Eiropas Parlamenta piedāvājums visu dalībvalstu zemniekiem lauksaimniecības tiešmaksājumus nodrošināt vismaz 65 procentu apmērā no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa ir solis pareizā virzienā, bet tomēr nav pietiekams, un Latvija joprojām iestājas, ka visām dalībvalstīm jāsaņem vismaz 80 procenti. To Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK) uzsvēra pirmdien, 25.jūnijā, piedaloties Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas rīkotajā sanāksmē ar nacionālo parlamentu deputātiem par ES Kopējo lauksaimniecības politiku.

„Lai arī Eiropas Parlamenta piedāvājums ir solis pareizā virzienā, tomēr Latvijai tas  nav pieņemams. Latvija uzstāj, ka katrai dalībvalstij jāsaņem vismaz 80 procenti no vidējā tiešmaksājuma līmeņa.  Piemēram, lai nodrošinātu Baltijas valstīm tiešmaksājumu izlīdzinājumu līdz 80 procentiem no ES vidējā, ES budžetā papildus tas izmaksātu tikai aptuveni 2,1 miljardu eiro, kas ir 0,71 procents no kopējās 2014.-2020. gada  ES budžeta aploksnes,” teica deputāts.

„Nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta periodā 2014.-2020.gadam jānodrošina taisnīgi, godīgi un vienlīdzīgi tiešie maksājumi bez turpmākiem pārejas periodiem visiem ES lauksaimniekiem. Jaunā perioda tiešajiem maksājumiem ir jāstājas spēkā pilnā apmērā jau perioda sākumā 2014.gadā,” pauda R.Blumfelds.
 
Tāpat R.Blumfelds atgādināja, ka trīs Baltijas valstis jau kopš iestāšanās ES saņem viszemākos tiešos maksājumus, jo tiešo maksājumu aprēķinā tika izmantoti ražošanas apjomu dati pat no 90.gadu sākuma. Šajā laikā visām Baltijas valstīm bija raksturīga ļoti slikta situācija lauksaimniecībā un ekonomikā, ņemot vērā neseno Padomju Savienības sabrukumu un pāreju uz tirgus ekonomiku. Tādēļ maksājumu pamatā esošie references rādītāji stipri atšķiras no pašreizējiem ražošanas apjomiem, uzsvēra deputāts.

Saeimas Preses dienests