Ceturtdien, 29.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Somijas Republikas ārējās tirdzniecības un attīstības ministri Paulu Lehtomeki.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Somijas divpusējo attiecību jautājumiem un sadarbības iespējām Eiropas Savienības kontekstā.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks un Somijas ārējās tirdzniecības un attīstības ministre P.Lehtomeki pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas.           Sarunas gaitā puses pārrunāja jautājumus, kas skar katras valsts redzējumu par Latvijas un Somijas divpusējo attiecību attīstības perspektīvām un sadarbības formu nostiprināšanu ES ietvaros, tostarp nostāju ES Konstitucionālā līguma projekta kontekstā, kā arī ieinteresētību labu ES jauno kaimiņvalstu attiecību veidošanā. A.Pabriks uzsvēra Latvijas pozīciju būt aktīvai ES donorvalstij, daloties demokrātijas veidošanas procesos uzkrātajā pieredzē ar jaunajām ES kaimiņvalstīm, īpaši Ukrainu un Baltkrieviju. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta savas valsts labklājības attīstībā un arī savus kaimiņus vēlas redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis.           Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības un Krievijas parakstītajam protokolam par jauno dalībvalstu iekļaušanu Partnerības un sadarbības līgumā, kā arī kopīgajam paziņojumam par ES paplašināšanos un ES - Krievijas attiecībām. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par Partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu arī uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī pieņemto kopīgo paziņojumu un uzsvēra, ka, pateicoties Latvijas sabiedroto Eiropas Savienībā izpratnei un atbalstam, ir atrisināts šis sarežģītais jautājums ar Krieviju, ņemot vērā Latvijas intereses.           Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pauda cerību, ka Latvijas un Somijas sadarbība būs auglīga un konstruktīva arī nākotnē.

               Tikšanās sākumā Ukrainas Valsts komitejas priekšsēdētājs informēja, ka viņa vizītes mērķis ir tikties ar ukraiņu kopienas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālus jautājumus.                G.Moskals Saeimas deputātiem pastāstīja, ka Ukrainā ir 134 nacionalitātes un tautības, tostarp 5790 latvieši, kuri nav apvienojušies atsevišķā kopienā. Savukārt 20 miljoni ukraiņu dzīvo 156 dažādās pasaules valstīs - 60 tūkstoši no tiem Latvijā. Kontakti ar tautiešiem ārzemēs pārsvarā tiek uzturēti kultūras un izglītības jomā. Kā piemēru komitejas priekšsēdētājs minēja Rīgas ukraiņu vidusskolu, kas tiek finansēta no Latvijas valsts budžeta, bet kurai ar dažādiem mācību materiāliem palīdz Ukrainas puse.               Sarunas gaitā tika pārrunātas iespējas nacionālajām minoritātēm iegūt izglītību dzimtajā valodā. G.Moskals norādīja, ka Ukraina ir pievienojusies Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai un ratificējusi Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu un visām nacionālajām minoritātēm un tautībām ir iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā, ko paredz valsts konstitūcija un izglītības likums.               Uz deputātes I.Ostrovskas jautājumu par situāciju Ukrainā saistībā ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību, G.Moskals pastāstīja, ka ir izstrādāta īpaša programma un veiksmīgi tiek īstenota sadarbība ar dažādām starptautiskajām organizācijām, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem.               Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki sprieda arī par katrā valstī esošajām kristīgajām konfesijām.

    No šī gada 15. līdz 23.aprīlim Mehiko, Meksikā, notika Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konference un SPS Padomes 174.sesija, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un grupas loceklis Jānis Reirs (JL).    Ceturtdien, 22.aprīlī, Latvijas delegācija tikās ar pasaulē slaveno Meksikas mākslinieku Raulu Angiano. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas rīkot mākslinieka darbu izstādi Latvijā par godu viņa 90 gadu jubilejai.    Notika arī vairākas divpusējās tikšanās. Tiekoties ar Jordānijas delegācijas pārstāvjiem, tika pārrunātas Latvijas parlamentāriešu vizītes iespējas Jordānijā 2004.gada vasarā un atbildes vizīte Latvijā 2005.gada pavasarī.     Arī ar Kazahstānas pusi pārrunātas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas. Kā zināms, abu valstu parlamentos nodibinātas parlamentārās sadarbības grupas, kas rada iespējas veicināt parlamentāros kontaktus, bet tie vēlāk varētu sekmēt arī ekonomisko attiecību aktivizēšanos. Abas valstis varētu dalīties pieredzē arī par izglītības reformas norises gaitu, kas šobrīd notiek gan Latvijā, gan arī Kazahstānā.    Tiekoties ar Brazīlijas pusi, pārrunātas vīzu režīma atcelšanas iespējas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Savukārt ar Īrijas delegātiem spriests par Īrijas parlamenta spīkera vizītes Latvijā iespējamību. Sarunas laikā ar Meksikas delegācijas pārstāvjiem apspriestas parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī izteikts ielūgums Meksikas Senāta priekšsēdētājam Enriko Jaksonam Damirezam (Enrique Jackson Damirez) apmeklēt Latviju. Puses arī pārrunājušas jautājumus par atteikšanos no vīzām, kas īpaši svarīgi, jo šobrīd Latvija vēl atrodas Meksikas nedrošo valstu sarakstā.    Piektdien, 23.aprīlī, no rīta notika SPS Padomes noslēguma sēde, kurā tika pieņemtas komitejās izstrādātās rezolūcijas, uzklausīti dažādi ziņojumi, tostarp par cilvēktiesību, sieviešu parlamentāriešu u.c. jautājumiem. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre kā SPS iekšējā auditore prezentēja ziņojumu par SPS finanšu rezultātiem 2003.gadā.    Savukārt pēcpusdienā notika SPS Asamblejas noslēguma sēde, kurā tika pieņemti noslēguma dokumenti un nākošajā SPS Asamblejā, kas notiks 2004.gada oktobrī, izskatāmās tēmas.

         Ceturtdien, 22.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vadimu Lamkovu.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību jautājumiem.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks un Baltkrievijas vēstnieks V.Lamkovs atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas. V.Lamkovs īpaši uzsvēra izveidojušos ciešos kontaktus ar Latviju tirdzniecības jomā. Tirdznieciskais apgrozījums starp abām valstīm pieaudzis par divdesmit sešiem procentiem, veidojot Latvijas ostās lielu Baltkrievijas kravu īpatsvaru. Balkrievijas vēstnieks vienlaicīgi uzsvēra savas valsts interesi paplašināt ekonomiskās attiecības ar Latviju, jo īpaši pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.          Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstnieks informēja, ka Baltkrievijas lielākais ekonomiskais partneris pēc Krievijas ir Eiropas Savienība, un izklāstīja Baltkrievijas redzējumu par sadarbības veidošanu ar ES.          Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par Latvijas nostāju attiecībās ar Baltkrieviju, uzsverot Latvijas ieinteresētību savus kaimiņus redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis, kā arī gatavību dalīties gūtajā pieredzē. A.Pabriks, atbildot uz vēstnieka interesi veidot ciešākus parlamentāros kontaktus, norādīja, ka dialogs ir jāturpina un Latvija vēlas nodrošināt dažādu viedokļu pārstāvību.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai un Baltkrievijai izdosies atrast arvien lielāku sapratni un neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.

