Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 16.septembrī, tiekoties ar Zviedrijas vēstnieku Latvijā Matsu Stafansonu (Mats Staffansson), pārrunāja Zviedrijas prezidentūras prioritātes Eiropas Savienībā (ES).

„Šo trīs mēnešu laikā, kopš Zviedrija ir kļuvusi par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, tās vadība ir bijusi izcila. Latvija varēs daudz mācīties no Zviedrijas, kad tā 2015.gadā pārņems prezidentūru Eiropas Savienībā,” atzina Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, uzsverot, ka Zviedrija tās prezidentūras laikā var rēķināties ar Latvijas atbalstu.

Zviedrijas vēstnieks informēja, ka prezidentūra ir sākusies ļoti ražīgi un līdz gada beigām ir ieplānotas aptuveni 3000 dažāda līmeņa tikšanās, lai varētu īstenot prezidējošās valsts izvirzītos mērķus. M.Stafansons skaidroja, ka Zviedrijas prezidentūras galvenie izaicinājumi ir ekonomiskā situācija un nodarbinātība, kā arī klimata pārmaiņas. Īpašu uzmanību Zviedrija pievērš arī migrācijas politikai, vienotai Baltijas jūras stratēģijai, kā arī ES kaimiņpolitikai.

V.Paegle atzina, ka arī komisijas aktuālo jautājumu lokā ir ekonomiskā situācija, Baltijas jūras stratēģija, īpaši vienota energotirgus izveide Baltijas jūras reģionā, kā arī ES kaimiņpolitika.

Zviedrijas vēstnieks uzsvēra, ka patlaban ES notiek būtiskas pārmaiņas, kas ietekmēs visas savienības turpmāko darbību. Jūlijā uz pirmo sēdi sanāca jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums, savukārt šodien, 16.septembrī, parlamentā notiek balsojums par Žozē Manuela Barrozu atkārtotu iecelšanu Eiropas Komisijas prezidenta amatā.

Deputāti noskaidroja, ka ar īpašu cerību Zviedrija raugās uz gaidāmo 2.oktobra referendumu Īrijā, kurā ir paredzēts balsojums par Lisabonas līgumu. Ja balsojums Īrijā būs pozitīvs un arī Čehija un Vācija ratificēs jauno līgumu, jau nākamā prezidējošā valsts - Spānija - strādās saskaņā ar Lisabonas līgumā noteiktajiem principiem, norādīja M.Stafansons. 



Saeimas Preses dienests