Piektdien, 11.jūlijā, Eiropas lietu komisijas deputāti un Saeimas pārstāvji Eiropas Savienības Konventā tikās ar Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegāciju.
          Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītiem jautājumiem.
          Sarunas sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts iepazīstināja viesus ar komisijas darbu un galvenajām prioritātēm. Viņš pastāstīja, ka komisija ir kā miniatūrs Saeimas modelis, jo tajā proporcionāli pārstāvēti visi mūsu parlamentā ievēlētie politiskie spēki. Raksturojot Eiropas lietu komisijas darbu un lomu Latvijā, viņš sacīja, ka tas veidots līdzīgi kā Dānijas - ļoti stingrais - un Somijas skrupulozais vadības modelis, kad valdība ir atbildīga parlamentam par visiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. G.Krasts arī uzsvēra, ka komisijas kompetencē ir lemt par visiem valdības sagatavotajiem projektiem saistībā ar Eiropas Savienību, - tikai ar Saeimas Eiropas lietu komisijas akceptu šādi projekti var realizēties.
          Savukārt Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegācija informēja, ka tās galvenie uzdevumi ir sniegt atzinumus par Itālijas Republikas likumu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanai, lai izvairītos no iespējamām soda sankcijām, kā arī reizi gadā sagatavot un izdot likumu, kurā iestrādātas visas Eiropas Savienības pieņemtās direktīvas.
         Tikšanās ietvaros tika pārrunāti arī tādi jautājumi kā Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu, Eiropas Konventa darbība un priekšlikumi Eiropas Savienības konstitūcijai. 
         Atbildot uz viesu jautājumu par Latvijas nostāju attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Savienības konstitūcijas preambulā izdarīt atsauci uz kristietību, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sacīja, ka viņa pārstāvētā Latvijas Pirmā partija to pilnībā atbalsta un vērtē pozitīvi, kā arī izteica cerību, ka, lai gan vēl nav zināma mūsu valdības oficiālā nostāja šajā jautājumā, tā varētu būt pozitīva.
         Savukārt G.Krasts interesējās par Itālijas prezidentūras Eiropas Savienībā galvenajām prioritātēm un saņēma izsmeļošu atbildi.
         Viesi uzsvēra - starpvaldību konferences vadība šā gada oktobrī Romā, kurā būs jāizmanto visi diplomātijas līdzekļi, lai sasniegtu augsta līmeņa kompromisu, saskaņojot valstu intereses; jārisina paplašinātās Eiropas kaimiņvalstu sadarbība, meklējot arī iespējas institucionalizēt ES un Krievijas attiecības; jāveido Eiropas Savienības ekonomika kā dinamiska un dzīvotspējīga pasaules kontekstā; kā arī jāgarantē ES iedzīvotāju drošība.
        Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja konkrētas Latvijas un Itālijas parlamentu komisiju sadarbības iespējas.
         Nobeigumā Itālijas Republikas Senāta Eiropas Savienības komisijas un Pārstāvju palātas Eiropas Savienības komisijas delegācijas pārstāvji pasniedza piemiņas medaļas.

Preses dienests