Piektdien, 24.aprīlī, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Eglītis un komisiju deputāti tikās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Česlovu Juršenu (Česlovas Juršėnas).
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja apliecināja abu valstu daudzpusīgās sadarbības nozīmi. „Mums ir viens liktenis, viena vēsture. Esam cieši saistīti vēsturiski un arī nākotnē, jo esam tuvākie sabiedrotie daudzās starptautiskajās organizācijās,” sacīja V.Paegle. Savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks minēja, ka Baltijas valstu globālā konkurētspēja ir atkarīga no to spējas apvienot spēkus.
Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda gandarījumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas panākto starptautisko stāvokli, kuru Baltijas valstis ir sasniegušas mērķtiecīgā darbā.
Puses bija vienisprātis, ka nepieciešama vienota pieeja aktuālākajos reģionālās politikas un Eiropas Savienības (ES) jautājumos, piemēram, enerģētikas un kaimiņpolitikas jomā.
Runājot par Lisabonas līgumu, V.Paegle uzsvēra, ka tā ieviešana dzīvē būs izaicinājums visiem ES dalībvalstu parlamentiem. Viņa norādīja uz savstarpējās komunikācijas nozīmi nākotnē, piemēram, situācijās, kad dalībvalstu pilsoņi izmantotu savas tiesības iesniegt priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos. Tika apspriesta iespēja Latvijas un Lietuvas parlamentos vienlaicīgi ratificēt Lisabonas līgumu.
Savukārt deputāts Artis Pabriks norādīja, ka saskaņota un kvalitatīva kaimiņpolitika veicinātu Latvijas un Lietuvas valstu ietekmi mums tuvākajās valstīs un nostiprinātu mūsu valstu pozīcijas ES.
Tikšanās dalībnieki aktualizēja nepieciešamību patstāvīgi pievērst uzmanību totalitārisma, rasisma un ksenofobijas nosodīšanai. Seima priekšsēdētājs Č.Juršens uzsvēra, ka šim jautājumam vienmēr jābūt dienas kārtībā, jo tikai tā var sasniegt rezultātus. Savukārt deputāte Sandra Kalniete rosināja Baltijas Asamblejas ietvaros izveidot īpašu programmu, kas skaidrotu Eiropas vēstures jautājumus un panāktu totalitārisma režīma nosodīšanu.
Puses arī pārrunāja Latvijas - Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju abu valstu parlamentos. J.Eglītis minēja divus iespējamos risinājumus - ņemot vērā Latvijas iekšpolitisko situāciju un Latvijas un Krievijas robežlīguma kontekstu, parakstīt pašreizējo robežlīguma projektu, vienlaicīgi panākot vienošanos par naftas lauku kopīgu izmantošanu, vai arī tomēr jāsāk sarunas par jūras robežu no jauna. Savukārt Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs pauda viedokli, ka jāpanāk abām pusēm izdevīgs risinājums un līguma ratifikācija nav jāatliek.
Preses dienests