Otrdien, 12.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Polijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Macieju Klimcaku (Maciej Klimczak).
Polijas vēstnieks Latvijā M.Klimcaks pateicās Saeimas priekšsēdētājam par viņa aktīvo līdzdalību Polijas Senāta rīkotajā konferencē “Vides draudi Baltijas jūrai” un pasniedza Polijas Senāta priekšsēdētāja Bogdana Boruševica pateicības vēstuli. Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis atzina, ka dalība minētajā konferencē ir ļoti nozīmīga un būtiska viņam personīgi, jo daudzi dzīves gadi ir veltīti tieši Baltijas jūras aizsardzībai.
Puses atzina, ka attiecības starp Latviju un Poliju vērtējamas kā ļoti labas un draudzīgas un apliecināja parlamentāro kontaktu svarīgo lomu, īpaši sadarbības grupu un komisiju līmenī. Atzinīgi tika novērtēta arī līdzšinējā sadarbība zinātnes, kultūras un izglītības jomā.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) aktualitātes, tostarp jautājumu par Eiropas Konstitucionālā līguma tālāko virzību, enerģētikas politiku un enerģētikas drošības nodrošināšanu. Runājot par iespējamo gāzes cauruļvada būvniecību Baltijas jūrā, Saeimas priekšsēdētājs un vēstnieks bija vienisprātis, ka šis jautājums ir ļoti aktuāls un kopīgi risināms visām Baltijas jūras reģiona valstīm, tostarp Latvijai un Polijai.
Deputātu grupa tikās ar Krievijas Valsts Domes deputātu grupu
Otrdien, 12.jūnijā, deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs Dainis Turlais un deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupu sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu.
Abas puses bija vienisprātis, ka divpusējās attiecības ir uzlabojušās un kļuvušas draudzīgas un pauda pārliecību par to turpmāku veiksmīgu un konstruktīvu attīstību. Deputātu grupas sadarbībai ar Krievijas parlamentu priekšsēdētājs D.Turlais (LPP/LC) teica, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības ieguvušas jaunu attīstības pakāpi, kurā liela loma bijusi abu valstu robežlīguma parakstīšanai un ratificēšanai Latvijas Saeimā, kas deputātiem bijis ļoti nozīmīgs lēmums. Viņš pauda pārliecību, ka veiksmīgi turpmāk tiks risināti arī praktiskas sadarbības jautājumi, tostarp vairāk nekā divdesmit starpvaldību līgumi, kas skar ekonomiku, cilvēktiesības, iekšējo un ārējo drošību, kā arī izglītību, zinātni un kultūru.
Tikšanās laikā tika pārrunāta arī Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas gaita Krievijas parlamentā. Krievijas Federācijas Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas loceklis, deputātu grupas koordinators Anatolijs Starkovs, kā arī Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs informēja, ka ir plānots jau tuvākajā laikā to ratificēt Krievijas Valsts Domē.
D.Turlais izteica Latvijas atbalstu Krievijas vēlmei iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā un norādīja, ka tā dotu iespēju veiksmīgāk risināt kopīgus jautājumus. A.Starkovs pateicās par Latvijas pausto atbalstu.
Krievijas delegācijas deputāti pastāstīja par politisko situāciju savā valstī, jauno vēlēšanu sistēmu un gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kas aktivizē politisko cīņu valstī.
Tika pārrunāta arī situācija Latvijas un Krievijas robežpunktos. Abu pušu deputāti bija vienisprātis par tranzīta caurlaidības pierobežā jautājuma ātrākas risināšanas nepieciešamību. Krievijas Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins pastāstīja, ka šobrīd Krievijā jau norit robežpunktu paplašināšana.
Apspriežot izglītības reformu gaitu un tās kvalitāti Latvijā, grupas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) pastāstīja, ka starptautiskas ekspertīzes dati liecina, ka izglītības kvalitāte Latvijā gan skolās ar latviešu, gan ar krievu apmācības valodu neatšķiras no izglītības kvalitātes citās valstīs. Turklāt Latvijā nereti skolēni, kas ir beiguši skolu ar krievu valodas apmācību darba tirgū ir konkurētspējīgāki, jo labi pārzin trīs valodas - krievu, latviešu un angļu. Viņš norādīja, ka izglītības sistēma Latvijā un Krievijā saskaras ar līdzīgām problēmām - skolās trūkst skolotāju un ir zems atalgojuma līmenis. Savukārt deputāts Nils Ušakovs (SC) piebilda, ka izglītības līmenis skolās ar krievu valodas apmācību ir samazinājies, jo kvalitatīvai izglītības reformas īstenošanai nebija sagatavoti skolotāji un izstrādāta nepieciešamā metodika. N.Ušakovs pauda interesi par Krievijā izstrādātajām valodu apmācības metodikām, ko veiksmīgi varētu izmantot arī Latvijā.
Krievijas vēstnieks Latvijā V.Kaļužnijs ierosināja piektdien, 15.jūnijā, delegācijām tikties atkārtoti, lai apkopotu vizītes rezultātus.
Tikšanās noslēguma A.Starkovs izteica aicinājumu Latvijas parlamenta delegācijai rudenī apmeklēt Krieviju un pasniedza grāmatu veltītu Krievijas Domes 100 gadu jubilejai.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tikās ar Krievijas Valsts Domes deputātu grupu
Otrdien, 12.jūnijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš un komisijas deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu pārstāvjiem.
