Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums ir patiesa izaugsmes iespēju izlīdzināšana visās dalībvalstīs, īstenojot gudru kohēzijas politiku. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, uzturoties darba vizītē Briselē, uzsvēra debatēs, ceturtdien, 11.oktobrī, piedaloties augsta līmeņa apaļā galda diskusijā „Situācija Eiropā, bēgšana no stagnācijas”. Z.Kalniņa-Lukaševica kā viena no galvenajiem debatētājiem uzstājās diskusijas sesijā „Vairāk Eiropas: Ko tas nozīmē, un ko par to domā mediju uzmanības centrā esošie?”.
„Līdzšinējā kohēzijas politika bijusi vairāk formāla un nav sasniegusi pietiekošu attīstības līmeņu izlīdzināšanu dalībvalstu starpā. Jaunajā periodā nepieciešamas pietiekoša apjoma un gudri plānotas investīcijas, kas virza izaugsmi. Īpaša nozīme būs investīcijām izglītībā un zinātnē. Tāpēc, pieņemot nākamā perioda Eiropas Savienības budžetu, nedrīkst taupīt uz kohēzijas politikas investīciju rēķina,” paneļdiskusijā teica Z.Kalniņa-Lukaševica, aicinot nākamajā ES daudzgadu budžetā nesamazināt kohēzijas finansējuma apjomu.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja debatēs uzsvēra nepieciešamību ES lēmumu pieņemšanas procesā vairāk iesaistīt dalībvalstu parlamentus, tā mazinot ES valdošo demokrātijas deficītu. „Īpaši būtiski savlaicīgi iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas Savienības tālākai nākotnei nozīmīgu jautājumu apspriešanā. Ir absolūti nepieciešams nacionālajiem parlamentiem iepazīties ar konceptuāli nozīmīgām iniciatīvām un formulēt parlamentu nostāju pirms šo iniciatīvu sākotnējās apspriešanas Eiropadomes samitos. Nedrīkst pieļaut situācijas, kad parlamentārieši tiek informēti pēdējā brīdī,” atzīmēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Z.Kalniņas-Lukaševicas pārstāvētajā diskusijas sesijā tika debatēts par Eiropas Savienības (ES) tālāko attīstību ietekmējošiem jautājumiem, tostarp – vai nepieciešams piešķirt papildu pilnvaras Eiropas līmeņa institūcijām, lai nodrošinātu vienotās valūtas ilgtspēju, un vai līdz ar to ir nepieciešams jauns ES dalībvalstu līgums un vai ir nepieciešams referendums jautājumam par ciešāku ES integrāciju?
Diskusijā debates notika pavisam trīs sesijās, tostarp „Krīzes pārvarēšana: Vai prasība pēc taisnīguma var mainīt Eiropas Savienības politiku?” un „Eiropas vieta globalizētajā pasaulē: Turēties līdzi jaunajiem censoņiem!”.
Z.Kalniņa-Lukaševica bija viena debatētājiem līdz ar Eiropas Komisijas (EK) Konkurences komisāru Žoakinu Almunju (Joaquín Almunia), EK nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības komisāru Lāslo Andoru (László Andor), EK izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāri Andrulu Vasiliu (Androulla Vassiliou), kā arī Vācijas un Īrijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētājiem. Tāpat augsta līmeņa apaļā galda diskusijā piedalījās Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy), Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso), Eiropas Parlamenta un nacionālo parlamentu deputāti, kā arī nevalstisko organizāciju, domnīcu un starptautisko uzņēmumu pārstāvji.
Ikgadējo augsta līmeņa diskusiju rīko 1999.gadā dibināta neatkarīga Eiropas Savienības politikas un nākotnes jautājumu domnīca „Eiropas Draugi”. Viens no domnīcas mērķiem ir dalībvalstu un ES institūciju tuvināšana, mudinot diskusiju dalībniekus nākt klajā ar drosmīgiem un neordināriem risinājumiem ES nākotnes politikas veidošanā. Tādēļ ik gadu gandrīz puse apaļā galda diskusijas dalībnieku ir politiķi un citi viedokļa līderi no ES dalībvalstīm.
Saeimas Preses dienests