Galerija
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis no 10. līdz 12.jūlijam darba vizītē uzturēsies Polijas galvaspilsētā Varšavā un Beļģijas galvaspilsētā Briselē, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta deputātu sanāksmēs aizstāvētu Latvijas nostāju par nepieciešamību mūsu valsts zemniekiem nodrošināt līdzvērtīgus ES tiešos platību maksājumus, kādus jau saņem citu dalībvalstu zemnieki.
10. un 11.jūlijā Varšavā I.Lieģis piedalīsies ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē, savukārt 12.jūlijā Briselē – Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas kopīgajā sanāksmē ar nacionālo parlamentu deputātiem.
„Uzskatu, ka abos pasākumos jāuzrunā jautājums par neseno Eiropas Komisijas jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta piedāvājumu, it īpaši par lauksaimniecības politikas sadaļu. Mans mērķis ir Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputātiem skaidrot, ka Latviju neapmierina piedāvātais pārāk nelielais tiešmaksājumu pieaugums un mūsu valsts turpina stingri iestāties par taisnīgas lauksaimniecības politikas izveidi, kurā nabadzīgāko valstu zemnieki saņemtu līdzvērtīgu finansējumu, kā to kolēģi bagātajās dalībvalstīs,” norāda I.Lieģis.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs atzīmē, ka Latvijas mērķis ir sasniegt vismaz 80 procentus no ES vidējā tiešmaksājumu apjoma, jeb virs 200 eiro par hektāru. Turklāt, lai sasniegtu būtisku izlīdzināšanu, arī maksimālā summa jātuvina vidējai. Tādēļ ierosinājums Latvijas zemniekiem izmaksājamos 95 eiro palielināt tikai par 50 eiro mūsu valstij nav pieņemams, atzīmē komisijas priekšsēdētājs.
„Ar Eiropas Komisijas piedāvājuma prezentēšanu diskusija par lauksaimniecības tiešmaksājumiem tikai sākas un sarunas var ieilgt līdz pat nākamajam gadam,” atgādina I.Lieģis. „Tādēļ, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu, aktīvi jālobē mūsu intereses gan valdību, gan Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu līmenī, kā arī jāsaskaņo viedokļi šajā jautājumā ar citām jaunajām dalībvalstīm, pirmkārt jau Igauniju un Lietuvu, kurām tiešmaksājumu apjoms arī ir zems,” pauž I.Lieģis.
Saeimas Preses dienests