Ceturtdien, 2.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā un nacionālo minoritāšu aizsardzību.
        Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica komisāru Latvijā un informēja par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemšanas gaitu, atzīmējot ilgo mazākumtautību definīcijas veidošanas procesu, kā arī uzsvēra, ka konvencijas ratifikācija nemainīs labvēlīgo politiku pret mazākumtautībām. Viņa pastāstīja, ka Saeima šodien ratificēja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.  
        EDSO augstais komisārs R.Ekeuss atzinīgi novērtēja paveikto un sacīja, ka tagad liela nozīme ir tam, kā pieņemtie likumi tiks īstenoti dzīvē, jo parasti "vairāk problēmu ir izpildes gaitā nekā likumdošanas gaitā". R.Ekeuss informēja, ka ir sekojis līdzi integrācijas procesiem Latvijā un cer uz sadarbību arī turpmāk.
        Sarunas ietvaros puses pārrunāja arī tādas sabiedrības integrācijas norises mūsu valstī kā naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā; šogad pilsonību jau ir ieguvuši 8000 Latvijas iedzīvotāji. Pārrunājot izglītības reformas gaitu, viņa atzīmēja, ka tā ir bijusi veiksmīga. 
        V.Muižniece augstu novērtēja līdzšinējo sadarbību un pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju.

        Arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins, priekšsēdētāja biedrs Leopolds Ozoliņš un komisijas locekle Anta Rugāte tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.
        Tikšanās laikā tika pārrunāti ar sabiedrības integrāciju Latvijā saistīti jautājumi.
        Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Kiršteins informēja par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikāciju un plašajām diskusijām par minoritāšu definīciju, uzsverot, ka konvencijas mērķis ir aizsargāt mazākumtautības. A.Kiršteins skaidroja līdz ar konvenciju pieņemtās deklarācijas un pieņemto atrunu nepieciešamību Latvijas sarežģītās vēstures dēļ un vajadzību aizsargāt latviešu kā valsts valodu. 
        EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos R.Ekeuss atzinīgi novērtēja konvencijas ratifikāciju, īpaši uzsverot deklarācijā iekļautās tiesības personām, kuras nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijā. Viņš interesējās par noteikto tiesību īstenošanu dzīvē un paredzamajām izmaiņām Pilsonības likumā.
        Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs L.Ozoliņš skaidroja Latvijas okupācijas sekas, norādot, ka latviešu skaits septiņās lielākajās pilsētās ir mazāks nekā cittautiešu, kā arī informēja par deklarācijas totalitārisma nosodīšanai pieņemšanu.
        Savukārt deputāte A.Rugāte norādīja, ka valdība ir gatava rakstīt ziņojumu par minoritāšu konvencijai pievienoto deklarāciju un veiktajām atrunām, lai paskaidrotu to nepieciešamību. Konvencija nepasliktinās minoritāšu tiesības un līdz šim esošās tiesības arī netiks samazinātas, sacīja A.Rugāte.
        Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Latvijas-Krievijas robežlīguma noslēgšanu un naturalizācijas procesu.

 Preses dienests