Pirmdien, 19.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Maltas Republikas prezidentu Edvardu Fenehu-Adami (Edward Fenech-Adami), kurš Latvijā uzturas oficiālā vizītē.
        Saeimas priekšsēdētāja un Maltas prezidents pauda prieku par iespēju tikties Latvijas parlamentā un bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības vērtējamas kā labas un sekmīgas. Turklāt to paplašināšanai nākotnē vēl liels potenciāls - aktivizējami divpusējie kontakti un sadarbība starptautiskajās organizācijās, tai skaitā Eiropas Savienībā (ES).
        Puses padziļināti pārrunāja ES aktualitātes - ES paplašināšanās gaitu, Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni un Latvijas dalību Eiropas jauno kaimiņu politikas īstenošanā. Sarunas dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka jāveido vienota ES, kurā tiek aizstāvētas valstu nacionālās intereses. I.Ūdre un E.Fenehs-Adami arī pieskārās jautājumiem, kas skar situāciju Kaukāza reģionā, tai skaitā Gruzijas centienus virzībā uz integrāciju NATO. 
        Saeimas priekšsēdētāja un Maltas prezidents arī sprieda par reģionālās sadarbības nozīmi, kā pozitīvu piemēru minot Baltijas valstu aktīvo dialogu kopīgas nostājas veidošanā enerģētikas jomā. Sarunas laikā tika skartas arī Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes - gaidāmās Saeimas vēlēšanas un situācija darbaspēka aizplūšanā uz Īriju.
        Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja novēlēja Maltas prezidentam veiksmīgu vizītes Latvijā norisi un izteica cerību par valstu attiecību padziļināšanos nākotnē.

         Pirmdien, 19.jūnijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Beļģijas Karalistes aizsardzības ministru Andrē Flaotu (André Flahaut).
         Tikšanās gaitā pārrunāta Latvijas un Beļģijas divpusējā sadarbība aizsardzības un drošības jomā un aktualitātes, kas saistītas ar valstu dalību NATO.
         Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš īsumā informēja viesus par komisijas darbu un tās atbildībā esošajiem likumdošanas jautājumiem, sadarbību ar valsts struktūrām. Viņš atzīmēja komisijas aktīvo darbošanos starptautisko attiecību jomā, uzsverot Latvijas valsts reformu pieredzes nodošanu Dienvidkaukāza valstīm, Ukrainai un Moldovai. J.Dalbiņš pauda pateicību par abu valstu veiksmīgo un plašo sadarbību militārajā jomā, īpaši starp Jūras spēkiem. “Augstu vērtējam to, ka Beļģija bija pirmā valsts, kura nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu,” sacīja komisijas priekšsēdētājs.
         Beļģijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Filips Monfils (Philippe Monfils) pastāstīja par komisijas darbības sfērām un principiem. Pašlaik notiekot plašas debates par valsts nostāju saistībā ar NATO aktivitātēm un gaidāmo samitu Rīgā. Atbildot uz jautājumu par Latvijas pozīciju attiecībā uz NATO turpmākajām aktivitātēm, J.Dalbiņš informēja, ka komisijā notiek gatavošanās samitam un mūsu valsts ir par aktīvu alianses darbību un līdzdalību, turpinot atvērto durvju politiku, uzņemot šajā organizācijā valstis, kuras ir izpildījušas izvirzītos standartus. Tāpat starptautiskās drošības garantēšanai ir ļoti svarīga transatlantiskā sadarbība starp NATO un ASV.
         Pārrunājot ar gaisa patrulēšanu saistītus jautājumus, J.Dalbiņš uzsvēra, ka Latvija vēl nav gatava pati veikt šo kontroli. Savukārt Beļģijas Karalistes aizsardzības ministrs A.Flaots pauda sapratni un atzīmēja, ka valstu palīdzības sniegšana patrulēšanā norāda uz solidaritāti alianses ietvaros. Viņš apliecināja, ka pagaidām nav lemts par gaisa aizsardzības pārtraukšanu Latvijā, un izteica piedāvājumu nodrošināt mūsu valsts trīs gaisa kontrolieru apmācības Belģijā.    
        Sarunas noslēgumā tika spriests arī par Eiropas Savienības aizsardzības un drošības politiku un NATO dalību tajā, efektīvi izmantojot resursus.

Preses dienests