Ceturtdien, 11.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis un komisijas deputāti tikās ar Ogres rajona skolu direktoriem.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi par skolotāju, īpaši pirmskolu skolotāju, darba samaksu un esošo līdzekļu racionālu izmantošanu. Komisijas deputāti un Ogres rajona skolu direktori sprieda par skolu darba organizāciju, tostarp akreditāciju, juristu nepieciešamību rajonu izglītības pārvaldēs un iespējām nodrošināt izglītības iestādes ar nepieciešamo tehnisko personālu.        Diskutējot par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, J.Dukšinskis informēja par plānoto Latvijas un Šveices Konfederācijas finanšu atbalstu pašvaldībām jaunu autobusu iegādē.        Tika skarti arī jautājumi par iespēju nodrošināt brīvpusdienas sākumskolās un atbalstu “Skolas piena” programmai. Atbildot uz jautājumu par iespēju skolēnu ēdināšanai izmantot vietējo saimniecību produktus, deputāti pauda gatavību risināt šo jautājumu, lai atvieglotu normatīvās prasības.        Tikšanās noslēgumā deputāts Dzintars Ābiķis atzina, ka kopumā mūsu valsts izglītības sistēma ir laba, bet problēmas sagādā izglītības saturs un nekonkurētspējīgs skolotāju atalgojums.

Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hovardu Kreigu Braunu (Howard Craig Brown), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze un Austrālijas vēstnieks H.K.Brauns pauda kopīgu viedokli, ka Latvijas un Austrālijas attiecības ir labas un draudzīgas, un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā un Latvijas pirmā vēstnieka Austrālijā Induļa Bērziņa akreditācija būs labs stimuls to padziļināšanai. Tostarp tika pārrunāta šī gada augustā notikusī bijušā Saeimas priekšsēdētāja Induļa Emša un Saeimas delegācijas vizīte Austrālijā.         G.Daudze atzina, ka Latvija augustu novērtē Austrālijas lēmumu uzņemt latviešus pēc Otrā Pasaules kara, un izteica gandarījumu, ka latviešu ieguldījums Austrālijas attīstībā ir pienācīgi novērtēts.        Puses apmainījās arī viedokļiem par iekšpolitisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī, kā arī Latvijas un Krievijas attiecību attīstību un jautājumu par Eiropas kaimiņu politiku.Saeimas priekšsēdētājs tikās ar Čīles vēstnieku       Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ovidu Harasiču (Ovid Harasich), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze atzina, ka Latvija ir ieinteresēta attiecību izvēršanā ar Čīli, par ko liecina arī Saeimā izveidotā deputātu grupa sadarbībai ar Čīles parlamentu. Savukārt Čīles vēstnieks apliecināja savas valsts pieaugušo interesi stiprināt savstarpējos kontaktus ar Latviju. Laba sadarbība ir izveidojusies starp Rīgu un Čīles galvaspilsētu Santjago. Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā labas un perspektīvas, īpaši ekonomiskajā, tūrisma un izglītības jomā.        G.Daudze akcentēja, ka Čīle bija to valstu starpā, kas nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju, un piebilda, ka 2006.gadā tika atzīmēta 85.gadadiena kopš Čīle ir atzinusi Latvijas Republikas neatkarību.Ārlietu komisijas priekšsēdētājs tikās ar Austrālijas vēstnieku        Trešdien, 10.oktobrī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš tikās ar Austrālijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hovardu Kreigu Braunu (Howard Craig Brown).        Puses bija vienisprātis, ka Austrāliju un Latviju vieno kopīga izpratne par demokrātiskām vērtībām un drošību pasaulē, un pauda interesi attīstīt abu valstu sadarbību NATO ietvaros. Pārrunājot starptautisko situāciju pasaulē, A.Bērziņš un H.Brauns apmainījās ar informāciju par abu valstu dalību starptautiskajās miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā. A.Bērziņš pastāstīja, ka viena no mūsu valsts prioritātēm Eiropas Savienības draudzīgas kaimiņpolitkas ietvaros ir sniegt atbalstu demokrātisko vērtību ieviešanas gaitā Moldovai, Ukrainai un Gruzijai.        