Komisijas priekšsēdētājs J.Strazdiņš viesus iepazīstināja ar komisijas darbību un sasniegto likumdošanā izglītības, kultūras un zinātnes jomās. Viņš uzsvēra Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam nozīmi, kas sekmēs līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un veidos stabilu intelektuālu un materiālu pamatu iedzīvotāju dzīves kvalitātes pakāpeniskam pieaugumam.
Krievijas delegācijas deputātu grupas koordinators Anatolijs Starkovs pastāstīja par četru nacionālo plānu izstrādes gaitu Krievijā, tostarp izglītības sistēmas politiku, akcentējot pedagogu un zinātnieku radošo iespēju un prestiža celšanas lomu.
Puses apsprieda arī situāciju Latvijā mazākumtautību jomā. Viesi uzdeva jautājumus, kā Latvijā noris izglītības reformas gaita, par krievvalodīgo skolu skaitu valstī, kā arī par mācību priekšmetu apguves valsts valodā mazākumtautību izglītības iestādēs rezultātiem. Valsts Domes Sieviešu, ģimenes un bērnu lietu komitejas priekšsēdētāja pirmo vietnieci Tamāru Fraļcovu interesēja, kā Latvijā īstenojas pedagogu tālākizglītības programma, īpaši to pedagogu, kuri pasniedz mācību priekšmetus vidusskolu klasēs. Viņa arī uzsvēra, ka svarīgi, lai mazākumtautību pārstāvji pakāpeniski un elastīgi iekļautos valsts politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.
Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja Krievijas Federācijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā Viktora Kaļužnija ierosinājumu šī gada septembrī izveidot apaļā galda diskusiju, pieaicinot arī pedagogus un ekspertus, par iespējām, kā nodrošināt atbalstu katra Latvijas iedzīvotāja kvalitatīvai izglītībai.
Tautsaimniecības komisija tikās ar Krievijas Valsts Domes deputātu grupu
Otrdien, 12.jūnijā, arī Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Guntis Blumbergs un deputāti tikās ar Krievijas Federācijas Valsts Domes deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu koordinatoru Anatoliju Starkovu un viņa vadīto delegāciju.
Krievijas Valsts Domes delegācijas vadītājs A.Starkovs informēja, ka deputātu grupas sadarbībai ar Latvijas Republikas Saeimu vizītes Latvijā mērķis ir sagatavoties Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijai Krievijas Valsts Domē. Viņš atzina, ka tas nebūs viegli, jo robežlīguma ratifikācija ir cieši saistīta ar abās valstīs notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem.
Krievijas Valsts Domes Ekonomiskās politikas, uzņēmējdarbības un tūrisma komitejas loceklis Georgijs Lazarevs, raksturojot Krievijas ekonomisko situāciju, norādīja uz valsts straujo ekonomisko izaugsmi un tās stabilitāti, kas panākta ar jaunāko zinātnes sasniegumu un tehnoloģiju ieviešanu. Svarīga nozīme ir arī sakārtotajai likumdošanai, pieaugošajiem investīciju apjomiem, kā arī inovācijām. G.Lazarevs pieskārās arī Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām, aicinot Latvijas uzņēmējus aktīvāk meklēt biznesa kontaktus Krievijā, piemēram, celtniecības, rekonstrukcijas un iekārtu montāžas jomā. “Ekonomika ir instruments, kas vieno un kas ietekmē attiecības,” teica G.Lazarevs.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis informēja, ka Latvija ir atvērta jebkurai uzņēmējdarbībai, kas strādā pēc Eiropas Savienības standartiem, arī Krievijas uzņēmējiem. Viņš pauda pārliecību, ka citu Latvijai un Krievijai svarīgu starpvalstu līgumu noslēgšanas process neapstāsies pēc abu valstu robežlīguma ratificēšanas Krievijas Valsts Domē. Nākamie parakstāmie līgumi būtu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas un par investīciju aizsardzību.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs G.Blumbergs tikšanās laikā akcentēja Latvijai svarīgu ekonomiskās sadarbības ar Krieviju jautājumu risināšanas nepieciešamību par kokmateriālu izvedmuitas un dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu pārskatīšanu, bet komisijas deputāts, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts norādīja uz Latvijas un Krievijas robežkontroles punktu caurlaidības paaugstināšanu.
Pēc komisijas deputātu uzklausīšanas Krievijas Valsts Domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aleksejs Sigutkins norādīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu un kokmateriālu muitas tarifu jautājums ir aktuāls arī Krievijai un ka šis jautājums atrisināsies līdz ar Krievijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Savukārt Latvijas un Krievijas robežas caurlaides spējas paaugstināšanai Pleskavas apgabalā jāplāno plaši celtniecības darbi, taču Krievijas pusei pašlaik to liedz darīt neratificētais abu valstu robežlīgums.
Runājot par enerģētikas jautājumiem, V.A.Krauklis minēja nepietiekamās elektroenerģijas jaudas, kas liek aktualizēt jautājumu par jaunas termoelektrocentrāles celtniecību, un mūsu valsts ieinteresētību Dobeles pazemes gāzes krātuves attīstībā, kas palielinātu enerģijas piegādes drošību vairākām Eiropas valstīm. Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs pauda viedokli, ka Latvija atrisinātu daudzas problēmas, ja izmantotu iespēju pieslēgties Ziemeļeiropas gāzes vadam.
Sarunas noslēgumā viesi pateicās par iespēju tikties un ierosināja apkopot Latvijai aktuālo kopīgi ar Krievijas Valsts Domi risināmo jautājumu loku.
Preses dienests