Trešdien, 6.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās ar Serbijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ninoslavu Stojadinoviču (Ninoslav Stojadinovic), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica vēstnieku Saeimā un novēlēja veiksmi jaunajā amatā. Viņa apsveica Serbiju ar uzaicinājumu pievienoties NATO programmai “Partnerattiecības mieram”, kas veicinās stabilitāti Rietumbalkānu reģionā.
Serbijas vēstnieks N.Stojadinovičs informēja par iekšpolitisko situāciju valstī pirms gaidāmajām ārkārtas vēlēšanām 2007.gada janvārī, norādot, ka vēlēšanu rezultātus pagaidām ir grūti prognozēt, jo partiju reitingi nepārtraukti mainās. Viņš akcentēja, ka visi politiskie spēki atbalsta reformu turpināšanu.
Pārrunājot jautājumu par Serbijas vēstniecības atvēršanu Baltijas valstīs, kas veicinātu sadarbības paplašināšanos, vēstnieks atzina, ka pēc Melnkalnes kā neatkarīgas valsts izveidošanās “nepieciešams atjaunot vēstniecību tīklu”.
Sarunas noslēgumā puses bija vienisprātis, ka veiksmīgas un abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai, kā arī divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanai nepieciešama ciešāku kontaktu aktivizēšana. Vēstnieks N.Stojadinovičs atzīmēja, ka sadarbības grupas ar Baltijas valstīm izveidošana varētu padziļinātu kontaktus starp abu valstu parlamentāriešiem. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone informēja, ka Saeimā jau ir nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar Serbijas parlamentu.
Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone tikās arī ar Brazīlijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Antonio Menu Gonsalvesu (Antonio Mena Goncalves), kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Brazīlijas divpusējo attiecību paplašināšanas iespējas gan parlamentārajā līmenī, gan ekonomiskajā jomā.
Saeimas priekšsēdētāja biedre K.Pētersone sveica Brazīlijas vēstnieku ar stāšanos jaunajā amatā un atzīmēja, ka šogad aprit 85.gadadiena, kopš Brazīlija atzina Latvijas valsts neatkarību.
Brazīlijas vēstnieks A.M.Gonsalvess uzsvēra labās Latvijas un Brazīlijas attiecības, kā arī norādīja uz plašajām sadarbības iespējām. Viņš informēja par aktuālo politisko situāciju savā valstī pēc nesenajām prezidenta vēlēšanām.
Puses bija vienisprātis par nepieciešamību uzsākt starpparlamentāro sadarbību starp Latvijas un Brazīlijas parlamentāriešiem. Tika pārrunāta arī iespējamā Latvijas Valsts prezidentes vizīte Brazīlijā, lai atzīmētu latviešu kopienas 100 gadu jubileju šajā valstī.
Amatpersonas sprieda par kontaktu aktivizēšanu ekonomiskajā jomā un pauda kopīgu viedokli par nepieciešamību palielināt tirdzniecības apgrozījuma apjomu starp abām valstīm. Aktivizējama arī sadarbība izglītības un kultūras jomā.
Trešdien, 6.decembrī, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš un komisijas deputāti tikās ar Gruzijas pašvaldību pārstāvjiem.
Sarunas sākumā M.Krastiņš iepazīstināja Gruzijas pašvaldību pārstāvjus ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem, tajā skatāmo jautājumu loku un pastāstīja par parlamentāro sadarbību ar dažāda līmeņa institūcijām.
Liela vērība tikšanās laikā tika pievērsta Latvijas administratīvi teritoriālās reformas gaitai. Gruzijas pārstāvji interesējās, kāda ir Latvijas pieredze šajā jautājumā. Kā atzina komisijas deputāti, reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu tādās jomās kā izglītība, sociālā palīdzība, kultūra, ekonomika. Pašvaldību apvienošanās notiek pēc brīvprātības principa un tiek ņemts vērā novada lielums, iedzīvotāju skaits, infrastruktūra un attīstība, Gruzijas pārstāvjiem skaidroja komisijas deputāti.
M.Krastiņš informēja viesus arī par reģionālās reformas izstrādes norisi un atzina, ka īpaši nepieciešams atbalstīt tos reģionus, kuru ekonomiskais stāvoklis ir vissmagākais. Arī Nacionālajā attīstības plānā liela vērība ir pievērsta reģionālajai attīstībai, uzsvēra M.Krastiņš.
Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar pašvaldību budžeta veidošanu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības darbību.
Tikšanās noslēgumā Gruzijas pārstāvji pateicās par tikšanos un iespēju iepazīties ar reformu gaitu Latvijā.
Preses dienests