Abas puses pauda atbalstu sadarbības projektam par darba brīvdienu pavadīšanu Austrālijā, kas tās dalībniekiem dotu jaunu pieredzi un paplašinātu izglītības iespējas.         Tikšanās noslēgumā A.Bērziņš pastāstīja par neseno mūsu parlamenta delegācijas vizīti Austrālijā un Jaunzēlandē, pieminot lielo Austrālijā dzīvojošo latviešu skaitu.Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija tikās ar Zviedrijas bērnu aizsardzības organizācijas pētījuma koordinatori       Trešdien, 10.oktobrī, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis un apakškomisijas locekle Inta Feldmane tikās ar Zviedrijas Karalistes bērnu aizsardzības organizācijas pētījuma koordinatori Agnetu Gunnarsoni.         Zviedrijas organizācija veic analītisku pētījumu vairākās Baltijas jūras reģiona valstīs - Lietuvā, Latvijā, Krievijā, Somijā, Dānijā un Zviedrijā - par bērnu fizisku sodīšanu un vienaudžu savstarpējo vardarbību. Pētījuma koordinatore A.Gunnarsone ieradusies Latvijā, lai iegūtu informāciju par aktualitātēm un galvenajām problēmām bērnu tiesību aizsardzības jomā, iepazītos ar Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas likumdošanas iniciatīvām un uzklausītu viedokļus par situāciju saistībā ar fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem.         Sarunas gaitā apakškomisijas priekšsēdētājs J.Dukšinskis atskatījās uz apakškomisijas izveidošanas nepieciešamību 1998.gadā un informēja par izveidotajām bērnu tiesību aizsardzības institūcijām Latvijā. Pieskaroties apakškomisijas darbam likumdošanas jomā, J.Dukšinskis pastāstīja par skatāmo jautājumu loku, sadarbību ar citām valsts institūcijām un priekšlikumu izstrādi grozījumiem normatīvajos aktos, kas saistīti ar bērnu tiesību aizskāruma dažādām izpausmēm.         J.Dukšinskis, atbildot uz Zviedrijas ekspertes interesi par galvenajām problēmām, akcentēja pašreizējās aktualitātes, tostarp, bērnu tiesību ievērošanu slēgta tipa iestādēs, drošību informācijas līdzekļu un interneta vidē, bērnu pazušanu, fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem ģimenē un dzimumnoziegumus pret nepilngadīgajiem. Savukārt apakškomisijas locekle I.Feldmane pastāstīja par atbildīgo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju iesaistīšanos šo jautājumu risināšanā.           Tikšanās noslēgumā A.Gunnarsone pateicās apakškomisijas priekšsēdētājam par vispusīgo un noderīgo informāciju.Deputātu grupas tikās ar Čīles vēstnieku         Trešdien, 10.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Čīles parlamentu priekšsēdētāja vietnieks Valdis Ģīlis un grupas deputāti tikās ar Čīles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ovidu Harasiču (Ovid Harasich).        Deputātu grupas sadarbībai ar Čīles parlamentu priekšsēdētāja vietnieks V.Ģīlis sveica vēstnieku Latvijā un pauda pārliecību, ka šī tikšanās sekmēs abpusēju sadarbību. Čīles vēstnieks O.Harasičs pastāstīja, ka viņa uzdevums ir veicināt Latvijas atpazīstamu Čīlē un apliecināja, ka viņa valsts parlaments ir atvērts starptautisku attiecību veidošanā ar citu valstu parlamentiem, tostarp Latviju.         Pārrunājot iespēju attīstīt tirdzniecības sakarus starp abām valstīm, O.Harasičs informēja, ka tiek pētīta tirgus situācija. Vēstnieks arī atzina, ka Čīle ir ieinteresēta izmantot Latvijas kā tranzītvalsts pakalpojumus. Tika atzīmēts, ka veiksmīga abu valstu sadarbība varētu veidoties arī izglītības, sporta un kultūras jomā.          Tikšanās laikā tika runāts par iespējamo Čīles prezidenta vizīti Latvijā.Saeimas deputātes tikās ar Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem      Trešdien, 10.