Piekdien, 21.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidenti Margotu Valstrēmu.
       Tikšanās gaitā Eiropas Komisijas viceprezidente iepazīstināja ar EK plānotajiem pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas Savienības iedzīvotāju plašāku un aktīvāku iesaisti diskusijā par ES nākotni. Viens no tiem ir EK izstrādātais “D plāns”- komunikācijas koncepcija “Demokrātijai, dialogam un debatēm”, kas varētu kalpot kā pamats visaptverošām debatēm laikā pēc referenduma, kurā Francija un Nīderlande noraidīja ES Konstitūciju. Tāpat ir izstrādāts un pieņemts rīcības plāns EK komunikācijai ar savienības pilsoņiem, kurš balstās uz ES procesos iesaistīto institūciju iespējami ciešu sadarbību.
       Saeimas priekšsēdētāja un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns savukārt informēja par mūsu parlamenta Eiropas lietu komisijas darbu, īstenojot kontroli pār valdības oficiālajām nostādnēm jautājumos, kas skar mūsu dalību ES. I.Ūdre arī informēja par Latvijas darbību ES kaimiņu politikā, kuras ietvaros mūsu valsts nodod savu eirointegrācijas pieredzi valstīm, kas uzsākušas savu virzību uz dalību šajā organizācijā.
      Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieces bija vienisprātis, ka ir svarīgi, lai ES funkcionētu efektīvs lēmumu pieņemšanas mehānisms, un vienlaikus jāveic darbs, lai pieņemtos lēmumus izskaidrotu sabiedrībai.

       Piektdien, 21.oktobrī, arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Komisijas viceprezidenti Margotu Valstrēmu.
       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrības iesaistīšanu diskusijā par Eiropas nākotni Eiropas Komisijas (EK) izstrādātā komunikāciju “D plāna - Demokrātijai, dialogam un debatēm” ietvaros, nepieciešamajiem procesiem tā īstenošanai, kā arī situāciju Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). 
        EK viceprezidente M.Valstrēma informēja, ka “D plāna” mērķis ir veidot plašas diskusijas, uzklausīt viedokļus un risināt dialogus visās ES dalībvalstīs, panākot vienprātību par ES turpmāko virzību. Kā trīs galvenās sarunu tēmas ir noteiktas - ekonomiskā un sociālā situācija ES, Eiropas nākotne un ES robežas. Valdību uzdevums ir izvirzīt šīs diskusijas valstu līmenī, izstrādājot atbilstošu darbības plānu savai valstij, savukārt EK galvenā loma ir šī procesa veicināšana un atgriezeniskās saites nodrošināšana, sacīja M.Valstrēma. Lai palīdzētu veidot un apspriestu iespējamos modeļus un struktūru paraugus komunikācijas nodrošināšanai starp nacionālajiem parlamentiem un iedzīvotājiem, tiks organizēta visu dalībvalstu parlamentu pārstāvju tikšanās Briselē.
        Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns pastāstīja par Eiropas Parlamenta veiktās aptaujas datiem par Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar iestāšanos ES. Kā pozitīvais atbildēs atzīmēta iespēja ceļot, strādāt un mācīties ES valstīs, bet negatīvais - cenu pieaugums un straujais inflācijas kāpums. O.Kastēns apstiprināja gatavību veidot diskusijas, iesaistot parlamentāriešus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un citas institūcijas.
        Saeimas deputātus interesēja arī EK viceprezidentes M.Valstrēmas viedoklis par informācijas saišu nodrošināšanu ar kaimiņvalstīm. Viņa atzīmēja, ka komunikācijas nodrošināšana nozīmē ne tikai informācijas sniegšanu par ES mērķiem, lomu un procesiem, bet arī iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu.
        Tika pārrunāts arī eiroskeptiķu skaita pieaugums, ES dokumentu tulkošanas problēmas un veco un jauno dalībvalstu divpusējās attiecības. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību veidot tiešu saikni starp ES institūcijām un sabiedrību, lai iedzīvotāji saprastu, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu.
        Sarunas noslēgumā M.Valstrēma uzsvēra, ka EK ir atvērta visiem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot komunikācijas procesu gaitu.

