Saeimas deputāti: Andra Piebalga pārziņā ir būtiska ES ārpolitikas joma (foto)

(15.02.2010.)

Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti pirmdien, 15.februārī, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības komisāru Andri Piebalgu, izteica pārliecību, ka Latvijas virzītais komisārs sniegs pozitīvu ieguldījumu vienotas ES ārpolitikas veidošanā. Vienlaikus deputāti pauda cerību, ka A.Piebalga darbība jaunajā amatā arī Latvijā veicinās izpratni par attīstības politikas nozīmi.

„Andris Piebalgs ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni atbildēs par vienotas Eiropas Savienības ārpolitikas veidošanu. Esam patiešām gandarīti, ka Latvijas pārstāvis ieņem tik atbildīgu amatu. Turklāt Piebalga pārraudzībā esošā attīstības sadarbība ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības ārējās politikas instrumentiem,” teica Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērzinš.

Komisijas priekšsēdētājs arī pauda cerību, ka A.Piebalga jaunais amats arī Latvijā palielinās izpratni par attīstības sadarbības nozīmību. „Ar nožēlu varam konstatēt, ka plānoto vairāku miljonu latu vietā Latvijas valsts budžetā šogad attīstības sadarbībai paredzēti vien 807 lati,” uzsvēra A.Bērzinš, atgādinot, ka dalība attīstības sadarbības projektos atbalsta sniedzējas valsts ekspertiem un uzņēmumiem ļauj gūt arī praktisku ieguvumu.

Eiropas Savienība ir lielākais palīdzības sniedzējs pasaulē, kas 2008.gadā jaunattīstības valstīm piešķīrusi 48 miljardus eiro jeb 60 procentus no kopējā palīdzības apjoma, deputātiem darīja zināmu A.Piebalgs. Viņš uzsvēra palīdzības sniegšanas morālo aspektu, norādot, ka arī Latvija nevar nerisināt problēmas, ar kādām saskaras globālā pasaule.

„Ja redzam, ka cilvēki Āfrikā un citviet pasaulē mirst badā, vai mēs varam vienaldzīgi paiet garām?” vaicāja ES attīstības sadarbības komisārs. Viņš atgādināja, ka jaunattīstības valstīs valdošā milzīgā nabadzība nelegālās imigrācijas un terorisma veidā vēlāk tieši ietekmē arī Eiropas Savienību. 

A.Piebalgs arī darīja zināmu, ka otrs viņa darbības virziens būs Eiropas Komisijas pārstāvēšana ES Ārlietu padomē, tostarp arī jomās, kas pārsniedz ES attīstības politikas robežas. Tomēr šajos jautājumos viņam būs jāstrādā ciešā sadarbībā ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni, kura saskaņā ar Lisabonas līgumu pārstāv Eiropas Savienību visos ārējo attiecību jautājumos.  

Informējot par Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides gaitu, A.Piebalgs atzina, ka no tā sekmīgas izveides un darba būs atkarīgs, cik vienota būs ES ārpolitika. „Ja to izdosies izveidot pareizi, tad Eiropas Savienība būs stiprāka gan iekšēji, gan ārēji,” pauda komisārs. A.Piebalgs norādīja, ka, rekrutējot Ārējās darbības dienesta darbiniekus no pašreizējiem Eiropas Komisijas un ES Padomes funkcionāru, kā arī dalībvalstu diplomātu vidus, jāievēro nepieciešamais ģeogrāfiskais līdzsvars.

Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: www.flickr.com/saeima
Video no tikšanās pieejams: www.youtube.com/SaeimaSAB
Izmantojot materiālus, atsauce uz Saeimas Kanceleju obligāta.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde