Kalniņa-Lukaševica un Dombrovskis sarunās ar Kipras ES lietu ministru uzsver ES daudzgadu budžeta sadalījuma izšķirošo nozīmi Latvijas ekonomikai

(23.05.2012.)

Latvijas prioritātes sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ir kohēzijas finansējuma saglabāšana līdzšinējā līmenī un lauksaimniecības tiešmaksājumu palielināšana. To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra otrdien, 22.maijā, tiekoties ar Kipras ministra vietnieku Eiropas Savienības jautājumos Andreasu Mavroiani (Andreas Mavroyiannis).

Saeimas komisiju priekšsēdētāji uzturas darba vizītē Kipras galvaspilsētā Nikosijā, kur divpusējās sarunās ar nākamās ES prezidējošās valsts parlamentāriešiem un valdības pārstāvjiem skaidro Latvijas nostāju ES budžeta sarunās.

Pārrunājot ES dienaskārtības jautājumus un abu valstu sadarbību, Kiprai šī gada 1.jūlijā pārņemot ES Padomes prezidentūru, puses bija vienisprātis, ka labas divpusējās attiecības  veicina arī sadarbību ES līmenī, kā arī otrādi, savukārt kopīgs mērķis vieno.

„Latvija un Kipra ir nelielas valstis, kas ģeogrāfiski atrodas  ES perifērijā, tomēr  abu valstu  iekšējā pārliecība un darbošanās  norāda uz vēlmi būt ES kodolā,” sarunā pauda Z.Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka nelielām valstīm jāstrādā kopā, lai sekmīgi aizstāvētu to intereses globālajā pasaulē. „Kopīgs darbs savu un kopīgo ES interešu aizstāvībā – tam ir jābūt vadmotīvam,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas priekšsēdētāja kā Latvijai īpaši prioritārus šī  brīža ES dienaskārtības jautājumus akcentēja   sarunas par Kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu nākamā ES daudzgadu budžetā un lauksaimniecības tiešmaksājumiem.

Z.Kalniņa-Lukaševica piebilda, ka Latvijai svarīgi, lai 2013.gada ES budžets būtu reālistisks un atspoguļotu dalībvalstu reālās vajadzības, nodrošinot pietiekamu finansēju izaugsmes veicinošiem ES atbalsta instrumentiem. Kohēzijas finansējumu saglabāšana esošajā līmenī Latvijā radīs jaunas darbavietas un dos atspērienu, lai jau  nākamajā periodā Latvija būtu pārejas reģionu valsts, kas ir arī  kopējās ES izaugsmes interesēs. Mazāka finansējuma saņemšana Latvijai nozīmētu ekonomisko stagnāciju, akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis sarunā atgādināja, ka kohēzijas finansējuma sadalījuma pamatā jābūt liktam solidaritātes principam, kas īpaši jāattiecina  uz tām dalībvalstīm, kas piedzīvojušas krīzes zemāko punktu un ir spējušas tikt galā ar grūto situāciju, kā piemēru minot Latvijas paveikto krīzes seku pārvarēšanā.

Tikšanās laikā puses vienojās stiprināt valstu divpusējās attiecības. Tāpat tika pārrunāta turpmākā sadarbība, pārņemot Kipras kā mazas valsts pieredzi ES prezidentūras vadīšanā.

Darba vizītes laikā Kiprā no 21. Līdz 23.maijam Saeimas komisiju vadītājiem plānotas tikšanās ar Kipras parlamenta Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Averofu Neofitu (Averof Neofitu), Finanšu un budžeta komisijas priekšsēdētāju Nikolasu Papadopulu (Nikolas Papadopulus), Lauksaimniecības un dabas resursu komitejas priekšsēdētāju Janaki Gavrielu (Janakis Gavrielu), kā arī ar Latvijas Republikas Goda ģenerālkonsulu Kiprā Adoni Papadopulu (Adoni Papadopulas).


Saeimas Preses dienests

Trešdien, 3.jūlijā
12:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde