Otrdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Ketrīnu Todu Beiliju (Catherine Todd Bailey).Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem. Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica ASV vēstnieci K.T.Beiliju Saeimā un uzsvēra, ka ASV ir to valstu vidū, kas nekad nav atzinusi Latvijas okupāciju.Saeimas priekšsēdētājs un ASV vēstniece bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm ir draudzīgas un konstruktīvas, un izteica cerību, ka arī nākotnē tās attīstīsies veiksmīgi. Puses pārrunāja abu valstu sadarbības parlamentāro dimensiju, iespējamo Saeimas sadarbību ar ASV Kongresu, un uzsvēra, ka svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību apmainoties pieredzē. ASV vēstniece atzina, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir spēcīgas, un apliecināja ASV uzņēmēju interesi par Latvijas tirgu. Sarunas laikā tika pārrunāta arī iekšpolitiskā situācija mūsu valstī un ASV, kā arī aktuālākais Saeimas darbā. Saeimas priekšsēdētājs informēja par aktīvo dialogu starp Saeimu, arodbiedrībām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas.Tika pārrunāts arī iespējamais bezvīzu režīms starp ASV un Latviju. Abas puses bija vienisprātis, ka jauno Latvijas Republikas pasu ieviešana, kā arī Latvijas gatavība pievienoties Šengenas zonai ir būtisks panākums šī jautājuma tālākai virzībai.Saeimas priekšsēdētājstikās ar Albānijas vēstnieku Otrdien, 13.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Florentu Celiku (Florent Çeliku), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.Sveicot Albānijas vēstnieku Saeimā, G.Daudze atzīmēja abu valstu veiksmīgo sadarbību un tās potenciālu nākotnē. F.Celiks pastāstīja, ka Albānija vēlas saņemt uzaicinājumu dalībai NATO 2008.gadā, un atzina, ka Latvijas sniegtais atbalsts Albānijai virzībā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO ir ļoti svarīgs. Savukārt G.Daudze vēlreiz apliecināja mūsu valsts atbalstu Albānijai un gatavību dalīties pieredzē, kas iegūta pievienošanās procesā ES. Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Latvija bija pirmā ES valsts, kas ratificēja ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas līgumu.Puses pārrunāja Albānijas parlamenta spīkeres Žozefīnes Cobas Topalli (Jozefina Çoba Topalli) nākamgad plānoto vizīti Latvijā un nepieciešamību intensificēt parlamentāros sakarus starp abām valstīm. Tika arī atzīmēts, ka līgumtiesiskās bāzes pilnveidošana, sekmēs sadarbību starp abām valstīm.Tikšanās laikā puses pārrunāja situāciju Balkānu reģionā un akcentēja kopīga un pakāpeniska risinājuma nepieciešamību Kosovas jautājumā.

Trešdien, 7.novembrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Horvātijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) sarunu vadītāju Vladimiru Drobņaku (Vladimir Drobnjak).Komisijas priekšsēdētāja V.Paegle pauda Latvijas atbalstu turpmākajam ES paplašināšanās procesam un Horvātijas dalībai ES un NATO. V.Paegle uzsvēra, ka Latvijas dalība ES ir visaptverošas drošības jautājums, savukārt V.Drobņaks akcentēja, ka Horvātijas pievienošanās ES ir visa Dienvideiropas reģiona stabilitātes jautājums.V.Drobņaks pastāstīja par pārrunu gaitu un jau panāktajām vienošanām, kā arī informēja par tulkošanas un administratīvās kapacitātes problēmām, ar kurām nākas saskarties šajā procesā.Tikšanās laikā V.Drobņaks raksturoja arī politisko situāciju Balkānu reģionā.

Otrdien, 6.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Eberhardu Šupiusu (Eberhard Schuppius).Saeimas priekšsēdētājs un Vācijas vēstnieks atzina, ka attiecības starp Latviju un Vāciju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas. Parlamentārie kontakti starp abām valstīm ir ļoti intensīvi - notiek vizīšu apmaiņa parlamentu priekšsēdētāju, komisiju un deputātu sadarbības grupu līmenī. Puses atskatījās uz līdzšinējo sadarbību ekonomikas, kultūras un izglītības jomā. Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī svarīgāko mūsu valstī, tostarp gaidāmo Latvijas pievienošanos Šengenas zonai, vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā un Latvijas un Krievijas attiecību turpmāko attīstību.Noslēgumā puses pauda kopīgu viedokli, ka nākotnē Latvijas un Vācijas attiecības turpinās padziļināties daudzās jomās.