          Trešdien, 21.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Džonatanu Hantu un viņa vadīto delegāciju. Jaunzēlandes parlamentārieši Latvijā uzturas oficiālā vizītē, un šī ir viņu pirmā viesošanās mūsu valstī.          Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī situāciju veselības aprūpes, vides aizsardzības un lauksaimniecības sfērās.          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Jaunzēlandes parlamenta pārstāvjus viņu pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā. "Tas apliecina, ka kontakti abu valstu starpā kļūst aizvien ciešāki," norādīja A.Ārgalis un pauda pārliecību, ka vizītes ietvaros vēl tiks apzinātas jomas, kurās attīstīt divpusējo sadarbību. Viņš arī izteica pateicību Jaunzēlandes pusei gan par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu 1991.gadā, gan arī par šīs valsts valdības sniegto atbalstu un palīdzību nelaimes gadījumā, kurā bojā gāja četri latviešu alpīnisti.          Arī Jaunzēlandes parlamenta vadītājs izteica gandarījumu par iespēju viesoties Latvijā un tikties ar mūsu valsts amatpersonām. Dž.Hants pauda prieku par silto uzņemšanu, skaisto un sakopto galvaspilsētu, kā arī Latvijas paveikto četrpadsmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Parlamenta vadītājs akcentēja - lai gan abas valstis šķir vairāki tūkstoši kilometru, mūsdienu tehnoloģijas šo attālumu samazinājušas līdz minimumam un atvieglojušas divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas Latvijas un Jaunzēlandes valstu un parlamentu līmenī. Dž.Hants arī uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt Jaunzēlandi oficiālā vizītē.          Tikšanās dalībnieki pārsprieda arī veselības aprūpes jautājumus. A.Ārgalis norādīja, ka, pārejot no vienas saimniekošanas sistēmas uz citu, veselības jomā veiktās reformas norisinājušās ļoti smagi. Viens no būtiskākajiem iemesliem - 1995.gada banku krīze un finansu līdzekļu trūkums. Pēdējos divos gados gan vērojama situācijas sakārtošanās, tomēr šajā sfērā vēl ir daudz darāmā.          Atbildot uz jautājumu par vides aizsardzības problēmu risinājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja par zaļo kustības aktivitātēm, kā arī akcentēja - Latvijas pašreizējais valdības vadītājs ir vienīgais premjerministrs Eiropā, kurš pārstāv Zaļo partiju. Īpaši tika norādīts uz bijušās PSRS armijas daļu nodarītajiem postījumiem apkārtējai videi, kuru sekas jūtamas joprojām.          Sarunas noslēgumā puses apmainījās viedokļiem par lauksaimniecības attīstības perspektīvām. Jaunzēlandes delegācijas pārstāvji pastāstīja par savu pieredzi, īstenojot valsts subsīdiju projektus lauksaimniecībā, un atzina to neveiksmi. Savukārt A.Ārgalis norādīja uz dažādu lauksaimniecības sfēru pārstrukturēšanas nepieciešamību Latvijas laukos, vairāk uzmanības pievēršot mežu un zaļās zonas saglabāšanai.

     Otrdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jonu In Čanu (Jon In Chan), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.     Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Korejas vēstnieku Latvijā ar stāšanos jaunajā amatā un pauda cerības divpusējo kontaktu starp abām valstīm paplašināšanos. Lai gan pēdējos desmit gados Latvijas un Korejas attiecības vērtējamas kā stabilas, pastāv iespējas tās paplašināt, it īpaši ekonomikas, tūrisma, kultūras un sporta jomās.     Savukārt Korejas vēstnieks Latvijā norādīja, ka Koreja bija viena no pirmajām, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanas faktu 1991.gadā, kā arī akcentēja abu valstu ilgstošo un stabilo sadarbības vēsturi. “Darbojoties vēstnieka statusā, mans galvenais uzdevums būs uzlabot un veicināt Latvijas un Korejas attiecības politiskā un arī sabiedriskā līmenī,” teica J.In Čans.     Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. A.Ārgalis norādīja, ka ilgus gadus Latvijas ārpolitiskais mērķis bijis integrācija NATO un ES. “Tagad, kad esam tos sasnieguši, ar interesi skatāmies uz ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējām, it īpaši ar Austrumāzijas reģiona valstīm,” sacīja vēstnieks. Saeimas priekšsēdētājas biedrs arī akcentēja, ka Latvija un tās neaizsalstošās ostas var tikt izmantotas kā plaša tranzīta iespēja uz citām Eiropas valstīm.

