EPPA prezidente sarunā ar I.Lībiņu-Egneri atzinīgi vērtē Latvijas prezidentūras lomu Austrumu partnerības programmas īstenošanā

(27.04.2015.)

„Esmu patiesi gandarīta, ka Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidente augstu vērtē Latvijas 25 atjaunotās neatkarības gados sasniegto un mūsu valsts prezidentūras lomu Austrumu partnerības programmas īstenošanā, tostarp situācijas Ukrainā risināšanā. Latvija ir guvusi pieredzi sarežģītos vēstures līkločos un tāpēc patlaban var kalpot par starpnieku dialogā starp austrumiem un rietumiem,” uzsver Saeimas priekšsēdētājas biedre un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, pirmdien, 27.aprīlī, pēc tikšanās ar EPPA prezidenti Annu Brasēru (Anne Brasseur).

Sarunā Saeimas priekšsēdētājas biedre uzsvēra EPPA prezidentes vizītes Latvijā nozīmi. „Patlaban Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē un īpaši aktīvi iesaistās jauno Eiropas drošības izaicinājumu risināšanā, tāpēc ir būtiski apmainīties viedokļiem arī ar pārstāvjiem no šīs organizācijas, kas aktīvi iestājas par cilvēktiesību aizsargāšanu un tiesiskumu,” norāda I.Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas biedre informēja A.Brasēru par Latvijas prezidentūru, tostarp tās parlamentāro dimensiju. Saeima prezidentūras ietvaros pavisam rīko sešas starpparlamentāras konferences, un lielākā no tām - Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences plenārsēde – gaidāma pēc mēneša. Tajā pulcēsies teju trīssimts Eiropas parlamentārieši, kā arī citas augsta līmeņa amatpersonas un Eiropas Savienības jautājumu eksperti.

Tikšanās laikā pārrunātas arī attiecības ar Krievijas Federāciju, kā arī aktuālie migrācijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumi, tostarp tiesu spriedumu izpildes uzraudzība.

Tāpat EPPA Latvijas delegācija ar A.Brasēru pārrunāja EPPA darbu, īstenojot savus mērķus.

Sarunā piedalījās arī EPPA Latvijas delegācijas locekļi Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Nellija Kleinberga un Inese Laizāne.

Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā un ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, apvienojot 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir aizsargāt cilvēktiesības, parlamentāro demokrātiju un tiesiskumu, panākt dalībvalstu sociālo un tiesisko standartu vienotību, veicināt izpratni par Eiropas identitāti, tās vērtībām, aptverot dažādu Eiropas tautu kultūras. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.

EPPA ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām, kurā uz sesijām regulāri pulcējas Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentārieši. EPPA Latvijas delegācijā strādā pa vienam pārstāvim no katras Saeimas frakcijas.


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 11.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde
13:10  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:30  Saeimas priekšsēdētājas biedres Antoņinas Ņenaševas tikšanās ar Angolas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Pedro Chaves
15:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde