Otrdien, 21.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāju Adrianu Severīnu.
           Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar mazākumtautību integrācijas procesa norisi, un Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece norādīja, ka šie temati ir parlamenta dienaskārtībā. Par to liecinot gan Saeimas ratificētā mazākumtautību aizsardzības konvencija, gan sekmīgā naturalizācijas procesa norise, gan arī nevalstisko organizāciju iesaistīšana likumprojektu izstrādē.
           A.Severīns atzinīgi novērtēja Latvijas delegāciju darbību starptautiskajās organizācijās, tostarp Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kur tā esot ļoti aktīva. Mazākumtautību jautājums ir svarīgs un jūtīgs, tāpēc tas prasa īpašu attieksmi no parlamentu puses, pie tā strādājot. Tāpat viņš norādīja uz savstarpējas lojalitātes nozīmību - gan indivīda attiecībās ar valsti, gan arī valsts attieksmē pret indivīdu. Attiecībām jābūt balstītām uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un dialogu.
           Abas puses bija vienisprātis, ka mazākumtautību jautājumu Latvijā ietekmē gan mūsu valsts vēsturiskie aspekti, gan demogrāfiskā situācija un sociālie faktori. Tomēr tie risināmi, sadarbojoties Latvijas un starptautiskajām institūcijām. A.Severīns uzsvēra - pastāv risks, ka mazākumtautību problēmatika savtīgi var tikt izmantota iekšpolitisko vai ārpolitisko attiecību veidošanā, bet tas nav pieļaujams.
           Sarunas noslēgumā V.Muižniece informēja par īpašas darba grupas darbu, kas izveidota valdībā un ko vada ārlietu ministrs - tā seko līdzi tam, kā tiek īstenoti pieņemtie lēmumi, kas skar mazākumtautības. Viņa minēja arī valsts īstenoto izglītības politiku, kas skar gan mācību apguvi augstskolās, gan arī pamatskolās - valsts finansē pamatizglītības apgūšanu astoņu nacionālo minoritāšu valodās.


           Otrdien, 21.martā, Saeimas opozīcijas partiju pārstāvji Valērijs Agešins (SC), Juris Sokolovskis (PCTVL), Aleksandrs Golubovs (LSP) un Māris Grīnblats (TB/LNNK) tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvi Adrianu Severīnu.
           EPPA pārstāvis A.Severīns informēja, ka tikšanās ar opozīcijas partiju deputātiem, uzklausot viņu viedokļus par situāciju nacionālo minoritāšu integrācijā, notiek viņa vizītes ietvaros, lai pēc tam sagatavotu ziņojumu EPPA par nacionālo minoritāšu aizsardzību Latvijā.
           Apvienības Saskaņas Centrs frakcijas priekšsēdētāja biedrs V.Agešins, raksturojot situāciju Latvijā, uzsvēra nepieciešamību liberalizēt valsts valodas lietošanu pašvaldību līmenī. Savukārt apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcijas priekšsēdētāja biedrs J.Sokolovskis norādīja uz lielo nepilsoņu skaitu, valsts nevēlēšanos veicināt un atvieglot naturalizēšanās procesu, kā arī uz nepietiekamu valdības un pašvaldību komunikāciju ar nacionālajām minoritātēm. Arī Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšsēdētājs A.Golubovs akcentēja valdības nevēlēšanos risināt šos jautājumus.
           Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājs M.Grīnblats EPPA pārstāvi informēja, ka viņa pārstāvētā partija ārpolitikas un drošības jautājumos atbalsta valdību, taču dažos jautājumos tai ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, piemēram, par nacionālajām minoritātēm un naturalizācijas procesu. M.Grīnblats norādīja, ka valsts valodas politika pašreiz ir pareiza, jo pilsonības iegūšana naturalizējoties, bet nezinot valsts valodu, nav iespējama.
           Tikšanās laikā sarunas dalībnieki diskutēja arī par nacionālās minoritātes, mazākumtautības un nepilsoņa jēdzienu, kā arī pieskārās jautājumam par valsts valodas statusu.


           Otrdien, 21.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Kazahstānas Republikas parlamenta deputātu delegācijas pārstāvjiem.
           Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas valsts pārvaldes struktūru, tās funkcijas un likumdošanas procesu.
           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Kazahstānas parlamenta deputātus Saeimā un īsumā iepazīstināja viesus ar darbu komisijā. Viņš sniedza detalizētu informāciju par likumprojektu sagatavošanas un virzības procesu, likumu piemērošanu un ieviešanu. Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas sekretārs Dainis Turlais informēja par mūsu parlamenta kā likumdevēja, Ministru kabineta kā izpildvaras un prezidentes funkcijām un pilnvarām.
           Kazahstānas delegācijas vadītājs Tito Sizdikovs (Tito Syzdyckov) informēja, ka vizītes mērķis ir pieredzes gūšana nelegālo naudas līdzekļu legalizācijas un naudas atmazgāšanas procesu novēršanā Latvijā. Pārrunājot likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” veidošanas un piemērošanas gaitu, J.Dalbiņš uzsvēra sadarbības ar kaimiņvalstīm nozīmīgumu, lai novērstu nelegālas naudas transakcijas. Komisijas deputāti pastāstīja par kontroles institūciju sistēmu un darbību Latvijā.
           Kazahstānas parlamenta deputāti interesējās par valdības veidošanu un tajā pārstāvētajām partijām un Saeimas struktūru.
           Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī imunitātes piešķiršanu deputātiem saistībā ar administratīvajiem pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem.

Preses dienests