Latvijas izredzes saņemt būtiski lielākus lauksaimniecības tiešmaksājumus lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai netiks samazināts Eiropas Savienības (ES) jaunā daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam kopapjoms. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai, uzturoties darba vizītē Briselē, piektdien, 12.oktobrī, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts, atbildīgais ziņotājs par tiešmaksājumiem Luišs Manuels Kapulos Santošs (Luis Manuel Capoulas Santos). Tāpat komisijas priekšsēdētāja šodien tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāja padomnieku sadarbībai ar nacionālajiem parlamentiem Ričardu Korbetu (Richard Corbett).
„Ar Santošu detaļās pārrunājām jautājumus par lauksaimniecības tiešmaksājumu apjomu Baltijas valstīm un plānoto lēmumu pieņemšanas kalendāru. Sarunā saņēmu apstiprinājumu izpratnei un apņemšanos meklēt risinājumu, lai pēc iespējas mazinātu Latvijas saņemto tiešmaksājumu līmeņa atšķirību no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Latvijas izredzes izlīdzināt tiešmaksājumus līdz 80% apmērā no Eiropas Savienības vidējā līmeņa lielā mērā būs atkarīgas no tā, vai netiks samazināts jaunā daudzgadu budžeta kopapjoms, kā to vēlas atsevišķas neto maksātājvalstis,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
„Savukārt ar Eiropadomes priekšsēdētāja padomnieku sadarbībai ar nacionālajiem parlamentiem pārrunājām trīs mūsu valstij būtiskus jautājumus. Runājām par parlamentārās dimensijas nozīmi, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē un abpusēji apliecinājām nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības. Tāpat pārrunāts jautājums par nacionālo parlamentu lomu Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos un demokrātiskās leģitimitātes nodrošināšanu,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica, uzsverot, ka īpaši būtiski ir savlaicīgi iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas Savienības tālākai nākotnei nozīmīgu jautājumu apspriešanā. „Ir absolūti nepieciešams nacionālajiem parlamentiem iepazīties ar konceptuāli nozīmīgām iniciatīvām un formulēt parlamentu nostāju pirms šo iniciatīvu sākotnējās apspriešanas Eiropadomes samitos. Nedrīkst pieļaut situācijas, kad parlamentārieši tiek informēti pēdējā brīdī,” atzīmēja Z.Kalniņa-Lukaševica.
Tieši līdz ar nacionālo parlamentu politiķu iesaistīšanos ES lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesos tiek kāpināta arī viņu atbildība spēt iedzīvotājiem izskaidrot un pamatot ES lēmumus. Un īpaši būtiski tas ir šobrīd, kad notiek sarunas par ciešāku ES integrāciju, uzsvēra komisijas priekšsēdētāja.
Ņemot vērā, ka šodien tika paziņots par Nobela miera balvas piešķiršanu ES, amatpersonas apmainījās viedokļiem par šī notikuma nozīmi. Nobela miera balvas piešķiršana simboliski atgādina ES veidošanās mērķus – stabilitātes un miera nodrošināšanu, ne tikai pragmatiskus ekonomiskas koordinācijas jautājumus, uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.
Saeimas Preses dienests