Ceturtdien, 31.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikšanās laikā ar Eiropas Savienības (ES) veselības un patērētāju tiesību komisāru Markosu Kiprianu (Markos Kyprianou) apliecināja, ka Latvija ļoti augstu vērtē Eiropas Komisijas (EK) darbu ES iedzīvotāju veselības, pārtikas drošības, dzīvnieku labturības un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šī gada maijā apritēs jau četri gadi kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti un kopš pagājušā gada decembra ir arī Šengenas līguma dalībvalsts. „Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības ārējo robežu, tādēļ mums ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu tās funkcionēšanu, jo šobrīd tranzīta plūsma ar Krieviju ir viena no intensīvākajām,” norādīja G.Daudze. Tā kā šīs problēmas saistītas ar vairāku jautājumu risināšanu arī Krievijas pusē, no kuriem viens ir fitosanitārā kontrole, Saeimas priekšsēdētājs aicināja EK sniegt atbalstu šo jautājumu risināšanā.

Tika runāts arī par nepieciešamību pilnveidot kravu plūsmas kontroli gan importa, gan arī eksporta jomā. Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka veiksmīgai šīs problēmas risināšanai ilgtermiņā, ir nepieciešams apsvērt iespēju izveidot Latvijā Eiropas līmeņa institūciju, kura koordinētu dzīvnieku un pārtikas importu, eksportu un tranzīta veterinārās, pārtikas nekaitīguma un fitosanitārās kontroles jautājumus.

Runājot par veselības aprūpes jautājumiem, puses vienojās, ka ES kļūstot aizvien lielākai, nākas sastapties ar aizvien jauniem izaicinājumiem, tādēļ nozīmīgāki kļūst dažādi koordinācijas jautājumi.

„No vienas puses, pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, Latvijai ir pavērušās daudzas jaunas iespējas, bet no otras - papildu problēmas, ko risināt. Viena no aktuālākajām ir medicīnas personāla aizplūšana no Latvijas uz vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm,” norādīja Saeimas priekšsēdētājs.

M.Kiprianu no savas puses norādīja, ka viens no veidiem, kā risināt šo problēmu ir attīstīt veselības infrastruktūru, jo pilnveidojot tehnoloģijas tiek radīta pievilcīgāka vide zinātnes un pētniecības attīstībai valstī, kas varētu kalpot kā viens no motivējošiem faktoriem, lai ārsti vēlētos palikt un strādāt izcelsmes valstī.

Puses diskutēja arī par to, ka, neskatoties uz atšķirībām dažādajās dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās, nepieciešams izstrādāt kopēju sabalansētu regulējumu pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un pacientu tiesībām ES.

Sarunā piedalījās arī Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Valdis Ģīlis (TP) un šīs apakškomisijas deputāte Ingrīda Circene (JL).


Preses dienests