Ceturtdien, 20.novembrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere un komisijas pārstāvji tikās ar Slovēnijas Republikas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Jelko Kacinu un komisijas pārstāvjiem.
       Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar abu valstu divpusējās attiecības, kā arī sadarbību Eiropas Savienības ietvaros.
        J.Kacins informēja, ka galvenais vizītes mērķis ir tuvāk iepazīt un padziļināt attiecības ar Latviju, sadarbojoties divpusēji un Eiropas Savienības ietvaros. Viņš uzsvēra, ka ir gandarīts par ES paplašināšanās procesa norisi, un sacīja, ka kopēja nākotne ES rada izaicinājumu un uzliek lielākas rūpes par kopēju kaimiņattiecību politiku.
        Pārrunājot divpusējos jautājumus, I.Vaidere atzīmēja ciešākas sadarbības veidošanas nepieciešamību, risinot problēmas un atbalstot kopīgus centienus. Viņa uzsvēra parlamentāro attiecību padziļināšanas nozīmi abu valstu sakaru veidošanai dažādās jomās, tostarp investīciju piesaistes un tirdzniecības sfērās. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja arī atzina, ka Latvijas tirdzniecības bilance ar Slovēniju pagaidām ir negatīva, un sacīja, ka tūrisma attīstība varētu būt iesākums labām biznesa attiecībām nākotnē.
        Atbildot uz Slovēnijas Ārlietu komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas attiecībām ar Krieviju, I.Vaidere informēja, ka viena no valsts ārpolitikas prioritātēm ir pragmatiskas un konstruktīvas sadarbības veidošana ar kaimiņvalsti. Pēdējā laikā Krievijas izvērsto kampaņu pret Latviju jāsaista ar gaidāmajām Krievijas Valsts Domes vēlēšanām, sacīja I.Vaidere un atzinīgi novērtēja Krievijas Federācijas Padomes aicinājumu neizmantot ārpolitiku, jo īpaši minoritāšu jautājuma aktualizēšanu Latvijā un Baltijā kopumā, kā līdzekli priekšvēlēšanu cīņās. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir gatava sadarbībai, tomēr konstruktīvs dialogs lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas. I.Vaidere akcentēja, ka abu valstu attiecību klimats uzlabotos, ja Krievija atzītu Latvijas okupācijas faktu un tā radītās sekas, tostarp valsts sarežģīto nacionālo kompozīciju, kad pamatnācijai ir jārūpējas par savas valodas aizsardzību un pastāvēšanu.

Preses dienests