Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāji diskutē par situāciju Gruzijā un citām aktualitātēm (foto)

(28.08.2008.)

Trešdien, 27.augustā, Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētāju tikšanās laikā visplašākās diskusijas bija par militāro konfliktu Gruzijā un tā ietekmi uz politisko un drošības situāciju reģionā.



„Pēdējo nedēļu notikumi Gruzijā atstās iespaidu uz situāciju ne tikai Baltijas jūras reģionā, bet visā pasaulē. Tie ir nostiprinājuši pārliecību, ka mūsu reģionālajai sadarbībai - gan trijām Baltijas valstīm, gan Baltijas un Skandināvijas valstīm kopā - ir liela nozīme,” atklājot debates teica Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze. Viņš norādīja, ka runa nav par militāro, bet politisko un praktisko sadarbību, jo visi klātesošie politiķi ir atbildīgi par lēmumiem un rīcību, lai nākotnē mūsu valstis nebūtu pakļautas līdzīgām briesmām.

„Vienots, koordinēts viedoklis un rīcība padara mūs spēcīgākus un liek ar mūsu nostāju rēķināties ne tikai Eiropas Savienībai, bet visai starptautiskajai sabiedrībai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.

Tāpat tika runāts par NB 8 parlamentu un Eiropas Savienības (ES) sadarbības jautājumiem.

„Šobrīd viens no galvenajiem Eiropas Savienības uzdevumiem ir analizēt iemeslus, kāpēc Īrijas iedzīvotāji referendumā noraidīja Lisabonas līgumu. Šis jautājums ir aktuāls visai Eiropas Savienībai,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze. Viņš arī pauda Latvijas nostāju, ka ES pagaidām var funkcionēt un uzņemt jaunas dalībvalstis uz esošo līgumu bāzes, ievērojot pastāvošo procedūru.

NB 8 parlamentu priekšsēdētāji apsprieda arī ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kuras mērķis ir veicināt Baltijas jūras ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Saeimas priekšsēdētājs diskusijā uzsvēra, ka Latvijas skatījumā stratēģijai būtu jākoncentrējas uz tādām prioritātēm kā enerģētika, konkurētspēja, vide un sabiedrības drošība. „Attiecībā uz enerģētiku, mūsuprāt, svarīgi ir izmantot stratēģiju, kas ļautu Baltijas valstīm palielināt enerģētisko drošību, veicinot energoresursu piegādes diversifikāciju,” atzīmēja G.Daudze.

Sanāksmē tika pārrunāta arī sadarbība ar Ziemeļu Padomi un Baltijas Asambleju, kuras aktīvi atbalsta ideju rīkot NB 8 parlamentu seminārus, lai stiprinātu parlamentu sadarbību šajā reģionā un diskutētu par visiem aktuāliem jautājumiem. Parlamentu vadītāji pauda konceptuālu atbalstu idejai par tikšanos un semināru rīkošanu nākotnē, uzsverot, ka tie būtu jārīko ņemot vērā aktuālos politiskās dienaskārtības jautājumus, lai varētu aktīvi un saskaņoti reaģēt uz notikumiem pasaulē.

Šodien, 28.augustā, NB 8 sanāksmes darba kārtībā paredzēti jautājumi, kas saistīti ar enerģētiku un klimata izmaiņām, īpaši pievēršoties energodrošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā. Tāpat tiks runāts par NB 8 parlamentu kopīgajām iniciatīvām - sadarbība ar Gruzijas, Moldovas un Ukrainas parlamentiem, kā arī par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā.

Informācijai:
No 26. līdz 28.augustam Jūrmalā notiek Baltijas un Ziemeļvalstu (NB 8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksme. Ikgadējās sanāksmes mērķis ir veidot ciešāku sadarbību starp mūsu reģiona parlamentiem, pārrunājot aktuālos dienaskārtības jautājumus un saskaņojot kopīgās iniciatīvas. Konferencē piedalījās arī Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes prezidenti.

NB 8 parlamentu priekšsēdētāju sanāksmi rotācijas kārtībā ik gadu organizē viena no Baltijas vai Ziemeļvalstīm. Iepriekšējā konference notika 2007.gadā Upsalā, Zviedrijā.

 

Preses dienests

Ceturtdien, 4.jūlijā