Otrdien, 6.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Moldovas Republikas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieku Valerju Ostalepu (Valeriu Ostalep).
Tikšanās laikā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle informēja, ka, lai padziļinātu attiecības un uzsāktu pieredzes apmaiņu, jau tuvākajā laikā tiks parakstīts trīspusējais sadarbības līgums starp Latvijas, Moldovas un Zviedrijas parlamentiem.
Eiropas Savienības (ES) kaimiņattiecību politikas ietvaros attiecības ar Moldovu ir viena no Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm. Latvija ir gatava padziļināt attiecības ar Moldovu un nodot savu reformu pieredzi, uzsvēra V.Paegle.
Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieks apstiprināja, ka Moldova ir ieinteresēta izmantot mūsu valsts pozitīvo pieredzi, kas gūta, integrējoties ES un NATO. Moldova apzinās reformu izšķirīgo lomu, veicinot valsts stabilitāti un izaugsmi, atzina V.Ostaleps. Viņš norādīja, ka par Latvijas un Moldovas labajām attiecībām liecina arī tas, ka šī gada aprīlī Rīgā vizītē ieradīsies Moldovas premjers Vasils Tarlevs.
Ministra vietnieks informēja, ka patlaban viens no aktuālākajiem Moldovas ārpolitiskajiem jautājumiem ir tālāku ES un Moldovas attiecību definēšana. Šogad spēku zaudēs Partnerības un sadarbības līgums, tādēļ Moldova gaida skaidru signālu par to, kā ES raugās uz abu pušu tālākajām attiecībām, uzsvēra V.Ostaleps.
“Moldova patlaban nedomā par iestāšanos ES. Tomēr mēs vēlamies saprast, kāda ir ES un Moldovas attiecību perspektīva ilgtermiņā,” skaidroja ministrs. “Mēs saprotam, ka ES šobrīd ir aktuālāki jautājumi, piemēram, Eiropas konstitūcijas liktenis. Runāt par bloka paplašināšanu tuvākā nākotnē ES nav gatava.” V.Ostaleps uzsvēra, ka Moldova “smagi strādās un veiks reformas,” lai tuvinātos ES.
V.Paegle atzina, ka izprot Moldovas situāciju un iespēju robežās jautājumu par ES un Moldovas attiecību nākotni centīsies aktualizēt ES divpusējo un daudzpusējo tikšanos ietvaros.
Pievēršoties abu valstu divpusējām attiecībām, V.Ostaleps norādīja, ka Moldovas pilsoņiem ir grūti iegūt Latvijas vīzu. Lai to izdarītu, viņiem jādodas uz Latvijas vēstniecību Ukrainā, kur uz piecām dienām jānodod savas pases. Tādējādi viņi nevar atgriezties Moldovā un piecas dienas ir spiesti dzīvot Kijevā. Vairums moldāvu to finansiāli nevar atļauties, uzsvēra ministra vietnieks.
Viņš izteica aicinājumu Latvijai atvērt vēstniecību vai konsulāro nodaļu Kišiņevā. “Tas noteikti veicinās kontaktus starp abu valstu iedzīvotājiem un pieaugs sadarbība dažādās jomās,” sacīja V.Ostaleps.
Eiropas lietu komisijas tikās ar Birmas Savienības nacionālās padomes pārstāvjiem
Otrdien, 6.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un komisijas deputāti tikās ar Birmas Savienības nacionālās padomes pārstāvjiem.
Birmas Savienības nacionālās padomes pārstāvji informēja, ka vizītes mērķis ir sniegt informāciju par pašreizējo situāciju Birmā un lūgt Latvijas atbalstu Birmas jautājuma skatīšanai Eiropas Savienībā (ES) un citās starptautiskās organizācijās, lai veicinātu stabilitāti un demokrātisko vērtību ieviešanu šajā valstī.
Birmas Savienības nacionālās padomes pārstāvji sniedza nelielu ieskatu valsts vēsturē un politiskajā sistēmā, kā arī uzsvēra militārās huntas Birmā ietekmi iekšpolitiskajos un ārpolitiskajos jautājumos. Lai gan 1990.gadā notika parlamentārās vēlēšanas, kurās pārliecinošu atbalstu guva demokrātiju atbalstošās partijas, valdošā hunta nesasauca parlamentu un apcietināja demokrātijas atbalstītājus, pastāstīja padomes pārstāvji. Viņi arī atzīmēja, ka Birmā notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Birmas nacionālās savienības padomes pārstāvji izteica cerību, ka Latvija kā valsts, kas pārcietusi okupācijas režīmu, sniegs savu atbalstu demokrātijas veicināšanai un rosinās ES piedalīties situācijas noregulējumā Birmā. Līdz šim Apvienoto Nāciju Organizācijas centieni izmanīt situāciju Birmā ir bijuši nesekmīgi, norādīja padomes pārstāvis.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle apliecināja Latvijas atbalstu Birmas demokrātijas centieniem un gatavību aktualizēt šo jautājumu starptautiskajā līmenī.
Preses dienests