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un deputātes Vaira Paegle, Anta Rugāte, Ilma Čepāne, Sandra Kalniete un Inguna Rībena tikās ar Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.        Ārlietu ministrijas atbalstītā attīstības sadarbības projekta “Pilsoniskā līdzdalība labākai pārvaldei” ietvaros tiek organizēta Gruzijas nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem studiju vizīte mūsu valstī. Vizītes sagatavošanas posmā Gruzijas pārstāvji izteica vēlēšanos tikties ar sievietēm politiķēm, lai uzzinātu, kā Latvijā tiek risināti jautājumi par sieviešu karjeras iespējām un dzimumu līdztiesību politikā.        Saeimas deputātes dalījās savā politiskajā pieredzē, pārrunāja jautājumus par izaugsmi profesionālā jomā un pauda viedokli par Latvijas sabiedrības attieksmi pret sieviešu iniciatīvu karjeras veidošanā un izaugsmi sabiedriskajā dzīvē, tostarp politikā.        Puses pārrunāja arī jautājumu par likumdošanu cilvēktiesību un sociālās līdztiesības jomā un nevalstisko organizāciju lomu politiskajos procesos Latvijā.

Otrdien, 9.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hrisanti Panajotopulu (Chryssanthie Panagiotopoulou), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Grieķijas vēstnieci jaunajā amatā, kā arī nodeva apsveikuma vēstuli jaunievēlētajam Grieķijas parlamenta prezidentam Dimitram Siufam.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Grieķiju ir labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, minot šī gada aprīlī notikušo Saeimas deputātu vizīti Grieķijā. G.Daudze aicināja Grieķijas deputātus apmeklēt Latviju atbildes vizītē.        Saeimas priekšsēdētājs un Grieķijas vēstniece pārrunāja abu valstu nacionālo parlamentu aktualitātes un ikdienas darbu. Puses pauda kopīgu viedokli, ka būtisks ikdienas darba caurskatāmības un izpratnes nosacījums par parlamentā notiekošajiem procesiem ir sabiedrības informēšana.        G.Daudze un vēstniece pārrunāja arī iekšpolitisko situāciju Grieķijā, tostarp nesenos ugunsgrēku nodarītos postījumus un esošo situāciju pēc to likvidācijas. Saeimas priekšsēdētājs pauda Latvijas gatavību dalīties pieredzē Grieķijai katastrofu seku likvidācijā.        Sarunas noslēgumā puses izteica cerību par vēl aktīvāku sadarbību starp Latviju un Grieķiju.Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju    Otrdien, 9.oktobrī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegāciju.        Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas delegācijas vadītāja Helga Trupele (Helga Trupel) pastāstīja, ka delegācijas mērķis ir iepazīties ar pašreizējo situāciju Latvijā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš informēja par aktualitātēm Latvijā un politisko spēku sadalījumu 9.Saeimā. Viņš viesiem pastāstīja par mūsu valstī notikušajām pārmaiņām kopš neatkarības atjaunošanas un pauda gandarījumu, ka Latvija šobrīd ir pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO dalībniece. Runājot par Latvijas ekonomisko attīstību, J.Strazdiņš uzsvēra iekšzemes kopprodukta straujo pieaugumu, kā arī valdības izstrādāto plānu inflācijas apkarošanai. Latvijai ir svarīgi saglabāt līdzšinējo attīstības tempu, tostarp palielināt konkurētspēju un veicināt izglītības, zinātnes, enerģētikas un informātikas jomas attīstību.        J.Strazdiņš informēja par Saeimā izveidoto apakškomisiju, kas seko Nacionālā attīstības plāna ieviešanas gaitai. Tas ir ilgtermiņa projekts, kas paredz pakāpenisku iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar iespējām iegūt konkurētspējīgu izglītību lauku reģionos, latviešu valodas pozīciju nostiprināšanu un krievu valodas statusu Latvijā. Viesi pauda interesi par sieviešu lomu politikā un zinātnē, kā arī par mazākumtautību iespējām paust savu viedokli.

