Latvijai un Slovēnijai kā nelielām Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm ir daudz kopīga gan vēsturiskās pieredzes, gan nacionālo interešu ziņā. To piektdien, 8.maijā, tiekoties ar Slovēnijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidentu Pavelu Gantaru (Pavel Gantar), uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas deputāti.

Tikšanās laikā puses pārrunāja valstu divpusējās attiecības, pieredzi ES fondu apguvē, ES paplašināšanās procesu gaitu Rietumbalkānu reģionā, kā arī aizvadīto Slovēnijas prezidentūru ES Padomē.

Sveicot Slovēnijas parlamenta priekšsēdētāju Saeimā, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle norādīja, ka Latvija augsti novērtē darbu, ko Slovēnija veikusi ES prezidentūras sagatavošanā un vadīšanā. „Slovēnija bija pirmā no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kura pārņēma Eiropas Savienības prezidentūru, un Latvija varēs daudz mācīties no šīs pieredzes,” teica V.Paegle.

Savukārt deputāte Sandra Kalniete (PS) pateicās par Slovēnijas ieguldījumu, 2008.gadā Briselē pirmo reizi ES vēsturē organizējot konferenci par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem, kurā tika apspriesta iespēja totalitārā komunisma noziegumus pielīdzināt nacistu pastrādātajiem noziegumiem. „Paldies par to, ka Slovēnijas prezidentūras laikā notika šāda publiskā noklausīšanās. Mums jāturpina runāt par mūsu vēsturi,” teica S.Kalniete, kura konferencē vadīja vienu no paneļdiskusijām.

Runājot par ES paplašināšanās gaitu, Slovēnijas parlamenta prezidents P.Gantars apliecināja, ka Slovēnija konsekventi atbalsta paplašināšanās procesu, it īpaši Rietumbalkānu reģionā. „Uzskatu, ka pilnīgu stabilitāti Rietumbalkāni sasniegs tikai pēc tam, kad vairums reģiona valstu būs integrējušās Eiropas Savienībā,” teica P.Gantars.

Slovēnijas parlamenta priekšsēdētājs un viņu pavadošie parlamenta deputāti pieminēja arī Slovēnijas un Horvātijas nesaskaņas par Adrijas jūras robežas demarkāciju, kuru dēļ būtiski palēninātas Horvātijas sarunas par pievienošanos ES. Slovēnija uzskata, ka nesenā ES iniciatīva izveidot īpašu šim jautājumam veltītu samierināšanas grupu ir līdz šim labākā iespēja panākt pozitīvu risinājumu šajā sarežģītajā jautājumā, norādīja P.Gantars, piebilstot, ka viņš šajā jautājumā ir „mērens optimists”.

Saeimas Preses dienests