        Piektdien, 21.oktobrī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Afganistānā Frančesku Vendrelu (Francesc Vendrel), kurš ieradies Latvijā darba vizītē.
        Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais sveica Eiropas Savienības (ES) īpašo pārstāvi Afganistānā Frančesku Vendrelu Saeimā un pastāstīja par darbu komisijā un parlamentā un uzsvēra, ka vakar vēlu vakarā tika pieņemts ļoti svarīgs likums - nākamā gada valsts budžets.
        Savukārt F.Vendrels iepazīstināja ar savas darbības galvenajiem virzieniem un pašreizējo iekšpolitisko un ekonomisko situāciju Afganistānā pēc Taleban režīma gāšanas. Viņš informēja par septembrī notikušajām parlamenta un provinču pašvaldību vēlēšanām, kuru rezultāti būtiski ietekmēs turpmāko demokrātijas attīstību valstī. F.Vendrels atzina, ka Afganistānas valsts atjaunošanas darbos un miera uzturēšanas misijā ir iesaistīta plaša starptautiskā sabiedrība, un uzsvēra, ka starptautiskajam atbalstam ir liela nozīme Afganistānas politiskajā un ekonomiskajā stabilitātē.
        Runājot par Afganistānas ekonomisko stāvokli, F.Vendrels pastāstīja, ka liela daļa valsts ekonomikas saistīta ar narkotiku kultivēšanu, ražošanu un kontrabandu. Lai gan pēdējā laikā narkotisko vielu ražošana ir nedaudz samazinājusies, problēma ir ļoti smaga, un tās ietekmes mazināšanai uz valsts ekonomiku būs nepieciešami daudzi gadi. F.Vendrels informēja arī par starptautisko palīdzību Afganistānas ekonomikas atjaunošanā, kas pēdējo trīsarpus gadu laikā sasniegusi 7 miljardus ASV dolāru. Lielāko ieguldījumu devusi Eiropas Savienība, ASV un Japāna. 
        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī sieviešu tiesību palielināšanas un augstākās izglītības iespējas Afganistānā.
        Sarunas laikā tika skartas arī Afganistānas un tās kaimiņvalstu - Pakistānas, Indijas, Irānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Uzbekistānas un Ķīnas - attiecības un to ietekme uz Afganistānas politiskās un ekonomiskās situācijas noregulējumu. 
        Abas puses bija vienisprātis, ka galvenais Afganistānas atjaunotnes un attīstības priekšnoteikums ir drošība, un atzina, ka tās nostiprināšanā valsts drošības struktūrām vēl nepieciešams starptautisko spēku atbalsts. F.Vendrels akcentēja NATO un ES lomu stabilitātes nodrošināšanā reģionā un norādīja uz abu organizāciju veiksmīgo sadarbību. Viņš arī aicināja Latviju palielināt savu kontingentu Afganistānā, lai aktīvāk veicinātu valsts atjaunotni.

        Piektdien, 21.oktobrī, Rīgā notika Baltijas Asamblejas (BA) Sociālo lietu komitejas sēde, kurā tika spriests par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Sociālo, veselības un darba lietu komitejas rezolūcijas projektu “Par surogātmātes pakalpojumu atzīšanu un uzraudzību kā alternatīvu neauglībai” (AS/soc(2005) 9 revised 2).
         Saeimas deputāts, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Andris Bērziņš sēdes dalībniekus informēja, ka EPPA Sociālo, veselības un darba lietu komisijā ir sagatavots priekšlikums atzīt surogātmātes pakalpojumus kā alternatīvu neauglībai (surogasija ir vienošanās starp domātajiem vecākiem un surogātmāti par to, ka mākslīgās apaugļošanās ceļā surogātmātei iestāsies grūtniecība un pēc dzemdībām bērns tiks atdots domātajiem vecākiem adopcijai). Skatot šo jautājumu, tika uzklausīti Tieslietu ministrijas, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas pārstāvji, Rīgas Stradiņa Universitātes speciālisti, kā arī evaņģēliski luteriskās un katoļu baznīcas pārstāvji, kuri pauda vienotu viedokli par to, ka šāds priekšlikums pagaidām nebūtu atbalstāms.
