I.Lībiņa-Egnere sarunā ar vēstnieku apliecina atbalstu Bosnijas un Hercegovinas eiroatlantiskajiem centieniem

(05.04.2016.)
VideoGalerija

Bosnija un Hercegovina, kuras vēlmi kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti raksturo nozīmīgs reformu progress, var rēķināties ar Latvijas atbalstu. Jau vairāk nekā 10 gadus esot ES dalībvalsts, esam gatavi dalīties ar uzkrāto pieredzi gan pirmsiestāšanās procesā, gan veikto reformu jomā. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, otrdien, 5.aprīlī, Saeimas namā tiekoties ar Bosnijas un Hercegovinas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Harisu Bašiču (Haris Bašić), kurš bija ieradies iepazīšanas vizītē.

Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka tās ir draudzīgas un ar labu izaugsmes potenciālu. Esam ieinteresēti attīstīt ciešāku dialogu politiskajā līmenī, kā arī veicināt ekonomiskos sakarus, uzsvēra I.Lībiņa-Egnere. Viņa norāda, ka būtisku impulsu abu valstu tirdzniecības sakariem var dot Bosnijas un Hercegovinas vēlme tuvināties ES. Kā perspektīvas sadarbības jomas Latvija redz transportu un loģistiku, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, farmāciju, augstāko izglītību un tūrismu. 

Vēstnieks informēja, ka viņa valstī ir augsts iedzīvotāju atbalsts dalībai ES, un valsts virzību uz ES raksturo arī izteikta politiskā griba. Bosnijas un Hercegovinas panāktais reformu progress ļāvis šogad iesniegt pieteikumu dalībai ES, uzsvēra H.Bašičs. Tāpat valsts ir apņēmības pilna, lai sāktu darbu pie rīcības plāna dalībai NATO, pauda vēstnieks.

Latvija uzskata, ka Bosnijai un Hercegovinai iesāktais darbs jāturpina, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, sociālo taisnīgumu, tiesiskumu, un ieviešot nepieciešamās reformas valsts pārvaldē. 

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī 2015.gadā aizvadīto Bosnijas un Hercegovinas prezidentūru Eiropas Padomē, kā arī šī gada maijā Rīgā plānoto Ķīnas un 16 Austrumeiropas valstu transporta ministru sanāksmi, kurā piedalīsies arī Balkānu valstu pārstāvji. 
Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm nodibinātas 1996.gadā. Bosnijas un Hercegovinas vēstnieks pastāvīgi rezidē Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā. 



Fotogrāfijas no tikšanās pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/albums/72157664510128683
Izmantošanas noteikumi: www.saeima.lv/lv/autortiesibas 




Saeimas Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde