Latvija nepiekrīt Eiropas Komisijas piedāvājumam visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt ierobežojumus kohēzijas finansējuma apguvei jeb tā dēvētos absorbcijas griestus 2,5 procentu apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. To pirmdien, 5.decembrī, Briselē tiekoties ar ES Reģionālo jautājumu komisāru Johanesu Hānu (Johannes Hahn), uzsvēra Saeimas deputāti.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis 5. un 6.decembrī uzturas darba vizītē Briselē, kur aizstāv Latvijas intereses nākamajā ES daudzgadu budžetā, īpašu uzmanību veltot ES kohēzijas finansējuma un lauksaimniecības finansējuma sadalei 2014.-2020.gadā.
„Latvija nepiekrīt absorbcijas griestu noteikšanai 2,5 procentu apmērā, jo mūsu valsts ir viena no sekmīgākajām kohēzijas finansējuma apguvējām. Nevaram piekrist, ka Latvija šādi tiktu sodīta par labu kohēzijas finansējuma apguves kapacitāti un paveiktajiem konsolidācijas pasākumiem, sekmīgi īstenojot aizdevuma programmu” sarunā ar komisāru uzsvēra Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis norādīja, ka starptautiskā aizdevuma sarunās ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu viena no prioritātēm bija, lai Latvijas valsts budžeta samazināšana nenotiktu uz mazturīgo iedzīvotāju rēķina. „Bet patlaban Eiropas Savienība, samazinot savu budžetu, to gatavojas veikt tieši uz nabadzīgāko dalībvalstu rēķina,” teica komisijas priekšsēdētājs, akcentējot negatīvo ietekmi, kādu uz Latvijas tautsaimniecību varētu atstāt ES kohēzijas finansējuma samazināšana.
ES Reģionālo jautājumu komisārs J.Hāns sarunā apliecināja Eiropas Komisijas atvērtību sarunām ar Latvijas pārstāvjiem par jaunā ES daudzgadu budžeta piedāvājumu. Patlaban ir tikai sarunu sākumposms un aptuveni martā būs zināmi precīzi jaunā ES daudzgadu budžeta sadalījuma skaitļi, uzsvēra komisārs. J.Hāns apliecināja, ka pēc precīzu finansējuma aprēķinu saņemšanas ir gatavs no jauna tikties ar Latvijas parlamentāriešiem.
Latvijas delegācija šodien piedalījās arī starpparlamentārā sanāksmē par sociālo kohēziju un demogrāfiskās attīstības ilgtspēju Eiropā. Arī uzrunājot parlamentāriešus, Z.Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt pietiekamu kohēzijas finansējumu.
„Ja mēs vēlamies Eiropu ar ilgtspējīgu labklājību, uz zināšanām un izaugsmi balstītu ekonomiku, mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad domājot par Eiropas nākotni un nākamā perioda daudzgadu budžetu, tām valstīm, kas cietušas krīzē visvairāk un spējušas sekmīgi īstenot drastiskus taupības pasākumus, pozitīva novērtējuma vietā tiek samazināts pieejamais Kohēzijas politikas finansējums,” teica komisijas priekšsēdētāja.
Divu dienu Briseles vizītes laikā Saeimas delegācija tiekas arī ar ES Budžeta komisāru Janušu Levandovski (Janusz Lewandowski), Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Ježiju Buzeku (Jerzy Buzek) un Eiropas Parlamenta Reģionālo lietu komitejas priekšsēdētāju Danutu Hūbneri (Danuta Hűbner).
Tāpat, lai pārrunātu Latvijas interešu aizstāvību, Saeimas komisiju vadība tiksies ar Latvijas pārstāvjiem Briselē - Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti un Latvijas pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā, ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Ilzi Juhansoni.
Saeimas Preses dienests