19.maijā

(19.05.2003.)

       Pirmdien, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu kancleru Irvinu (Lord Irvine High Chancellor of Great Britain). 
       Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā.
       Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai skaidrotu iedzīvotājiem jautājumus, saistītus ar ES, un pārliecinātu viņus aktīvi piedalīties referendumā. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tas būs pozitīvs, jo visas Saeimā pārstāvētās partijas paudušas atbalstu Latvijas dalībai ES.
       I.Ūdre arī uzsvēra, ka ES visas dalībvalstis var iegūt ietekmi un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kamēr, paliekot ārpusē, vienīgais iespējams rīcības veids varētu būt tikai kritika. Saeimas priekšsēdētāja arī atzina, ka beidzamo četru gadu laikā norisinājies intensīvs darbs, harmonizējot Latvijas likumdošanu atbilstoši ES rekomendācijām un pašlaik galvenais ir šo likumu īstenošanas jautājums. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš valsts robežu nostiprināšanai, migrācijas kontrolei un kontrabandas apkarošanas pasākumiem.
       Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, pašlaik situāciju regulē likums par interešu konfliktu, kā arī ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti.
       Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī ES struktūrfondu izmantošanas jautājumus un atzina, ka galvenokārt tie būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām.

Papildu informācija:
Par Lordu kancleru Irvins iecelts 1997.gada maijā. Lorda kanclera amats formāli ir pielīdzināms tieslietu ministra amatam, tomēr britu valdības hierarhijā tas ir augstāks un tā pilnvaras ir daudz plašākas. Lords kanclers pārrauga tieslietu sistēmu Anglijā un Velsā, viņa pārziņā ir tiesu sistēmas augstāko amatpersonu iecelšana amatā un reformu ierosināšana civiltiesību jomā. Lords kanclers ir arī Lordu palātas spīkers.

Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde