Otrdien, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Julapongu Nonsričaju (Jullapong Nonsrichai), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         

Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Taizemi vērtējamas kā labas un konstruktīvas, tomēr to attīstības iespēju potenciāls vēl netiek izmantots pilnībā. Tika pausts kopīgs viedoklis, ka sadarbība tūrisma jomā veido daudz dziļākas zināšanas vienai valstij par otru.
       
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze apliecināja, ka Latvija starptautisko organizāciju ietvaros ir ieinteresēta paplašināt sadarbību ar Āzijas reģiona valstīm, tostarp Taizemi, savukārt vēstnieks J.Nonsričaju atzina savas valsts vēlmi sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latviju. G.Daudze pastāstīja, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju.
       
Tikšanās laikā tās dalībnieki pārrunāja iekšpolitisko situāciju savās valstīs.
       
Noslēgumā puses atzina, ka Latvijas un Taizemes sadarbības paplašināšanai vēl ir liels potenciāls.

Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Dienvidāfrikas vēstnieku

Otrdien, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Dienvidāfrikas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sofonia Rapulanes Makgetlu (Sophonia Rapulane Makgetla), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
      
Saeimas priekšsēdētājs un Dienvidāfrikas vēstnieks bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā draudzīgas, ar lielu attīstības iespēju nākotnē.
       
Vēstnieks S.R.Makgetlu apliecināja, ka Dienvidāfrika un Eiropas Savienība ir stratēģiski svarīgākās partneres un politiskā sadarbība ir aktīva jau ilgus gadus.
       
Runājot par abu valstu ekonomisko sadarbību, G.Daudze atzina, ka stratēģiski ģeogrāfiskais izvietojums nosaka, ka Latvija ir kā “tilts” preču tranzītam starp austrumiem un rietumiem.
       
Tikšanās laikā vēstnieks pastāstīja arī par savas valsts iekšpolitiskajām aktualitātēm.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija tikās ar NATO bruņoto spēku virspavēlnieku Eiropā        

Otrdien, 16.oktobrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar NATO bruņoto spēku virspavēlnieku Eiropā ģenerāli Džonu Kredoku (John Craddock).
       
Tikšanās laikā J.Dalbiņš pastāstīja par mūsu valsts prioritātēm aizsardzības jomā - dalību NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, militāro reformu pabeigšanu, tostarp profesionālās armijas pilnveidošanu, kā arī par jaunas Nacionālās aizsardzības koncepcijas izstrādāšanu, kuru nākamā gada sākumā paredzēts iesniegt apstiprināšanai Saeimā. J.Dalbiņš uzsvēra, ka viens no Latvijas aizsardzības sistēmas stratēģiskajiem pamatprincipiem ir sadarbība ar sabiedrotajiem un iekļaušanās NATO aizsardzības sistēmā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas militāro spēku dalība starptautiskajās misijās kopā ar citām NATO dalībvalstīm ir laba pieredzes iegūšanas un profesionālās pilnveidošanās iespēja, kuru pēc tam var izmantot apmācot jaunos karavīrus. J.Dalbiņš arī informēja, ka ir pagarināta mūsu karavīru misija Afganistānā, kā arī plānots pagarināt misijas Irākā un Kosovā. Dž.Kredoks atzinīgi novērtēja Latvijas ieguldījumu starptautiskajās militārajās operācijās, tā apliecinot sevi kā aktīvu un drošu sabiedroto.
       
Komisijas priekšsēdētājs arī pastāstīja, ka svarīgs Latvijas aizsardzības sistēmas aspekts ir Nacionālo bruņoto spēku modernizācija un to spēju attīstība gan nacionālo, gan starptautisko aizsardzības uzdevumu veikšanai. J.Dalbiņš informēja, ka paredzēts veikt izmaiņas likumdošanā, lai nodrošinātu Zemessardzes efektīvu izmantošanu nacionālo militāro uzdevumu veikšanai, kā arī dalībai starptautiskajās operācijās. Runājot par finansējumu aizsardzības jomā, J.Dalbiņš akcentēja, ka ir palielināts atalgojums un sociālās garantijas Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, savukārt 2008.gada valsts budžeta projektā aizsardzības sfērai paredzēti 1,95 procenti no iekšzemes kopprodukta. Dž.Kredoks atzina, kas šāds finansējums ir līdzvērtīgs citu NATO dalībvalstu aizsardzības jomai atvēlētajiem līdzekļiem. 
       
Pieskaroties jautājumam par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu, J.Dalbiņš pastāstīja, ka šis jautājums pastāvīgi ir ikgadējo Baltijas valstu parlamentu aizsardzības komisiju sanāksmju darba kārtībā. Baltijas valstis ir vienojušās meklēt atbalstu NATO realizētās Baltijas gaisa telpas patrulēšanas turpināšanai līdz 2018.gadam, vienlaikus palielinot savu kā uzņēmējas valsts ieguldījumu šīs NATO misijas īstenošanā. Tāpat tiek meklēts kopīgs Baltijas valstu risinājums gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai pēc 2018.gada. 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tikās ar Ukrainas Pašvaldību asociācijas delegāciju     

Otrdien, 16.oktobrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš un komisijas deputāti tikās ar Ukrainas Pašvaldību asociācijas delegāciju.
       
Komisijas priekšsēdētājs M.Krastiņš Ukrainas pašvaldību pārstāvjus informēja par administratīvi teritoriālās reformas gaitu, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvas teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spētu iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīviem ekonomikas, izglītības, kultūras un sociālās palīdzības pakalpojumiem. Komisijas sekretārs Gunārs Laicāns skaidroja, ka pašvaldības apvienojas brīvprātīgi, tomēr vērā tiek ņemts novada lielums, iedzīvotāju skaits tajā, infrastruktūra un novada attīstības perspektīvas.
       
Skarot reģionālās reformas norisi un piecu plānošanas reģionu izveidi Latvijā, komisijas priekšsēdētāja biedrs Staņislavs Šķesters atzina, ka īpašs atbalsts nepieciešams tiem reģioniem, kuru sociāli ekonomiskais stāvoklis ir vissmagākais.
       
Tikšanās gaitā Ukrainas pašvaldību pārstāvji uzklausīja arī komisijas deputāta Jāņa Lagzdiņa informāciju par komisijas darbu likumdošanas aktu izstrādē saistībā ar dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un dzīvojamo telpu īri, kā arī partiju finansēšanas un valsts amatpersonu darbības aspektiem. 
       
Ukrainas pašvaldību pārstāvjus interesēja arī valsts budžeta finansējuma apjoms pašvaldībām, politisko partiju iesaistīšanās sociālo jautājumu risināšanā, kā arī iedzīvotāju attieksme pret savu pašvaldību darbību. Sarunas dalībnieki apmainījās ar informāciju par parlamenta deputātu un valsts iestāžu darbinieku atalgojuma un vecuma pensijas apmēriem abās valstīs. 

 

Preses dienests