Otrdien, 30.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Čehijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Janu Finferli (Jan Finferle), kurš bija ieradies atvadu vizītē.Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze pateicās Čehijas vēstniekam par viņa ieguldījumu attiecību veicināšanā starp Latviju un Čehiju. Puses atzina, ka līdzšinējās attiecības starp Latviju un Čehiju vērtējamas kā labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu. G.Daudze atskatījās uz neseno Čehijas parlamenta Senāta priekšsēdētāja Pršemisla Sobotka vizīti Latvijā un uzsvēra, ka abas valstis ir patiesi ieinteresētas turpināt augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņu, kas veicinātu vēl ciešāku savstarpējo dialogu Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Sarunas dalībnieki pārsprieda arī jautājumu par kopīgajām interesēm un turpmākās sadarbības iespējas, pieminot Baltijas valstu un Višegradas valstu dialogu savstarpēji nozīmīgos jautājumos, piemēram, Šengenas līguma zonas paplašināšanā un Eiropas kaimiņu politikā. Tika norādīta arī abu valstu ieinteresētība paplašināt ekonomiskos, kultūras, izglītības un tūrisma sakarus.Saeimas priekšsēdētājs un Čehijas vēstnieks pārrunāja arī iekšpolitisko un ekonomisko situāciju abās valstīs, kā arī aktuālāko ES un NATO.Noslēgumā G.Daudze vēlreiz pateicās Čehijas vēstniekam un pasniedza piemiņas medaļu.

Pirmdien, 29.oktobrī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Jānis Šmits tikās ar Moldovas Republikas Starpetnisko attiecību biroja ģenerāldirektori Olgu Gončarovu (Olga Goncarova). Sarunā piedalījās arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns.        Tikšanās sākumā komisijas priekšsēdētājs atskatījās uz Latvijas paveikto ceļā uz Eiropas Savienību (ES), saskaņojot nacionālo likumdošanu ar ES direktīvām, un pastāstīja par Tiesībsarga biroja izveidi.         J.Šmits un O.Gončarova pārrunāja arī abu valstu parlamentu radniecīgo komisiju likumdošanas darbu, kas ietver vispārējo cilvēktiesību ievērošanu un diskriminācijas novēršanu. Skarot aktuālo šajās jomās, tika norādīts, ka Moldovā sabiedrība cilvēktiesību pārkāpumus saskata tiesu sistēmā, dzimumu vienlīdzības neievērošanā darba tirgū un nacionālo minoritāšu tiesību aizskārumos. Savukārt J.Šmits norādīja, ka, lai gan Latvijas sabiedrībai pašlaik aktuāli ir sociāli ekonomiskie jautājumi, tomēr svarīgas ir izglītības ieguves vienlīdzīgas iespējas un taisnīgas un ātras tiesas spriešana.         Runājot par citādas seksuālās orientācijas publiskām izpausmēm, sarunas dalībnieki atzina, ka valstij ir jāaizsargā tradicionālas ģimenes vērtības. J.Šmits kā piemēru minēja Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto normu, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti.        Sarunas gaitā ministrs O.Kastēns pastāstīja par jaunā reliģijas lietu pārvaldības institucionālā modeļa izveidi, kas paredz sadalīt Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas starp Tieslietu ministriju un Uzņēmumu reģistru, bet komisijas priekšsēdētājs - par valsts līgumisko attiecību nodibināšanu ar sešām tradicionālajām reliģiskajām konfesijām. Savukārt O.Gončarova pastāstīja, ka Moldovā ir reģistrētas 2500 dažādas reliģiskās organizācijas, kuras pārrauga Tieslietu ministrija, taču lielai daļai no tām ir sektantiska ievirze, kas ietekmē sabiedrību.              Tikšanās noslēgumā tika pārrunāts arī jautājums par brīva darbaspēka kustību un parakstīts nodomu protokols, kura mērķis ir attīstīt sadarbību starpetnisko attiecību, nacionālo minoritāšu sociālo garantiju un diasporas atbalsta jomā. Preses dienests

Trešdien, 24.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ferdinando Dzedzu (Ferdinando Zezza), kas bija ieradies atvadu vizītē.Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica vēstnieku F.Dzedzu Saeimā, savukārt Itālijas vēstnieks pastāstīja, ka noslēdz savu vēstnieka darbu Latvijā.        Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Itāliju ir labas un draudzīgas, un apliecināja parlamentāro kontaktu aktīvo sadarbību, sevišķi parlamentu sadarbības grupu un starptautisko organizāciju ietvaros. Saeimas priekšsēdētājs uzaicināja Itālijas parlamentāriešus atbildes vizītē apmeklēt Latviju.         Saeimas priekšsēdētājs un Itālijas vēstnieks pārrunāja arī iekšpolitisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī, tostarp pieskārās nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un jautājumam par iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas dalību Eiropas Savienībā.        Noslēgumā G.Daudze pateicās Itālijas vēstniekam par personīgo ieguldījumu Latvijas un Itālijas attiecību veicināšanā un pasniedza piemiņas medaļu.