Pirmdien, 8.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Taivānas parlamentu priekšsēdētāja Ingrīda Circene un grupas deputāti tikās ar Taipejas misijas Latvijā vadītāju Deividu Vongu (David Wang), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinēja Taipejas misijas palīdzība medicīnas, izglītības un kultūras jomā, kā arī pieminēts turpmākais atbalsts, tostarp zinātnei un rūpniecības attīstībai. Puses pārrunāja arī perspektīvo misijas līdzdalību starptautisko konferenču organizēšanā. I.Circene uzsvēra Taipejas misijas sniegto palīdzību sociālās aprūpes centra “Reģi” ugunsgrēkā cietušajiem un atzīmēja veiksmīgo sadarbību ar pašvaldībām, kuras ietvaros mazajās skolās ir ierīkotas datorklases, kā arī sniegts atbalsts Rēzeknes pilsētas veselības centram.

Trešdien, 3.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Japānas parlamentu priekšsēdētājs Jānis Porietis un deputāti tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Akiru Nakadžimu (Akira Nakajima).Sarunā Japānas vēstnieks pateicās par sirsnīgo Japānas Imperatora uzņemšanu Latvijā un informēja, ka viņa galvenais uzdevums ir Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstīšana. Pārrunājot abu valstu parlamentāro sadarbību, puses bija vienisprātis, ka jāturpina sekmīgi uzsāktā abu valstu parlamentu sadarbība, īpaši komisiju līmenī. Tāpat arī intensificējami kontakti enerģētikas, sporta, izglītības un kultūras jomā.Tikšanās laikā tika pārrunāta ilglaicīgā Rīgas un Kobes sadarbība, norādot, ka būtu veicināma un atbalstāma jaunu sadraudzības pilsētu attiecību veidošana. Kā piemērs tika minēts veiksmīgi uzsāktais Rūjienas un Higašikavas sadraudzības projekts. J.Porietis informēja arī par Rīgas domes darbu projekta “Kobes dārzi” izstrādē un piebilda, ka konkursā piedalīsies arī no Kobes atsūtītās skices. Sarunas noslēgumā J.Porietis pateicās vēstniekam par Japānas sniegto atbalstu Latvijai un novēlēja sekmes jaunajā amatā.

Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hermīni Popelleri (Hermine Poppeller), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Austrijas vēstnieci mūsu parlamentā un uzsvēra Latvijas un Austrijas tradicionāli labo sadarbību.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austriju ir ļoti labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu lomu, īpaši parlamentu sadarbības grupu līmenī. Austrijas vēstniece H.Popellere atzina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) paver tai arvien jaunas iespējas Latvijas un Austrijas attiecību padziļināšanā.H.Popellere sarunas gaitā ieskicēja galvenos darbības virzienus vēstnieces amatā, minot Austrijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību ar ES jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latviju. Tika skarta arī kultūras un tūrisma joma un neformālo tikšanos aspekts. Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēstniecei novēlēja veiksmi jaunajā amatā.Saeimas priekšsēdētājs  tikās ar Japānas vēstnieku Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Akiru Nakadžimu (Akira Nakajima), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Japānas vēstnieku Saeimā, savukārt Japānas vēstnieks A.Nakadžima apliecināja savas valsts pieaugošo interesi stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju.Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Japānu ir labas un draudzīgas, kas nākotnē vēl intensificējamas, un atzinīgi novērtēja abu valstu augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņu, tostarp, neseno Japānas Imperatora un Imperatores vizīti Latvijā. Tikšanās laikā tika pārrunāta arī abu valstu līdzšinējā sadarbība kultūras, zinātnes un sporta jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. G.Daudze atzina, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju, un vērsa vēstnieka uzmanību uz Japānas uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, tai skaitā Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu.Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja tikās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem un Personāla attīstības departamenta pārstāvjiem.

