Trešdien, 22.novembrī, Saeimas politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētājs, Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētāja vietnieks Jakovs Pliners tikās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Čenu Ivri (Chen Ivri).
Iepazīšanās vizītes laikā puses apsprieda Latvijas un Izraēlas sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī abu valstu parlamentu sadarbības grupu aktivitātes. Vēstnieks izrādīja ieinteresētību par Saeimas Latvijas un Izraēlas parlamentu sadarbības grupas darbību un pauda vēlēšanos tikties ar tās locekļiem.
Otrdien, 21.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis tikās ar Latvijas universitāšu rektoriem un Latvijas Zinātņu akadēmijas vadību. Sarunā piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.
Saeimas priekšsēdētājs un rektori atzinīgi novērtēja 8.Saeimā izveidotās Latvijas nākotnes apakškomisijas paveikto darbu un bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt attīstīt apakškomisijā apspriestās un Latvijas nacionālajā attīstības plānā ietvertās idejas.
Universitāšu rektori aicināja atbalstīt šā gada 14.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto Augstākās izglītības likumprojektu, kas izskatīšanai Saeimā varētu nonākt 2007.gada janvārī. Tika uzsvērts, ka šāda likuma pieņemšana veicinās uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanos, sekmēs Latvijas augstākās izglītības integrāciju Eiropas augstākās izglītības sistēmā, kā arī nostiprinās universitāšu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem.
Kā neatliekams uzdevums tika minēts valsts universitāšu juridiskā statusa vienādota definēšana visos saistītajos normatīvajos aktos. Patlaban Augstskolu likumā noteikts, ka valsts augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, savukārt Zinātniskās darbības likumā skaidri izteikts, ka valsts universitātes un citi zinātniskie institūti darbojas kā publiskas aģentūras. Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka atšķirīgais definējums pieļauj brīvu un ne vienmēr pareizu interpretāciju.
Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja neatrisināto jautājumu par valsts universitāšu īpašumu, kas atrodas to valdījumā vai lietošanā, nodošanu bez atlīdzības. Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta pakāpenisku nekustamo īpašumu nodošanu valsts universitātēm kā atvasinātām publiskām personām, šādā veidā atbalstot universitāšu autonomiju un sekmējot kvalitatīvai augstākās izglītības un zinātnes īstenošanai nepieciešamo līdzekļu pieejamību. Šie īpašumi nav jāprivatizē, bet jāaizmanto universitāšu attīstībai. “Jāuzsver, ka izglītības un zinātnes sfērai piekritīgo īpašumu nodošana privatizācijai būtu pretrunā ar Latvijas nākotnes nosprausto prioritāti - centrā ir cilvēks un zināšanu ekonomika,” atzina I.Emsis.
Īpašumu atgriešana universitātēm bez atlīdzības, reģistrējot tās Zemesgrāmatā kā īpašniekus, ļautu tām saņemt kredītus, ar kuru palīdzību varētu celt, rekonstruēt un remontēt ēkas. Universitātes būtu tiesīgas arī izīrēt telpas, piedalīties Eiropas Savienības projektos un īstenot citus ar universitāšu darbību saistītus pasākumus. Taču patlaban šī īpašuma lietu nesakārtotība neļauj neko ieķīlāt, līdz ar to stipri ierobežo universitāšu saimniecisko darbību.
Sarunas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par Zinātniskās darbības likumā noteikto universitāšu un citu zinātnisko institūtu pienākumu izmantot Valsts kases kontu, kurā nauda tiek ieskaitīta un glabāta, bet zinātniskie institūti, tai skaitā universitātes, nevar pēc vajadzības to izmantot dažādu ikdienas rēķinu nomaksāšanai. Kontā atlikušos līdzekļus universitātes drīkst izmantot tikai nākamajā gadā. Pie šāda normatīvā regulējuma, universitātēm trūkst apgrozāmais kapitāls, kuru tās varētu veiksmīgi apgūt. LU BMC zinātniskais direktors Elmārs Grēns ierosināja, ka būtu nepieciešams izdarīt grozījumus “Likumā par budžetu un finanšu vadību” un Zinātniskās darbības likumā un paredzēt, ka uz zinātniskiem institūtiem, tai skaitā universitātēm, budžeta līdzekļu novirzīšana uz Valsts kasi neattiecas.
Noslēgumā I.Emsis uzsvēra, ka šī tikšanās ir tikai sākums turpmākai Saeimas un augstāko izglītības institūciju un zinātnisko institūtu vadītāju produktīvai sadarbībai ilgtspējīgas attīstības, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā un zinātnes vides uzlabošanā. “Galvenais uzdevums ir sabalansēt valsts un augstskolu intereses,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs.
Otrdien, 21.novembrī, Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš un komisijas deputāti tikās ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.
Tikšanās laikā pārrunātas aktualitātes tieslietu jomā un valdības deklarācijā minētās prioritātes.
Kā galvenās prioritātes G.Bērziņš minēja tiesu sistēmas darba uzlabošanu, ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību, birokrātijas mazināšanu tiesu sistēmā un tiesu izpildītāju darbības pilnveidošanu. Ministrs informēja komisijas deputātus, ka tuvākajā laikā apmeklēs visas tiesu institūcijas, lai apzinātu esošās problēmas.
Sarunas gaitā komisijas deputāti uzdeva ministram jautājumus par darba algu paaugstināšanu ieslodzījuma vietu darbiniekiem, par naturalizācijas kritērijiem un Administratīvo tiesu nolēmumu publiskošanu.
G.Bērziņš informēja deputātus, ka ar 2007.gada 1.janvāri Administratīvo tiesu nolēmumi būs publiski pieejami.
Tikšanās laikā tika pārrunāta Probācijas dienesta darbība, sodu politika, administratīvo tiesu sistēmas pilnveidošana un Tiesu iekārtas likuma izstrāde. Atsevišķi komisijas deputāti informēja ministru par vēlmi izveidot apakškomisiju, kas izstrādātu un uzraudzītu Tiesu iekārtas likumu.
Sarunas noslēgumā M.Segliņš un komisijas deputāti pateicās G.Bērziņam par sniegto informāciju un novēlēja veiksmi ministram turpmākajā darbā.
Preses dienests