Teorētiski pieļautā iespēja Krievijai uzņemties kādas NATO dalībvalstu teritorijas daļas pretraķešu aizsardzību nav pieņemama. To NATO Parlamentārās Asamblejas (PA) Latvijas delegācijas vadītājs Imants Lieģis uzsvēra, uzstājoties NATO PA pavasara sesijā, kas no 27.maija līdz 1.jūnijam notiek Bulgārijas pilsētā Varnā.

Runājot NATO – Krievijas Parlamentārās komitejas sēdē, I.Lieģis iesaistījās diskusijā ar Krievijas vēstnieku NATO Dmitriju Rogozinu par pretraķešu aizsardzības jautājumiem. Latvijas NATO PA delegācijas vadītājs kategoriski noraidīja agrāk izskanējušo pieļāvumu, ka Krievija varētu nodrošināt kādas NATO teritorijas daļas aizsardzību no iespējamā trešo valstu ballistisko raķešu uzbrukuma.

„Šāda sektorāla pieeja nebūtu pieļaujama, jo ārpus NATO esoša valsts nedrīkst pieņemt stratēģiskus lēmumus par kādas NATO teritorijas pretraķešu aizsardzību,” debatēs teica I.Lieģis. „Šāds ierosinājums ir veids, kā Krievija cenšas iegūt tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā NATO.”

Tāpat I.Lieģis uzsvēra, ka Lisabonas samita lēmums par NATO atvērtību dialogam ar Krieviju par pretraķešu aizsardzības jautājumiem nenozīmē automātisku zaļo gaismu „sektorālajai pieejai” un kopējas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidei.

Vienlaikus Latvijas delegācijas vadītājs uzvēra, ka pretraķešu aizsardzībai nevajadzētu kļūt par vienīgo un dominējošo jautājumu NATO un Krievijas dialogā. Ir daudz citi aktuāli jautājumi, kur Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Krievijas sekmīga sadarbība ir iespējama un arī vitāli nepieciešama, piemēram, Afganistānā, pauda I.Lieģis.    

NATO Parlamentārā Asambleja ir 1955.gadā dibināta konsultatīva starpparlamentāra organizācija, kas apvieno Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu parlamentāriešus. NATO PA ir kā tilts starp NATO un tās dalībvalstu likumdevējiem, kas palīdz uzturēt parlamentu un sabiedrības atbalstu alianses politikai. Pērn NATO PA pavasara sesija notika Rīgā.

Saeimas Preses dienests