Latvijas piemērs liecina, ka izaugsmei draudzīga fiskālā konsolidācija ir iespējama. To Saeimas deputāti uzsvēra Eiropas Parlamentā notiekošajā konferencē, kuras laikā iepazīstināja ar Latvijas sekmīgajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem. Saeimas pārstāvji 27. un 28.februārī Briselē piedalās Eiropas Parlamenta deputātu un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu deputātu kopīgajās debatēs par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanu. 

Latvija tiešā veidā ir izjutusi, ko nozīmē fiskālā konsolidācija, tomēr vienlaikus mūsu valsts spējusi nodrošināt ekonomisko izaugsmi, jo Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm, kuras iekšzemes kopprodukts turpina pieaugt, debatēs pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Protams, viens veiksmes stāsts var nebūt mehāniski pārnesams uz citu valsti, tomēr izvēlētie risinājumi un pieredze var izrādīties noderīgi, teica J.Reirs.   

Komisijas priekšsēdētājs iepazīstināja ES kolēģus ar situāciju Latvijā fiskālās disciplīnas jomā, akcentējot  trīs likumdošanas iniciatīvas, kas noteiks ilgstpējīgu budžeta sagatavošanas  procedūru,  nostiprinās Satversmē nosacījumu par sabalansētu budžetu un nodrošinās sabalansēta budžeta nosacījumus.

J.Reirs uzsvēra, ka fiskālā stabilitāte ir priekšnosacījums izejai no šī  brīža ES ekonomiskās krīzes. Latvijai ir būtiska fiskālās disciplīnas līguma pieņemšana, tādējādi nodrošinot, ka arī citas dalībvalstis nepiekops bezatbildīgu fiskālo politiku un negraus ES sociālo, ekonomisko un finanšu stabilitāti. 

Savukārt Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa piedalījās sesijā, kurā tika diskutēts par  ilgtspējīgu izaugsmi,  darba vietām un sociālo progresu sarežģītos ekonomiskos apstākļos. Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra nepieciešamību koncentrēt ES struktūrfondu izmantošanu   investīcijām izglītībā.

Vienlaikus E.Siliņa norādīja, ka tikai ar papildu finansējuma piešķiršanu vien ir par maz, nepieciešamas  arī nopietnas reformas. Investējot izglītībā, it īpaši vidējā un profesionālajā, iespējams panākt, ka jaunā paaudze, kas pēc pāris gadiem ienāks ES kopējā darba tirgū, būs labi sagatavota, spēs integrēties un pielāgoties darba tirgus prasībām, kā arī būs gatava uzņemties riskus, dibinot savus uzņēmumus.

Tāpat Saeimu konferencē pārstāvēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Ozoliņš, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens  un deputāts Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Saeimas Preses dienests