Otrdien, 23.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Panamas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Roko Ivanu Setku Sahelu (Roko Ivan Setka Sagel).        K.Pētersone sveica vēstnieku Saeimā un raksturoja Latvijas un Panamas attiecības kā draudzīgas un atvērtas sadarbībai. Panamas vēstnieks apliecināja savas valsts vēlmi pilnveidot sadarbību ar Latviju, tostarp veidot ciešākus parlamentāros sakarus. Puses bija vienisprātis, ka vēlams attīstīt abu valstu ekonomisko sadarbību, kam ir liels potenciāls finanšu sektora, tirdzniecības un tranzīta jomā. Savukārt K.Pētersone uzsvēra nepieciešamību noslēgt sadarbības līgumu starp abām valstīm ekonomikas un kultūras nozarē.         Tikšanās laikā K.Pētersone pastāstīja par iekšpolitisko situāciju mūsu valstī un akcentēja notiekošo darbu pie ekonomikas stabilizācijas programmas.

Trešdien, 17.oktobrī, frakcijas Jaunais laiks priekšsēdētājs Dzintars Zaķis tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Henu Ivri (Chen Ivri).Puses galvenokārt pārrunāja politisko situāciju mūsu valstī un pasaulē. Dz.Zaķis apliecināja, ka starp Latviju un Izraēlu pastāv intensīvs politiskais dialogs, savukārt Izraēlas vēstnieks H.Ivri atzina, ka veiksmīgi tiek veidotas abu valstu valdību un parlamentu sadarbība. H.Ivri norādīja, ka viņam kā vēstniekam ir svarīgi tikties ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām.Tikšanās laikā tika minēta Izraēlas reliģijas lietu ministra Ichaka Koena (Yitzhak Cohen) nesenā vizīte Latvijā, kā arī pārrunāta mūsu valsts parlamenta delegācijas plānotā vizīte Izraēlā.

Otrdien, 16.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Taizemes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Julapongu Nonsričaju (Jullapong Nonsrichai), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.         Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Taizemi vērtējamas kā labas un konstruktīvas, tomēr to attīstības iespēju potenciāls vēl netiek izmantots pilnībā. Tika pausts kopīgs viedoklis, ka sadarbība tūrisma jomā veido daudz dziļākas zināšanas vienai valstij par otru.        Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze apliecināja, ka Latvija starptautisko organizāciju ietvaros ir ieinteresēta paplašināt sadarbību ar Āzijas reģiona valstīm, tostarp Taizemi, savukārt vēstnieks J.Nonsričaju atzina savas valsts vēlmi sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latviju. G.Daudze pastāstīja, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju.         Tikšanās laikā tās dalībnieki pārrunāja iekšpolitisko situāciju savās valstīs.        Noslēgumā puses atzina, ka Latvijas un Taizemes sadarbības paplašināšanai vēl ir liels potenciāls.

Piektdien, 12.oktobrī, deputātu grupas sadarbībai ar Kanādas parlamentu priekšsēdētāja Vaira Paegle un priekšsēdētājas vietnieks Uldis Ivars Grava tikās ar Kanādas parlamentāriešu un uzņēmēju delegāciju.V.Paegle apliecināja Latvijas un Kanādas draudzīgās attiecības un pauda mūsu valsts interesi ieviest bezvīzu režīmu ar Kanādu. Kanādas parlamentāriešu un uzņēmēju delegācijas vadītājs Breds Trosts (Brad Trost) un delegācija locekļi pastāstīja, ka vizītes mērķis ir iepazīties ar notikušajām izmaiņām mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas. Puses bija vienisprātis, ka nepieciešams padziļināt politisko un ekonomisko sadarbību starp abām valstīm.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja enerģētikas politiku un enerģijas drošības jautājumus un uzsvēra, ka lielāka uzmanība jāpievērš atjaunojamo energoresursu jomai, tai skaitā biogāzei, vēja un zemes ģeotermiskajai enerģijai.        V.Paegle informēja viesus par viņas vadītās Eiropas lietu komisijas darbu apstiprinot nacionālās pozīcijas, kā arī par sadarbību ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu Eiropas Savienības draudzīgas kaimiņpolitikas ietvaros.        Sarunas laikā tika novērtēts Kanādas vēstniecības aktīvais darbs kultūras jomā, kā arī skarts jautājums par Kanādā dzīvojošajiem latviešiem un viņu kultūras aktivitātēm.