         Ceturtdien, 15.aprīlī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas ombudu Nikiforosu Diamandurosu.          Tikšanās laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji un Eiropas ombuds Nikifoross Diamanduruss pārrunāja jautājumus, saistītus ar Eiropas ombuda lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, kā arī sadarbības iespējas ar nacionālo valstu institūcijām.           N.Diamanduross pastāstīja, ka iepazīšanās nolūkā tiekas ar visu desmit ES kandidātvalstu pārstāvjiem, lai informētu par ES pilsoņu tiesībām un Eiropas ombuda darbību, mērķiem un pilnvarām to aizsardzībā. Eiropas ombuds uzsvēra, ka grūtākais uzdevums ir izskaidrot viņa vadītās institūcijas pilnvaras, kas attiecas tikai uz sūdzībām, saistītām ar Eiropas Kopienas institūciju un iestāžu rīcību, nevis uz jautājumiem par nacionālo valstu institūciju darbību. "Piemēram, ja likumu vai tiesības pārkāps kāda ES institūcija, tad Eiropas ombuda kompetencē un pienākumos ietilps to izvērtēt, bet, ja to būs pārkāpušas Latvijas valsts institūcijas, ar sūdzību jāvēršas Valsts cilvēktiesību birojā," viņš sacīja. N.Diamanduross uzsvēra, ka Eiropas ombuda mandāts aptver visu ES pilsoņu, patstāvīgo iedzīvotāju, kā arī juridisko personu, kas reģistrētas ES teritorijā, tiesību aizstāvību. Raksturojot Eiropas ombudā saņemtās sūdzības, viņš, pirmkārt, uzsvēra tās, kas saistītas ar ES institūciju organizētajiem konkursiem, lai pieņemtu darbā nacionālās valsts pilsoņus, tad - par valsts pakalpojumu sniegšanu un līguma noteikumiem, kā arī par tiesībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un to caurskatāmību.            Atbildot uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu jautājumiem par darba apjoma palielināšanos, paplašinoties ES, N.Diamanduross sacīja, ka Eiropas Parlaments piešķīris papildu finansējumu un iespējas pieņemt darbā vienu juridisko padomnieku no katras jaunās dalībvalsts, tostarp no Latvijas. Viņš arī uzsvēra, ka jau maijā būs pieejama informācija par Eiropas ombuda darbību un pilnvarām latviešu valodā.           Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama cieša sadarbība Eiropas un nacionālo valstu parlamentu, valdību un cilvēktiesību aizstāvības institūciju līmenī.            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka līdz šim izveidojusies auglīga sadarbība ar Valsts cilvēktiesību biroju, un pauda cerību, ka nākotnē tāda būs arī ar Eiropas ombudu. "Latvijā būs liela interese par ombuda darbību, līdz ar to jāveic izskaidrošanas darbs, lai nodrošinātu labu valsts pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā", sacīja I.Druviete.

              Starpparlamentu Savienības konferencē apmēram septiņi simti parlamentārieši no visas pasaules apspriedīs jautājumus, kas skar:- starptautiskā izlīguma veicināšanu, stabilitātes nodrošināšanu konfliktu reģionos un palīdzību šo reģionu atjaunošanai; - taisnīgu nosacījumu radīšanu starptautiskajā tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem un pamatmedikamentu pieejamību;- parlamentārās demokrātijas turpmāko attīstīšanu cilvēktiesību aizsardzības, tautu saprašanās un valstu partnerattiecību veicināšanas jomā.              Konferences ietvaros paredzētas vispārējās debates par politisko, ekonomisko un sociālo situāciju pasaulē “Samierināšanās un līdzdalība”, kurās piedalīsies arī Latvijas delegācijas vadītāja I.Ūdre.             Pasākuma laikā tiks izskatīti arī papildu un ārkārtas papildu jautājumi, ja tādi būs iesniegti un delegāti nobalsos par to iekļaušanu darba kārtībā. Pašlaik Beļģijas delegācija sagatavojusi papildjautājumu, kurā ierosināts izveidot Starpparlamentu Savienības komiteju par Āfrikas lielo ezeru reģiona valstu stabilitāti un attīstību. Savukārt Libānas delegācija iesniegusi ārkārtas papildjautājumu - Sadalošā siena (Separation wall) kā šķērslis ceļā uz mieru un veids, kā sadalīt tautas, un šo papildjautājumu atbalsta arī arābu ģeopolitiskajā grupā ietilpstošās valstis.            Konferences laikā plānotas paneļdiskusijas par bērnu seksuālo izmantošanu un par cilvēktiesībām no cīņas pret terorismu upuru viedokļa, kurā piedalīsies arī UNICEF labas gribas vēstniece, aktrise Džesika Lānža (Jessica Lange).            Darbu turpinās arī Starpparlamentu Savienības Cilvēktiesību komiteja.

