Otrdien, 8.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Katerīnu Todu Beiliju, kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.
      Tikšanās ietvaros tika spriests par Latvijas un ASV sadarbības aktuāliem aspektiem.
      Saeimas priekšsēdētāja apsveica vēstnieci ar stāšanos pie jauno pienākumu pildīšanas un izteica cerību, ka arī nākotnē abu valstu attiecības attīstīsies veiksmīgi, padziļinoties sadarbībai politikas, ekonomikas un citās jomās.
      Sarunas dalībnieces pievērsās abu valstu sadarbības parlamentārajai dimensijai, kontaktiem ar ASV Kongresu. Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju kopīgo vizīti Vašingtonā pagājušajā gadā, tikšanos ar Pārstāvju palātas spīkeru un Senāta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju, kā arī ASV kongresmeņu viesošanos Latvijā. Ir svarīgi arī turpmāk veicināt parlamentāriešu sadarbību, kas varētu izpausties, gan veidojot kopīgus projektus, gan apmainoties pieredzē. ASV vēstniece interesējās par darbu, kas Saeimā tiek veikts, lai izstrādātu Deputātu ētikas kodeksu.
      Saeimas priekšsēdētāja un ASV vēstniece pārrunāja arī Saeimā notikušās debates un parlamenta pausto atbalstu Valsts prezidentes centieniem skaidrot Latvijas sarežģīto vēsturi.
      Augstu tika novērtēta sadarbība, lai veicinātu drošību pasaulē un cīnītos pret starptautisko terorismu. Tika skarts arī jautājums par nelegāli iegūtu līdzekļu tranzīta un legalizācijas izskaušanu.
      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja interesējās par atvieglota vīzu režīma kārtības noteikšanu Latvijas pilsoņiem. Vēstniece norādīja, ka izprot šī jautājuma nozīmību Latvijai.

      Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien tikās arī ar Grieķijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Spīru Aliagu, kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
      Tikšanās ietvaros tās dalībnieki pārrunāja abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas.
      Atzīstot, ka līdzšinējās divpusējās attiecības Latvijas un Grieķijas starpā vērtējamas kā labas un stabilas, puses bija vienisprātis, ka to potenciāls nebūt nav izsmelts. Īpaši tas attiecināms uz sadarbību abu valstu parlamentu līmenī. Saeimā ir izveidota Latvijas un Grieķijas parlamentu sadarbības grupa, kas ir labs formāts viedokļu uzklausīšanai un domu apmaiņai parlamentāriešu starpā, kā arī iespēja saskaņot kopīgas aktivitātes. Viens no sadarbības aspektiem varētu būt pieredzes apmaiņa reģionālajā sadarbībā - Baltijas jūras un Vidusjūras valstīs. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre akcentēja, ka līdz ar kopīgo dalību ES vērtīgi būtu arī kontakti abu valstu parlamentu komisiju līmenī.
      Runājot par perspektīvām ekonomikas jomā, tika uzsvērtas kuģniecības un tūrisma jomas; savukārt jau tagad kā sekmīga novērtēta sadarbība izglītības jomā, kur tiek īstenotas studentu apmaiņas programmas. Tika pārrunātas arī iespējas veicināt kultūras apmaiņas projektus.
 
      Otrdien, 8.februārī, Eiropas lietu komisijas sekretārs Andis Kāposts un deputāte Liene Liepiņa tikās ar Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Eiropas lietās Didjē Donfi.
      Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Eiropas lietās D.Donfi informēja, ka vizītes galvenais mērķis ir ciešākas sadarbības veidošana starp Latviju kā jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti un Beļģiju, lai kopīgi risinātu aktuālus jautājumus.
      Deputāte L.Liepiņa informēja par Latvijas valdības un parlamenta sadarbību ES jautājumos. Viņa arī atzīmēja, ka netiek pietiekoši iesaistītas nevalstiskās organizācijas kā informācijas nesējas. Eiropas lietu komisijas sekretārs A.Kāposts uzsvēra, ka svarīgi ES paust savas valsts pozīciju un Latvijai tā būtu jāaizstāv vairāk. Savukārt D.Donfi pastāstīja, ka Beļģijā parlamentam ir "svarīga informācijas nesēja loma par ES darbību, kā arī liela nozīme saziņas veidošanai ar tautu". Informējot par Beļģijas parlamenta sadarbību ar citu valstu parlamentiem, D.Donfi sacīja, ka valstī ir koordinācijas centri un komisijas, kas nodarbojas ar Eiropas lietu risināšanu. Turklāt liela loma sadarbības veicināšanā ir arī parlamenta vadītājam.
      Puses sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar informācijas par ES struktūrfondiem izplatīšanu reģionos.
      Latvijas parlamentārieši un D.Donfi arī pārrunāja Latvijas un Krievijas attiecību aktualitātes, tostarp Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas centienus skaidrot Latvijas vēsturi. D.Donfi apliecināja, ka Eiropā trūkst plašāku zināšanu par mūsu valsts vēsturi un Latvijas Valsts prezidentes centieni to skaidrot ir ļoti svarīgi. Viņš arī uzsvēra dialoga ar Krieviju veidošanas nozīmi.

Preses dienests