Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Moldovas Starpetnisko attiecību biroja ģenerāldirektori

(29.10.2007.)

Pirmdien, 29.oktobrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits tikās ar Moldovas Republikas Starpetnisko attiecību biroja ģenerāldirektori Olgu Gončarovu (Olga Goncarova).

Sarunā piedalījās arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.
       
Tikšanās sākumā komisijas priekšsēdētājs atskatījās uz Latvijas paveikto ceļā uz Eiropas Savienību (ES), saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES direktīvām, un pastāstīja par Tiesībsarga biroja izveidi.
       
J.Šmits un O.Gončarova pārrunāja arī abu valstu parlamentu radniecīgo komisiju likumdošanas darbu, kas ietver vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu. Skarot aktuālo šajās jomās, tika norādīts, ka Moldovā sabiedrība cilvēktiesību pārkāpumus saskata tiesu sistēmā, dzimumu vienlīdzības neievērošanā darba tirgū un nacionālo minoritāšu tiesību aizskārumos. Savukārt J.Šmits norādīja, ka, lai gan Latvijas sabiedrībai pašlaik aktuāli ir sociāli ekonomiskie jautājumi, tomēr svarīgas ir izglītības ieguves vienlīdzīgas iespējas un taisnīgas un ātras tiesas spriešana.
       
Runājot par citādas seksuālās orientācijas publiskām izpausmēm, sarunas dalībnieki atzina, ka valstij ir jāaizsargā tradicionālas ģimenes vērtības. J.Šmits kā piemēru minēja Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto normu, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti.
       
Sarunas gaitā ministrs O.Kastēns pastāstīja par jaunā reliģijas lietu pārvaldības institucionālā modeļa izveidi, kas paredz sadalīt Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, bet komisijas priekšsēdētājs - par valsts līgumisko attiecību nodibināšanu ar sešām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Savukārt O.Gončarova pastāstīja, ka Moldovā ir reģistrētas 2500 dažādas reliģiskās organizācijas, kuras pārrauga Tieslietu ministrija, taču lielai daļai no tām ir sektantiska ievirze, kas ietekmē sabiedrību.     
       
Tikšanās noslēgumā tika pārrunāts arī jautājums par brīva darbaspēka kustību un parakstīts nodomu protokols, kura mērķis ir attīstīt sadarbību starpetnisko attiecību, nacionālo minoritāšu sociālo garantiju un diasporas atbalsta jomā.


Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūlijā