Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze otrdien, 21.aprīlī, tikās ar Francijas Senāta Francijas un Baltijas draudzības grupas deputātu delegāciju.
Sveicot Francijas parlamentāriešus Saeimā, G.Daudze pateicās par atbalstu, kādu Latvijai dažādos vēstures posmos sniegusi Francija. „Latvija vienmēr augstu vērtējusi Francijas atbalstu mūsu valsts neatkarības de iure atzīšanā, kā arī faktu, ka Francija nekad neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā,” uzsvēra G.Daudze.
Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Francijas parlamentāro sadarbību, kā arī ekonomiskos un kultūras sakarus. Saeimas priekšsēdētājs raksturoja abu valstu attiecības kā ļoti labas un intensīvas visos sadarbības līmeņos. Kopš 2004.gada Latvijas un Francijas savstarpējās tirdzniecības apjoms dubultojies, tomēr tieši ekonomika joprojām ir viena no jomām, kurā abu valstu attiecībām ir īpaši liels attīstības potenciāls, atzīmēja G.Daudze.
Saeimas priekšsēdētājs arī pauda gandarījumu par abu valstu ciešo sadarbību kultūras un izglītības jomā. „Interese par Franciju, tās kultūru un valodu Latvijā vienmēr ir bijusi liela. Daudzi Latvijas iedzīvotāji joprojām ar sajūsmu atceras 2007.gadā notikušo kultūras festivālu Francijas Pavasaris,” teica G.Daudze.
Puses bija vienisprātis par Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības būtisko nozīmi abu valstu attiecību veidošanā. Francijas Republikas Senāta Francijas un Baltijas draudzības grupas priekšsēdētājs Deniss Badrē (Denis Badre) uzaicināja Saeimas delegāciju tuvākajā laikā apmeklēt Francijas Senātu.
Tieši parlamentāriešu divpusējie kontakti ir tā bāze, kuru vēlāk iespējams izmantot jau daudzpusējās sadarbības forumos, uzsvēra D.Badrē. Kā piemēru viņš minēja aktīvo sadarbību ar Latvijas parlamentāriešiem dažādos starptautiskos forumos - Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju sanāksmēs (COSAC).
D.Badrē informēja, ka Francijas Senātā darbojas vienota Francijas un Baltijas draudzības grupa un tai ir arī trīs atsevišķas apakšgrupas sadarbībai ar Latviju, Lietuvu un Igauniju. Vizītē Latvijā ieradies arī Francijas un Latvijas apakšgrupas priekšsēdētājs Žaks Ležandrs (Jacques Legendre), kurš ieņem arī Starptautiskās Frankofonijas organizācijas ģenerālsekretāra amatu. G.Daudze pateicās Ž.Ležandram par atbalstu Latvijas uzņemšanā Frankofonijas organizācijā.
Francijas parlamentārieši tikās arī ar Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Francijas parlamentu. Sarunas laikā D.Badrē pauda pateicību grupas priekšsēdētājai Sandrai Kalnietei par tās ieguldījumu Francijas un Latvijas attiecību stiprināšanā, it īpaši laikā, kad viņa pildīja Latvijas vēstnieces Francijā pienākumus.
Savukārt S.Kalniete atgādināja, ka šī brīža ekonomisko krīzi nav radījušas Baltijas vai Austrumeiropas valstis. Krīze sākās ASV un tikai vēlāk skāra Eiropu, kur tomēr tieši Baltija cietusi vissmagāk. Tādēļ S.Kalniete aicināja Franciju atbalstīt Baltijas valstu ātrāku pievienošanos eirozonai. „Būtiski, lai Francija kā viena no Eiropas ietekmīgākajām valstīm apsvērtu, kas būtu darāms, lai paātrinātu mūsu valsts iekļaušanos eirozonā,” teica S.Kalniete.
Francijas Senāta delegācija 21.aprīlī tikās arī ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Budžeta komisijā pārrunājot ekonomiskās krīzes ietekmi, D.Badrē atzina, ka Latvijas gadījumā vairāku apstākļu sakritība radījusi dziļāku ekonomisko krīzi, nekā citās Baltijas un Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc „ir vajadzīga ļoti liela drosme, lai pieņemtu bargus likuma grozījumus,” sacīja D.Badrē un novēlēja mūsu valstij veiksmi.
Savukārt tikšanās laikā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tās priekšsēdētājs Guntis Blumbergs informēja, ka šobrīd deputāti strādā pie Publiskās un privātās partnerības likuma, kas ļaus valstij un pašvaldībām efektīvāk piesaistīt privātos investorus infrastruktūras objektu izveidei. Būtiski, lai likums iekļautos kopējā Eiropas telpā, tāpēc Latvijas pusi interesē Francijas pieredze publiskās un privātās partnerības jomā, norādīja G.Blumbergs.
Saeimas Preses dienests