Piektdien, 10.decembrī, notika Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas parlamentu Ārlietu komisiju sanāksme.
Sanāksmes sākumā Baltijas valstu un Polijas Ārlietu komisiju pārstāvji runāja par attiecībām ar Krievijas Federāciju saistībā ar Krievijas prezidenta V.Putina ielūgumu uz Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībām Maskavā. Visi dalībnieki bija vienisprātis, ka jānotiek dialogam starp Krieviju un Baltijas valstīm. "Ja sarunas balstās uz vienlīdzīgiem pamatiem, tad tajās ir jāpiedalās", teica Latvijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins. "Svarīgi zināt, kāda ir Krievijas nostāja un uzvedība un kāda būs mūsu atbilde", sacīja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons. Baltijas valstu Ārlietu komisiju vadītāji pauda vienotu uzskatu, ka šo valstu prezidenti varētu apmeklēt 9.maija pasākumus Maskavā, ja vien Krievija to neizmantos kārtējo pārmetumu izteikšanai un apņemas uzsākt pragmatiskas starpvalstu attiecības. Taču galīgais lēmums jāpieņem prezidentiem pašiem. Šajās svinībās būtu jāizmanto iespēja uzrunāt starptautisko sabiedrību par Baltijas valstu vēsturi Otrā pasaules kara laikā, kā arī vajadzētu aicināt Krieviju atzīt okupācijas faktu.
Sarunas turpinājumā sanāksmes dalībnieki sprieda par tranzītu uz Kaļiņingradu un vienlīdzīgiem tirdzniecības un tranzīta nosacījumiem ar Baltijas valstīm, nonākot pie secinājuma, ka pēc Šengenas līguma tādai pašai brīvai tranzīta zonai būtu jābūt starp Baltijas valstīm un Krieviju.
Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja Baltijas valstu parlamentārās sadarbības attīstību. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti nozīmīga un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO paver iespējas jaunu sadarbības formu meklējumiem, lai tādējādi saskaņotu un koordinētu valstu nostāju dažādos jautājumos. Baltijas Asamblejas vadītājs Jānis Reirs arī piekrita, ka viens no galvenajiem instrumentiem labas kaimiņu politikas veidošanai ir parlamentārā sadarbība.
Preses dienests