2.aprīlī

(02.04.2003.)

        Šodien, 2.aprīlī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar SIGMA (organizācijas atbalstam pārvaldes un menedžmenta uzlabošanai Centrālās un Austrumeiropas valstīs) misijas ekspertiem. 
        Eksperti Latvijā ieradušies Eiropas Komisijas uzdevumā, lai novērtētu un sagatavotu nobeiguma ziņojumu par situāciju valsts pārvaldes un civildienesta jomās salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. SIGMA ir kopīga Eiropas Komisijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas iniciatīva, lai palīdzētu uzlabot valsts pārvaldes un publiskās administrācijas sistēmas Eiropā.
         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs S.Šķesters tikšanās sākumā viesus iepazīstināja ar komisijas sastāvu un darbības jomām, kā galvenās minot likumdošanas iniciatīvu un parlamentāro pārraudzību. Viņš uzsvēra, ka reformu rezultātā, kas ir salīdzinoši jauns process, valsts pārvaldē un civildienestā ir manāmi kā pozitīvi sasniegumi, tā arī vēl darāmais. Pie sasniegumiem būtu jāmin valsts ierēdņu kvalifikācijas paaugstināšana, bet grūtības rada nesakārtotā atalgojuma sistēma, jo līdztekus pastāv gan algas, gan vadības līgumi. Patlaban Ministru Kabinetā tiek strādāts pie vienotas algas sistēmas izveidošanas.
           Deputāts J.Lagzdiņš uzsvēra, ka galvenais parlamenta uzdevums ir izstrādāt likumus un pēdējos trīs, četros gados ir izdevies radīt likumdošanas bāzi eiropeiskai valsts pārvaldei, kas balstās uz atklātuma un demokrātiskiem valsts pārvaldes principiem - vienotu varas sistēmu valstī.
          Viņš arī atzinīgi novērtēja aģentūru likumu, kas veidots sadarbībā ar Rietumu ekspertiem, kā arī Administratīvā procesa likuma izstrādi, kas regulē iedzīvotāju iespējas pārsūdzēt administratīvos lēmumus. J.Lagzdiņš arī uzsvēra, ka tas uzskatāms par juridiski sarežģītu un būtu jāpilnveido. Tāpat būtu jāpārstrādā likums par pašvaldībām, kas ir novecojis. Ja minētie likumi un to uzlabojumi tiktu ieviesti dzīvē, tiktu radīti priekšnosacījumi korupcijas ierobežošanai, atklātības veicināšanai valsts pārvaldē un sabiedrības, kā arī preses lielākā kontroles nodrošināšanā pār valsts naudas izlietojumu.
           Deputāts Ē.Zunda, atzīstot SIGMAS ekspertu pieredzi un ilgo sadarbību ar Latviju, lūdza izvērtēt civildienesta ieviešanas parlamentā un pašvaldībās lietderību, kā arī ombudsmena institūcijas nepieciešamību valsts pārvaldē.
          SIGMA eksperts F.Kardona paskaidroja, ka Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldībās ir darba sektori, kuros nav nepieciešama valsts ierēdņu kompetence un kvalifikācija, piemēram, ielu bruģēšana vai atkritumu savākšana. Savukārt, pildot noteiktas pašvaldību funkcijas, caur kurām pielietojot likumus tiek ierobežotas iedzīvotāju brīvības, piemēram, visa veida atļauju izsniegšana, ir jābūt likumdevēja pilnvarām - atbilstībai valsts ierēdņu kvalifikācijai.
          Viņš arī pastāstīja, ka ES dalībvalstu parlamentos civildienests darbojas, saskaņā ar likumos noteikto specifiku ierēdniecības darbam valsts augstākajās likumdošanas institūcijās.
          Atbildot uz nākamo jautājumu, F.Kardona uzsvēra parlamentārās kontroles nozīmi pār valdību. Minētā kontrole sastāv no diviem elementiem: politiskās kontroles, kas izpaužas caur parlamenta komisiju darbību, un profesionālās ekspertīzes, kas tiek īstenota caur ombudsmena institūtu no vienas puses, veidojot saikni ar iedzīvotājiem reālās situācijas novērtējumam valstī, īpaši likumu darbības jomā, un valsts kontroles institūtu no otras puses, analizējot pamatā finansu izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Ombudsmena un valsts kontroles eksperti sniedz regulārus ziņojumus parlamentam, kuros ietver rekomendācijas likumdošanas uzlabošanai.
         Tikšanās noslēgumā S.Šķesters pateicās par vispusīgo informāciju un atzina, ka valsts pārvaldes un publiskās administrācijas jomā kopīgi jāmeklē veiksmīgākie risinājumi.


Preses dienests

 

Sestdien, 19.septembrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196