Latvijas un Kipras parlamentārieši panāk vienotu izpratni par nepieciešamību, lemjot par 2014.-2020.gada ES budžetu tiešmaksājumiem un kohēzijas politiku, ņemt vērā mazo valstu īpašo situāciju un ekonomikas izaicinājumus

(23.05.2012.)

Nākamās Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipras parlamentārieši labi izprot Latvijas īpašo situāciju saistībā ar kohēzijas finansējumu un lauksaimniecības tiešmaksājumiem un pauž gatavību ņemt to vērā sarunās par jauno ES daudzgadu budžetu. To pēc trešdien, 23.maijā, notikušajām sarunām Kipras parlamentā norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis no 21. līdz 23.maijam uzturas darba vizītē Kipras galvaspilsētā Nikosijā, lai divpusējās sarunās ar nākamās ES prezidējošās valsts parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem skaidrotu Latvijas nostāju ES budžeta sarunās.

Šodien vizītes ietvaros Saeimas komisiju vadītāji tikās ar Kipras parlamenta Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Averofu Neofitu (Averof Neofitu) un Lauksaimniecības un dabas resursu komitejas priekšsēdētāju Janaki Gavrielu (Janakis Gavrielu).

„Tikšanos laikā ar Kipras parlamenta komisiju priekšsēdētājiem panācām kopīgu izpratni, ka sarunās par jaunā Eiropas Savienības Finanšu ietvara 2014.-2020.gadam jāņem vērā dalībvalstu ekonomikas izaicinājumi un īpašā situācija, kādā atrodas atsevišķas dalībvalstis, tostarp kohēzijas finansējuma īpašā nozīme Latvijas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā un nevienlīdzīgo lauksaimniecības tiešmaksjumu jautājums. Bijām vienisprātis, ka Eiropas Savienības finansējuma sadalē stingri jāievēro solidaritātes princips,” norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja arī piebilst, ka Kipras parlamentārieši sarunu laikā pauda pārliecību par nepieciešamību ievērot šīs īpašās situācijas nākamajā pusgadā, kad sākot ar 1.jūliju Kipra būs ES prezidējošā valsts.

Tāpat sarunu laikā uzsvērta parlamentāro kontaktu nozīme valstu divpusējo attiecību veidošanā. Puses akcentēja, ka nepastarpināti parlamentāriešu kontakti sniedz būtisku ieguldījumu arī aktuālo ES dienaskārtības jautājumu risināšanā. Nelielajām ES dalībvalstīm ir daudz kopīgu interešu un vislabāk ES līmenī tās iespējams aizstāvēt tieši sadarbojoties ar citām mazajām valstīm, sarunā uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 2.oktobrī
08:30  Pieprasījumu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:15  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Ruandas Republikas prezidentu V.E. Paul Kagame
12:30  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Yasushi Takase
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde
15:30  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde