Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Hermīni Popelleri (Hermine Poppeller), kas bija ieradusies iepazīšanās vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Austrijas vēstnieci mūsu parlamentā un uzsvēra Latvijas un Austrijas tradicionāli labo sadarbību.

Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Austriju ir ļoti labas, un apliecināja parlamentāro kontaktu lomu, īpaši parlamentu sadarbības grupu līmenī. Austrijas vēstniece H.Popellere atzina, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) paver tai arvien jaunas iespējas Latvijas un Austrijas attiecību padziļināšanā.

H.Popellere sarunas gaitā ieskicēja galvenos darbības virzienus vēstnieces amatā, minot Austrijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību ar ES jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latviju. Tika skarta arī kultūras un tūrisma joma un neformālo tikšanos aspekts. 

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs vēstniecei novēlēja veiksmi jaunajā amatā.


Saeimas priekšsēdētājs  tikās ar Japānas vēstnieku

Otrdien, 2.oktobrī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze tikās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Akiru Nakadžimu (Akira Nakajima), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze sveica Japānas vēstnieku Saeimā, savukārt Japānas vēstnieks A.Nakadžima apliecināja savas valsts pieaugošo interesi stiprināt sadarbību ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latviju.

Puses bija vienisprātis, ka attiecības starp Latviju un Japānu ir labas un draudzīgas, kas nākotnē vēl intensificējamas, un atzinīgi novērtēja abu valstu augstāko amatpersonu vizīšu apmaiņu, tostarp, neseno Japānas Imperatora un Imperatores vizīti Latvijā. 

Tikšanās laikā tika pārrunāta arī abu valstu līdzšinējā sadarbība kultūras, zinātnes un sporta jomā, kā arī skarts tās tālākās attīstības aspekts. G.Daudze atzina, ka viens no perspektīvākajiem sadarbības virzieniem nākotnē ir Latvijas ostu izmantošana preču tranzītam no Āzijas reģiona valstīm caur Latviju uz Eiropu un Krieviju, un vērsa vēstnieka uzmanību uz Japānas uzņēmēju investīciju iespējām Latvijā.

Sarunas gaitā tika pārrunātas arī starptautiskās aktualitātes, tostarp jautājums par Latvijas un Krievijas attiecību attīstību, tai skaitā Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaitu.


Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja tikās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem un Personāla attīstības departamenta pārstāvjiem.

Otrdien, 2.oktobrī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem un Personāla attīstības departamenta pārstāvjiem.

V.Paegle pastāstīja par Eiropas lietu komisijas darbu, kas saistīts ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu, parlamentārās kontroles īstenošanu, kā arī informācijas apmaiņas nodrošināšanu starp Eiropas Savienības (ES) institūcijām un Saeimu. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka veiksmīgi tiek īstenota ES kaimiņpolitika, sadarbojoties ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju. V.Paegle iepazīstināja ar komisijas praksi rīkot izbraukuma sēdes Latvijas reģionos, lai iepazītos ar ES direktīvu interpretāciju un īstenošanu. Viņa atzina, ka Latvijai kā jaunai ES dalībvalstij jārisina jautājums par nepietiekošo darbaspēka kapacitāti.

Eiropas Komisijas ierēdņi un Personāla attīstības departamenta pārstāvji pauda interesi par Saeimā pārstāvētajām partijām un parlamenta darbu. Tikšanās laikā tika runāts arī par valsts atbalstu jaunajām ģimenēm, sabiedrības novecošanos un vides aizsardzību. Pārrunājot jautājumu par atvērtas uzņēmējdarbības vides veidošanos, V.Paegle informēja par nodokļu sistēmas pilnveidošanu un valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kas vērsta uz ražošanas, inovācijas projektu, loģistikas, transporta pakalpojumu un informāciju tehnoloģiju attīstību. Komisijas priekšsēdētāja atzina, ka darbaspēka migrācija un kvalificētu darbinieku trūkums skar lielāko daļu ES dalībvalstu, tāpēc aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanās veicināšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Risinot šo jautājumu, Latvijai vienmēr svarīga būs drošība.

Atbildot uz jautājumu par mūsu valsts parlamenta sadarbību ar pārējo Baltijas valstu parlamentiem, V.Paegle pastāstīja par deputātu darbu Baltijas Asamblejas ietvaros saistībā ar aktualitātēm enerģētikas, drošības, vides un transporta politikas jomā.


Preses dienests