Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latviju un Igauniju vieno sena sadarbība, kas tagad turpinās un paplašinās. Mūsu valstis kopīgi izgājušas neatkarības atjaunošanas posmu, kā arī savu stratēģisko mērķu īstenošanu - dalību Eiropas Savienībā un NATO; tagad svarīgs abu valstu sadarbības aspekts ir darbošanās ES jauno kaimiņu iniciatīvā.
              Arī Igaunijas prezidents norādīja, ka līdzšinējā sadarbība abu valstu starpā šodien pilnveidojas - tā kļūst dziļāka un plašāka visos līmeņos. Visuzskatāmāk to demonstrē mūsu sakari ekonomikas jomā - Latvijas un Igaunijas uzņēmēji paplašina savu darbību kaimiņvalstī, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par elektroenerģijas un gāzes nodrošinājumu, arī infrastruktūras sakārtošanu un attīstību.
              Tikšanās dalībnieki pieskārās arī reģionālās sadarbības jautājumiem gan Baltijas Asamblejas ietvaros, gan arī kontaktu intensificēšanā ar Ziemeļvalstīm. Tika atzīmēts Baltijas Asamblejas ieguldījums starpvalstu attiecību paplašināšanā un norādīts, ka nākotnē tas varētu saistīties ar plānotā gāzesvada izbūvi Baltijas jūrā, kā arī ar attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Tika akcentēta parlamentu loma likumdošanas jomā, uzsverot, ka tas rada bāzi valdībai risināt jau daudz konkrētākus jautājumus. “Tāpēc te es saskatu Baltijas Asamblejas kā triju Baltijas valstu parlamentu organizācijas lomu un nozīmi”, sacīja A.Rītels.
              Sarunas gaitā vairākkārt tika minēta mūsu valsts pieredze, kuru dažādu projektu ietvaros nododam citām valstīm gan eirointegrācijas jautājumos, gan arī reģionālu sadarbības struktūru veidošanā. Saeimas priekšsēdētāja arī minēja Eiropas Savienības nākotnes vīzijas nozīmīgumu - vairākkārt starptautisko forumos akcentēts, ka nepieciešams uzsākt diskusiju starp Eiropas Parlamentu un Eiropas valstu parlamentiem par to, kā efektīvāk veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību un kādai Eiropas Savienībai būt turpmāk.

 
Preses dienests