Trešdien, 24. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti tiksies ar Latvijā oficiāli atzīto lielāko tradicionālo konfesiju vadītājiem.         Tikšanās mērķis ir pārrunāt sabiedrībai aktuālus integrācijas jautājumus un izaicinājumus saistībā ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā.          I.Ūdre uzskata, ka Baznīcai vienmēr bijusi raksturīga kopības ideja un sociālās domas veidošana, tāpēc tās kā skaidrotājas un vienotājas loma šobrīd Latvijā var būt īpaši nozīmīga.           Uz viedokļu apmaiņu par sabiedriskajām norisēm valstī un nākotnes attīstības perspektīvām Saeimas priekšsēdētāja aicinājusi Romas Katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas arhibīskapu - metropolītu kardinālu Jāni Pujatu, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu, Rīgas un visas Latvijas arhibīskapu Aleksandru, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu Jāni Šmitu, Rīgas Ebreju reliģiskās draudzes valdes priekšsēdētāju Davidu Kaganu un Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes priekšsēdētāju Alekseju Korotajevu.             Sarunā piedalīsies arī Saeimas frakciju vadītāji, Eiropas lietu komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāji, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Sabiedrības integrācijas apakškomisijas un Latvijas nākotnes attīstības apakškomisijas locekļi.            Tikšanās notiks Saeimas Viesu zālē plkst. 12.00.

        Otrdien, 23.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Parlamenta Eiropas Nāciju vienotības grupas pārstāvjiem.         Sveicot viesus Saeimā, I.Ūdre akcentēja parlamentārās sadarbības nozīmi Eiropas Savienības kontekstā, īpaši politisko grupu līmenī.         Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra aktīvas dalības nepieciešamību Eiropas Savienības jautājumu kopīgā risināšanā. Tieši Eiropas Parlamenta politikas grupas nosaka, kā veidot jauno ES politiku, viņa sacīja. Politisko grupu sadarbība Eiropas Parlamentā ir nozīmīga, arī domājot par Eiropas budžeta sadalījumu nākotnē, jo tas būs noteicošs faktors ES reģionu attīstībā, kurai vajadzētu veicināt viendabību un līdzvērtību. "Tikai augsts attīstības līmenis ES kopumā var kalpot par pamatu visas sabiedrības drošībai un stabilitātei", norādīja I.Ūdre.        Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par nepieciešamību aktivizēt sadarbību reģionālā līmenī -Ziemeļu un Dienvidu dimensiju starpā, kuras pamatā ir kopējas vērtības un izpratne par Eiropas Savienības attīstības mērķiem, saglabājot katras valsts nacionālo identitāti. Terorisms, narkotiku un cilvēku tirdzniecība tika atzītas par aktuālākajiem draudiem Eiropā. Tikai apvienojot spēkus un nostiprinot kopējās robežas, kā arī atrodot efektīvu sadarbības modeli, ES dalībvalstis spēs šīs problēmas risināt.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, vēlot veiksmīgu tālāko darbību, uzsvēra, ka politiķus Eiropas Parlamentā un nacionālajos parlamentos vieno kopējs uzdevums - to cilvēku uzticības atjaunošana, kas balsojusi par konkrētajiem deputātiem.

        Pirmdien, 22.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Itālijas Republikas vicepremjeru Džanfranko Fini (Gianfranco Fini).        Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Itālijas attiecības vērtējamas kā ļoti labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros. Spilgts apliecinājums tam ir vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, tostarp arī iespējamā Itālijas prezidenta vizīte Latvijā.         Novērtējot sadarbības nozīmību, Saeimas priekšsēdētāja un Itālijas vicepremjers īpaši uzsvēra aktīvu dalību Eiropas Savienības jautājumu kopīgā risināšanā. Dž.Fini izteica atzinību Latvijas pārstāvju darbam Eiropas Konventā, atzīstot to par pamanāmu un klātesošu. Pārrunājot Konstitucionālo līgumu, sarunas dalībnieki akcentēja tajā ietverto subsidiaritātes principu un uzsvēra nacionālo parlamentu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā. I.Ūdre sacīja, ka nozīmīga ir nacionālo parlamentu ietekme uz ES procesiem. To kompetencē ir likumdošanas funkcijas, tostarp valsts budžeta un arī ES budžeta apstiprināšana, kā arī kontrole pār budžeta izlietojumu un nacionālo interešu nodrošināšanu ES.          Puses pārrunāja arī gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, atzīstot, ka svarīgi, lai Briselē nokļūst tie cilvēki, kas ir kompetenti ES lēmumu pieņemšanas procesos, un ir spējīgi, sadarbojoties politiskajās grupās, aizstāvēt nacionālās un reģionālās intereses.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis - ES jauno kaimiņu politika, starpreģionālā sadarbība un robežkontroles jautājumi ir Latvijas un Itālijas visciešāko interešu sfērā. I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija aktīvi sadarbojas ar valstīm, kuras vēlas nostiprināt demokrātiju, piemēram - Gruziju. "Integrācijas procesā, realizējot nozīmīgas reformas un pārņemot ES likumdošanu, Latvija ir ieguvusi unikālu demokrātijas attīstības pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar citiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.          Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka Latvija un Itālija sekmīgi turpinās divpusējās attiecības un aktīvu sadarbību Eiropas Savienībā.

        Šodien, 18.martā, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts un Latvijas novērotāji Eiropas Parlamentā Liene Liepiņa un Andis Kāposts tikās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas prezidentu Rodžeru Brīšu (Roger Briesch).

        Šodien, 16.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas deputāti tikās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem.        Diskusijas gaitā galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem par uzņēmējdarbības vides optimizāciju Latvijā, analizējot Latvijas konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES), kā arī Latvijas likumdošanas jomas un administratīvo sistēmu gatavību ES strukturālo fondu apguvē.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka tradicionālās tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvjiem sniedz iespēju diskutēt par likumdošanas pilnveidošanu, kas saistīta ar uzņēmējdarbības vidi. I.Ūdre atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto likumdošanas jomā. "Saeima ir daudz darījusi likumdošanas harmonizācijas jomā, saskaņojot to ar ES prasībām," sacīja Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra, ka to veicinājusi arī auglīgā sadarbība ar ĀIPL pārstāvjiem.        ĀIPL valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa sniedza ziņojumu par Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vides aktualitātēm, analizēja iepriekšējā periodā paveikto, kā arī vērtēja iespējamās prioritātes Latvijas tautsaimniecības sakārtošanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas ekonomisko attīstību un konkurētspēju ES sastāvā.       Sarunas gaitā puses pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar likumdošanas jomu kopumā, nodokļu politiku un to administrēšanu, nekustamā īpašuma jautājumu risināšanu, muitas jautājumu sakārtošanu, kā arī administratīvo procedūru tālāku pilnveidošanu.       Noslēgumā sarunas dalībnieki novērtēja līdzšinējo diskusiju kā lietišķu un abpusēji auglīgu un atzina, ka būtiski ir Latviju padarīt par investīcijām pievilcīgu valsti.

        Pirmdien, 15.martā, Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju.        Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).         Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns sveica Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegāciju Saeimā vēsturiskā brīdī, kad tiek parakstīts jaunās valdības koalīcijas līgums. Viņš apliecināja, ka mūsu valsts turpina ceļu uz integrāciju ES un NATO, un uzsvēra, ka arī darbs Eiropas lietu komisijā ir sekmējis Latvijas virzību uz Eiropu.          Sarunā piedalījās arī Eiropas lietu komisijas deputāti Solvita Āboltiņa, kas pārstāv frakciju Jaunais laiks, Nikolajs Kabanovs, PCTVL, un Staņislavs Šķesteris, ZZS, kuri dalījās pieredzē ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga kolēģiem par darbu komisijā un tā galvenajām prioritātēm.          O.Kastēns uzsvēra, ka Eiropas lietu komisijai Latvijas virzībā uz integrāciju ES ir lielas pilnvaras, lai gan tā nav likumdošanas komisija; valsts oficiālā pozīcija pirms došanās uz Briseli tiek saskaņota komisijā. Kā piemēru viņš minēja piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē apspriesto Latvijas pozīciju jautājumā Par ES prasību ieviešanu dzīvnieku izcelsmes atkritumu (blakusproduktu) jomā, kura ieviešanā ir nepieciešams pārejas periods. Komisijā tiek risināti arī jautājumi, par kuriem Latvija ir saņēmusi ES kritiku, un veikta to īstenošanas pārraudzība, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta ES līdzekļu piesaistīšanai un fondu apgūšanai, sacīja O.Kastēns.         Savukārt Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Eiropas lietu komisijas delegācijas vadītājs Kurts Bodevigs (Kurt Bodewig) iepazīstināja ar tās sastāvu un ar darbu komisijā. Viņš pastāstīja, ka Bundestāga Eiropas lietu komisijas galvenie uzdevumi un funkcijas ir saistītas ar paplašināšanās jautājumiem un ES Konstitūcijas projektu. Viņš arī uzsvēra, ka komisijā, proporcionāli valdošajai koalīcijai, pārstāvēti visi politiskie spēki un izņēmuma gadījumos komisijas lēmumam ir tāds pats spēks kā parlamenta apstiprinātajam.           Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta arī tēmām, kas skar paveikto ekonomikas jomā; integrācijas un minoritāšu jautājumiem; reģionālās politikas īstenošanai un tās turpmākās attīstības perspektīvām, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti.          Tikšanās noslēgumā parlamentārieši pauda pārliecību, ka dalība ES veicinās Latvijas ekonomisko attīstību un ir nepieciešams intensificēt abu valstu sadarbību Eiropas lietu komisiju līmenī.           Otrdien, 16.martā, plkst.14.30 notiks Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres, Saeimas Ārlietu, Budžeta un finanšu (nodokļu), Eiropas lietu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas, Sociālo un darba lietu komisiju un Saeimas frakciju pārstāvju tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā.         Tikšanās mērķis ir viedokļu apmaiņa par Latvijas tautsaimniecības attīstību, problēmām, iespējām un risinājumiem tās stiprināšanai kontekstā ar šā gada 1.maijā gaidāmo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. 

         Ceturtdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu (Jaap de Hoop Scheffer).         Tikšanās gaitā, kurā piedalījās arī Saeimas sekretārs Jānis Reirs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem saistītiem ar Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka ir grūti pārvērtēt NATO nozīmi un lomu miera, stabilitātes un drošības uzturēšanā pasaulē. Šā gada pavasarī NATO pievienosies septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp Latvija.           NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers sacīja, ka mūsu valsts sekmīgi ir iesaistījusies NATO vadītajās operācijās, parādot solidaritāti kopīgās drošības radīšanā. Viņš uzsvēra, ka kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme, kad valstis vēlas un ir gatavas savstarpēji konsultēties un sadarboties, kā arī nodrošināt savstarpējo aizsardzību.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apliecināja, ka Latvija dara visu, lai būtu pilntiesīga un vienlīdzīga NATO dalībvalsts; tiek veikta bruņoto spēku restrukturizācija un profesionalizācija, kā arī likumdošanas darba harmonizācija un saskaņošana. I.Ūdre atzīmēja, ka Latvija būs NATO robežvalsts, līdz ar to ir svarīgi risināt labas un drošas kaimiņvalstu attiecības. Mūsu valsts ir gatava dalīties pieredzē, kas uzkrāta transformācijas procesā un nacionālās aizsardzības sistēmas veidošanā ar valstīm, kas virzās pa demokratizācijas ceļu, tostarp Gruziju un Ukrainu.          Sarunas noslēgumā I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta kopīgā darbā Eiropas Savienības un NATO ciešākā koordinācijā un sadarbībā, īpaši terorisma draudu kontekstā. 

    Ceturtdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauskas ielūguma dosies vizītē uz Viļņu, lai piedalītos Lietuvas Republikas neatkarības atkalatjaunošanas dienas svinībās.     Par godu Lietuvas neatkarības atkalatjaunošanas dienai Viļņā notiks vairāki svinīgi pasākumi. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies svinīgajā pasākumā Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātrī.    Savā ielūgumā Seima priekšsēdētājs A.Paulauskas akcentē, ka 11.marts ir vēsturiska diena katram lietuvietim. “Tā nozīmē brīvību un neatkarību, kas ir īpaši dārga Lietuvas valstij un iedzīvotājiem,” uzsver A.Paulauskas. Viņš arī izsaka cerību, ka draudzīgās Lietuvas un Latvijas attiecības nākotnē padziļināsies un dos ieguldījumu Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.

           Piektdien, 27.februārī, Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.           Tikšanās laikā Ārlietu komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā - naturalizācijas procesa norisi un izglītības reformu, kā arī šo problēmu ietekmi uz valsts ārpolitiskajām aktivitātēm.             Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka lēmumu īstenošana ārpolitikā un valsts iekšpolitiskie procesi ir savstarpēji atkarīgas un saistāmas sfēras mūsdienu pasaulē.            Komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks īsumā informēja par sabiedrības integrācijas norisēm mūsu valstī, tostarp naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Viņš atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, ko kopumā gan varētu raksturot kā lēnu. Minētā procesa paātrināšanu veicina valsts nostāja, radot tiesiskās iespējas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, kas ne vienmēr tiek izmantotas.           Pārrunājot izglītības reformas gaitu, deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja, ka Latvijā tikai septiņi procenti krievu tautības iedzīvotāju ir pilsoņi. Savukārt četrdesmit procentos no visām skolām mūsu valsts finansē apmācības krievu valodā. Minētā situācija ir izveidojusies vēsturiski - Latvijas okupācijas rezultātā, kad rusifikācijas politikas ietvaros tika slēgtas latviešu un minoritāšu skolas un piespiedu migrācijas rezultātā mainīts mūsu valsts etniskais sastāvs. Krievu minoritāte, kas līdz tam bija tikai trešā lielākā - 7,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, okupācijas rezultātā kļuva par skaitliski vislielāko. Pamatnosacījums, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības integrāciju mūsu valstī, ir panākt Latvijas okupācijas fakta atzīšanu starptautiskā līmenī. A.Kiršteins uzsvēra, ka Latvijā ir viens no liberālākajiem izglītības likumiem Eiropā un arī NATO dalībvalstu starpā. Kā pamatojumu viņš pieminēja faktu, ka Vācijā ir apmēram divi miljoni krieviski runājošo iedzīvotāju, ASV - apmēram pieci miljoni, Izraēlā - viens miljons, un nevienā no šīm valstīm nav skolas ar krievu valodas apmācību. "Salīdzinoši Latvijā ir labākā minoritāšu situācija Eiropā, attiecinot to uz visām astoņām etniskajām mūsu valsts kopienām, tostarp arī čigānu," sacīja A.Kiršteins. Čigānu kopiena veiksmīgi iekļaujas integrācijas procesā, tai ir statuss sabiedrībā, labas valsts valodas zināšanas, kā arī izglītības iespējas. "Galvenā problēma," sacīja A.Kiršteins, "ir Krievijas vēlme saglabāt tās kontroli pār mūsu valsts teritoriju".           Savukārt deputāts Leopolds Ozoliņš pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju un aicināja izvērtēt vārda minoritāte lietojumu okupācijas fakta kontekstā.             Noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka Latvijai ir ievērojami panākumi cilvēktiesību jomā, ekonomikas attīstības perspektīvā, kā arī demokrātijas ideju nostiprināšanā, tomēr nākotnē vēl daudz darāmā. A.Kiršteins savukārt pauda pārliecību, ka soli pa solim Latvija sasniegs labus rezultātus visās sfērās. Preses dienests

          Ceturtdien, 26.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Uzbekistānas Republikas ārlietu ministru Sadiku Safajevu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.         Atzīstot, ka abu valstu savstarpējās attiecības nepieciešams paplašināt un intensificēt, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Uzbekistānas ārlietu ministrs S.Safajevs norādīja konkrētas jomas, kuru attīstībai ir liels potenciāls. Ņemot vērā apjomīgo Uzbekistānas kokvilnas eksportu uz Eiropas valstīm, tā tranzītu iespējams novirzīt caur Latvijas ostām.          Uzbekistānas pārstāvji interesējās arī par Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. Salīdzinot šo periodu un laikaposmu pēc 1.maija, Saeimas priekšsēdētāja prognozēja, ka parlamenta darba apjoms nemazināsies - mainīsies tikai tā prioritātes. "Domāju, ka palielināsies to likumdošanas aktu skaits, kas attieksies uz ES kopumā, ne vairs tikai uz mūsu nacionālajām interesēm," teica I.Ūdre. Arī pašlaik gandrīz visās parlamenta komisijās aizvien lielāka vērība tiek pievērsta ES jautājumiem, jo "ES nav mūsu ārpolitika - jau pēc dažiem mēnešiem tā kļūs par mūsu valsts iekšpolitiku".          Latvijas puse akcentēja reģionālo kontaktu nozīmi. Saeimas sekretārs Jānis Reirs informēja par Baltijas Asamblejas darbību, sadarbību ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi, norādot - uzsvars tiek likts uz problēmām un interesēm, nevis dzelžainām konstrukcijām.          Savukārt Uzbekistānas puse pastāstīja par pašreizējo situāciju valstī gaidāmo parlamenta vēlēšanu un sadarbības ar Eiropas institūcijām kontekstā. Īpaši tika minēta sadarbības nepieciešamība starptautisko noziegumu, terorisma un narkotiku apkarošanas jomā, jo šo parādību izplatīšanos valstu robežas neietekmē.          Sarunas noslēgumā Uzbekistānas ārlietu ministrs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju parlamentārā vizītē apmeklēt Uzbekistānu.