Eiropas Savienībai (ES) jāsniedz vienota un spēcīga atbilde Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī jāstiprina Austrumu partnerības politika. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš uzsvēra Starpparlamentu konferencē par Kopējo ārējo un drošības politiku un Kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas šajās dienās Grieķijas prezidentūras ES Padomē ietvaros notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās.
Z.Kalniņa-Lukaševica debašu sesijā ar ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni (Catherine Ashton) uzsvēra, ka ES jāsniedz vienota atbilde Krievijai, lai atturētu to turpināt agresīvo ekspansiju Austrumeiropā. „Līdzšinējā cīņa un sankcijas nav tikai par Krimu, bet arī par Krievijas atturēšanu doties tālāk rietumu virzienā. Eiropas Savienībai un NATO ar spēcīgu, vienotu un efektīvu atbildi ir jāmazina Krievijas augošā apetīte,” teica komisijas priekšsēdētāja.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja debatēs arī norādīja, ka notikumi Ukrainā ir skaidrs signāls nepieciešamībai nopietni reformēt ES Austrumu partnerību un 2015.gadā iecerētajam Austrumu partnerības samitam Rīgā jākļūst par pagrieziena punktu šīs ES politikas pilnveidošanā. „Eiropas Savienībai ir jāpārdefinē Austrumu partnerības mērķi un jāpārgrupē partnerības valstis, atkarībā no to vēlmes un gatavības veidot padziļinātas attiecības ar Eiropas Savienību. Mums jāļauj doties tālāk valstīm, kurām ir skaidrs Eiropas integrācijas mērķis.”
Savukārt O.Ē.Kalniņš konferences diskusijā par ES dienvidu un austrumu kaimiņu drošības izaicinājumiem uzsvēra, ka Krievijas rīcība, anektējot Krimu, ir radījusi vēl vienu iesaldētu konfliktu Eiropas austrumu kaimiņvalstīs un tam ir jākalpo par brīdinājumu un atgādinājumu, ka vēl divās Austrumu partnerības valstīs – Moldovā un Gruzijā – ir joprojām iesaldēti konflikti, proti, situācija Piedņestrā, kā arī Dienvidosetijā un Abhāzijā. „Meklējot risinājumu Ukrainas krīzei, vienlaikus ir jādomā arī par iesaldētajiem konfliktiem Moldovā un Gruzijā. Lai arī šobrīd joprojām esam tālu no risinājuma, mēs nedrīkstam aizmirst šo valstu sasniegto progresu ceļā uz Eiropas Savienību.”
Ārlietu komisijas priekšsēdētājs norāda, ka viņam situācijas Ukrainā nopietnību un Austrumu partnerības pieaugušo nozīmi ir bijusi iespēja uzsvērt gan šīs nedēļas sākumā NB8 formātā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, gan šajās dienās Atēnās notiekošajā starpparlamentu konferencē par ES ārējiem, drošības un aizsardzības jautājumiem. Tāpat šo jautājumu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs kā NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītājs plānojis akcentēt NATO PA pastāvīgās komitejas sēdē, kas šajā nedēļas nogalē notiks Rīgā.
ES dalībvalstu parlamentārieši pēc debatēm Atēnās šodien plāno pieņemt konferences secinājumus, kuros stingri nosodīta Krievijas agresija Ukrainā un aicināts Krieviju spert krīzes deeskalācijas soļus.
Z.Kalniņa-Lukaševica, O.Ē.Kalniņš, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un Eiropas lietu komisijas deputāte Lolita Čigāne līdz 4.aprīlim uzturas Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, kur piedalās Starpparlamentu konferencē par Kopējo ārējo un drošības politiku un Kopējo drošības un aizsardzības politiku. Šāda konference notiek reizi pusgadā, un to rīko katra ES Padomē prezidējošā valsts.
Saeimas Preses dienests