10. un 11.oktobrī oficiālā vizītē Latvijā uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājs Andreass Gross (Andreas Gross), lai gatavotu ziņojumu “Viendzimuma attiecību juridiskā atzīšana Eiropas valstīs”.          Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas ziņotājam A.Grosam paredzēta tikšanās ar iekšlietu ministru Ivaru Godmani, Īpašu uzdevumu ministra integrācijas jautājumos sekretariāta pārstāvjiem, Tiesībsarga biroja pārstāvjiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, kā arī darba pusdienas ar Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem. Vizītes laikā A.Gross tiksies arī ar Latvijas ekspertiem seksuālo minoritāšu jautājumos. Trešdien, 10.oktobrī

Pirmdien, 1.oktobrī, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns tikās ar Moldovas Republikas valsts pārvaldes iestāžu un parlamenta pārstāvju delegāciju. K.Leiškalns pastāstīja par politisko situāciju mūsu valstī, kā arī iepazīstināja ar parlamenta un viņa vadītās komisijas darbu. Viņš informēja par bezdeficīta budžeta veidošanas gaitu, tostarp brīdinot, ka mūsu valstī pastāvošā lielā inflācija var izraisīt ekonomiskas problēmas un mazināt konkurētspēju.Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijā notiekošās pašvaldību reformas gaita, kā arī Latvijas likumdošanas piemērotība sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai. K.Leiškalns uzsvēra, ka Latvija starptautiskā mērogā ir atzīta par vienu no piemērotākajām valstīm uzņēmējdarbības vides labvēlības ziņā.

Trešdien, 26.septembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Iekšlietu komisijas delegāciju.Tikšanās laikā tika pārrunāta iespēja apmainīties ar parlamentāro darba pieredzi aizsardzības sistēmas jomā. Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš atzina, ka šobrīd Latvijā aktuāls jautājums ir nodrošināt efektīvu parlamentāro kontroli pār valsts drošības iestādēm. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas un Vācijas līdzšinējo sadarbību starp abu valstu Iekšlietu ministrijām un Vācijas sniegto atbalstu teorētiskajās apmācībās, palīdzot ar tehnisko nodrošinājumu, kā arī militārajā jomā īstenojot NATO misiju Afganistānā. J.Dalbiņš pauda trīs Baltijas valstu kopīgo nostādni, aicinot izvērtēt komunistiskā režīma pastrādātos noziegumus pret cilvēci.Bundestāga Iekšlietu komisijas delegācijas pārstāvji pastāstīja par savas vizītes mērķi - iepazīties ar notikušajām izmaiņām mūsu valstī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī veidot ciešākus parlamentāros kontaktus. Tika pārrunāts arī jautājums par bijušo Valsts drošības komitejas arhīvu materiālu iespējamo publicēšanu.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone no 26. līdz 29.septembrim uzturēsies Baku, Azerbaidžānā, kur piedalīsies starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma”, kā arī tiksies ar Azerbaidžānas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Oktaiju Asadovu (Oktay Asadov).    Starptautiskajā konferencē “Dialogs starp civilizācijām: politisko partiju loma” piedalīsies nacionālo parlamentu un starptautisko organizāciju pārstāvji. Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone atklās ar runu un vadīs konferences pirmo sesiju.         Azerbaidžānas apmeklējuma laikā K.Pētersonei paredzēta tikšanās arī ar kultūras un tūrisma ministru Abulfazu Garajevu. Lai pārrunātu azerbaidžāņu diasporas Latvijā darbību, K.Pētersone tiksies ar Valsts komitejas ārzemēs dzīvojošo azerbaidžāņu jautājumos priekšsēdētāju Nazimu Ibrahimovu.