        Ceturtdien, 8.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Uzbekistānas Republikas prezidentu Islamu Karimovu, kurš oficiālā vizītē uzturas mūsu valstī.        Tikšanās ietvaros puses pārrunāja Latvijas un Uzbekistānas divpusējās sadarbības aktivizēšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka Uzbekistānas prezidenta vizīte mūsu valstī notiek ļoti svarīgā laikā, kad Latvija kļūst par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. “Pirms desmit gadiem mēs izvirzījām mērķi, un, neskatoties uz izmaiņām valdībā un parlamentā, mēs to esam sasnieguši,” ar gandarījumu sacīja I.Ūdre. Uzsverot NATO kā vispārējās drošības garantiju, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka pašlaik lielākais izaicinājums ir cīņa pret starptautisko terorismu, kurā nepieciešams mobilizēt visu valstu kopīgus spēkus.        Savukārt Uzbekistānas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju ES un NATO. “Jūsu apņēmība un mērķtiecība palīdzēja atgūt valstisko neatkarību un vietu Eiropas valstu saimē,” teica I.Karimovs. Viņš arī norādīja, ka lielāko daļu informācijas par mūsu valstī notiekošo Uzbekistānā uzzina no Krievijas masu medijiem. Tomēr, atbraucot uz Latviju, viņš secinājis, ka daudz no dzirdētajām negācijām neatbilst patiesībai.        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Uzbekistānas prezidents apsprieda sadarbības intensificēšanas iespējas abu valstu parlamentu līmenī. I.Karimovs augstu novērtēja Latvijas parlamentāriešu interesi par Uzbekistānu ? par to liecinot arī sadarbības grupas darbība Latvijas Saeimā. Puses bija vienisprātis, ka starp abām valstīm nepieciešams paplašināt arī ekonomiskos kontaktus.

   Otrdien, 6.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Šanivaru Kīzildeli.   Tikšanās sākumā Turcijas vēstniece Š.Kīzildeli augstu novērtēja mūsu valsts sasniegto ? pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre sacīja, ka šo rezultātu sasniegšanai ieguldīts ilgs un grūts darbs. Dalība šajās organizācijās tika izvirzīta kā Latvijas ārpolitikas mērķis pirms gandrīz desmit gadiem, un, neskatoties uz Ministru kabineta un parlamenta sastāva maiņu, šīs prioritātes palikušas nemainīgas.   Turcijas vēstniece pastāstīja ? lai īstenotu vēlmi kļūt par ES dalībvalsti, Turcijā notiek intensīvs darbs, īstenojot reformas un tiecoties izpildīt Kopenhāgenas kritērijus. Š.Kīzildeli arī norādīja, ka Turcijas integrācijai ES ir liels sabiedrības atbalsts, tāpēc svarīgs būtu pozitīvs ES lēmums par sarunu uzsākšanu ar Turciju, jo nostiprinātu pārliecību par sekmīgu rezultātu.   Puses arī bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt divpusējo sadarbību, īpaši abu valstu parlamentu līmenī, un akcentēja savstarpējo vizīšu apmaiņas nepieciešamību. Saeimas priekšsēdētāja izteica gatavību dalīties pieredzē, ko Latvija ieguvusi eirointegrācijas procesā, akcentējot veiksmīgo Eiropas lietu komisijas darbību, parlamenta un valdības sadarbību un kontaktus ar nevalstiskajām organizācijām. Kā ļoti būtisku aspektu I.Ūdre minēja sabiedrības informēšanas darbu. “Valdībai un parlamentam Turcijas ceļā uz integrāciju ES būs jāpieņem arī nepopulāri lēmumi; tos visus nepieciešams izskaidrot sabiedrībai,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī atzina, ka godīgi norādot uz visiem ieguvumiem un zaudējumiem un akcentējot to, ka šodien nepopulārs lēmums ir investīcija nākotnei, iespējams panākt sabiedrības atbalstu.   Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja un Turcijas vēstniece vienojās, ka dialogu par iespējām paplašināt valstu divpusējo sadarbību varētu turpināt Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konferences un SPS Padomes 174.sesijas laikā, kas nākamnedēļ sāksies Meksikā.