         BA Sociālo lietu komiteja sagatavoja aicinājumu EPPA, kurā norādīts, ka šis jautājums ir ļoti sarežģīts un prasa zinātniski izpētīt ne tikai surogasijas tehnoloģijas un sievietes organismā notiekošos fizioloģiskos procesus, bet arī šo procesu īstermiņa un ilgtermiņa sekas un riskus. Ir nopietni jāanalizē tādu emocionālo faktoru kopums kā sievietes izjūtas grūtniecības laikā, tāpat arī nevienam nav zināms, kā šāda bērna atdošana-pārdošana ietekmē jauno dzīvību sievietes-mātes ķermenī, jo viņas zemapziņā darbojas šis sarežģīto izjūtu kopums. Surogasija nav savienojama arī ar kristīgās pasaules uzskatu, ar cieņu pret cilvēku un cilvēka dzīvību, kā arī ar bērna kā cilvēka tiesību ievērošanu, jo tiek izmantota situācija, kad bērns nevar paust savu viedokli. Turklāt vēl nav rasta arī atbilde uz jautājumu, kā mātes-dzemdētājas zaudējums ietekmēs bērna turpmāko fizioloģisko un psihisko attīstību. Aicinājumā norādīts, ka demokrātiskā un humānā sabiedrībā nav pieļaujama mērķa sasniegšana jebkuriem līdzekļiem, nemaz nerunājot par citu cilvēku izmantošanu savu vajadzību apmierināšanai. Tāpēc, ņemot vērā, ka saistībā ar surogasiju pastāv pārāk daudz neskaidru morālu, ētisku un juridisku aspektu, Eiropas Padomes dalībvalstīm ir tiesības šos jautājumus arī turpmāk atstāt savā un tikai savā kompetencē. Aicinājumu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Sociālo, veselības un darba lietu komitejai parakstījuši Baltijas Asamblejas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegāciju Sociālo lietu komiteju priekšsēdētāji. Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka šis jautājums nav skatāms arī Baltijas Asamblejas 24.sesijā, kas no 24. līdz 26.novembrim notiks Tallinā, Igaunijā.
         Šodien BA Sociālo lietu komitejas dalībnieki skatīja arī Latvijas delegācijas sagatavoto rezolūcijas projektu par alkoholisma ierobežošanu BA 24.sesijai. Tajā ierosināts pārskatīt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem ar mērķi to izlīdzināt starp Baltijas un Ziemeļu Padomes valstīm, kopīgi saskaņojot arī pasākumus cīņā ar nelegālā alkohola tirdzniecību. Rezolūcijas projekta autori aicina pievērst pastiprinātu uzmanību alkoholisko dzērienu lietošanas aizliegšanai skolnieku un pusaudžu vidū, šajā darbā iesaistot atbildīgās valsts institūcijas, nevalstiskās un reliģiskās organizācijas, kā arī sabiedrības pamatu - skolu un ģimeni. Savukārt Baltijas Ministru Padomei BA Latvijas delegācija rekomendē katrā no Baltijas valstīm 1.jūniju vai 1.septembri noteikt par dienu bez alkohola. Diskutējot par iepriekšminēto, sēdes dalībnieki vienojās par rezolūcijas projekta galīgā varianta izstrādāšanu divu nedēļu laikā, iekļaujot tajā priekšlikumu par īpašas dienas bez alkohola noteikšanu un atsevišķu kampaņu rīkošanu, kā arī par nepieciešamību veicināt pašvaldību aktivitāti alkoholisko dzērienu tirdzniecības regulēšanai. 
        Vēl šodien BA Sociālo lietu komitejas dalībnieki apstiprināja 2006.gada darba plānu, kā arī pārrunāja citus aktuālus jautājumus.
        Un darba noslēgumā triju Baltijas valstu parlamentārieši apmeklēja centru pret vardarbību “Dardedze”, kur valdes priekšsēdētāja Agnese Megne un konsultatīvās daļas vadītāja Laila Balode īsumā pastāstīja par centra darbību. Sēdes dalībniekiem īsumā tika prezentēts projekts “Audzināsim drošus bērnus nedrošā pasaulē”, kurā uzskates materiālu, filmu un klipu veidā tiek runāts par dažādām situācijām, kas saistītas ar vardarbību, un bērnu rīcību tajās.

Preses dienests